Japāna par organizētu valsti sāka veidoties 8. Gadsimta sākumā: 710. gadā Narā tika nodibināta pirmā patstāvīgā Japānas galvaspilsēta. Līdz tam pēc katra imperatora nāves nākošā valdnieka rezidence tika pārcelta uz citu vietu.
Japāna, kas aizņem salu grupu Klusajā okeānā, bija samērā izolēta no pārējās pasaules diezgan ilgu laiku. 6.gs. Japāna aizguva daudzas idejas no sava kaimiņa – Ķīnas. Tā pārņēma no Ķīnas budismu un Ķīnas impērijas pārvaldes sistēmu. Bet 200 gadus vēlāk Ķīnas ietekme samazinājās un arī imperatora vara kļuva aizvien vājāka. Līdz pat 1867 . gadam imperatora vārdā Japānu pārvaldīja spēcīgākās dzimtas un sjoguni (militārie vadoņi). Iebrukumi Japānā reti kad bija veiksmīgi. 13.gs. to mēģināja mongoļi, bet tika atvairīti. Arī Eiropas tirgotāju mēģinājumi 16.gs. bija neveiksmīgi. Bet 1868. gadā Japāna sāka raudzīties uz Rietumiem. Piecdesmit gadu laikā tā izveidoja lielu impēriju ar spēcīgu un modernu ekonomiku. Tas viss tika sagrauts 2.pasaules karā (1939-1945). Tomēr Japāna atguvās un mūsdienās ir viena no spēcīgākajām un bagātākajām valstīm.
Jau pēc sešiem gadiem, 1951.gada septembrī, Japāna parakstīja Sanfrancisko miera līgumu ar 48 valstīm, bet nākošā gada aprīlī, šim līgumam stājoties spēkā, atkal kļuva neatkarīga, suverēna valsts.
Vēstures
svarīgākie notikumi :
3.gs.-Jamato cilts
apvieno Japānu.
794-par galvaspilsētu
kļūst Kioto.
1185-Minamoto
Joritomo kļūst par pirmo sjogunu.
1281-“dievs
vējš “ izglābj Japānu no mongoļiem.
1338-1573-Pilsoņu
karš.
1542-Japānu
apmeklē portugāļu jūrnieki.
1549-Sv.
Francisks Zevjers ievieš Japānā kristietību.
1592;1597-Japāna
iebrūk Korejā.
1639-eiropiešus
padzen no Japānas.
1853-ASV
kara flote piespiež Japānu tirgoties ar Rietumiem.
1868-“Meidzi
isin” jeb tautas revolūcija atjauno imperatora varu.
1868-Tokija
kļūst par galvaspilsētu.
1889-tiek
pieņemta konstitūcija.
1910-Japāna pakļauj Koreju.
1914-1918-Japāna
cīnās 1. Pasaules karā.
1937-1945-Japāna
iebrūk Ķīnā,Dinvidaustrumāzījā;1941.gada decembrī bombardē Pilharboru, pēc tam
karā iesaistās ASV.
1945-ASV nomet pirmās atombumbas uz Hirosimu un Nagasaki, japāņi
kapitulē.1989-mirst imperators Hirohito.
Tokugavu
dinastija
1603.gadā
Iejasu no Tokugavu dzimtas kļūst par sjogunu. Viņa dinastija valda Japānā līdz
pat sjogunāna gāšanai 1868.gadā. Iejasu aizliedz kristīgo ticību, kuru ieviesa
Sv. Francisks Zevjers. Tiek izraidīti ārzemnieki un sakari ar ārpasauli.
Vispārīgas ziņas:
|
Platība:377 801 km2 (332 cilv/km 2 )
Iedzīvotāji:125 570 000
Galvaspilsēta:
Tokija
Valoda:
japāņu
Reliģija:
sintoisms ,
budisms (85%),
citas
reliģijas (15%)
Lielākās
pilsētas: Tokija,
Jokohama,
Osaka, Nagaja
Naudas
vienība: jena
Augstākais
kalns: Fudzijama
(3776 v.j.l. )
Nodarbošanās: apstrādes rūpniecība
Eksportpreces: automobīļi, tērauds,
elektroniskās preces, čuguns, audumi, kuģi, mašīnas un tehnoloģiskās iekārtas
Importpreces: nafta, mašīnas,
akmeņogles, dzelzsrūda, kokmateriāli, kvieši, pārtika.
