Jāņa Sēta

Saturs.

Anotācija......................................................................................    4

Ievads...........................................................................................    5

1. Vispārējās kartogrāfijas attīstības tendences pasaulē.................  8

2. Pasaules vadošo kartogrāfijas firmu kartogrāfisko materiālu piedāvājums..............................................................................    10

3. Digitālā kartēšana.....................................................................    12

4. Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas...........................................   15

5. Digitālās karšu ražošanas vispāsrīgs modelis............................   17

6. Par Latvijas kartogrāfijas attīstības koncepciju..........................  19

7. Karšu ražošana apgādā ‘’Jāņa sēta’’..........................................  22

8. Ieteikumi karšu ražotnes pilnveidošanai apgādā ‘’Jāņa sēta’’...   27

Literatūras saraksts.......................................................................   30

Pielikums.....................................................................................     31

Anotācija

Šajā darbā apskatītas apgāda ‘’Jāņa sēta’’ kartogrāfiskās ražotnes uzlabošanas iespējas izmantojot digitālās karšu sastādīšanas metodes un ņemot vērā pasaules vadošo kartogrāfijas firmu pieredzi. Aprakstītas ‘’Jāņa sētas’’ kartogrāfiskās ražotnes šobrīdējās problēmas un nobeigumā doti ieteikumi tālākai kartogrāfijas ražotnes attīstībai.

Darbs sastāv no 29 lappusēm, izmantotās literatūras saraksta un 2 pielikumiem.

Annotation

This graduation paper discusses possibilities of improving the productivity of the cartography department of JANA SETA PUBLISHERS & PRINTERS. That can be achieved using the digital mapping methods as well as taking into consideration experiense of the leading map publishers of the world. The author touches upon the current problems of the department and suggests ways for further development.

The work consists of 29 text pages, references and two supplements.

          Ievads.

Mūsu sākums ir Zeme un tās resursi, tas ir mūsu visvērtīgākais mantojums , tādēļ ir nepieciešams vākt, studēt un attēlot informāciju par apkārtējo pasauli. Cilvēkam ir jāspēj atrast atbildes uz daudziem jautājumiem. Kādas izmaiņas apdraud apkārtējo vidi? Kā dažādu jaunu projektu realizācija ietekmēs dabu? Uz daudziem jautājumiem atbildēt var palīdzēt karte. Karte ir šodienas atspoguļojums, bet ar tās palīdzību mēs varam plānot nākotni. Kartogrāfija ir daudzpusīga zinātnes, tehnikas un ražošanas nozare. Nereti saka, ka kartogrāfija ir gan māksla, gan zinātne. 

Līdz ar dažādu jaunu cilvēka darbības sfēru attīstību pieprasījums pēc kartogrāfiskās produkcijas pieaug. Arvien jauni kartogrāfiskās produkcijas veidi, neapšaubāmi, tiek  pieprasīti arī pie mums Latvijā. Šobrīd Latvijā ir vērojams liels aktualizētu un precīzu karšu deficīts.

Karšu ražošana ir darba lauks gan valstiskām organizācijām, gan privātfirmām. Valsts institūciju uzdevums ir nodrošināt ar valsts aizsardzībai un tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo karšu produkciju. Privātfirmas parasti ražo galvenokārt plašam lietotāju lokam domātu kartogrāfisko produkciju: autoceļu kartes, pilsētu plānus, dažādus mācību līdzekļus, u.c., taču ir iespējama arī valstiski nepieciešamās kartogrāfiskās produkcijas ražošana, izmantojot privātfirmu iespējas. Protams, privātuzņēmēja primārās intreses ir gūt peļņu, kas arī nosaka to, kādas kartes privātfirma ražo. 

Šobrīd Latvijā lielākā kartogrāfisko produkciju ražojošā privātfirma ir ‘’Jāņa sēta’’. ‘’Jāņa sētā’’ karšu izdevniecība dibināta 1992. gadā. Kopš tā laika karšu ražošanas process ir dinamiski attīstījies ne tikai apjoma ziņā, kas ik gadus pieaudzis par 50 %, bet arī kvalitatīvi, jau pirms trijiem gadiem atsakoties no klasiskās karšu ražošanas tehnoloģijas, to aizstājot ar modernu datortehniku. Izdevniecības rīcībā esošās vairākas apvidus automašīnas nodrošina operatīvu apvidus apsekošanu jebkuros laika apstākļos. Tas viss, kopā ar ‘’Jāņa sētas’’ moderno poligrāfijas ražotni nodrošina pilnu ciklu visdažādāko karšu izdošanai - no idejas līdz nodrukātai kartei. Izdoto karšu kvalitāte, veikto darbu operativitāte kopā ar ļoti labo produkcijas poligrāfisko noformējumu, nodrošina arvien lielāku kartogrāfiskās produkcijas eksportu. Ik gadus ‘’Jāņa sētā’’ top ap 30 kartogrāfiska rakstura pirmizdevumu, to kopējā tirāža pārsniedz pusmiljona eksemplāru.

Karšu izdevniecība ‘’Jāņa sēta’’ saviem klientiem piedāvā:

- karšu un pilsētu plānu sastādīšanu, noformēšanu un tiražēšanu,

- informācijas vākšanu, veicot apvidus apsekošanu,

- ģeogrāfiska um vēsturiska satura mācību līdzekļu sastādīšanu,

  noformēšanu un tiražēšanu,

- dažādus kartogrāfiskās  produkcijas veidus (arī uz filmām vai

  digitālā veidā),

- informāciju par Austrumeiropas reģionu.

Apgādā ‘’Jāņa sēta’’ ražotās kartogrāfiskās produkcijas veidi (sīkāku aprakstu skat. pielikumā):

Ceļu atlanti un kartes. Mērogā 1:500 000 tiek izdota Baltijas valstu: Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karšu sērija, katru karti atjaunojot vismaz vienu reizi gadā. Šajās kartēs precīzi parādīti ceļu segumi, dota sīka apdzīvoto vietu klasifikācija pēc iedzīvotāju skaita, kā arī informācija par servisu, apskates objektiem, administratīvajām robežām. Apzīmējumi doti 6 valodās.

Latvijas reģionālās kartes. Tiek veikta Latvijas teritorijas reģionu karšu izstrāde M 1:100000. Sagatavošanas gaitā tiek veikta kompleksa situācijas apsekošana dabā, nobraucot tūkstošiem kilometru, tāpēc ceļu iedalījums ir īpaši detalizēts, dots maksimālais nosaukumu noslogojums. Kartes paredzētas plašam lietotāju lokam, ietverot tajās detalizētu  tekstuālo un foto informāciju par apskates objektiem. Kartes papildinātas ar dotā reģiona pilsētu un lielāko ciemu plāniem M 1:15 000, 1:20 000.

Lielpilsētu plāni un atlanti. Sastādot šos plānus tiek izmantoti ne tikai jaunākie aerofoto uzņēmumi, bet arī kartogrāfiska situācijas apsekošana. Kartēs ietverti ielu rādītāji, informācija par pilsētas sabiedrisko transportu, servisa un apskates objektiem. Īpaši ērti lietojami ir lielpilsētu atlanti sava parocīgā formāta un iesējuma dēļ.

Latvijas pilsētu plāni. Kopā ar detalizētu pilsētas plānu šeit atrodams arī tās īss vēstures apraksts, sabiedrisko un servisa iestāžu saraksts, kā arī fotoattēli un cita informācija. Katram plānam ir ielu saraksts.

Administratīvās kartes. Šajās sienas kartēs dotas administratīvo vienību robežas, to nosaukumi un centri, papildus dotas tabulas ar visu administratīvo vienību iedzīvotāju skaitu un platību.

