Juris Alunāns

            Juris Alunāns ir latviešu nacionālās dzejas pamatlicējs, ievērojams publicists un valodnieks, dedzīgs cīnītājs par latviešu valodas un literatūras tiesībām, radikālais jaunlatviešu darbinieks.

            Juris (Georgs) Alunāns dzimis 1832. gada 13. maijā Jaunkalsnavas muižā (tagadējā Madonas rajonā), ko rentēja viņa tēvs Andrievs. Alunāni bija vieni no sava laika turīgākajām latviešu dzimtām.

            1846.gada rudenī J.Alunānssāka mācīties Jelgavas apriņķa skolā, no 1848.gada līdz 1854.gadam mācijās Jelgavas ģimnāzijā, kur viņš labi apguva grieķu un latīņu valodas, kā arī vispārējo izglītību. Jau ģimnāzijā veidojās J.Alunāna nopietna literārā un valodnieciskā darbība. 1847.gadā 15 gadu vecumā viņš sācis tulkot cittautu dzeju. Ģimnāzijas laikā viņš lasījis Baltijā aizliegtus vai daļēji aizliegtus rakstniekus - Hervēgu, Heini, G.Merķeli, tulkojis arī citus antifeodālās literatūras autorus. J.Alunāns savā negarajā mūžā iemācijies septiņas svešvalodas: krievu, vācu, lietuviešu, latīņu, sengrieķu, senebreju un franču.

            1856.gadā J.Alunāns iestājas tērbatas universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē. Pēc pirmā semestra viņš pivērsās tautsaimniecības studijām. 1856.gadā viņš sāka piedalīties progresīvo latviešu studentu pulciņā. Jura laikabiedri viņu raksturoja, kā ļoti dzīvu, enerģisku studentu, pulciņa dvēseli, labu polemistu, jau studiju gados radikāli noskaņotu cilvēku. 1856.gadā sākās viņa publicistiskā darbība laikrakstā "Mājas Viesis", tā paš gada pavasarī iznāca "Dziesmiņas". Studiju gados J.Alunāns apguva plašas enciklopēdiskās zināšanas, turpinājās viņa darbība valodniecībā un dzejā. 1859.gadā izbeidzās viņa darbība "Mājas Viesī". Viņš sagatavoja rakstu krājumu "Sēta, Daba, Pasaule"

            Pabeidzis studijas tērbatā, J.Alunāns iestājas Pēterburgas Mežu institūtā. Tajā valdīja reakcion’rs gars, un konservatīvi noskaņotie studenti, uzzinājuši par J.Alunāna radikālo publicistisko darbību, izturējās pret viņu nelabvēlīgi. Tāpēc 1862.gadā J.Alunāns no institūta izstājās. 1862.gadā viņu oficiāli apstiprināja par "Pēterburgas Avīžu" redaktoru.

            Sakarā ar vājo veselību J.Alunāns bija spiests 1863, gadā doties uz dzimteni ārstēties.

            Šajā laikā J.Alunāns sagatavoja publicēšanai grāmatas "Mazais bodnieks"un "Tautas saimniecība". Viņš bija iecerējis izdot arī latviešu konversācijas vārdnīcu.

            J.Alunāns mira 1864.gada 18.aprīlī. Viņš tika apglabāts Lielvircavas kapos.

            J.Alunāns publicistikā darbojies tikai apmēram astoņus gadus. Viņa raksti publicēti "Mājas Viesī", "Sētā, Dabā, Pasaulē", "Pēterburgas Avīzēs". Daudziem viņa rakstiem ir populārzinātnisks raksturs, un daži viņa garākie apcerējumi iznākuši atsevišķās brošūrās, piemēram, "Tautas saimniecība" un "Mazais bodnieks". J.Alunāns strādājis pie garāka manuskripta "Matērijas aptecēšana".