Ārpolitika
Pēc otrā pasaules kara Japāna uzsāka jaunu
dzīvi kā miermīlīga demokrātiska valsts. 1956. gadā iestājusies ANO, Japāna
cenšas maksimāli piedalīties šīs organizācijas dažādās jomās – Drošības Padomē,
Ekonomiskajā un Sociālā Padomē, kā arī daudzās citās institūcijās, komitejās
utt. Kas attiecas uz finansiālo atbalstu, tad Japānas iemaksas ANO budžetā 1990.gadā pēc apjoma (11%) ieņēma
otro vietu tūlīt aiz ASV (20%).
Attiecības ar Ķīnas Tautas Republiku tika
normalizētas 1972. Gadā abas valstis noslēdza “Līgumu par mieru un draudzību”.
Ilgus gadus Japāna uzturēja daudzveidīgus kontaktus ar Taivanas Ķīnas
Republiku, bet 1992. gada nogalē Japānas valdība paziņoja, ka tā pārtrauc
diplomātiskās attiecības ar Taivanas Ķīnas Republiku, saglabājot līdz šim
izveidotās cita veida sadarbības saiknes.
Nacionālā drošība
Japānas nacionālās
drošības pamatā ieguldīti trīs svarīgi elementi:
1) drošības līgums ar
ASV;
2) drošības
garantēšanai minimāli nepieciešamā valsts aizsardzība
3) aktīva diplomātiskā
darbība, kas vērsta uz mierīgas un stabilas starptautiskās situācijas
izveidošanu.
Japānas saimniecība
Meži aizņem 67% (25 miljoni hektāru) Japānas
teritorijas. Tas ir galvenais avots, no kura iegūst celtniecības materiālus un
lielāko daļu koksnes, kas vajadzīga papīra ražošanai. Tomēr arvien Japāna
arvien vairāk importē dažādus kokmateriālus. Ja 1965.gadā koksnes imports
sastādīja 28,65% no valstij vajadzīgā apjoma, tad 1990.gadā šis rādītājs
izaudzis līdz 73,6%. Tādējādi Japāna kļuvusi par lielāko iepircēju pasaules kokmateriālu
tirgū, un koksnes importa apjoms atrodas otrajā vietā aiz jēlnaftas. Galvenie
koksnes piegādātāji ir ASV, Malaizija, Indonēzija, Krievija, Kanāda un
Filipīnas. Varbūt arī Latvija, kas pamatoti lepojas ar savu kokapstrādes
rūpniecību, it sevišķi mēbelēm, varētu atrast noteiktu vietu Japānas tirgū.
Kādreiz
plaukstoša rūpniecības nozare Japānā bija akmeņogļu ieguve. Bet tā sāka
sabrukt jau sešdesmitajos gados. Tad samērā lēta importa nafta padarīja ogļu
šahtu ekspluatāciju par nerentablu. 1960.gadā darbojās vairāk nekā 600
raktuvju, kura gada produkcija sasniedza 55 miljonus tonnu. Bet 1970.gadā visā
Japānā darbojās vairs tikai 11 lielākās šahtas, un to gada kopprodukcija saruka
līdz 16 miljoniem tonnu. Pēc šīs neveiksmes manāmi palielinājās bezdarbnieku
skaits.
Daudz
stabilāks stāvoklis vērojams Japānas automobīļu rūpniecībā. 1991.gadā
tās 11 uzņēmumi saražoja 13,5 miljonus vieglo, autobusu un kravas automašīnu,
t.i., vairāk nekā jebkurā citā valstī. Šī tautas saimniecības nozare Japānā ir
ļoti robotizēta, tomēr tajā, dodot 10% no visas rūpniecības produkcijas, vēl
aizvien strādā 1,27 miljoni cilvēku, t.i., 3% no Japānas strādājošiem
iedzīvotājiem.