Izglītojošie izdevumi. Skolēniem, studentiem un citiem interesentiem veltīti vairāki ģeogrāfiska satura izdevumi. Apjomīgākais no tiem ir Pasaules ģeogrāfijas atlants. Tas ir unikāls izdevums ar 137 tematiskajām kartēm. Vēl noteikti jāpiemin ‘’Jāņa sētas’’ izdotās kontūrkartes, kā arī grāmata ‘’Ziemeļvalstis’’.  1997. gadā paredzēts izdot pirmo no iecerētajiem vēstures atlantiem.

Kā redzams no iepriekš minētā produkcijas klāsta, tad apgāda karšu produkcija ir domāta visplašākajam karšu lietotāju lokam. 

Neskatoties uz lielajiem sasniegumiem tomēr nevar noliegt, ka karšu ražotnei vēl joprojām ir lielas iespējas pilnveidoties tālāk, samazināt dažādu operāciju veikšanai patērēto laiku samazināt izejmateriālu izmaksas. Apgāda poligrāfijas iespējas ļauj saražot daudz vairāk karšu produkcijas veidus, ir iespējams ražot valstiski svarīgas kartes.

Diemžēl pagaidām apgāda rīcībā nav atbilstošas mērīšanas tehnikas, lai nodrošinātu vajadzīgo karšu precizitāti.

‘’Jāņa sētas’’ kartogrāfiskās ražotnes galvenā problēma ir tā, ka tā ir attīstījusies uz Macintosh datoru bāzes, bet pasaulē digitālā kartogrāfija ir attīstījusies uz UNIX un IBM tipa datoru bāzes. Tādēļ arī praktiski viss kartogrāfiskais programmnodrošinājums ir izveidots tieši UNIX un IBM datoru vidē. Tikai ļoti nesenā pagātnē ir mēģināts pārveidot dažas karšu sastādīšanai izmantojamas datorprogrammas darbam Macintosh vidē. Arī Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (GIS) šobrīd darbojas tikai IBM vidē. Tādēļ apgādā ‘’Jāņa sēta’’ šobrīd nav iespējams veidojot  kartes izmantojot GIS, kas ievērojami samazinātu karšu sastādīšanai nepieciešamo laiku. Strādājot ar ‘’Jāņa sētas’’ rīcībā esošajām datorprogrammām nav iespējams īsā laikā veikt  karšu koordinātu transformēšanu no vienas koordinātu sistēmas uz citu. Datus nav iespējams glabāt vektoru formā, kas ir nepieciešams precīzajā kartogrāfijā un nav arī iespējams attēla punktiem piekārtot to atbilstošās ģeogrāfiskās, ģeodēziskās u.c. kordinātes. Tādējādi ir apgrūtināta jau esošo digitālo karšu lietošana, jaunu karšu veidošanai izmainot mērogu, jo attēlu ir iespējams tikai automātiski palielināt vai samazināt, bet netiek veikta koordinātu pārveidošana pārrēķinot tās atbilstoši kartogrāfiskajai projekcijai.

Šā darba mērķis ir apskatīt ‘’Jāņa sētas’’ kartogrāfiskās ražotnes šobrīdējo karšu ražošanas procesu, vērst uzmanību uz trūkumiem un dot ieteikumus karšu ražošanas procesa tālākai attīstībai.

1. Vispārējās kartogrāfijas attīstības tendences pasaulē.

Karšu sagatavošanas process pēdējā laikā radikāli izmainījies sakarā ar datoru arvien pieaugošajām iespējām. 

Pasaules ekonomiskā pieredze rāda, ka šobrīd mazi uzņēmumi var veiksmīgi konkurēt ar lielajiem, jo arvien vieglāk ir piekļūt visdažādākajai informācijai. Telekomunikāciju un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana nodrošina tiešu ražotāja kontaktu ar patērētāju, apejot milzīgās administratīvās un birokrātiskās barjeras. Ar ekonomisko saišu globālu paplašināšanos un attīstību, šodienas kartogrāfam jāsaprot, ka kartogāfijai jākalpo gan globālām,  gan lokālām vajadzībām. Kartogrāfijas nozarē šobrīd notiek gan milzīga tehniska pilnveidošanās, gan arī intelektuālās iztēles pilnveidošanās un parādību analīze. Jebkura modernizācija prasa svaigu skatījumu uz notiekošo. Elektronisko tehnoloģiju ieviešana nodrošinās nākotnē iespēju vairākkārt izdot kartogrāfisko produkciju, pēc pasūtītāja pieprasījuma, kā ciparu tā arī parastajā grafiskajā veidā.

Vispārējās kartogrāfijas mērķu  un uzdevumu izpratnes izmaiņu rezultātā kartogrāfiju šobrīd var iedalīt divās daļās: precīzās analīzes dati un vizuālie dati, kurus iegūst, lietojot ciparu datu bāzes, kurās ietilpst gan globālie, gan lokālie informācijas masīvi. Pasaulē šobrīd arvien vairāk samazinās izdoto standarta ģeogrāfisko un topogrāfisko karšu skaits, tas notiek tādēļ, ka lietotājs jebkuru no šiem galvenajiem karšu veidiem šodien pats var iegūt savā darba vietā. Viņam vairs nav vajadzīgas precīzi iespiestās noteikta mēroga karšu tirāžas. Šodienas tehnoloģija atļauj ļoti plašu mērogu diapazonu neatkarīgi no vizualizācijas. Ar skaitļošanas tehnikas vienkāršošanos un palētināšanos, samazinās nepieciešamība pēc parastām topogrāfiskajām kartēm, to vietā var tikt izmantotas audionavigācijas sistēmas, kas vārdiski spēj paskaidrot ceļu auto vadītājam vai gājējam. Šādai sistēmai nepieciešama ļoti precīza informācija par punktu novietojumu un precīzs pazīmju un orientieru apraksts, kas ierakstīts datu bāzēs. Elektronisko tehnoloģiju ieviešana un apgūšana nozīmē 3000 gadus ilgušās kartogrāfiskās rasēšanas un daudzu iespiesto karšu veidu beigas.

Liela mēroga karšu vietā lietotājs grib saņemt visus nepieciešamos datus elektroniskā veidā un apskatīt tos vizuāli uz datora ekrāna. Tādēļ nepieciešams veidot lokālas datu bāzes.

No teiktā izriet, ka ir nepieciešams veidot strādājošo skaita ziņā nelielus uzņēmumus, ar visdažādākajiem speciālistiem, kas būtu spējīgi operatīvi apkopot un sniegt lietotājam nepieciešamo informāciju viņam piemērotā veidā. Šī nepieciešamība ir novedusi pie Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas izveides, kura aptver visas valstis un kontinentus, bet vienotais formāts būtiski atvieglo informācijas apmaiņu, datu bāzu veidošanu un lietošanu.

Šobrīd par kartogrāfisko produkciju mēs varam saukt arī trīsdimensiju dinamisku attēlu, kas  satur arī attiecīgus rakstiskus kā arī skaņas komentārus. Šādu informāciju varētu nākotnē izmantot, piemēram, nekustamo īpašumu tirdzniecībā. Iespēja iepriekš iepazīt objektu ar videoattēla valīdzību var būtiski samazināt laika patēriņu gan pircējam, gan pārdevējam.

Lielu lomu kartogrāfi var spēlēt automātisko navigācijas sistēmu izveidē. Jau šobrīd vairākos reģionos ir izveidotas datu bāzes ar ciparu veidā ierakstītiem ceļu parametriem un datiem. Tos var iegūt jebkurš autovadītājs, kā arī ceļu dienestu darbinieks, kas ievērojami samazina laika un līdzekļu izlietojumu kravu un pasažieru pārvadājumos. Tātad paveras lielas iespējas izmantot elektroniskās kartogrāfijas produktus tur, kur ir nepieciešama ātra rīcība un reakcija.  