            J.Alunāns rakstījis par sabiedriski filozofiskiem, ekonomiskiem, vēstures, mitoloģijas un valodnieciskiem jautājumiem. Viņa publicistikai ir apgaismes raksturs. Vienkāršā veidā Alunāns raksturojis samērā sarežģītas problēmas, kaismīgi polemizējis ar baltvācu ideologiem.        J.Alunāns noliedza Dieva esamību. Reliģijas un priesteru kārtas izcelšanos viņš skaidroja materiālistiski, izprotot, ka tā ir vēsturiska un radusies laikmetā, kad cilvēki nav pratuši zinātniski izskaidrot dabas parādības. Viņš cīnijies arī pret reliģiska rakstura māņticību un dažādiem brīnumiem.

            19.gs. vidus ideoloģiskās cīņas apstākļos J.Alunāna materiālistiski ievirzītie raksti bija drosmīgs un bezbailīgs uzbrukums kristīgajai reliģijai un mācītājiem.

            Viņš mācīja latviešu tautai tautsaimniecības pamatus. Viņš atzina,ka darbs ir visu materiālo vērtību ražotājs un ka darba radītājs ir godājams cilvēks.

            J.Alunāna apcerējums "Tautas saimniecība" ir viņa plašākais politekonomiska satura darbs. Tas liecina, ka J.Alunāns pazinis arī vulgāro sociālismu, kritizējis utopiskus sociālistus Ovenu, Furjē, Sen-Simonu.

            J.Alunāns daudz rakstījis par latviešu senatni un vēsturi. Viņš balstījies uz G.Merķeļa domu par to, ka, ja latvieši nebūtu savā dabiskajā attīstībā kavēti, tad viņi varētu stāties līdzās vecajiem grieķiem un latīņiem.

            Kā nesamierināms Baltijas muižnieku un mācītāju ienaidnieks, J.Alunāns asi polemizējis ar viņiem par latviešu tautas kultūras tiesībām. J.Alunāns uzsvēra, ka līdzšinējie vācu mācītāju izdevumi tik ļoti saistīti ar baznīcu un reliģiju, ka tautas prāts un zināšanas pilnīgi atstātas novārtā.

            Viens no nozīmīgākajiem J.Alunāna nopelniem cīņāpar latviešu nācijas kūltūras tiesībām bija viņa darbība latviešu literārās valodas izveidē.

            Valodniecības teorētiskajos jautājumos J.Alunāns izteicis mūsdienu valodniecībai tuvas atziņas, uzsvērdams, ka valoda ir cilvēku sazināšanās un kopdarbības līdzeklis, ka cilvēku sabiedrība bez valodas nemaz nav iedomājama:

           

            "...tik valoda, valoda vien cilvēku paaugstina pār lopu...

caur valodu cilvēks ar cilvēku sabiedrojas,

caur valodu ceļas pilsētas un valstis, caur valodu tiesas,

skolas un likumi."

            J.Alunāns atzina, ka latviešu valodai ir spēcīgs pamats, lai kļūtu par pilnvērtīgu kultūrai  un dzīvei atbilstošu valodu.

            Savus teorētiskos uzskatus J.Alunāns realizējavalodas praksē. J.Alunāns latviskoja zemju, tautību un mēnešu nosaukumus. Daudz J.Alunāns darījis latviešu leksikas bagātināšanā, darinot jaunus vārdus, atkal ieviešot agrāk lietotos vārdus un aizgūdams vārdus no citām valodām.

Pazīstamākie J.Alunāna ieviestie vārdi:

            ārzemes, atkārtot, burts, ceļotājs, drēbnieks, galms, jokdaris, kokvilna, namdaris, veikals, virtuve u.c.

            Juris Alunāns vērtējams kālatviešu nacionālās valodniecības pamatlicējs un valodniecības tradīciju nodibinātājs. Viņa darba izcilākais turpinātājs bija Atis Kronvalds.

            J.Alunāns ar savām "Dziesmiņām"aizsācis latviešu nacionālo mākslas dzeju. 1856.gadā iznāca pirmā grāmata "Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas", kurā viņš bija ievietojis 38 dzejoļus. no 37 atdzejojumiem 22 dzejoļiem paralēli bija dots oriģinālteksts.

            Pēc J.Alunāna nāves viņa brālis Indriķis Alunāns 1867.gadā izdava "Dziesmiņu" pirmās grāmataspapildinātu izdevumu. 1869.gadā iznāca "Dziesmiņu otrā grāmata. Pirmajā grāmatā