Jūgendstila arhitektūra

From:    Zvejniekciema vidusskola

Date:    Thursday, May 03, 2001, 3:04:59 PM

Jūgendstila arhitektūra

Zvejniekciema vidusskola

Gints Bērziņš

2001

Ievads

Jūgendstils 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā izbaudīja dažādu attieksmi - no absolūta nolieguma līdz pakāpeniskai reabilitācijai un sava veida renesansei pēdējos gadu desmitos, ieņemot stabilu vietu mākslas vēsturē līdzās tradicionālajiem stiliem - gotikai, barokam vai klasicismam. Visspilgtāk šī stila pārstāvju centieni īstenojās tieši arhitektūrā, it īpaši individuālajā celtniecībā, taču tika celtas arī tirdzniecības ēkas, stacijas, teātru ēkas, daudzdzīvokļu īres nami. Jūgendstils ieviesa brīvu, funkcionāli pamatotu celtņu plānojumu, karkasa konstrukciju un jauno būvmateriālu (dzelzsbetona, stikla, metāla u.c.) plašu izmantošanu. Aktīvi tika risināts mākslas veidu sintēzes problēmas. Tādējādi bija sperts pirmais solis 20.gs. modernās arhitektūras attīstībā, veidojot pārejas posmu no 19.gs. otrās puses tradicionālajām formām uz 20.gs. arhitektūras risinājumiem

Jūgendstila vispārējs raksturojums

Jūgendstils ar savu tēlainību, noskaņu, mākslinieciskumu un izteiksmes spēku ir viena no spilgtākajām parādībām 20.gs. mākslā un tā radās kā reakcija pret akadēmisko stilu formu valodu balstīto 19.gs. eklektisma stilu.

Nepieredzēti īsā laikā tas iekaroja gandrīz visu Eiropu un atsevišķās vietās spoži uzzibsnīja arī citur pasaulē. Tas bija 19.gs. nogales un 20.gs. sākuma stils, kas iemiesojās faktiski visās vizuālajās mākslās, grafikā, glezniecībā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā.

Jūgendstila formu valoda atrodama gan tālaika ēku fasādēs iekštelpu apdarē būvgaldniecības izstrādājumos, apkalumos, vitrāžās un metālapkalumos, gan mēbelēs traukos, galda piederumos, gaismekļos, apģērbos,  plakātos, reklāmās, etiķetēs, grāmatu noformējumā, burtos utt. Jūgendstila metodoloģijas pamatā bija neparasts, netradicionāls formu traktējums, kas saistījās ar simetrijas un regularitātes noliegumu, ar izteiksmīga arhitektoniskā tēla meklējumiem.

Izplatību guva dinamiski būvmasu kārtojumi, plūstošas siluetu līnijas, jauns fasāžu noformējums ar īpašu ornamentālo dekoru. Iecienīti kļuva augu un dzīvnieku  motīvi.

Jūgendstila arhitektūrā ornaments parasti ne tikai rotāja ēku, bet piedalījās arī tās iekšējās un ārējās kompozicionālās struktūras veidošanā. 

Jūgendstilam strauji izplatoties visas Eiropas arhitektūrā, kā jauninājums nereti tika uztverts tikai tam raksturīgais ārējais dekors, nesaskatot šī stila galvenās iezīmes - jauno materiālu un konstrukciju izmantojumu, tādējādi jau tūlīt tika devalvēts pats stils. Visai uzskatāmi tas izpaudās Vācijā, kur jūgendstils vispirms ienāca dekoratīvi lietišķajā mākslā un grafikā. Līdz ar to arhitektūrā šī stila elementi sākumā parādījās tikai celtņu dekorā un savijās ar iepriekšējā posmā izplatītajiem baroka un rokoko formu stilizējumiem. Jūgendstils radīja tikai sev raksturīgu izteiksmes līdzekļu klāstu, ko šodien visvairāk pazīst pēc īpatnējiem ornamentiem-liekti saspriegtu līniju pinumiem, apļu, kvadrātu un citu ģeometrisku figūru kārtojumiem, augu motīvu savijumiem, smejošiem vai arī drūmās grimasēs muti pavērušiem vepļiem  ar gariem, plīvojošiem matiem, gulbjiem  utt.                

Tajā pašā laikā sākās arī otrs  - gluži racionāls jūgendstila novirziens, tā sauktais vertikālisms, kur maksimāli tika izmantoti vertikāli arhitektoniski elementi - vairākiem stāviem cauri ejoši erkeri, pilastri un lizēnas. Vertikālisma stilistika izrietēja no metāla un dzelzsbetona karkasa konstrukcijām, kuru lietojums atspoguļojās arī fasādēs.

Jūgendstila attīstība Rīgas arhitektūrā

Rīgā vispirms parādījās jūgendstila dekoratīvais novirziens, kura izcelsme saistījās ar Vāciju. Būtībā tas sākumā vēl it kā saplūda ar eklektisma arhitektūru. Mainīts tika vienīgi iepriekšējais dekors un papildināts ar formām, kas bija patapinātas no jūgendstila. Vēlāk Latvijā attīstījās citi jūgendstila novirzieni.

