Knuts Hamsuns (1859 – 1952)

Rīgas 69.vidusskolas

12b.klases skolnieka

Edgara Kalniņa

zinātniski pētnieciskais darbs literatūrā

Knuts Hamsuns

(1859 – 1952)

Darba vadītāja:

Sk. Grodska.

11.29.99

Saturs

   Titullapa  ……………………………….…1

   Saturs  ………………………………….…2

   Ievads   ………………………………….…3

   Biogrāfija ………………………………….4

   Daiļrade …………………………………..6

   Nobeigums ………………………………10

   Izmantotā literatūra  ………………….11

Ievads

            Es izvēlējos šo autoru, jo par viņu biju maz dzirdējis, un  gribēju par viņu vairāk  uzzināt.  Biju patīkami pārsteigts, ka viņš ir Norvēģis, jo par norvēģu literatūru es zināju ļoti maz, gandrīz neko. Viņš ieinteresēja man arī tādēļ, jo dzīvoja ļoti interesantā laikā, kad pateicoties karam mainījās  literatūras virziens, tā kļuva realistiskāka.

Biogrāfija

            Knuts Hamsuns (Knuts Pedersens)  dzimis 1859 4. augustā Norvēģijas visiedē, Gudbrandadas apvida Lomas ciemā, trūcīga drēbnieka ģimenē. Labāku dzīvi meklējot, Pedersenu ģimene 1863. g. dodas uz Norvēģijas ziemeļiem un apmetas Hamarejas pussalā, Hamsunu mājās. Šo nosaukumu K. Hamsuns vēlāk izvēlējās par pseidonīmu.

            Lai atviglotu ģimenes materiālo stāvokli, deviņu gadu vecumā K. Hamsunu nodod pie tēvoča, Hamarlejas mācītāja, kas zēnam liek strādāt smagu darbu. 1874. g. vecāki nosūta dēlu atpakaļ uz dzimto Lomu, kur viņš uzsāk mācekļa veikalnieka gaitas . No 1875, līdz – 1878. G. K. Hamsuns izmēģina visdažādākos amatus – strādā par šķirotāju, algādzi, ogļraci, ceļa strādnieku, kurpnieka mācekli, ceļojošu skolotāju. Viņš staigā Norvēģiju krustām šķērsām. Ciema skolā K. Hamsuns iemācās tikai lasīt un rakstīt, turpmāk zināšanas viņš iegūst no grāmatām.

            Par K. Hamsuna literatūras darbības sākumu uzskata 1877. gadu, kad  aklātībā parādās stāsts ”Mīklainais cilvēks”. Viņa pirmajos darbos jūtama gan B. Bernsona, gan lētās literatūras ietekme.

            Cerībā uzsākt literāta gaitas K. Hamsuns divdesmit gadu vecumā brauc “dienvidu virzienā iekarot pasauli”. Kopenhāgenā neko nepanācis, viņš 1880. g. dodas uz Kristiāniju (Oslo). Kad neveicas arī šet viņš divus gadus ir ceļa strādnieks, vēlāk – ceļa materālu kontrolieris.

            1882. gadā K. Hamsuns aizbrauc uz Ameriku, tur strādā par algādzi un pārdevēju, līdz saslimst ar tubrkolozi. 1884. gadā ierodas Norvēģijā un vairāk nekā gadu atrodas Valdresas augstienes ielejā, pēc tam apmetas Kristiānijā, kur dzīvo bzgalīgā nabadzībā, jo laikraksti reti iespiež viņa apceres un groteskas. Reizēm viņš dažu cilvēku auditorijā stāsta par literatūru.

            1886. gadā K. Hamsuns atkal dodas uz Ameriku. Tur priekšlasījumi par literatūru mijas ar mencu zveju, kučiera, algādža un zirgu tramvaja konduktora darbu.

1888. gadā K. Hamsuns aizbrauc uz Kopenhāgenu, kur neatlaidīgi raksta. Tajā pašā gadā kādā galvaspilsētas avīzē parādās K. Hamsuna topošā romāna “Bads” fragments, kas tūliņ izraisa sensāciju.

1889. g. K. Hamsuns apmetas Kristiānijā, nodarbojas ar žurnālistiku, raksta par teātri un glezniecību, recenzē grāmatas un publicē dažādus rakstus.

1898. g. valsts piešķir stipendiju un viņš apceļo Somiju, Krieviju, Kaukāzu, Turciju un Persiju.

1912. g. K. Hamsuns dodas uz bērnības dienu zemi Hamarleju, iekopj savu saimniecību un nodzīvo tur sešus gadus.

1920. g. saņem Nobela prēmiju par darbu “Zemes svētība.”

1918. g. viņš Norvēģijas dienvidos, Grimstadē, nopērk Norhlomas muižu, kur dzīvo līdz mūža  beigām.