Arvien vairāk pieaug pieprasījums pēc visdažādākajām tūristu kartēm, jo daudzās valstīs tūrisms ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm.

Varam secināt, ka šodienas kartogrāfijas prioritārie virzieni ir veco tehnoloģiju nemitīga pilnveidošana ar jaunu programmu un tehnisku līdzekļu palīdzību, kā arī GIS izveidošana.

2. Pasaules vadošo kartogrāfijas firmu kartogrāfisko materiālu piedāvājums.

  Apskatot dažādu vadošo kartogrāfiskās produkcijas ražotājfirmu piedāvāto produkciju varam ievērot diezgan daudz kopīga jaunākās produkcijas klāstā:

Pilsētu plāni.

  Katras valsts vadošās karšu izdevniecības rūpējas par savas valsts lielāko pilsētu plānu regulāru atjaunošanu un izdošanu. Gandrīz visas lielākās karšu firmas izdod visas pasaules populārāko tūrisma pilsētu kartes. Mērogs tiek izvēlēts atkarībā no pilsētu lieluma, parasti tas ir 1:15 000 - 1:30 000 robežās. Pilsētu plāni tiek izdoti gan atlantu formā, gan tradicionālajā salocīto karšu formā.

Bez tradicionālajiem pilsētu plāniem tiek piedāvāts daudz tematisko pilsētplānu - restorānu plāns, veloceliņu plāns, publiskā transporta kustības plāns u.c.

Autoceļu kartes un atlanti.

Arī šeit katras valsts karšu firmas visvairāk izdod savas valsts ceļu kartes. Autobraucēji var izvēlēties no milzīgā karšu klāsta sev piemērota mēroga un detalizācijas kartes. Valstu kartes parasti ir 1:500000 - 1:750000 mērogā. Lielāka mēroga un daudz detalizētākas parasti izdod atsevišķu reģionu kartes. Lielākā mērogā iespējams izdot arī valstu kartes atlantu veidā.

Tūrisma un ceļojumu kartes.

Tādas populāras vietas kā kūrorti un dažādi dabas rezervāti tiek izdoti topogrāfisko karšu vai speciāli kādai noteiktai lietotāju grupai domātu karšu veidā. Speciālas kartes domātas velotūristiem, kājāmgājējiem u.c.

Digitālā kartogrāfija.

Arvien vairāk kartogrāfisko firmu katalogos parādās dažādi karšu veidi kompaktdisku formā. Šādi tiek piedāvāti pilsētu plāni ar visu iespējamo ielu, apskates objektu, viesnīcu u.c. vietu detalizētu aprakstu.

Arī ceļu kartes tiek piedāvātas digitālā formātā ar iespējām plānot maršrutus, izmērīt plānoto maršrutu garumus, sameklēt vajadzīgos pilsētu nosaukumus, un piedāvājot vēl daudz citas iespējas.

Kartes tiek piedāvātas gan vektorgrafikā, gan rastragrafikā.

Arvien lielāks piedāvājums ir auto navigācijas sistēmām, kur digitālā karte tiek savienota kopā ar GPS uztvērēju, kas dod iespēju uz neliela displeja, braucot automobīlī, sekot līdz savai atrašanās vietai.

Sienas kartes.

Gandrīz visu vadošo kartogrāfijas firmu piedāvājumā ietilpst arī dažādas fizģeogrāfiskās, vēsturiskās, politiskās u.c. sienas kartes.

Visu pasaules vadošo kartogrāfijas firmu kopīga iezīme ir augstā karšu precizitāte, kas tiek iegūta izmantojot jaunākās digitālo karšu sastādīšanas tehnoloģijas: CAD un ĢIS, apvienojumā ar  nevainojamu  poligrāfisko noformējumu.

Kartes Internet datoru tīklā.

Šobrīd Internet datoru tīklā ļoti daudz kartogrāfijas firmu piedāvā visdažādāko kartogrāfisko produkciju. Šīs kartes ir iespējams apskatīt uz datora ekrāna , kā arī izdrukāt vajadzīgo informāciju uz printera.

 3. Digitālā kartēšana.

Digitālā karte no parastās kartes atšķiras jau pašā tās pamatā. Parastajā kartē informācija parādās zīmētu punktu, līniju, laukumu, simbolu un teksta veidā, objektu forma un atrašanās vieta dabā tiek raksturota ar attiecīgas formas no vietas objektiem kartē, tāpēc atkarībā no kartogrāfiskās projekcijas attālumi un leņķi dabā saskan ar attālumiem un leņķiem uz kartes. Šis ir analogais informācijas glabāšanas veids.

Informācijas glabāšana digitālā formā ir zīmju ķēde, šīs zīmes parasti ir burti un cipari. Lai informāciju būtu iespējams glabāt un apstrādāt ar datora palīdzību, tai ir  jābūt digitālā formā.

Iespējami divi principiāli atšķirīgi datu tipi: rastra dati un vektoru dati.

Rastra dati.

Datorā ievadāmo attēlu par digitālu attēlu pārvērš, to skanējot. Attēls tiek sadalīts ļoti daudzās svītrās, katru svītru sadala ļoti daudzos punktos - pikseļos, jeb attēla elementos. Katrā pikselī iespējams nolasīt pelēkā toņa nokrāsu.

Šādā veidā attēls tiek pārveidots par divdimensiju matricu, kur katra matricas rinda atbilst zīmējuma svītrai, bet matricas kolonnu skaits atbilst punktu skaitam katrā svītrā. Cipars norāda katra punkta pelēkā toņa nokrāsu. Krāsainos attēlus var līdzīgi pārveidot ar 3 matricu palīdzību, kur katra matrica glabā vienas pamatkrāsas (sarkana, zaļa, zila) intensitāti.

                               1. zīm. Rastrs

 

                     pikselis                                    līnija

Uz ekrāna redzamā attēla izskats un precizitāte ir atkarīga no pikseļa lieluma. Jo detalizētāks attēls ir jāiegūst, jo vairāk svītrās un punktos attēls ir jāsadala. Katram pikselim krāsu toņu izšķirtspēja var tikt norādīta ar augstu vai zemu izšķirtspēju. Pats vienkāršākais attēls tiek iegūts ar melniem vai baltiem punktiem, tas aizņem vismazāk atmiņas, katrs punkts ir viens bits. Izmantojot pelēko krāsu gammu tiek izmantots lielāks bitu skaits. Praktiski bieži tiek izmantoti

8 biti=1baits, kas atbilst 256 dažādiem pelēkajiem toņiem.

Šādā veidā pārveidots attēls aizņem noteiktu vietu datora atmiņā neatkarīgi no tā cik daudz objektu tas satur, jo vieta tiek atvēlēta katram matricas punktam. Tādēļ tiek intensīvi strādāts, lai rastra failus saspiestu tā, lai tie nezaudētu kvalitāti, bet nepieciešamais atmiņas daudzums tiktu samazināts līdz dažiem procentiem no sākotnējā daudzuma. Tas ir iespējams, jo attēli parasti satur daudz liekas informācijas. Vienāda pelēkā toņa blakusesošus pikseļus var glabāt nenorādot katram pikselim tā toni, bet gan norādot, ka šajā rindā ir kāds noteikts skaits vienādas krāsas pikseļu. Šādu saspiešanas veidu sauc par saspiešanu pa rindām, tā tiek pielietota diezgan bieži. Datu saspiešanai tiek pielietotas arī daudzas citas metodes, tās nepārtraukti tiek pilnveidotas, jo lieli datu masīvi rada problēmas datu lietotājiem, katram datoram ir ierobežots faila lielums ar kuru tas var pilnvērtīgi un ātri strādāt.