Elektronika ir Japānas visstabilākā un visplaukstošākā
rūpniecības nozare. Tā attīstijās ļoti straujos tempos. Japāna allaž bijusi to
valstu skaitā, kas ātri ievieš ražošanā zinātnes un tehnikas visjaunākos
sasniegumus.
Transports. Japānā ir iespējams
izmantot jebkādu satiksmes līdzekli no divriteņa līdz pat pasaulē ātrākajiem
elektriskajiem vilcieniem, kas 1976.gadā pilnīgi nomainīja tvaika lokomatīves.
Tikai uz dažām lokālajām līnijām tūristiem par prieku vēl saglabāti seno laiku
vilcieniņi. Japānas dzelzceļa līniju kopgarums ir 26099 km, un pa tiem ik dienu
brauc 28000 vilcienu.
Lielās
pilsētās transportu nodrošina elektriskie vilcieni, autobusi un taksometri.
Tramvajs palicis tikai Hirosimā. Trolejbusi Japānā nav guvuši lielu piekrišanu.
Astoņās lielpilsētās – Tokijā, Osakā, Nagojā, Kobē, Jokohamā, Saporo, Kioto un
Fukuokā – izbūvētas metro līnijas.
Jūras
transports. Pirms otrā pasaules kara Japānai piederēja pēc lieluma trešā
tirdzniecības flote pasaulē. Bet zaudējumi karā bija tik lieli, ka 1946.gadā
Japānai bija palikuši tikai 17 okeāna kuģi. Pašreiz Japānā darbojās 1089 ostas,
no tām 127 ir lielas.
Ārējā tirdzniecība
1986.gadā Japānas eksports sastādīja 10,7%,
bet imports – 6,4% no iekšzemes kopprodukta, bet prognozē, ka 1993.gadā šie
rādītāji mainījušies : eksports samazinājies līdz 8,1% imports turpinājies
pieaugt un sasniedzis 7,3%. Pēdējos gados vērojamas lielas pārmaiņas Japānas
rūpniecības struktūrā, jo japāņu uzņēmēji palielina investīcijas ārzemēs izvietotajās
rūpnīcās, un, ja 1984.gadā šie uzņēmumi deva 4,3% no Japānas kopprodukcijas,
tad, kā liecina aprēķini, 1993.gadā šis aprēķins, pacēlies līdz 8,2%. Turpinās
starptautiska darba dalīšana starp Japānu un citām Āzijas valstīm, kas izpaužas
intensīvā tirdzniecībā ar pusproduktiem un iekārtu komplektēšanas detaļām.
Līdzīga situācija vērojama Japānas ražošanas un tirdzniecības attiecībās ar
rūpnieciski attīstītām valstīm Ziemeļamerikā un Eiropā .
Japānas problēmas samazināšot ekonomikas
pieaugums.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības
organizācijas (OECD)ekonomisti Japānas tautsaimniecībā šogad samazinās
ekonomikas pieaugumu OECD dalībvalstīs. Speciālisti lēš, ka Japāna pašlaik
varētu atrasties lielāko ekonomisko problēmu priekšā kopš Otrā pasaules kara. Japānas
premjerministrs Rjutaro Hasimoto, atbildot uz starptautisko kritiku, 6.04.98.
paziņoja, ka Japāna darīs visu, lai stiprinātu lejupslīdošo ekonomiku, un
noliedza, ka tā ir uz sabrukuma sliekšņa.
Secinājums
Ðo darbu pabeidzot mēs esam samērā plaši apguvuši
Japānas dabu, kultūru un politiku. Daudz uzzinājām par šīs valsts iedzīvotājiem
un to tradīcijām. Japāna ir stabili attīstīta valsts un tā ir iekļauta
attīstīto valstu septiņniekā (starp septiņām attīstītākajām valstīm
pasaulē).Japāna ir salu valsts – kopā tā atrodas uz 6852 salām, tā aizņem 0.3%
no pasaules sauszemes. Mūsu izbrīnu rada
tās augstā attīstība tik mazā teritorijā. Uzzinājām, ka japāņi ir pasaulē
septītā lielākā tauta un tā ir apdzīvota lielāko ties ar pamatnāciju. No
vēstures varam secināt, ka Japāna nav bijusi ļoti slavena un nozīmīga senākos
laikos, tai nav bijusi tik liela vara. Japāna ir parlamentāra valsts un tās
likumdevējvara ir parlamentam, kā jau lielākai daļai pasaules valstu.
