Izmaksu funkcija

1. Izmaksu funkcija

           

Ražošanas izmaksas ir uzņēmēja izdevumu kopums, kas nepieciešams, lai ražotu noteiktu preču un pakalpojumu apjomu. Visu izmaksu summu, saistītu ar dotā produkcijas apjoma ražošanu, sauc par kopējām izmaksām.

Ražotājs ražo produkciju, sedzot mainīgas I_m un pastāvīgās izmaksas F. Mainīgas izmaksas ir vienlīdzīgas summai, kuru gūst, ja ražošanas faktoru daudzumu reizina ar tiem atbilstošām cenām.Tas nozīme ka mainīgas izmaksas ir atkarīgas no ražošanas faktoru kombinācijas (v₁,v₂) un to cenām (e₁,e₂).

            Pastāvīgas izmaksas nav atkarīgas no saražotas produkcijas kopējā daudzuma pārmaiņām. Tas ir konstants lielums.

I=I_m+F

            Izmaksu funkcija ir inversa ražošanas funkcijai.

 

        Q

        (I)

           a

           

                         45

                  

              0            b                        I (Q)

Saražotas produkcijas kopēja daudzuma un izmaksu līknes

            Vidējas izmaksas ir izmaksas, rēķinot uz vienu produkcijas vienību. Var izšķirt vidējās kopējas izmaksas, vidējās fiksētas izmaksas un vidējās mainīgas izmaksas.

2. Vienādo izmaksu taisne

Uz vienādo izmaksu taisnes VIT ir iespējamas visas alternatīvās ražošanas faktoru v_1,v₂ kombinācijas, kas, doto cenu gadījumā atbilst, ieskaitot arī pastāvīgās izmaksas, kopējo izmaksu summai I. Ja kopējo izmaksu summa palielinās, VIT pārbīdās paralēli pa labi (no VIT₀ uz VIT₂); ja izmaksu summa samazinās, taisne pārbīdās paralēli uz kreiso pusi (no VIT₀ uz VIT₁).

      v₂   

0                                                                               v₁

Vienādo izmaksu taisne

·         Jo tālāk (tuvāk) VIT atrodas no koordinātu sistēmas sākumpunkta, jo vairāk (mazāk) līdzekļu ir ieguldīts doto ražošanas faktoru iegādei un lielākas ir izmaksas.

·         Ja paaugstinās (pazeminās) uz ordinātu ass atliktā ražošanas faktora cena, VIT pagriežas pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam (pulksteņa rādītāju kustības virzienā)

·         Ja paaugstinās (pazeminās) uz abscisu ass atliktā ražošanas faktora cena, VIT pagriežas pulksteņa rādītāju kustības virzienā (pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam)

3. Minimālo izmaksu kombinācija

                     

          Koordinātu plaknē iezīmē vienādu izmaksu taisnes, kas atbilst dažādām izmaksām, un novelk vienādo apjomu līkni VAL, kas atbilst dotajam produkcijas ražošanas līmenim.

  v₂

0                                                                                 v₁

       

Minimālo izmaksu kombinācija

            Izvēlas tādas ražošanas faktoru kombinācijas, kuras dod iespēju ražot produkciju ar iespējami mazākām izmaksām. Šāda ražošanas faktoru kombinācija ir punktā L, kurš ir VAL un VIT₃ pieskares punkts. Produkcijas daudzumu Q ir iespējams izgatavot, piemēram, arī ar ražošanas faktoru kombināciju A, taču tās iegādes izmaksas ir augstākas nekā punktā L. Arī ražošanas faktoru kombinācija punktā B nav pieļaujama, jo tas atrodas uz VIT, kura atbilst gan mazākam izmaksu līmenim, taču ar to nevar nodrošināt dotā produkcijas kopēja daudzuma Q ražošanu. Faktoru kombināciju punktā L sauc par saražotā produkcijas daudzuma Q minimālo izmaksu kombināciju jeb ražošanas līdzsvaru. Punktā L VAL un VIT kāpumi ir vienādi.

            Noteikts produkcijas daudzums tiek ražots ar minimālām izmaksām, ja tehniskā aizrastājamības robežnorma ir apgriezti proporcionāla ražošanas faktoru robežproduktu un cenu attiecībām.

            Limitētas ražošanas funkcijas gadījumā VAL ir taisns leņķis, un līdz ar to ir iespējama tikai viena minimālo izmaksu kombinācija taisnā leņķa virsotnes un VIT pieskares punktā L.

       v₂

0                                                                        v₁

Minimālo izmaksu kombinācija limitētas ražošanas funkcijas gadījumā.

4. Robežizmaksas

            Robežizmaksas raksturo izmaksu pieaugumu, kas rādies, palielinoties ražošanas apjomam, tāpēc to vislabāk skatīt ar homogēnu ražošanas funkciju. Robežizmaksas RI rāda, par cik pieaugs izmaksas, palielinot saražotas produkcijas kopējo daudzumu par vienu vienību.