Vektoru dati.

Kartē attēloto informāciju digitālā veidā var attēlot arī ar vektoru datu palīdzību. Visvienkāršāk  ar vektoru datiem var raksturot taisnu līniju, norādot tās sākuma un beigu koordinātas. Lauzta līnija var tikt parādīta kā daudzu vektoru virkne. Līniju var izteikt arī ar  izliektas līnijas funkciju vai citu matemātisku līkni, kas balstās uz vektoru virkni. Laukumu ir iespējams raksturot, to norobežojot ar noslēgtu daudzstūri.

Punktus digitālā veidā var raksturot ar taisnleņķa koordinātu X un Y palīdzību, arvien biežāk izmanto arī situācijas attēlošanu trīsdimensiju veidā. Punktam jāpiešķir arī numurs tā atpazīšanai. Informācja par punktiem tiek apkopota tabulā.

Apvidus reljefu var attēlot ar lielu skaitu punktu, kas atrodas uz apvidus virsmas.

Diemžēl ne līniju virkni, ne apvidus virsmu nav iespējams precīzi raksturot visā to garumā. Ir jāizvēlas noteikts skaits punktu, kas pietiekami precīzi raksturo līniju vai virsmu, starp šiem punktiem jāveic interpolācija. Interpolācija var būt līnijas vai virsmas apraksta daļa. Izmantojot datu attēlošanai vektoru metodi, punktu skaits būs noteicošais, cik atmiņas konkrētā karte aizņems. Tātad karte, uz kuras ir daudz objektu aizņems daudz atmiņas, bet karte ar mazāku objektu skaitu aizņems mazāk atmiņas.

Rastra aprakstu parasti izmanto satelītu uzņēmumiem, aerofotogrāfijām, digitālo reljefa modeļu vizualizācijai, kā arī topogrāfiskajām kartēm. Tās sastāv no aizkrāsotiem laukumiem, tāpēc arī ir ērtāk izmantot rastra aprakstu. Rastra attēls tiek izmantots arī attēlošanai uz ekrāna, kā arī parasti drukāšanai uz daudzām drukas iekārtām.

Vektoru aprakstu ērtāk izmantot tur, kur nepieciešama lielāka precizitāte, piemēram tehniskajā rasēšanā.

Gan rastra apraksts, gan vektoru apraksts ir nepieciešami digitālo karšu sastādīšanā.

Vektoru datus par rastra datiem pārveidot nav sarežģīti un tas tiek automātiski veikts visos datoros, lai uz ekrāna parādītu vektoru datus. Nesalīdzināmi sarežģītāk ir pārveidot rastra datus par vektoru datiem.

Bez jau pieminētajiem rastra un vektoru datiem digitālajiem reljefa modeļiem izmanto datus regulāra kvadrātiska režģa veidā, vai neregulāra triangulēta režģa veidā.

2.zīm. Rastra un vektoru dati.

4. Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas.

Digitālā kartēšana pirmoreiz minēta sepiņdesmitajos gados, lai apzīmētu tās topogrāfiskās un tehniskās kartes, kuru saturs glabājās datoru datu bāzēs. Balstoties uz šīm datu bāzēm, ir iespējams automātiski izveidot grafisku karti uz grafiska ekrāna vai drukas iekārtas (plotera). Digitālās kartes primārais mērķis bija karšu ražošanas automatizācija. Tomēr digitālo karšu iespējas izrādījās daudz plašākas nekā parasto karšu iespējas, jo ir iespējams savienot ģeogrāfiskos datus ar tehniskajiem un administratīvajiem datiem.

Šāda sistēma, kurā karte ir tikai daļa no plašākas informācijas sistēmas sauc par Ģeogrāfiskās informācijas sistēmu (GIS). GIS ir datu bāzes sistēma ģeogrāfisko datu vākšanai, uzglabāšanai, analīzei, apstrādei un noformēšanai. Ģeogrāfijas informācijas sistēma ievērojami paātrina karšu ražošanas procesu un to aktualizēšanas iespējas salīdzinot ar tradicionālajām metodēm. GIS sistēmā karte darbojas kā sistēmas grafiskā daļa, tai nav nepieciešams sarežģīts vizuālais noformējums, tādēļ parasti datus glabā vektoru formātā.

No biežāk izmantotām GIS jāmin Leica/Prime izstrādātā sistēma System 9, MGE no Intergraph un ARC/INFO no ESRI, kā arī viena no pirmajām GIS - MAPINFO.

GIS datu savākšana ir saistīta ar apvidus un apvidus objektu interpretāciju, jo, lai sāktu savākt datus, ir jāizlemj kādus objektus mērīt un tad šajos objektos izvēlas punktus tā, lai tie aprakstītu punkta ģeometriju. Izvēloties objektus un punktus, tajos ir jāveic ģeneralizācija svarīgākās objekta daļas akcentējot un nenozīmīgākās neievērojot. Piemēram, mērot kādu ēku, tiek uzmērīti tās stūri, bet nelieli izvirzījumi tās fasādē netiek iekļauti datu bāzē. Datu glabāšanai un to atkārtotai izmantošanai ir nepieciešams katru punktu raksturot ar kodiem. Objekta kods norāda kāda tipa objeks ir mērīts, bet sekvences kods norāda kādas saites pastāv starp objekta punktiem.

Ļoti plaši datu bāzu sastādīšanā tiek izmantota fotogrammetrija. Fotogrammetrisko datu savākšana ir visvairāk automatizēta. Analītiskais stereoinstruments ir savienots ar datoru, kurā dati tiek saglabāti īpašā datu savākšanas programmā vai GIS programmā.

Arī lauka mērījumi tiek izmantoti GIS veidošanā. Izmantojot modernus elektroniskos tahimetrus, datus savāc digitālā veidā jau uz lauka ar lauka reģistratoru, tajā ievadot attiecīgos objektu un sekvences kodus. Lauka reģistratora datus pēc tam pārsūta uz datoru. Ir iespējams arī datus savākt ar tradicionālām metodēm un pēc tam tos jau birojā ievadīt GIS. 

Datu iegūšana no jau esošam kartēm ir iespējama, veicot manuālu ciparošanu, izmantojot ciparošanas galdu, kā arī karti skanējot.

Izmantojot manuālo ciparošanu tiek iegūtas kartes punktu koordinātas uz galda virsmas, kuras tālāk tiek transformētas uz ģeodēziskajām koordinātām.

Karti skanējot, tiek izveidots tās rastra attēls, kuru ir iespējams ciparot uz datora ekrāna ar peles palīdzību. Aptrādājot tiek iegūti vektoru datu punkti un līnijas.

Ļoti svarīga ir karšu aktualizācija, ko ievērojami paātrina un atvieglo GIS izmantošana. Tomēr tas nebūt nav vienkāršs uzdevums arī pielietojot jaunākās tehnoloģijas. Rodas tādas problēmas kā, piemēram, datu apmaiņa starp kartes lietotāju un tās veidotājiem: vai nu ir nepieciešams datu apmaiņai pārsūtīt visu datu bāzi jeb pietiek tikai pārsūtīt izmaināmos datus. Katru reizi, kad tiek ievadīti jauni dati, esošajā datu bāzē rodas nelielas izlīdzināšanas kļūdas starp jauno ģeometriju un esošajiem datiem. Ar katru aktualizācijas reizi kļūdas uzkrājas un samazina datu bāzes kvalitāti. Uz šo brīdi vēl daudzām no GIS problēmām nav atrasts risinājums, bet tas ir ļoti nepieciešams, lai nodrošinātu GIS datu bāzu precizitāti.