Pārsteidzoši likās tas, ka Japānas teritoriju aizņem 67% meži. Šajā valstī ir
attīstītas gandrīz visas saimniecības nozares. Visplaukstošākā un modernākā
rūpniecības nozare ir elektronika, ar šo nozari Japāna kotējas visaugstāk
mūsdienās. Japāna ir starp tām 180 valstīm, kura iestājusies ANO, jau kopš
1956.gada. Šīs valsts nozīmīgākais transporta veids ir jūras transports, jo
valsts atrodas uz salām. Arī Latvijai ir zināmi sakari ar Japānu, pašlaik
kooperāciju ar japāņu medikamentu ražotājiem turpina Latvijas valsts uzņēmums
“Grindex”. Speciālisti teic, ka drīzumā Japāna būs nonākusi ļoti lielu
ekonomisko problēmu priekšā, sakarā ar savas valsts ekonomikas augšupeju.
Mūsu domas par šo valsti ir samērā augstas, jo
salīdzinot ar Latviju, japāņi ir pierādījuši, ka augstu attīstību var sasniegt
arī mazā teritorijā un attīstīt dažādas saimniecības nozares. Pēc mūsu domām,
galvenā uzmanība tiek pievērsta jauniešu izglītībai, lai sasniegtu vēl lielāku
attīstības līmeni.
Dažas ziņas par Japānas zemi un dabu
Šīs zemes oficiālais nosaukums ir Nippon,
Rietumu pasaulē “Japan” , dienvidu dialektā “Jatpun”, bet ķīnieši to sauc
“Dzipan”. Japānas karogs – sarkans aplis balta fona centrā – ir zināms kopš
13.gs. No 1860 gada tas izmantots par pazīšanās zīmi un tirdzniecības kuģiem,
bet 1870 gadā apstiprināts par valsts simbolu. Japānai nav oficiāla ģērboņa,
taču vajadzības gadījumā to aizvieto ar Japānas imperatoru galma zīmi,
sešpadsmit lapiņu krizantēmas ziedu. Japānas nacionālās himnas “Kimigajo” (Tavs
imperatora mūžs) autors nav zināms. Tās teksts ņemts no seno laiku poēmu
antoloģijas, bet melodiju komponējis Hiromori Hajasi. Tā tiek atskaņota
svinīgos gadījumos jau kopš 1893 gada, bet vēl joprojām nav oficiāli
apstiprināta par valsts himnu.
Japānas teritorija,
kurā ietilpst 6852 salas, kas stiepjas vairāk par 3000 km garā, šaurā lokā gar
Āzijas kontinenta austrumu krastu, ir 377,737 km2 jeb 0.3% no visas pasaules sauszemes .
Japānas arhipelāgā ievērojamākās salas ir Honsju un Hokaido. Kalnainie apvidi
aizņem gandrīz 67%; turklāt tie gandrīz visi noklāti ar mežiem.
Lauksaimniecībai derīgā platība ir apmēram 14%, rūpniecības zonas kopumā veido
ne vairāk par 1%, dzīvojamās ēkas Japānā aizņem ap 4% teritorijas. Pārējais –
upes, ezeri, purvi utt. Vairāk nekā 532 kalni pārsniedz 2000 m augstumu. Augstākais ir Fudzi kalns – 3776 m.
Japānas upes nav lielas, un pat visgarākā no tām - Sinamo (367 km) praktiski nav kuģojama.
