JAPĀNA

Japāna ir salu valsts, kas lokveidā stiepjas 3.5 tūkst. km garumā un ir 377 815 km² liela. Tā izvietota uz 4 lielām salām – Hokaido, Honsju, Sikoku un Kjusju, un gandrīz 4 tūkst. sīku salu. Japānas galvaspilsēta ir Tokija. Tās ģeogrāfiskās koordinātas ir 35°Z pl. 139°A gar.

Japānas ģeogrāfiskais stāvoklis ir ļoti izdevīgs. Tā atrodas Klusā okeāna rietumu malā, tuvu Eirāzijas kontinenta austrumu piekrastei. Japānai kaimiņos ir lielākās pasaules valstis – Krievija, Ķīna, nosacīti arī ASV un Kanāda. Japānas koordinātas ir 129° - 146°A gar. un 29° - 46°Z pl.

Japāna ir kalnu zeme. Līdzenumi un zemienes atrodas galvenokārt tikai salu piekrastēs. Lielākais līdzenums ir Kauto un augstākā virsotne – Fudzijama – svētais kalns. Japāna ietilpst Klusā okeāna seismiskajā zonā, kurā notiek 90% visu pasaules zemestrīču. 1923. g. Honsju salā  Japānā notika 2. spēcīgākā zemestrīce pasaules vēsturē. Japānas salās ir apmēram 200 vulkāni un no tiem 60 ir darbīgi. Salas atrodas taifūnu ceļā, kas nodara lielus postījumus. Japānas piekrastei bieži uzbrūk arī Cunami. Tie ir vairāk nekā 60 m augsti un pārvietojas ar ātrumu līdz 800 km/h.

Japānas garākā upe ir Sinano (370 km) un lielākais ezers – Bivas ezers (673 km², Honsju s.). Japānas salas apskalo Klusais okeāns, Japāņu jūra, Austrumķīnas jūra, Ohotskas jūra un Japāņu iekšējā jūra. Japānā ir daudz līču un šaurumu, lielākie no tiem – Vakasas, Učiuras,  Sagami un Tojamas līči, un šaurumi – Kii, Bungo un  Cugaru  šaurumi. Gar Japānas austrumu krastu stiepjas Japānas dziļvaga, kuras dziļums sasniedz 9 km.

Japāna plešas mērenajā joslā (Hokaido, liel. daļa Honsju) un subtropu joslā (Kjusju, Sikoku, daļa Honsju). Japānā ir dažāds klimats. Dienvidu salās visu gadu ir silts, savukārt ziemeļos ir vēsāks, un kalnos ziemā ir sniegs. Visā Japānas teritorijā valda musonu klimats. Hokaido salas pilsētā Hakodatē janvārī gaisa t° aptuveni ir  -4°C, bet jūlijā +20°C. Tokijā (Honsju s.) janvārī gaisa t° ir aptuveni +3°C un jūlijā +25°C, bet Kjusju salā Nagasaki gaisa  t° janvārī ir aptuveni +6°C, bet jūlijā +26°C. Lielākajā daļā Japānā ir augstumjoslojuma apgabali un sezonāli mitrie meži, kuros aug mūžzaļie ozoli, bambusi, kamparkoki, kamēlijas, Japānas cipreses u.c. augi. Japānas ziemeļdaļā plešas taiga.

Japāna ir viena no vadošajām pasaules valstīm saimniecībā. Tā ierindojas augsti attīstīto valstu sarakstā. Tās atrašanās uz salām jau no seniem laikiem sekmēja jūras saimniecības un ārējās tirdzniecības attīstību. Japāņi nodarbojas ar augkopību (audzē tējaskrūmus, cukurniedres, citrusus, rīsu, kviešus, miežus un augļu kokus), zīdkopību, lopkopību (pārsvarā piena lopkopību) un zvejniecību. Zvejniecība ir ļoti augsti attīstīta. Iedzīvotāju galvenie pārtikas produkti ir zivis un rīsi. Rīsus japāņi ēd gandrīz katru dienu. Tos audzē nelielās saimniecībās, kur lieto sarežģītu lauksaimniecības tehniku. Derīgo izrakteņu valstī ir maz, tāpēc saimniecība ir orientēta uz ražošanu. Augsti attīstīta ir mašīnbūve, radiotehnika, un televīzijas aparatūras ražošana. Japānas tirgus ir orientēts uz patēriņu pārējā pasaulē. Tā importē pārtiku un izejvielas.

Japānā lielākoties dzīvo japāņi, tikai Hokaido salas ziemeļu daļā mitinās aini un lielajās pilsētās arī – korejieši un ķīnieši. Iedzīvotāju skaita pieaugums ir zems. Ģimenes ir nelielas, un cilvēki dzīvo ilgi, saņem labu medicīnisko palīdzību. Japānas iedzīvotāju dzīves līmenis ir augsts. Japānā ir garākais vidējais cilvēka mūža ilgums (79g.). Japānā galvenās reliģijas ir budisms un sintoisms.