5. Digitālās karšu ražošanas vispārīgs modelis.

Vienota darbu veikšana no sākuma līdz beigām.

 

     Ievads                       datu bāze                       izvads

Digitālas karšu sastādīšanas priekšrocības:

·     augsta  kartogrāfiskās produkcijas kvalitāte;

·     augstāks darba ražīgums;

·     lielākas iespējas  karšu noformēšanā;

·     mazāks kvalitātes kontroles laiks;

·     mazākas materiālu izmaksas.

Ar digitālās kartogrāfijas metodēm ir iespējams ražot dažādus karšu

veidus:

 

Tematiskās Topogrāfiskās    Ortofoto     Ceļu kartes   Tematiskās          

   kartes                kartes                   kartes                                      kartes

Digitālās kartēšanas shēma:

 

Dati vektoru formā                              Karšu               Filmas

Ieskanētie dati rastra formātā        producēšanas         Krāsu dalījumi

Teksts                                                 sistēma             Karte uz ekrāna

Satelītattēli                                                                   Datu bāzes

Digitālo karšu ražošanas norise.

·     Datu sagatavošana.

Sagatavojot izdodamās kartes datus, tiek veikta vajadzīgās informācijas atlase no GIS datu bāzēs glabājošās informācijas. Datu uzglabāšana notiek viena mēroga  vai daudzmērogu datu bāzēs un atkarībā no datu bāzes veida, tiek veikta informācijas atlase. Ja dati tiek iegūti no daudzmērogu datu bāzes, tad ir nepieciešama ģeneralizācija, lai iegūtu attiecīgajam projektētās kartes mērogam atbilstošus datus. Modernās kartogrāfiskās datorprogrammas ir spējīgas veikt pašas daļu no datu ģeneralizācijas automātiski, tomēr praksē pagaidām ir pierādījies, ka iegūtais attēls ne vienmēr atbilst nepieciešamajam, tādēļ parasti ģeneralizāciju veic dialoga veidā ar datoru. Lai būtu iespējama precīza datu automātiska ģeneralizācija, tad attiecīgajiem objektus un punktus aprakstošajiem datiem arī ir jābūt precīziem.

Karšu ražošanas shēmas:

No viena mēroga datu bāzes.        No daudzmērogu datu bāzes.

Pamata dati      Jaunie dati            Pamata dati          Jaunie dati

 

                                                              Galvenā datu bāze

 

1:10 000           1:50 000             

                                                             Kartēšanas noteikumi

      1:25 000               1:100 000            

 

GIS/kartogrāfiskās datu bāzes                    Ģeneralizācija

 

Karte     Karte  Karte             Karte         Karte     Karte     Karte             Karte

·     Kartes noformēšana.

Karšu noformēšanas procesā ietilpst karšu zīmju simbolizācija, koordinātu tīkla ģenerēšana, kartes leģendas izveidošana, kartes korekcija, pārbaudot to uz datora ekrāna, kartes paraugnovilkuma izdruka uz plotera, tematiskā kartēšana.

·     Kartes publicēšana.

Atkarībā no vajadzīgās kartes formas tā var tikt izmantota: piemkārt, lietošanai datorā, otrkārt, var tikt izveidots kartes rastra attēls, ja karte ir jāiespiež uz papīra, tad ir nepieciešams izdarīt kartes attēla krāsu dalīšanu un attiecīgo filmu izdruku, lai tālāk varētu veikt  kartes iespiešanu iespiedmašīnā.

6. Par Latvijas kartogrāfijas attīstības koncepciju.

Koncepcijā galvenokārt apskatīti tādi Latvijas praktiskās kartogrāfijas attīstības pamatjautājumi kā karšu matemātiskais pamats un karšu sastādīšana un izdošana.

Lai saskaņotu kartogrāfijas vajadzības un ekonomētu līdzekļus ir nepieciešams:

- apvienot vienotā sistēmā visu valsts kartogrāfisko materiālu ražotājus un lietotājus;

- izmantot zinātniski tehnisko potenciālu tālākai nozares attīstībai;

- izvērst jaunas ražojošas struktūras, sagatavojot ražošanas un lietošanas speciālistus.

Pašreiz valsts struktūrās ražotie kartogrāfiskie materiāli nenodrošina valsts institūciju, tautsaimniecības un valsts aizsardzības vajadzības. Šobrīd karšu deficītu daļēji nosedz komercstruktūru ražotā produkcija un PSRS Ģenerālā štāba topogrāfiskās kartes, kuras strauji noveco un kuru krājumi izsīkst.

Budžeta finansētām organizācijām nepieciešamie kartogrāfiskie materiāli un dati:

- ģeodēziskā tīkla atbalsta tīkli un visu veidu informācija par tiem;

- gravimetriskie, magnētisko mērījumu dati;

- apvidus ainas (kosmiskās, aerofoto, un citas);

- topogrāfiskie, jūras un hidrogrāfiskie mērījumi;

Informācijai jābūt pieejamai gan digitālā, gan nedigitālā veidā sekojošos veidos:

- ģeodēzisko punktu katalogi;

- gravimetrisko datu katalogi;

- aerofoto un kosmiskie uzņēmumi;

- topogrāfiskās kartes un plāni;

- jūras navigācijas kartes un plāni;

- speciālās (nozaru) kartes un plāni;

- ģeogrāfisko nosaukumu katalogi u.c.

Vispieprasītākās no kartogrāfisko materiālu un datu kopuma ir topogrāfiskās kartes un plāni, kurus var iedalīt trijās grupās:

- tehniskās kartes ar neliela apjoma informāciju konkrētiem lietotājiem;

- topogrāfiskās kartes, kuras izgatavotas valsts vajadzībām pēc unificētiem un savstarpēji saskaņotiem topogrāfiskajiem apzīmējumiem 1:10 000, 1:25 000, 1:50 000, 1:100 000, 1:200 000 mērogos;

- speciālās topogrāfiskās kartes un plāni ar papildus informāciju, kas nepieciešama īpašu uzdevumu veikšanai.

No LR Valsts aizsardzības koncepcijas izriet, ka aizsardzības sistēma, tai skaitā Nacionālie bruņotie spēki, jānodrošina ar visas Latvijas teritorijas topogrāfiskajām kartēm visos mērogos 2 gadu laikā.

Karšu matemātisko pamatu veido koordinātu sistēma, ģeodēziskais tīkls, objektu attēlošanas kārtība, mērogs un karšu iedalījums lapās (nomenklatūra).

Kartogrāfijas vajadzībām jālieto Latvijas 1992, gada koordinātu sistēma (LKS-92), to nosaka LR MP lēmums Nr.213.

Latvijas koordinātu sistēmas izplatīšanai ir jāveido valsts ģeodēziskais tīkls, ko ierīko, pārzin un oficiālos datus par to izsniedz LR Valsts zemes dienests.

Apvidus objektu attēlošanai kartē jāveic nepieciešamās ģeodēziskās, fotogrammetriskās un kartogrāfiskās darbības. Tās izpildot jāievēro vienota attēlošanas kārtība, kas paredz visu apvidus objektu attēlu pārnešanu uz plaknes, ko uzdod Rīgas ģeodēziskais meridiāns (24^oA.g.), tā mēroga koeficients 0.9996 un transversālās projicēšanas Merkatora likums (TM projekcija).

Topogrāfisko karšu lapu izgatavošanai tautsaimniecības un valsts aizsardzības vajadzībām jālieto mērogi 1:10 000, 1:25 000, 1:50000, 1:100 000, 1:200 000, 1:500 000, 1:1 000 000.