Gandrīz visi ezeri atrodas kalnos. Lielākā – Biva platība ir 674 km, bet
dziļākais ir Tadzava (423 m). Tā kā Japānas teritorija stiepjas vairāk nekā
3000 km garumā 20,25 līdz 45,33 ziemeļu platumā , tās klimatiskie apstākļi var
būt diezgan atšķirīgi vienā un tai pašā laika posmā . Ir vērojama izteikta
četru gadalaiku secība. Silta, mitra vasara iestājās jūlija vidū . Pirms tās ir
lietus sezona, kura ilgst apmēram mēnesi . Ziemas ir maigas un saulainas Klusā
okeāna piekrastē bet Japānas jūras pusē
bieži – apmākušās . Kalnainie apvidi sniegaini , Hokaido salai raksturīgas
bargas ziemas . Skaistākie gadalaiki ir
pavasaris un rudens . Taču septembris var atnest arī vētras un taifūnus , kas
nāk līdzi spēcīgām lietus gāzēm . Japāņu tautas dzīvi bieži apdraud cunami –
milzu viļņi, kas rodas okeānā no stiprām zemūdens zemestrīcēm. Gāžoties pret krastu, tie var nodarīt
milzīgus postījumus. Diezgan bieža
parādība ir zemestrīces: 7 – 8 tūkstoš reizes gadā. Pēc 1923 gada, kad
zemestrīce sagrāva visu Tokiju un tai tuvo Jokohamu, tik postoša dabas stihija
vairs nav izpaudusies .
Japānas augu valsts ir ļoti bagāta, turklāt dažiem ziediem un kokiem ir liela nozīme
Japāņu kūltūrā. Piemēram sakuras ( ķiršu ) ziedi, kas nobirst dažu dienu laikā,
ir poētisks atgādinājums tam, ka ātri mainās pasaules norises . Turpretī priede
ir ilggadības simbols, bet bambuss simbolizē izturību un spējas pārvarēt
grūtības .
Lai
gan Japānā ir daudz dažādu putnu, kukaiņu un sīku dzīvnieku ar lieliem zīdītājiem tā nevar lepoties .
Lielākie savvaļas zvēri ir dziļi kalnos mītošie lāči. Lauku ciematu tuvumā
sastopamas lapsas un jenotsuņi. Ja ticēt japāņu teikām, šie dzīvnieki itin
bieži āzējot cilvēkus .
Metalurģija.
1984 gadā šajā jomā Japāna sasniedza augstāko rādītāju – 106 milijonus tonnu nerafinēta tērauda. Bet vēlākajos gados japāņu tērauda rūpniecībai uzradās sīvi konkurenti - Āzijas jaunās industrializētās valstis, it sevišķi Korejas Republika. Tādēļ Japānas tēraudkausētāji, kas 1990 gadā saražoja 99 milijonus tonnu, dara visu, ko var, lai samazinātu produkcijas pašizmaksu, plaši ieviešot ražošanā jaunus materiālus un elektroniku. 1995 gadā tērauda ražošana ir samazinājusies līdz 95,4 miljoniem tonnu. Kā jau gandrīz visās rūpniecības jomās, arī metalurģijā Japānas vājā vieta ir savu izejvielu trūkums, tādēļ Japāna līdz pat pēdējam laikam ik gadu importē ap 134 milijoniem tonnu dzelzsrūdas, 3 mlj. t. dzelzs lūžņus un 68 milijonus tonnu koksa ogles. Galvenie piegādātāji ir Austrālija, Brazīlija, Indija, ASV un Čīle. Vēl smagāks stāvoklis Japānā izneidojies alumīnija ražotnē, kas patērē ļoti daudz elektroenerģijas. Līdz naftas krīzei augstākais sasniegums alumīnija ražošanā – 100 milijoni tonnu – tika sasniegts 1973. gadā, bet pēkšņais naftas un elektroenerģijas cenu kāpums izraisīja Alumīnija ražošanas neapturamu kritienu līdz 300 000 tonnu gadā, tādejādi liekot Japānai atteikties no aktivitātes šajā jomā.
Naftas ķīmija
Naftas ķīmija Japānas
ekonomikas straujās attīstības gados ieņēma līderes pozīcijas, sāka zaudēt tās
no1983 gada, un ražošanas apjoms samazinājās par 30 %. Pēdējos gados sakarā ar
jēlnaftas cenu krišanos naftas pārstrādē manāma stabilizācija.