Latvijā arhitektu darbs jaunā stila iedzīvināšanā lielā mērā saistījās ar daudzstāvu īres namu celtniecību.

Viena no pirmajām Rīgā uzceltajām jūgendstila ēkām bija dzīvojamais nams Audēju ielā 7/9 (arhitekts - A.Ašenkampfs, 1899), kur jau parādījās jaunais dekors - cilnī veidoti augu ornamenta (īrisu, vilkvāļu stilizējumi) un apļa motīvi, kurus apvieno izlocītu līniju raksts. Šis rotājums padarīja ēkas fasādi it kā viļņaini kustīgu.

Daudz šai laikā dekoratīvā jūgendstila ēku uzcēla  Elizabetes ielā, Ausekļa, Rūpniecības, Blaumaņa, Stabu, Bruņinieku ielā un citur. To autori - R.Cirkvics (1857-1926), K.Felsko (1844-1918), E.Trampovskis (1851-1918) un citi. Lielākā šo ēku daļa ir eklektiskas, to plānojumā ir saglabāta 19.gs. 60. - 70. gados izplatītā T burta shēma un tās variējumi, taču rotājumā pārņemta izplatītākā jūgendstila ornamentika.

Visspilgtāk jūgendstila dekoratīvais virziens izpaužas būvinženiera M.Eizenšteina 20.gs. sākumā celtajās ēkās Alberta ielā 2,2a,4,6,8, Elizabetes ielā 10a,10b,33, Strēlnieku ielā 4a un citur. Tās savā uzbūvē ir ļoti pretrunīgas ēkas. Dažām no tām (Alberta ielā 2a) fasādē parādās pat dekoratīvs augšējais stāvs, sastopams rets ģeometrisku formu salikums, ziedu vītnes, lauvu, sfinksu un fantastisku spārnotu būtņu skulpturāli veidojumi, kailu sieviešu figūras.

To visu papildina dažādos toņos ieturētu glazētu ķieģeļu laukumi un keramikas plāksnes. Arī sienu plāksnes šķiet it kā nemierīgas, tās šķeļ ailējumi, balkonu un ekeru izvirzījumi. Tādējādi katra celtne pretendē greznībā pārspēt blakus esošo. Viss pārbagātais dekors koncentrēts ielas fasādē, kas asi kontrastē ar kailajām sētas puses fasādēm.

Tomēr jau 20.gs. pirmajā gadu desmitā pārsvaru gūst mākslinieciski meklējumi, kas balstās tikai uz arhitektoniskiem izteiksmes līdzekļiem. Dominējošās tagad kļūst pašas būvmasas, to apjomu kārtojumi, ārsienu virsmu fakturējumi un tonālie risinājumi. Parādās dažāda veida erkeri, līdz ar to rodas iespēja pastiprināt telpu izgaismojumu. Apakšējo stāvu izbūvē ieviešas karkasa sistēmas konstrukcijas, kas veikalu un biroju telpās ļauj izmantot plašus vienlaidu stiklojumus. Ap 1907. gadu Rīgā izplatās vertikālisma tendences. Liela nozīme tiek piešķirta augstiem, slaidiem erkeriem un rizalītiem, kurus vainago stāvi zelmaiņi, stūra torņu izvirzījumi un to smailajiem noslēgumiem. Vertikālisms tiek panākts arī ar logaiļu proporcijām, to savstarpējiem kārtojumiem. Praksē ieviešas trīs kopā apvienotas šauras un augstas logailas, kuras citu no citas šķir mūra imposti.                   

Pazīstamākie Latvijas Jūgendstila arhitekti

Viens no tālaika pazīstamākajiem arhitektiem, kas pievērsās jaunās arhitektūras racionalistiskajiem virzieniem, bija Konstantīns Pēkšēns (1859-1928). K. Pēkšēna daiļradei raksturīga mākslinieciska daudzveidība. Jau 19.gs. 90. gadu beigās viņš vairākas dzīvojamās ēkās Tērbatas un Krišjāņa Barona ielā lielā mērā atsacījās no klasiskā dekora, cenšoties panākt izteiksmību, galvenokārt ar pašu ēku apjomiem un jumtu veidojumiem. Rotājumam tika izmantotas vienīgi abstraktas »eometriskas līnijas, kā arī augu un dzīvnieku ornamentu plastiski veidojumi starp logailām, starpstāvu pārsegumu līmenī. Vēlāk šo dekora lietošanas paņēmienu pārņēma arī citi arhitekti.

K. Pēkšēna ieguldījums latviešu arhitektūrā ir liels, jo Rīgā vien pēc viņa projekta uzceltas aptuveni 250 dzīvojamās ēkas, kuru ārējā arhitektoniskā izteiksme ir ļoti dažāda. Visai savdabīgs ir nams Tallinas ielā 23. Ēkas fasādē gaišs apmetums kontrastē ar sarkanu ķieģeļu apšuvumu, neparasti veidota ieeja, kas atgādina fantastiska dzīvnieka muti.