Karšu iedalījums lapā , to nosaukumi un noformējuma galvenās prasības jāsaskaņo ar LR topogrāfisko karšu 1993. gada sistēmu (TKS-93). Sistēmas karšu lapās jāparāda taisnleņķa TM koordinātu tīkls, lapas loga stūru ģeodēziskās koordinātes (LKS-92), lapas novietojuma shēmas, robežu shēma, ziņas par kartes matemātisko pamatu, ziemeļu virzieniem (lapas vidējo ģeodēzisko un magnētisko meridiānu), kā arī jāpievieno galvenie topogrāfiskie apzīmējumi.

Par digitālo kartogrāfisko datu apmaiņas standartiem jāpieņem formāts DXF, kurš ar LR MK noteikumiem nr.70 ir noteikts par vispārējo digitālās informācijas apmaiņas standartu valsti.

Par nedigitālo kartogrāfisko datu apmaiņas standartu jāatzīst  tādi karšu iespiedorģināli, kas atbilst koordinātu sistēmas, kartogrāfiskās projekcijas un karšu lapu dalījuma standartiem un noteiktai tehniskās kvalitātes kritēriju kopai.

          Šobrīd Latvijā ar digitālo kartogrāfiju un datu vākšanu GIS nodarbojas tikai neliels skaits uzņēmumu.

          Latvijas Zemes dienesta Nacionālajā mērniecības centrā jau vairākus gadus rit darbs pie Latvijas kartes 1:50 000 mērogā izgatavošanas, uz šo brīdi tā ir jau praktiski gatava un nodota lietošanai reģionos plotu veidā uz plēves. Kartes veidošanai tiek izmantotas PSRS Ģenerālštāba topogrāfiskās kartes 1:25 000 mērogā un SPOT satelītuzņēmumi. Tiek izmantota ARC/INFO GIS sistēma.

          Apmēram 2/3 Latvijas teritorija ir noklāta ar ortofoto kartēm rastra attēlu veidā.

          Vēl GIS eksperimentāli tiek izmantotas dažos lokālos projektos, kur tapuši vairāki Rīgas un citu pilsētu rajoni digitālu karšu veidā.

          Pagaidām digitālās informācijas tirgus kartogrāfijas jomā vēl nav attīstījies un, praktiski, starp esošajiem digitālās kartogrāfiskās informācijas lietotājiem datu apmaiņa nenotiek. Jācer, ka stāvoklis neturpināsies ilgi, jo datu apmaiņas iespēju paplašināšana kartogrāfijai var dot ļoti daudz, līdz ar to būtu iespējams ražot vairāk karšu veidus, iekļaujot tajās visjaunāko informāciju.
          7. Karšu ražošana apgādā ‘’Jāņa sēta’’.

Kartes ražošanas procesa shēma apgādā ‘’Jāņa sēta’’.

 

Pamatmateriāls              +                Situācijas apsekošana

                                                                             dabā

 

                            

Skanēšana

 

Kartes maketa sastādīšana

 

Kartes zīmēšana un

noformēšana uz datora

 

                                                                   Lielu karšu savietošana no

                                                           atsevišķām daļām

                                               

 

Paraugnovilkuma             Krāsu dalījums un

          izdruka                       filmu izdruka

 

Kartes iespiešana

tipogrāfijā

Kartogrāfiskais pamatmateriāls.

Par pamatmateriālu jaunai kartei ir iespējams izmantot visdažādākos karogrāfiskos materiālus. Lielākā mēroga kartēm (rajonu un pilsētu plānu plāniem) par pamatu tiek izmantotas bijušās PSRS armijas topogrāfiskās kartes 1:50 000 mērogā, kā arī aerofotouzņēmumi.

Tātad ‘’Jāņa sētas’’ jaunās kartes top, tām par pamatu ņemot agrāk izdotas kartes, ja tās kartējamajam apgabalam ir pieejamas, un izmantojot jaunākos aerofotouzņēmumus un apsekošanu datus.

Šodien vislētāk kartes ražot var izmantojot satelītattēlus, kurus ir iespējams pasūtīt -  Zviedrijā no firmas ‘’Satellibild’’ (SPOT), ASV no NOAA/NASA (Landsat), kā arī Maskavā no uzņēmuma ‘’Priroda’’.

 Karšu ražošana, izmantojot aerofoto, šodien Latvijā ir ļoti dārga, jo visjaunākie aerofotouzņēmumi ir iegādājami tikai Valsts Zemes dienestā par ļoti augstām cenām. Pēdējos gados Latvijas aerofotouzņemšanu ir veikušas tikai dažādas ārzemju firmas. Aerofoto precizitāte ir augstāka nekā satelītattēliem, tādēļ lielāka mēroga karšu izgatavošanai parasti izmanto tieši aerofoto.

Tomēr karšu ražošana izmantojot tikai aerofoto vai satelītattēlus praktiski nav iespējama bez situācijas apsekošanas dabā. Lai iegūtu precīzus datus ir jāveic situācijas uzmērīšana, kas ir ļoti dārga.

‘’Jāņa sētas’’ vajadzībām vispiemērotākā būtu tieši karšu ražošana izmantojot satelītattēlus, jo tie nodrošina vissvaigāko informāciju par kartējamo apvidu, kā arī to precizitāte ir pilnīgi pietiekoša ‘’Jāņa sētas’’ vajadzībām.

Ja no jauna veidojamās kartes apgabals ir bijis iekļauts jau kādā iepriekš izdotā kartē un ir iespējams izmantot jau esošos digitālos datus, tad jaunās kartes izdošanai vajadzētu būt ļoti vienkāršai, taču ar ‘’Jāņa sētas’’ tehniskajiem līdzekļiem ne vienmēr tas tā ir. Ja ir nepieciešams izveidot karti no divām jau esošām digitālajām kartēm, jo rodas problēmas ar abu karšu savietošanu kopā.  

Situācijas apsekošana dabā.

Vairums Apgādā ‘’Jāņa sēta’’ izdoto karšu ir domātas autobraucēju vajadzībām, kas uzstāda īpašas prasības ceļu attēlošanas pareizībai uz kartes. Tādēļ ir nepieciešama situācijas apsekošana apvidū, izmantojot autotransportu un izbraucot visus kartē esošos ceļus.

Ar autotransportu apsekojot situāciju dabā ir iespējams iegūt zemas precizitātes datus, kurus liela mēroga karšu ražošanai nav iespējams izmantot. Tādēļ, lai apgādā ’’Jāņa sēta’’ varētu ražot precīzākas kartes, varētu izmantot situācijas punktu koordinātu noteikšanai GPS tehnniku, taču, lai izmantotu GPS datus, tālāk ir nepieciešams varēt kartē punktus atlikt pēc to koordinātēm.

Skanēšana.

Kartes pamatmateriāla attēla pārvēršana digitālā formā notiek ar skanera palīdzību ar izšķirtspēju 600 dpi. Tiek ieskanēts melnbalts kartes attēls, uz kura pēc tam tiek noformēta jaunā karte ar karšu apzīmējumu palīdzību.

Lielākais ieskanējamā materiāla izmērs - nedaudz lielāks par A3 formāta lapu. Ja ir nepieciešams ieskanēt lielāku attēlu, tad to sadala pa daļām un skanēšanu veic atsevišķi katrai daļai.

Šobrīdējās skanēšanas jaudas un skanera izšķirtspēja ir pilnīgi pietiekoša kartogrāfijas vajadzībām, jo karšu materiālu skanēšanai parasti ir pietiekoša jau 300 dpi izšķirtspēja (pikseļa izmērs 0.08mm), tādēļ šeit nav nepieciešams veikt kādas izmaiņas.