Akmeņogļu ieguve
Kādreiz plaukstoša
rūpniecības nozare Japānā bija akmeņogļu ieguve. Bet tā sāka sabrukt jau
60-ajos gados, tad samērā lētā importa nafta padarīja ogļu šahtu eksplutāciju
par nerentablu. 1960 gadā darbojās vairāk nekā 600 raktuvju, kuru gada
produkcija sasniedza 55 milijonus tonnu. Bet 1970. gadā ierindā bija palikušas
102 šahtas, dodot 40 milijoni tonnu gadā. 1985 gadā visā Japānā darbojās vairs
tikai 11 lielākās šahtas, un to gada kopprodukcija saruka līdz 16 milijoniem
tonnu.
Automobīļu rūpniecība
Daudz stabilāks
stāvoklis vērojams Japānas automobīļu rūpniecībā. 1991 gadā tās 11 uzņēmumi
saražoja 13,5 milijonus vieglo, autobusu un kravas automašīnu, vairāk nekā
jebkurā citā valstī. Un līdz pat 1997/98 gadam Japāna ir vadošā valsts
automašīnu rūpniecībā. Šī tautas saimniecības nozare Japānā ir ļoti robotizēta,
tomēr tajā, dodot 10 % no visas rūpniecības produkcijas, un vēl arvien strādā
1,27 milijoni cilvēku – 3% no Japānas strādājošajiem iedzīvotājiem .
Kuģubūvniecība
Sāpīgus triecienus
pārcietusi arī Japānas kuģubūvniecība, kas savu ziedu laikā – lidz 70-iem
gadiem – apmierinājusi pusi no pasaules pieprasījuma. Bet 1973 gadā naftas
krīze izraisīja visā pasaulē ražošanas samazināšanos, kā rezultātā saruka
naftas produktu un citu kravu jūras pārvadājumi, un japāņu kuģubūvētavas saņēma
daudz mazāk pasūtījumu. It sevišķi
jūtami bija zudusi interese par naftas supertankeriem, Japānas kuģu būvētāju
lepnumu. Dīkstāvi paplašināja arī sīvā konkurence no citu valstu, it sevišķi
Korejas Republikas, puses. Lejupslīde turpinājās līdz 1980. gadam. Tad krasi
pārmainījās konjunktūra. Jau 1990 gadā Japānas ieguldījums pasaules
kuģubūvniecībā sasniedza 53,1% līmeni, un ūdenī tika nolaisti daudzi kuģi ar
koptonnāžu pāri 9,4 milijoniem tonnu.
Elektronika
Elektronika ir Japānas
visstabilākā un visplaukstošākā rūpniecības nozare. Tā attīstijās ļoti straujos
tempos, un jau 1985 gadā Japānā izlaida 7,3 milijonus radiouztvērēju, 1milijonu
melnbalto televizoru (galvenokārt eksportam), 15 milijonus krāsu televizoru un
75 milijonus magnetafonu. Arī pēdējos gados šie cipari turas apmēram šādā pašā
līmenī. Personālie kompjūteri - < nekā 3 milijonu gabalu, vordprocesoru – ap
6 milijoni gabalu, pusvadītāji – ap 16 milijardi gabalu. Japānas rūpniecībā
ieviesti 1 430 000 roboti ( ASV – 290000
). Japāna allaž bijusi to valstu skaitā, kas ātri ievieš ražošanā zinātnes un
tehnikas visjaunākos sasniegumus, tādēļ drīz vien no apgrozības Japānā izzudīs pie mums tik iecienītie kasešu
magnetofoni, jo tur kasešu un parasto skaņuplašu vietā strauji ienāk “CD”
tehnika. Japānas zinātne nekad ilgi nav lietojusi tehniku, kas ir izplatījusies
pasaulē un ir jau visiem ierasta.
