Dāvis Skulte
10.a klase
Rīgas Hanzas vidusskola
480. gadā p.
m.ē.
Priekšvēsture
Persieši šajā laikā
bija izveidojuši ļoti lielu lielvalsti, kas stiepās no Indas upes austrumos
līdz Ēģiptei rietumos, no Ārābu jūras dienvidos līdz Melnajai, Kaspijas un
Arāla jūrām ziemeļos. Tolaik Persiju pārvaldīja Dārijs I, kuram ar to
nepietika un tāpēc viņš gribēja iekarot Grieķiju. Pirms kaujas pie Termopilām,
norisinājās vēl viena svarīga grieķu kauja pret persiešiem — Maratonas kauja 490. gadā
p. m. ē. Toreiz grieķi izcīnija fantastisku uzvaru pateicoties grieķu
lieliskajiem stratēģiem. Viņi saprata, ka persieši tā vienkārši nepadosies, un
tāpēc viņi nostiprināja savu karaspēku.
480. gada p. m. ē.
Pavasarī persiešu valdnieks Kserkss, Dārija I dēls, sapulcināja lielu
karaspēku, kurā bez persiešiem bija iekļauti arī Persijai pievienoto valstu
karavīri — ēģiptieši, babilonieši, feniķieši un citi. Pārcēlušies no Mazāzijas
pss. Pār Hellespontas jūras šaurumu, Kserksa karapulki iebruka Ziemeļgrieķijā,
kur nesastapa gandrīz nekādu pretestību. Tajā pašā laikā apmēram 800 persiešu
karakuģu tuvojās Grieķijas krastiem. Redzot persiešu milzīgo spēku, Grieķijas
polisas beidzot saprata, ka, tikai visiem apvienojoties, būs aizsargāts katrs
atsevišķi. Kopīgai cīņai pret persiešiem apvienojās apmēram 30 pilsētas. Sparta
pievienojās savienībai tikai ar noteikumu, ka tai piešķir apvienotā karaspēka
virsvadību. Kamēr norisēja savtarpējie strīdi, persieši bija jau iekarojuši
visu Ziemeļgrieķiju un tuvojās Vidusgrieķijai, bet tur varēja nokļūt tikai pa
Termopilu pāreju — šauru aizu starp stāviem kalniem. Uz Termopilām steidzās
grieķu apvienotā karaspēka vienība.
Pati
kauja
Apvienotā grieķu
armija — 5 vai 6 tūkstoši vīru Leonīda vadībā
Persiešu armija — krietni
vairāk vīru Kserksa vadībā
Persieši uzbruka
Termopilu aizstāvjiem ar milzīgu pārspēku, bet nespēja gūt panākumus. Simti un
atkal simti iebrucēju krita no grieķu šķēpiem un zobeniem, atkāpās, bet, savu
karavadoņu dzīti, no jauna devās nāvē. Vairāk nekā divas dienas turpinājās
briesmīgā cīņa. Persieši bija zaudējuši jau tūkstošus kritušo, bet viņu
karaspēks nebija spējis pavirzīties uz priekšu. Kāds grieķis, vārdā
Efialts, piedāvāja Kserksam par labu
samaksu aizvest Termopilu aizstāvju aizmugurē pa viņam zināmām slepenām kalnu
takām. Nakts aizsegā liela persiešu vienība, sekodama nodevējam, pārgāja kalnu
grēdu. Kad Leonīds atklāja, ka nokļuvis slazdā, viņš pavēlēja visiem vēl
dzīvajiem karavīriem atstāt Termopilas, lai nebūtu velti jāiet bojā. Viņš pats
kopā ar 300 visdrosmīgākajiem spartiešu karavīriem palika aizā, lai vēl
aizkavētu ienaidniekus un dotu iespēju pārējiem grieķiem atkāpties. Neskaitāmi
iebrucēji no varoņu zobeniem, to skaitā divi Kserksa brāļi, līdz beidzot krita
arī pēdējais Termopilu aizstāvis.
Kaujas beigas
Persieši zaudēja ap
20 000 karavīru, bet grieķi zaudējuši apmēram 4 000 cīnītāju. Vēlāk
šajā vietā tika uzstādīts piemineklis varonīgajam Leonīdam un viņa uzticamajiem
karavīriem. Piemineklī bija iekalts uzraksts:
”Ceļiniek, sludini Spartai, ka cīniņā krituši
visi!
Tēvzemes likums un gods augstāks par dzīvību mums.”
Sekas
Pēc Leonīda vienības
bojā ejas persiešiem ceļš uz Vidusgrieķiju bija brīvs. Viņi iegāja Atēnās, kura
jau bija pamesta. Pilsēta tika izlaupīta un nodedzināta. Pēc šīs kaujas sekoja
vēl viena liela kauja — Salamīnas jūras kauja, kas beidzās ar pilnīgu grieķu
uzvaru. 449. gadā p. m. ē. persieši ar grieķiem noslēdz miera
līgumu.
Paldiees:D
AtbildētDzēst