Kartes maketa sastādīšana.

Ar programmas Photoshop palīdzību ieskanētais materiāls tiek palielināts vai samazināts vajadzīgajā virzienā, atsevišķi ieskanētie kartes fragmenti tiek savietoti cits ar citu. Tiek izveidots koordinātu tīkls. Maksimālais kartes faila lielums ir 30 Mb.

Programma Photoshop ir domāta fotoattēlu apstrādei rastra formātā, tas nozīmē, ka nav iespējams izveidot koordinātu sistēmu un uzreiz noteikt kartes punktu koordinātes.

Datorprogrammas, kas ir domātas kartogrāfiskiem mērķiem ļauj izveidot koordinātu tīklu pēc aprēķinātiem tīkla līniju krustpunktiem, tālāk uz šī tīkla ar zināmu punktu palīdzību (karšu lapu stūri, u.c.)  tiek uzstiepts ieskanētais rastra attēls, tādējādi tiek iegūts atsevišķo kartes fragmentu attēls vajadzīgajā vietā uz koordinātu tīkla, katram kartes punktam tagad ir piekārtotas tā koordinātes, kuras vajadzības gadījumā ir iespējams no ekrāna nolasīt. Tādēļ kartes matemātiskā pamata veidošanai būtu nepieciešams izmantot kādu no projektēšanas programmām (Microstation, AutoCAD).

Kartes zīmēšana un noformēšana uz datora.

Kartes zīmēšana un noformēšana notiek uz Macintosh tipa datoriem ar minimālo operatīvo atmiņu 80 Mb izmantojot Freehand programmnodrošinājumu. Savietotā attēla pārvēršana karšu zīmēs notiek uz datora ekrāna izmantojot klaviatūru un peli. Apzīmējumi ir sadalīti pa vairākiem līmeņiem, kur augstākais līmenis pārklāj zemākos. ‘’Jāņa sētā’’ ir mēģināts kartes zīmēšanu paātrināt pārkāpjot karšu topoloģiju, tas ir zemākos līmeņus zīmējot neprecīzi, jo uz gatavās kartes augstākais līmenis to pārklāj un neprecizitāte nav redzama. Taču šada veida karšu ražošanas paaātrināšana var novest pie daudz lielākiem zaudējumiem, jo šādi dati nav praktiski izmantojami, ja ir vajadzīga kāda atsevišķa līmeņa analīze, piemēram, mežu vai lauku saturs kādā apgabalā. Iespējama arī situācija, ka gatavo karti konvertējot lietošanai kādā citā datorprogrammā tās līmeņi samainās vietām, tad neprecizitāte uzreiz ir redzama un šāda karte praktiski nav izmantojama.

Ierobežojošs faktors, zīmējot kartes ar pašreizējiem resursiem, ir maksimālais faila izmērs 10 Mb, kas nodrošina datora ātru darbību, tādēļ lielākus darbus zīmē pa daļām.

Šis ir darbietilpīgākais process digitālās kartes tapšanā, tāpēc arī šeit ir iespējams ieekonomēt vislielākos līdzekļus, izdarot pārveidojumus. Visvairāk laika var ieekonomēt, ja ir iespējams lietot jau iepriekš izgatavotas kartes digitālu attēlu, kurš satur vektoru formas datus. Vektoru datus var viegli pārsimbolizēt un pievienot tiem papildus informāciju atkarībā no izdodamās kartes veida.

Lielu karšu savietošana no atsevišķām daļām.

Kā jau minēts iepriekš, ja karte aizņem virāk par 10 Mb atmiņas, tad tās zīmēšana notiek pa daļām (piemēram - Eiropas sienas karte tika zīmēta uz 6 daļām). Lai atsevišķās daļas savietotu kopā izmanto Quarx-press vai Addobe Illustrator programmas uz IBM tipa datoriem. Šajās programmās var notikt arī kartes beigu noformēšana.

Izmantojot atbilstošo kartogrāfisko programmatūru, šī operācija nav nepieciešama, jo jaunās kartes atsevišķās daļas tiek glabātas atsevišķos failos, bet tās visas ir piesaistītas vienam koordinātu tīklam. Atverot divus blakus gabalu failus tie tiek koordinātu sistēmā izvietoti atbilstoši koordinātēm, līdz ar to nav iespējamas nekādas nobīdes blakus esošu gabalu starpā.

Krāsu dalīšana, paraugnovilkuma izgatavošana un filmu izdruka.

Lai karti varētu tipogrāfiski nodrukāt nepieciešams visu attēlu sadalīt pa pamatkrāsām atbilstoši tipogrāfiskās iespiedmašīnas iespējām. Karšu ražošanā parasti tiek izmantotas četras pamatkrāsas. Katru krāsu izdrukā uz atsevišķas filmas 1:1 ar kartes izmēriem. Šobrīd iespējams maksimālais filmas izmērs ir 558 x 652 mm, ja ar šādu izmēru nepietiek, tad lielākus iespieddarbus izdrukā pa daļām. Ir iespējams izdrukāt arī krāsu paraugnovilkumu, kuru koriģējot ir iespējams veikt izmaiņas krāsu toņos iespiežamajā kartē.

Kartes iespiešana tipogrāfijā.

Izdrukātās filmas tiek samontētas kopā un no tām attēls tiek pārnests uz metāla formām, kuras katrai krāsai ir atsevišķas. Metāla formas tiek ievietotas tipogrāfijas mašīnā, kur karte tiek iespiesta.

Svarīgs ir tieši montāžas process, jo no precīzas samontēšanas ir atkarīga kartes kvalitāte.

8. Ieteikumi karšu ražotnes pilnveidošanai apgādā ‘’Jāņa sēta’’.

Ražošanas procesa uzlabošanas iespējas.

Apskatot karšu ražošanas  shēmu apgādā ’’Jāņa sēta’’ speciālists uzreiz secinās, ka neviena no karšu ražošanai izmantotām datorprogrammām nav speciāli domāts karšu izgatavošanai. Praktiski karšu ražošana notiek izmantojot poligrāfiskiem darbiem domātas datorprogrammas, piemērojot tās kartogrāfijas vajadzībām. Šādu tehnisko līdzekļu izmantošana nodrošina vienkāršajam lietotājam nepieciešamo karšu precizitāti, bet nav iespējams izgatavot precīzas kartes, kādas ir nepieciešamas Valsts aizsardzībai un citiem valstiski svarīgiem uzdevumiem. Pārveidojot ‘’Jāņa sētas’’ karšu ražošanu atbilstoši precīzās katrogrāfijas prasībām ir iespējams ievērojami paplašināt kartogrāfiskās produkcijas ražošanas apjomus, izgatavojot topogrāfiskās kartes atbilstoši valsts standartu prasībām.

Lai pārveidotu ražotni precīzu karšu ražošanai ir nepieciešams iegādāties atbilsošu programmnodrošinājumu karšu ražošanai.

Izmantojot šodien ‘’Jāņa sētas’’ rīcībā esošos tehniskos līdzekļus (Macintosh tipa datorus) karšu pamatu veidot vektoru formātā ir iespējams, izmantojot kādu no automatizētās projektēšanas programmām, piemēram, programmu Microstation, kura ir pieejama arī Macintosh versijā. Šādā veidā strādājot, ieskanētais pamatkartes attēls varētu tikt attiecīgi apstrādāts piesaistot to koordinātu sistēmai un vektorizējot datus, modelējot attēlojamo ģeogrāfisko situāciju ar laukumiem, līnijām un punktiem. Ar Microstation programmas palīdzību būtu iespējams izveidot precīzu kartes matemātisko pamatni - koordinātu tīklu. Tālāk kartes ražošanas process varētu notikt  tāpat, kā tas notiek līdz šim, izmantojot Freehand programmatūru, attiecīgi simbolizējot jau iepriekš iegūtos vektoru datus un izmantojot rastra datu iespējas apstrādājot laukumus. Šādā veidā būtu iespējams iegūt diezgan apmierinošas precizitātes kartes.