 

   I                                                                          RI 

 

                                F                                                                            RI

       0                                     Q                                  0                                        Q

Ražošanas funkcijas homogenitātes pakāpe vienlīdzīga ar vienu:

a – kopējo izmaksu taisne;b – robežizmaksas ir nemainīgas

            Ja homogenitātes pakāpe ražošanas funkcijai ir lielāka par vienu, attālums starp VAL, kuras atbilst saražotas produkcijas kopējā daudzuma pieaugumam par vienu vienību, aizvien samazināsies. Tas nozīmē, ka samazināsies arī robežizmaksas.

     I                                                                   RI 

 

                                            F

 

         0                                        Q                        0                                       Q         

Ražošanas funkcijas homogenitātes pakāpe ir lielāka par vienu:

a – kopējo izmaksu līkne;b – robežizmaksas samazinās

Ja homogenitātes pakāpe ražošanas funkcijai ir mazāka par vienu, attālums starp VAL, aizvien palielināsies.

     I                                                                  RI

        0                                  Q                             0                                          Q

Ražošanas funkcijas homogenitātes pakāpe ir mazāka par vienu:

a – kopējo izmaksu līkne;b – robežizmaksas palielinās.

            Robežizmaksām ir stratēģiska nozīme, tas parāda, cik firmai maksā pēdējās vienības ražošana un vienlaicīgi to ieguvumu, ko iespējams gūt, atsakoties no šīs vienības ražošanas. Tādējādi robežizmaksas dod informāciju par ražošanas izmaksu izmaiņām ražošanas apjoma paplašināšanās vai sašaurināšanās gadījumā. Robežizmaksu nozīme gan cenu formēšanā, gan ražošanas apjoma optimizācijā , gan arī peļņas maksimizācijas procesos nav apstrīdama.

5. Izmaksu līkne ar mainīgu pieaugumu

            Izmaksu līknei ar mainīgu pieaugumu ir raksturīgas šādas  likumsakarības:

·         Vidējās kopējas izmaksas, sasniedzot minimālo skaitlisko nozīmi, kļūst vienādas ar robežizmaksām. To sauc par optimālo izmaksu punktu jeb peļņas slieksni;

·         Vidējās mainīgas izmaksas, sasniedzot minimālo skaitlisko nozīmi kļūst vienādas ar robežizmaksām. To sauc par izmaksu minimumu jeb ražošanas slieksni. Vidējo mainīgo izmaksu minimālā skaitliskā nozīme atbilst produktivitātes maksimālajai vērtībai.

                         

       I

0                                                                                                                      Q

      RI

      VI

0                                                                                                                        Q

Sakarība starp kopējām izmaksām, robežizmaksām un vidējām izmaksām.

6. Secinājums

           

Firmas vadītājiem, kapitāla ieguldītājiem un ekonomistiem ir   nepieciešams ņemt vērā izmaksas, kuras ir saistītas ar firmas resursu izmantošanu, izmaksas, saistītas ar iespējām no kuriem firma atteicās, kad izmanto savus resursus, izvēloties labāku alternatīvu.

            Ilgā laika periodā visiem ražošanas faktoriem ir  mainīgs raksturs.Ražošanas faktoru izvēle ir atkarīga no firmas iespējam aizstāt vienu ražošanas faktoru ar otru.

            Īsā laika periodā vismaz viens no ražošanas faktoriem ir nemainīgs. Kopējas izmaksas varētu sadalīt uz fiksētām un mainīgām. Galīgas izmaksas – tas ir papildus mainīgas izmaksas, kuras ir saistītas ar katru papildus ražoto produkcijas vienību. Vidējās mainīgas izmaksas tas ir kopējas mainīgas izmaksas, dalītas uz izlaistas produkcijas vienību skaitu.

Tests

1.      Ilgā laika periodā:

a)      visas izmaksas ir mainīgas

b)      visas izmaksas ir pastāvīgās

c)      mainīgas izmaksas pieaug ātrāk nekā pastāvīgās

d)     pastāvīgās izmaksas pieaug ātrāk nekā mainīgas

2.      Ekonomiskās izmaksas:

a)      iekļauj sevī ārējās un iekšējās izmaksas, tai skaitā arī normālo peļņu

b)      iekļauj sevī ārējās, bet neiekļauj iekšējās

c)      iekļauj sevī iekšējās, bet neiekļauj ārējās

d)     pārsniedz ārējās un iekšējās izmaksas par normālas peļņas apjomu.

3.      Uzņēmuma iekšējās izmaksas ir:

a)      izmaksas, kuras varētu saņemt uzņēmums, ja izmantotu resursus labākā alternatīvā variantā

b)      izmaksas, par kurām rēķinu nepiesūta un tieši maksājumi netiek veikti

c)      alternatīvās izmaksas

d)     visas iepriekšējās atbildes ir pareizas

4.      Vidējās kopējās ražošanas izmaksas sasniegs minimumu:

a)      ja vidējās mainīgas izmaksas būs vienādas ar pastāvīgām izmaksām

b)      ja galējo izmaksu līkne krustosies ar vidējo kopējo izmaksu līkni

c)      ja galējās izmaksas būs mazākas par vidējām mainīgajām izmaksām

d)     ja galējās izmaksas būs mazākas par pastāvīgajām izmaksām.