Transports
Japānā ir iespējams izmantot jebkādu satiksmes
līdzekli – no divriteņa līdz pasaulē ātrākajiem elektriskajiem vilcieniem, kas
1976 gadā pilnīgi nomainīja tvaika lokomotīves. Tikai uz dažām lokālajām
līnijām tūristiem par prieku vēl
saglabāti seno laiku vilcieniņi.1964 gadā Tokijas olimpisko spēļu priekšvakarā,
eksplutācijā tika nodots “Sinkansen” (Jaunā maģistrālā līnija) dzelzceļš no Tokijas
līdz Ūsakai (515 km), ko vēlāk pagarināja līdz Hakatai Kjusju salā. Šo 1069,1
km garo dzelzceļu, pa kuru ar nelieliem intervāliem un atsevišķos posmos ar ātrumu līdz 270 km
stundā kursē 16 vagonu vilcieniņi, neðķērso neviena cita dzelzceļa līnija vai
šoseja. Tagad klāt nākušas vēl divas “Sinkansen” līnijas – no Tokijas līdz
Ņīgatai, un no Tokijas līdz Moriokai – Honsju salas ziemeļos. Japānas dzelzceļa līniju kopgarums ir 26099
km , un pa tiem ik dienu brauc 28000 vilcienu. Tagad no 1989 gada Honsju un
Hokaido salas savieno pasaulē garākais zemūdens tunelis “Seikan” (53,85 km).
Gaisa satiksmi ar
ārvalstīm nodrošina 1953 gadā nodibinātā un 1987 gadā privatizētā aviācijas
kompānija “JAL” – Japan Air Lines, kas pašreiz veic regulārus reisus uz 43
pilsētām, 31 pasaules valstī. Ar katru gadu strauji pieaug japāņu skaits, kas
dodas ārzemju ceļojumos, izmantojot gaisa transportu. Lai vēl labāk apmierinātu
visu lidot gribētāju prasības, pasaules gaisa telpu daudzos virzienos šķērso
laineri, kas pieder vēl vienai lielai japāņu aviokompānijai – All Nippon Lines,
bet iekšzemē lidojumus var veikt arīar citu mazāku aviokompāniju lidaparātiem.
Jūras transports
Pirms otrā pasaules kara Japānai piederēja pēc
lieluma trešā tirdzniecības flote pasaulē. Bet zaudējumi karā bija tik lieli,
ka 1946 gadā Japānai bija palikuši tikai 17 okeāna kuģi. Taču jau 1959. gada
beigās tirdzniecības flotes koptonāža tika atjaunota līdz pirmskara līmenim (ap
6 500 000 tonnu ), un tagad Japānai pieder pēc apjoma trešā (pēc Libērijas un Panamas
) tirdzniecības flote pasaulē – ap 41 000 000 tonnu . Taču Japānas kravu
apgrozība ir tik milzīga, ka ar japāņu kuģiem
1990 gadā tika pārvesti 20,5% eksporta un 37,4% importa kravu. Pašreiz
Japānā darbojās 1089 ostas, un no tām 127 ir lielas ostas.
Japāna
Japānas salas veido zemūdens kalnu grēdas
virsotnes. Apmēram ¾ zemes ir pārāk kalnaina, lai to varētu iekultivēt vai
apbūvēt. Japānā ir 125 miljoni iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa dzīvo
ielejās vai arī šaurajā piejūras zemienē. Japāna ir viena no galvenajām
rūpniecības valstīm pasaulē, bet tas sasniegts samērā nesen. Līdz 1853. gadam
ārzemniekiem aizliedza iebraukt valstī. Valdība atteicās arī ievest modernas
mašīnas. Tagad japāņu firmas daudz vairāk savas preces eksportē nekā importē,
tāpēc Japāna kļuvusi ļoti bagāta. Rietumvalstu ietekme ir stipra, bet japāņi
lepojas ar savu tradīcijām bagāto kultūru un reliģiju. Attīstot arvien
modernāku tehnoloģiju, japāņi cenšas saglabāt savas vecās paražas. Pēc
reliģiskās pārliecības vairums japāņu ir budisma un sintoisma piekritēji.
Valsts galva ir imperators, bet valdība ir demokrātiska. Pagātnē valsti
pārvaldīja aristokrāti un samuraji – militāri feodāli muižnieki ar ļoti augstu
morāli un goda izpratni. Lai gan samuraji kā muižnieku kārta vairs nepastāv,
viņu principi vēl aizvien ietekmē ikdienas dzīvi.
Lielākā pilsēta
Japānā ir galvaspilsēta Tokija. Kopā ar piepilsētām tajā dzīvo 18 miljoni
cilvēku, un viss šis rajons ir ļoti pārapdzīvots. Liela problēma ir izplūdes
gāzes no automobīļiem un rūpnieciskais piesārņojums. Daudz tiek darīts, lai
ierobežotu gaisa piesārņošanu.