Šāda veida karšu ražošana varētu būt pagaidu variants, galvenais trūkums ir tas, ka nav iespējams izmantot informāciju no GIS datu bāzēm, strādāt ar GIS datu bāzēm iespējams tikai IBM vidē, izmantojot attiecīgu programmnodrošinājumu. Tāpēc nākotnē būtu jāparedz kartogrāfijas ražotnē ieviest vairākas darba vietas, kuras būtu aprīkotas ar IBM tipa attiecīgas jaudas datoriem un attiecīgu ģeogrāfiskās informācijas programmatūru. Sakarā ar to, ka GIS datu programmatūra ir ļoti dārga, būtu iespējams izmantot tādu programmatūru, kas nodrošina iespēju izmantot datus no dažādām GIS datu bāzēm, kā arī veikt visas jau iepriekš minēto projektēšanas datorprogrammu darbības, piemēram, ASV firmas ESRI piedāvāto ArcView3. Attīstoties GIS izveidei un digitālo kartogrāfisko datu tirgum, GIS datu apmaiņa būs ļoti nepieciešama, tādā veidā varēs nesalīdzināmi paātrināt jaunu karšu izdošanu, jo daļa no kartei nepieciešamajiem datiem būs jau uzreiz pieejama. Šobrīd Latvijā vēl kartogrāfisko datu tirgus praktiski nav attīstījies ar nelieliem izņēmumiem, kuri pagaidām vēl ir ļoti dārgi.

‘’Jāņa sētai’’ šobrīd būtu nepieciešams sākt veidot savas datu bāzes kādā no GIS izmantotajiem formātiem  no jau esošas digitālās informācijas un no jauna iegūstamajiem datiem, lai nākotnē būtu iespējama to apmaiņa ar citiem GIS lietotājiem, kā arī būtu iespējams tos pārdot.

Tajā pašā laikā iesāktais darbs izdodot dažādus ar ģeogrāfiju saistītus mācību līdzekļus ir pilnīgi iespējams, izmantojot jau esošās tehnoloģijas un līdzekļus.

Apgāda ‘’Jāņa sēta‘’ kartogrāfijas ražotnes produkcijas dažādošanas iespējas.

Neapšaubāmi ir jāturpina līdz šim ražoto ceļu karšu, pilsētu plānu un atlantu cikliska atjaunošana un izdošana, pieprasījums pēc šīm kartēm praktiski ir nemainīgs, tāpat jāturpina Latvijas rajonu karšu izdošana, jo tās ir praktiski vienīgās šodienas situācijai atbilsošās kartes mērogā 1:100 000. Ievērojami iespējams paplašināt dažādu ģeogrāfisku mācību līdzekļu ražošanu, pie tam lai tos ražotu nav nepieciešams neko pārveidot šobrīdējā ‘’Jāņa sētas’’ ražošanas shēmā.

Vispārējas lietošanas karšu (Topogrāfisko karšu) izdošana.

Labi iesāktā Latvijas reģionu karšu sērijas ražošana būtu jāpārveido tā, lai jaunās kartes dati glabātos kādā no GIS formātiem, kas dotu iespējas jau esošos datus pēc vajadzības izmantot jaunu karšu veidošanai. Ja līdz šim jau izdotās rajonu kartes būtu  radītas izmantojot vektoru datus, tad tās būtu ļoti vienkārši pārveidot par tāda paša mēroga vispārējas lietošanas kartēm (topogrāfiskajām kartēm) pievienojot klāt vēl arī reljefu. Diemžēl, lai pārveidotu iepriekš izdotās kartes vektoru formātā, ir jāiegulda milzu darbs, kas līdzinās kartes pārzīmēšanai no jauna. Tomēr par šā darba veikšanu būtu vērts padomāt, jo šodienas apstākļos, kad praktiski Latvijā nav izdota neviena topogrāfiskā karte kopš 1989. gada pēc jaunām aktualizētām kartēm ir liels pieprasījums. Noteikti jaunajām kartēm būtu jācenšas pievienot reljefa attēls. Kartes būtu jāražo TKS-93 sistēmā. No lietotāja viedokļa ērtāka būtu kartējamā apgabala sadalīšana pa atsevišķām lapām.

Rastra kartes digitālā formā uz optiskajiem diskiem.

Gandrīz katra pasaulē pazīstamākajām kartogrāfijas firmām šobrīd piedāvā kādu savu izstrādājumu digitālā formā .Pārsvarā tās ir Windows vidē lietojamas vienkāršajam datu lietotājam domātas kartes rastra formātā, ar kuru palīdzību viņš var izplānot savu atvaļinājuma ceļojumu, vai arī īsāko ceļu līdz kādai noteiktai vietai, kā arī ir iespējams atrast kādas vietas atrašanos uz kartes pēc tās nosaukuma. Šāda tipa kartes ir salīdzinoši lētas, jo, ja būtu vēlēšanās šādu karti pārizdot, tad tās pārveidošana līdzinātos  kartes uzzīmēšanai par jaunu.

Ražot šāda veida produkciju arī ‘’Jāņa sētā’’ nebūtu sarežģīti, jo esošās kartes nebūtu grūti pārvērst rastra formātā un pievienot tām klāt iespējas mērīt attālumus uz datora ekrāna un atrast kādu vietu uz kartes pēc tās nosaukuma. Dati būtu jāglabā tādā formā, lai tos būtu iespējams izmantot ar visvienkāršākajiem programmlīdzekļiem, kas domāti darbam ar grafisku attēlu.

Šāda tipa karšu produkcijai ir paredzams arvien pieaugošs noiets sakarā ar datortehnikas arvien plašāku izmantošanu.

Kartogrāfisko datu bāžu veidošana.

Neapšaubāmi daudz dārgāk ir iespējams pārdot kartogrāfisko informāciju vektoru formātā, un informāciju datu bāzes veidā, šādas informācijas tirgus Latvijā vēl tikai attīstās. Tieši tāpēc jau šodien būtu jādomā par kartogrāfiskās produkcijas ražošanu tādā formā, lai tā vēlāk būtu izmantojama apmaiņai digitālā formā un izmantojama kopā ar citiem līdzīgiem datiem. Tas vēlreiz pierāda nepieciešamību ‘’Jāņa sētas’’ karšu ražošanu pārveidot atbilstoši pasaules vadošajām tendencēm šajā jomā.

Kartes izdošana atbilstoši pasūtītāja vēlmēm nelielā eksemplāru skaitā.

Pasaules praksē šāda tipa karšu izgatavošana notiek diezgan bieži. Izmantojot jau esošos datus, pasūtītājam līdzdarbojoties, tiek uz datora ekrāna izveidota vajadzīgā karte atkarībā no pasūtītāja vēlmēm. Protams, šāda kartes izdošana ir dārga, tādēļ pēc šādām kartēm Latvijā šobrīd nevarētu būt liels pieprasījums.

Tādējādi varam secināt, ka ‘’Jāņa sētas’’ karšu ražotnei, lai tā varētu turpināt savu attīstību, ir pakāpeniski jāpilnveido ražošanas process un jāmeklē iespējas dažādot kartogrāfisko produkciju. Kartes būtu jāveido atbilstoši LR kartogrāfijas koncepcijā minētajai karšu matemātiskajai pamatnei, lai tās būtu iespējams izmantot visplašākajam lietotāju lokam.