Dekoratīvi ļoti bagāti ir arhitekta 1902. gadā celtie nami Smilšu ielā 2 un Strēlnieku ielā 6, taču dekoratīvais elements tajos nav pašmērķīgs, bet vienmēr pakļauts konstruktīvajam principam. Arī te ārsienu apdarei izmantoti dažāda toņa ķieģeļu un gaiša apmetuma kontrasti; ornamentikā redzami stilizēti ziedu kūļi gariem, vijīgiem kātiem, smaidošas maskas, putnu plastiski atveidojumi utt. It sevišķi izteiksmīgs nams ir Alberta ielā 12 (celts 1903. gadā). Spēcīgo, masīvo būvmasu kārtojumi, stūros izvietotie torņi, augstie zelmiņi un jumta nemierīgais siluets, daudzie balkoni, lodžijas un erkeri rada krāšņu kopainu.

Racionālā jūgendstila ietvaros strādāja vairāki vietējie arhitekti - V. Bokslafs, R. Šmēlings, A. Šmēlings  u.c.

Reinholds Šmēlings (1840 - 1917) projektējis daudzus tālaika dzīvojamos namus un sabiedriskās ēkas. Āgenskalna tirgus paviljonu (1914), P. Stradiņa slimnīcas korpusu Pilsoņu ielā 13.(1908 - 1912), kā arī vairāk kā desmit skolu.

No R. Šmēlinga celtajām ēkām vislielākā vērība ir jāpievērš skolām. Tās ir brīvstāvošas celtnes ar asimetrisku būvformu kārtojumu un funkcionāli skaidru telpu plānojumu. Ēku sienu plaknes atdzīvina gaišs apmetums, kas mijas ar sarkanu ķieģeļu dekoratīviem kārtojumiem, kuru konfigurācija pastiprina ēku vertikālismu.

Viens no aktīvākajiem Latvijas arhitektiem 20. g. sākumā bija Jānis Alksnis (1869-1939).

J. Alksnis bija viens no tiem arhitektiem, kura daiļradi spēcīgi ietekmēja Berlīnes arhitekta A. Gīzekes projekts - 1900. g. Rīgā uzceltais nams - Brīvības ielā 55. Šī ēka toreiz saistīja laikabiedrus ar plānojuma skaidrību un mērķtiecību, labu telpu izgaismojumu un augstu labiekārtojuma pakāpi. Ēkas ārējās formas atdzīvina balkoni, erkeri, ritmiski logailu kārtojumi un zelmiņi, kuros izmantoti romantizēti renesanses motīvi. Līdzīgs plānojums un ārējā mākslinieciskā noformējuma principi saskatāmi arī vairākos J. Alkšņa celtajos īres namos Brīvības ielā 110 (1902), Brīvības ielā 76 (1909) un citur.

J. Alksnis cēlis arī krājaizdevu sabiedrības ēku un savstarpējo kredītbiedrību ēku, kurās veiksmīgi saistīti to funkcionālie uzdevumi ar reprezentablu ārieni (K. Barona ielā 3, 1911), (Brīvības ielā 15, 1915), (Smilšu ielā 1, 1912). Parasti tās ir piecstāvu ēkas kuru apakšējos stāvus aizņem veikali un  iestāžu telpas, bet augšējos izvietoti dzīvokļi. Reprezentablo izskatu tām piešķir vērienīgi liektās formās veidotie stūra frontoni ar izciļņa kompozīcijām. Ārsienu plaknes atdzīvināšanai izmantoti lielā ordera pilastri, kas stiepjas no otrā stāva pārseguma līdz dzegai. Starp plaši stiklotajiem logiem horizontālā līmenī izkārtoti dekoratīvi plakanciļņi.

Nobeigums

Beidzot 20. gs. jūgendstila un nacionālā romantisma arhitektūras apskatu jāsecina, ka tajā laikā bija vērojama liela stilistiska daudzveidība.

Pirmkārt, tajā valdīja paša jūgendstila ietvaros, otrkārt, joprojām saglabājās eklektisma un stilizācijas tradīcijas un no jauna atdzima klasicisma tendences.

Pateicoties lielajam tālaika arhitektu veikumam par Rīgas arhitektūru sajūsminamies  mēs un to novērtēt spējīgie tūristi.

Diemžēl, sakarā ar Latvijas Valsts neatkarības zaudēšanu šādas pozitīvas tendences mākslā un arhitektūrā tika aizmirstas, par ko liecina padomju laikā celtie tipveida bezpersoniskie dzīvojamie rajoni.

Neskatoties uz padomju laika arhitektūras atstāto dzelzsbetona mantojumu, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas ir vērojama tendence arhitektūrā izmantot Eiropas valstu celtniecības tendences -plaši izmantojot dzelzs un stikla konstrukcijas.

SATURS

Ievads

Jūgendstila vispārējs raksturojums

Jūgendstila attīstība Rīgas arhitektūrā

Pazīstamākie Latvijas jūgendstila arhitekti

Nobeigums

Izmantotā literatūra

Izmantotā literatūra

"Jūdendstils- laiks un telpa"

E.H.Gombrich  "Mākslas Vēsture"

J.Krastiņš  "Jūgendstils Rīgas arhitektūrā"

E.Laube  "Par būvniecības stilu"