Lai gan
Japānai ir maz tādu izejvielu kā metāla rūdu un ogļu, tās rūpniecība ir pasaulē
attīstītākā. Galvenā valsts bagātība ir tās iedzīvotāji – it īpaši strādnieki,
kas ir ļoti uzticīgi savām firmām. Viņi arī ikdienā kopā vingro un pirms darba
sākšanas nodzied firmas dziesmu. Firmu vadītāji ir tikpat uzticīgi uzņēmumam un
lepojas par sadarbību ar strādniekiem. Jaunā tehnika un tehnoloģija tiek ātri
ieviesta un veicina ražošanas uzplaukumu.
Sumo
|
Tas ir viens
no cīņas sporta veidiem. Savā būtībā ļoti vienkāršs – pretinieks ir jāizgrūž no
apļa vai arī jāpanāk, lai tas aplī pirmais skar zemi ar jebkuru ķermeņa daļu,
izņemot pēdas. Lai arī tehnisko paņēmienu uzskaitījums ir visai garš, tomēr var
nosaukt trīs galvenos: grūšanu, satveršanu un pļaukāšanu.
Pirmās ziņas par sumo cīņu sastopamas
469.gadā. Sumo ir reliģiska izcelsme, bet vēlāk sporta veids kļuva par
privilēģiju. Un tikai 1629.gadā ir notikusi pirmā publiskā sumo cīņa.
Populārākais paņēmiens ir izmešana no apļa, satverot viņu aiz jostas.
Koniðki
nozīmē “ar rudens lapām rotāts brokāts”. 1989.gadā Koniški sportiskie
sasniegumi atbilda Yokozuna iegūšanai, bet Sumo asociācija atteikumu pamatoja
ar to, ka Koniški pietrūkstot šim titulam nepieciešamās japāniskās pieredzes un
gudrības. Varbūtība, ka cittautietis varētu kļūt par Yokozuna, Japānā līdzinās
panikai. Daļa sumo apskatnieku tobrīd sāka ironizēt par milža ne visai veiklo
japāņu valodu, bet agresīvākie Koniški salīdzināja ar Metjū Perisa amerikāņu
melno kuģu iebrukumu Japānā 1853.gadā un aicināja uz “klusuma brīdi”. Sumo nav
iedalījuma svara kategorijās un dzīvsvara ierobežojuma, tāpēc nereti cīkstoņu
svars pārsniedz 200 kg. Tomēr sumo prasa ne tikai masu, bet arī ātrumu, tāpēc panākumus
gūst arī “viegli” – 110 kg smagi sumisti. Pēdējā laikā šis sporta veids kļuvis
populārāks arī ārpus Japānas un notiek pat Eiropas čempionāti. Tomēr paši
japāņi uzskata, ka īsts sumo ir pie viņiem – viss pārējais ir surogāts. Tāpēc
arī par nepamatotām uzskata domas par sumo iekļaušanu olimpisko spēļu
programmā.
Koniðki
Koniški
uz šo atteikumu atbildēja ar dzīvsvara pieauguma no 215 uz 275 kg! Un
žurnālistiem jaunā iesauka bija gatava – Monstrs. Kad viņš iet pa kāpnēm, divi
stiprinieki seko no aizmugures, lai spēkavīrs nesabruktu. Ir grūti iedomāties,
kā šis vīrs tiek galā ar problēmām tualetē vai laulības gultā. Jā, jā, Monstrs
kopš 1988.gada ir precējies. Turklāt ar skaisto un trauslo fotomodeli Sumiko.
Iespējams, tieši šīs dīvainās laulības viņa ģimeni ir padarījušas par vienu no
populārākajām Japānā un katru dienu no faniem viņi saņem kaudzēm dažādu dāvanu,
veļu ieskaitot. Tagad Koniški ir Japānas pilsonis, tomēr turpmāko dzīvi pārāk
saistīt ar sumo nevēlas. Milža sapnis ir atgriezties Havajās, spēlēt trompeti
un par sakrāto naudu uzbūvēt supermārketu. Vēl labāk divus vai trīs…
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru