Ķīnas etiķetes rašanās

Ķīnā etiķetei ir sena vēsture, kas sākās no senatnes svētajiem rituāliem. Seno tautu ikdienišķa dzīve bija noteikta ar sarežģīto aizliegumu sistēmu, tabu un nepieciešamām darbībām, kurām bija maģiskā nozīme. Pakāpeniski ar sabiedrības struktūras komplicēšanu un valsts veidošanās daudzi maģiski rituāli pamazām tika pārkārtoti noteiktā sistēmā.

Ķīnā mācības par “li” (“rituāla” vai “etiķetes”) pamatlicēju tiek uzskatīts Konfūcijs (551.-479.pirms mūsu ēras), taču pats prātnieks neveidoja jaunus rituālus. Par savu uzdevumu viņš uzskatīja “pētīt un mīlēt senatni”. Saudzīga izturēšanās pret tradīcijām, kārtīgums un noteiktu noteikumu un rituālu ievērošana palika par viņu ētikas mācības pamatu.

Konfūcisms ļoti precīzi un stingri noteica cilvēka vietu sabiedrībā. Sociāli zemākstāvošam cilvēkam, kā arī ģimenes jaunākajam loceklim bija apzinīgi jāpilda savus pienākumus, ar cieņu izturēties un kalpot augstākstāvošam cilvēkam, bet pēdējam, savukārt, jābūt taisnīgam pret to cilvēku, kas no viņa ir atkarīgs un gādāt par to labumu kā tēvam.

Tādas arī un bija “cēla vīra” pienākumi. “Cēlam vīram” jāuzvedas cienīgi, tas ir, nepārkāpjot pieņemtos noteikumus un senos rituālus. Nevīžīgs apģērbs, ēdiens, saskarsme ar cilvēkiem bija nepieļaujama. Atšķirības apģērbā, uzvedībā un dzīvojamas mājas izskatā bija noteiktas ar cilvēka stāvokli kārtu un ierēdņu hierarhijā un bija stingri reglamentētas. Par “necienīgo” uzvedību ne reti nogalināja. Piemērām, cara valsti princis Čžao Pinjuanj-czjunj (3.gads.pirms mūsu ēras), kas tika uzskatīts par cienīgas uzvedības piemēru, nocirta galvu savai piegulētājai, kas atļaujas pasmieties par klibo cilvēku.

Mūsdienīga Ķīnas etiķete

No senas vēstures laika Ķīnā mainījās mājokļu interjeri, apģērbu stili, frizūras, taču saglabājas konfūcisma morāles un savstarpējās attiecības principu, kas bija ar tradīciju apsvētīti un ar oficiālo varu atbalstīti, nesatricinājums.

Pēc Sinhajas revolūcijas (1911.-1912.g.), kad bija sagrauta svešzemju dinastijas (maņčžuras) Cin monarhija, sabiedrībā pieņemas spēkā kustība “par jauno kultūru”. Taču konservatīvas tendences sabiedrībā saglabāja stipras nostājas ne tikai tāpēc, kā vairākums cilvēku bija laukus iedzīvotāji, īpašie tradīciju piekritēji, bet arī tāpēc, kā izglītotu cilvēku vairākums bija izaudzināti konfūcisma morāles un tradicionālo vērtību garā.

Īpaši spēcīgas tradicionālas ētikas, kā arī visas savstarpējas attiecības sabiedrībā izmaiņas notika Kultūras revolūcijas (1966.g.mājs-1976.g.oktobris) dēļ.

Tagad mūsdienīgo ķīniešu etiķete ļoti atšķiras no tas komplicētas sistēmas, kura bija tradicionālā sabiedrībā. Konfūcisma morāle un stingra vertikāla sabiedrības attiecību struktūra palika pagātnē. Kopā ar to izbeidza ievērot konfūcisma rituālu. Saskarsme, uzvedības normas, apģērbs palika atklātāki un izbeidza savu atkarību no sabiedrības hierarhijas. Sievietes palika līdztiesīgas ar vīriešiem. Kopā ar to saglabājas cieņa pret vecākiem cilvēkiem, nacionālas kultūras, vēstures un literatūras zināšana un cieņa.

Pazīšanās un sveiciens

Ķīnieši ļoti viegli iepazīstas. Tāpēc pazīšanas uz ielas, transportā nav uzskatāms par kaut ko ārkārtīgo. Satiekoties, ķīnieši sveicina viens otru ar vārdiem, dažreiz ar vieglo galvas mājienu. Senatnē pastāvēja komplicēts ceremoniāls, kas ietvēra sevī paklanīšanās, roku salikšanu kopā uz jostas. Rokas spiedieni pēc rietuma paražas tiek lietotas oficiālās tikšanās ar ārzemju delegācijām, pieņemšanās utt.

Uzruna

Uzruna “Jūs” (“nin”) tiek lietota daudz retāk, nekā Eiropas valodās, pārsvarā sarunās ar vecākiem vai maz pazīstamiem cilvēkiem. Pārsvarā sarunā tiek lietota uzruna “ni”(kas parasti tiek tulkots kā “tu”, taču pēc savām funkcijām nav pilnīgs latviešu vietniekvārda analogs). Īpašu cieņa pret sarunu biedru var būt izteikta lietojot uzrunu “kungs/kundze” plus uzvārds. Parasti sarunu biedru uzrunā pēc uzvārda un vārda kopā. Uzruna tikai pēc vārda var būt iespējama tikai starp tuviem draugiem (ja nav lielas vecuma starpības) vai radiniekiem.

Sievietes uzvedības noteikumi

Saskarsmē ar sievietēm Ķīnā darbojas vecais konfūcisma noteikums: “Kad vīrietis un sieviete dod vai ņem kaut ko, viņi nedrīkst pieskarties viens otrām”. Pieskarties sievietei, palīdzēt apģērbt mēteli – ir nepieļaujams. Nav pieņemts arī atdot sievietei vietu, atvērt durvis. Sievietes Ķīnā ir pilnīgi līdztiesīgas ar vīriešiem darbā un bieži vien aizņem atbildīgus amatus. Bet, pēc Ķīnas tradīcijām, sievietei jābūt vienkāršai. Sievietēm ir nepieļaujams smēķēt, kā arī dzert alkoholiskus dzērienus kompānijā.

Ceremoniālas atteikšanās

Ķīnas etiķetes īpatnība – obligāta pieklājība. Tā, piemērām, ir pieņemts sākumā atteikties no pacienāšanās vai dāvanas. Tādā gadījumā cienājošam vai dāvinājušam pieklājīgi jāuzstāj, pierunājot viesi vai apdāvināto. Protams, ķīnieši nekad neaizmirst uzslavēt piedāvāto pacienāšanās vai dāvanu.

Viesu etiķete

Ķīnā ir pieņemts iet un aicināt ciemos. Tā kā līdz pēdējam laikam Ķīna mājas telefonu bija maz, ciemos bieži nāk bez brīdinājuma. Viesis var atnākt ar paziņu, kas var būt nepazīstams ar saimnieku. Viesus satiek ar priekus un noteikti pacienā, Viesi arī atnes saimniekam dāvanu. It īpaši, ja ģimenē ir vecākie cilvēki vai bērni, dāvana ir nepieciešama un ir nepieklājīgi, ja tas nav. Dāvanas saturs ir atkarīgs no vietējas tradīcijas, bet parasti dāvina augļus, kūkas, saldumus. Ja ģimenē ir bērni, var uzdāvināt rotaļlietu.

Galda etiķete

Galda centrā stāv daudz dažādu ēdienu un katrs cilvēks saņem savu rīsu tasi un ēdienu nūjiņas. Dakšiņas un naži var būt pasniegtas īpaši svarīgiem ārzemju viesiem, bet parasti restorānos un ķīniešu ģimenēs to nav. Senatnē pirms ēdienreizes visi cilvēki savienoja rokas sev priekšā “eglītē” vai lika vienu roku uz otru, pateicoties Buddai un saimniekam. Tagad tas nav pieņemts. Katrs ēd no savas tases ar rīsiem, ņemot ar nūjiņām mazliet no visiem ēdieniem. Tātad, visi nogaršo visus ēdienus, kas ir galdā. Dzerot alkoholu – izdzer mazliet nevis uzreiz visu glāzīti. Ja negrib uzrunāt tostu, tad vienkārši runa “ganjbej”. Pēc ēdienu nosaukuma ne vienmēr var saprast, kādi ir ingredienti. Piemērām “Pūķa cīņai ar tīģeri” nav nekāda sakara ar tiem dzīvniekiem.

Ķīnā ēd visu, it īpaši dienvidos. Ka joko guančžouci: “Var ēst jebkuru dzīvnieku ar četrām kājām, izņemot galdu, un jebkuru putnu, izņemot lidmašīnu”.

Avoti

Darba sagatavošanas materiāli tika ņemti no Internēt saitēm:

· www.km.ru;

· www.encyclopedia.ru.

Bezmaksas referāti skolai