5.      Uzņēmuma pastāvīgās ražošanas izmaksas ir:

a)      samaksa par resursiem pirkšanas brīdī

b)      jebkura produkcijas apjoma minimālās ražošanas izmaksas

c)      izmaksas pat tajos gadījumos, ja produkcija netiek ražota

d)     iekšējās izmaksas.

6.      Ja cena ir augstākā par vidējo kopējo izmaksu minimumu, tad uzņēmumam:

a)      jāpārtrauc ražošana

b)      jāturpina preču ražošana

c)      jāievieš jauna tehnoloģija

d)     jāsamazina pastāvīgās izmaksas

7.      Vidējās kopējās izmaksas ir:

a)      naudas formā izteiktas visas uzņēmuma izmaksas sakarā ar preču un pakalpojumu ražošanu un pārdošanu

b)      ražotāju kopējo izmaksu izmaiņas, palielinot produkcijas izlaidi par vienu papildu vienību

c)      izmaksas, par kurām rēķinu nepiesūta un tieši maksājumi netiek veikti

d)     uzņēmuma kopējās ražošanas izmaksas, kas dalītas ar saražotās produkcijas kopapjomu

8.      Mainīgas ražošanas izmaksas ir:

a)      izmaksas, kas mainās reizē ar uzņēmuma produkcijas izlaides izmaiņām

b)      visas izmaksas, kas saistītas ar uzņēmuma saimniecisko darbību

c)      izmaksas, kuras varētu saņemt uzņēmums, ja izmantotu resursus labākā alternatīvā variantā

d)     ražotāju kopējo izmaksu izmaiņas, palielinot produkcijas izlaidi par vienu papildu vienību

9.      Galējās izmaksas ir:

a)      kopējo izmaksu pieaugums

b)      ārējas izmaksas

c)      pastāvīgas ražošanas izmaksas

d)     ražotāju kopējo izmaksu izmaiņas, palielinot produkcijas izlaidi par vienu papildu vienību.

10.  Vidējas izmaksas ir:

a)      ražošanas izmaksas uz saražotās produkcijas vienību

b)      kopējo izmaksu pieaugums

c)      ražošanas apjoma pieaugums

e)      ražotāju kopējo izmaksu izmaiņas, palielinot produkcijas izlaidi par vienu papildu vienību.

11.  Mainīgas ražošanas izmaksas ietver:

a)      iekšējās izmaksas

b)      apdrošināšanas maksājumus

c)      izdevumus izejvielu, materiālu, kurināmā un enerģijas iegādei

d)     pamatlīdzekļu nolietojumu

12.  Ja ilgstošā periodā uzņēmums paplašina produkcijas ražošanu, pieaug:

a)      pastāvīgās izmaksas

b)      kopējās ražošanas izmaksas

c)      mainīgas izmaksas

d)     visas iepriekšējās atbildes ir pareizas

13.  Firma izmanto mašīnu ledus izgatavošanai, kura tika nopirkta pirms vairākiem gadiem. Šodien tāda pati mašīna maksātu 5 reizes dārgāk. Novērtējot izmaksas īstermiņa periodā, mašīnu vajadzētu novērtēt:

a)      tajā cenā, kurā firma to kādreiz nopirka

b)      tajā cenā, kuru firmai vajadzētu samaksāt par tādu mašīnu šodien

c)      cenā, kura ir vienlīdzīga ar 0, jo tas ir fiksēts faktors

d)     tajā cenā, kurā firma varētu pārdot šo mašīnu šodien.

14.  Ja palielinās produkcijas izlaide, pastāvīgas ražošanas izmaksas:

a)      ilgstoša periodā pastāvīgās izmaksas mainās

b)      vidējas pastāvīgās izmaksas uz produkcijas vienību samazinās

c)      pastāvīgās ražošanas izmaksas nemainīsies īslaicīgā periodā

d)     vidējās pastāvīgās izmaksas uz produkcijas vienību pieug.

15.  Kurš no sekojošiem apgalvojumiem, runājot par īsā periodā kopējam izmaksām, ir nepareizs:

a)      galīgas izmaksas ir vienādas ar vidējām, kad vidējās izmaksas pieņem minimālo         vērtību

b)      kad vidējās izmaksas kritās, galīgas izmaksas kļūst mazākas par vidējām izmaksām

c)      galīgas izmaksas ir lielākas par vidējām izmaksām tajā gadījumā, ja izlaižamas produkcijas apjoms ir lielāks par optimālo( t.i. peļņas maksimizējošo)

d)     galīgu izmaksu lielumu neietekmē cenu maiņa uz ražošanas faktoriem

e)      galīgas izmaksas nav atkarīgas no pastāvīgam izmaksām.

	a	b	c	d	e
1	P	N	N	N
2	P	N	N	N
3	N	N	N	P
4	N	P	N	N
5	N	N	P	N
6	N	P	N	N
7	N	N	N	P
8	P	N	N	N
9	N	N	N	P
10	P	N	N	N
11	N	N	P	N
12	N	N	N	P
13	N	N	N	P
14	P	N	P	N
15	N	N	N	P	N