Tradīcijas un kultūra

Japānā pastāv spēcīga rietumu ietekme, bet tomēr japāņi paliek uzticīgi savām tradīcijām un kultūrai.

§     Tradicionālais tērps.

Reliģiskos svētkos un citos īpašos gadījumos japāņi valkā kimono – garu halātveida tērpu ar platu, apjožamu jostu un garām  piedurknēm, un tradicionālās koka tupeles jeb getas. Daudzi kimono ir ļoti krāsaini un skaisti izšūti.

§     Miera dārzi.

Japāņi veido ļoti interesantus dārzus. Tie ir rūpīgi veidotas vietas mieram un skaistumam. Šie dārzi miniatūrā formā attēlo pasauli. Tajos ir smiltis, akmeņi, oļi (simbolizē kalnus), koki (simbolizē mežus), dīķi un strauti (simbolizē okeānus un upes).

§     Ķiršu ziedēšana.

Japāņiem ir raksturīga mīlestība pret dabu. Viņi lielu uzmanību pievērš gadalaiku maiņai. Ķiršu ziedēšana atgādina, ka ir sācies pavasaris. Pirmie ziedi parādās Kjusju salā. Ziedēšanas virzīšanos rāda uz kartes TV ziņās. Ziedi saglabājas tikai dažas dienas un cilvēki par tiem priecājas, rīkojot piknikus zem ziedošajiem kokiem.

§     Bērni.

Japānā bērni tiek rūpīgi pieskatīti. Eksistē pat valsts svētki – Bērnu diena. Citos svētkos bērnus ietērpj nacionālajos tērpos un kopā ar viņiem iet uz svētnīcām.

§     Tējas gatavošanas ceremonija

Japāņu tējas gatavošanas ceremonija ir sīki izstrādāts rituāls. Lai iemācītos pareizi pasniegt un dzert tēju paiet vairāki gadi. Šī ceremonija notiek klusā, mierīgā vietā. Ceremonijai visbiežāk izmanto zaļo tēju. Zaļā tēja ir populārākais dzēriens Japānā, tējas ceremonijai tā tiek saberzta putekļos.

§     Sports

Japāņi mīl sportu. Nacionālais komandu sporta veids ir beisbols, kas nācis no Amerikas. Sens sporta veids, kas raksturīgs tikai Japānai, ir sumo cīņa.

§     Origami

Origami ir sena papīra locīšanas māksla, kas radusies Japānā. Aizsākumā Origami bija jauks laika kavēklis imperatora galmā. Tagad to pazīst visā pasaulē. Japāņu ikdienas dzīvē papīra locīšanas māksla pašlaik ir tikpat iecienīta kā pirms daudziem simtiem gadu.

§     Japāņi ieejot mājā vienmēr novelk apavus.

§     Japānā sievietes pasniedz mēteli vīriešiem.

Daži fakti par Japānu

§     Japānā ir vecākā mantojamā monarhija pasaulē, tā aizsākusies, jau 6.gs. Senāk imperatora vara bija neierobežota, un daudzi japāņi ticēja, ka viņš ir dievs. Tagad imperatoram ir tikai simboliska vara. Pašreizējais imperators Akihito ir 125. Japānas imperators. Japānas iedzīvotāji viņu ļoti ciena, bet viņam nav politiskās varas.

§     3776 m augstais Fudzijama Honsju salā ir augstākā virsotne Japānā. Tas ir milzīgs konusveida vulkāns. Pēdējoreiz izvirda  1707. g. Sintoisma  sekotājiem Fudzijama ir svētais kalns. Katru gadu tūkstošiem svētceļnieku veic ilgo, lai apmeklētu sintoistu svētvietu kalna virsotnē. Daudzi japāņi šo kalnu uzskata par valsts simbolu.

§     Japānas galvaspilsēta Tokija ir lielākā pilsēta pasaulē.

§     Japānā atrodas Seikanas tunelis – viens no garākajiem zemūdens tuneļiem pasaulē. Tas savieno Honsju un Hokaido salas. Tas ir 53 km garš, un tas tika celts 42 gadus. Šis tunelis ir paredzēts vilcienu satiksmei.

§     Japāņu raksts ir īpašs. Tajā ir apvienoti no ķīniešu raksta aizgūti hieroglifi un japāņu zilbju raksts jeb kana.

§     Japānā var sastapt visgarākās astes īpašnieci – garastaino vistu. To var apskatīt tikai kādā mazā japāņu ciemā Katjo, kas atrodas Sikoku salā. Pirms apmēram trīssimt gadiem šo vistu šķirni izaudzēja kāds japāņu zemnieks. Garastaino vistu audzēšana Katjo ciemā kļuva par tradīciju, kas pārgāja no paaudzes uz paaudzi, un šo tradīciju japāņi piekopj vēl joprojām.