Dzīves beigās nokļūs psihiatriskajā slimnīcā.

Daiļrade

“Satikšanās” (1878)  - balāde. Autors cenšas tēlot stipras un liktenīgas kaislības.

“Bjergers” (1878) – stāsts. Manāmi romāna “Viktorija” pirmsākumi.

            “Modernās Amerikas garīgā dzīve” (1889) – apraksts. K. Hamsuns bez jebkādām ilūzijām ielūkojas Amerikas sociālā un garīgajā dzīvē, parāda sabiedrības aprobežotību, svētulību, politisko un reliģisko divkosību.

            “Bads” (1890) – romāns. Skandināvijas valstīs gūst lielu popularitāti. Romāns ir autobiogrāfisks, to apliecina rakstnieks ievadteikumā: “Tas notika toreiz, kad es izbadojies klaiņoju pa Kristiāniju, šo dīvaino pilsētu, kas ikvienam uzspiež savu zīmogu”. Satura, formas un arī valodas ziņā romāns ir novatoriska parādība norvēģu literatūrā. Autors cenšas atklāt stāstītāja personības vissarežģītākos psihiskos stāvokļus un noskaņas – spējas pārejas no izmisuma un spīva niknuma mānīgā spēku pacēlumā. Šī sevis izpēte pārsniedz apziņas parastās robežas un iesniedzas zemapziņas sfērās. Tāpat kā F. Dostojevskim, arī K. Hamsunam tēlotie notikumi tikai palīdz pilnīgāk atklāt varoņu  iekšējo pasauli. Romāna ietvertās noskaņas un problēmas kļūst iezīmīgas 20. gs. Literatūrai.

            “Mistērijas” (1892) – romāns. Raksturīgi asi psiholoģiski un  saspringti konflikti. Individuālistu un fantazētāju Nāgelu plosa iekšējās pretrunas. Personāža raksturs un attieksmes autors atsedz divās plāksnēs – redzamajā, bet neīstajā un slēptajā, mīklainajā, taču patiesajā slānī. Ar šīm nenoteiktajām nojausmām autors panāk smalki niansētu lirismu. Pārdomās par sava laika literatūru (Ļ. Tolstoja un H. Ibsena kritikā) atklājas arī autora iekšējās pretrunas. Šādu  K. Hamsuna uzskatu izveidi ietekmē dzīve un F. Nīčes mācība.

            “Redaktors Linge” (1892) – romāns. Blakus psiholoģiskajam spriegumam vairāk izcelti sociālie motīvi, izsmieta preses darbinieku pēramība un  bezprincipialitāte.

            “Jaunā zeme” (1893) – romāns. Autors gan ironizē par mākslinieku bohēmu, gan cenša pamatot garīgās izaugsmes nepieciešamību.

            “Pāns” (1894) – romāns. Ar šo darbu K. Hamsuns iekaro Eiropas jaunatnes sirdis. Divu spēcīgu raksturu mīlestībai autors pielīdzina niknai divkaujai, kurā abi mīlētāji cieš sakāvi. Doma par ārējās un iekšējās pasaules dishormoniju piešķir romānam savu melanholiju.

            “Pie valstības vārtiem” (1895), “Dzīves spēle” (1896), “Rieta blāzma” (1987) – dramatiskās triloģijas. Varoņu individuālisms saistīts ar antidemokrātisku pozīciju, darbā jūtama F.Nīčes ietekme, šajā aspektā triloģiju kritizē G.Pļehanovs.

            “Viktorija” (1898) . Psiholoģisks romāns par dziļu mīlestību.

            “Pasaku zeme” (1902). Aprakstu grāmata par Krievijas un Kaukāza caļojuma iespaidiem. Autors slavina patriarhālo iekārtu un reliģiju.

            “Zem psmēness” (1903). Šai grāmatai ierosmi dod Turcijas apmeklējums.

            “Valdniece Tamāra” (1903). Šai lugai ir pamatā Grūzijas vēstures viela. Kavējas arī bērnības atmiņās, pauž subjektīvas atziņas par dažādu tautu rakstnekiem.

            Gadsimta sākumā K. Hamsuns pievēršas lirikai, top dramatiskā poēma “Mūks Vends” (1902), dzejoļu krājums “Trakais koris” (1906).

            “Jūsmotājs” (1904). Šis romāns iezīmē jaumu daiļrades posmu, kur K. Hamsuns ar vieglu humoru attēlo zvejnieku ciematiņa dzīvi un paražas. Rakstnieks novēršas no agrīno darbu radikālajiem uzskatiem, viņa prātu vairs nenoderbina pasaules  pārveidošanas problēma.

            Romānos “Benoni” (1908) un “Roze” (1909) jūtamas autora simpātijas pret patriarhālo dzīves veidi un tradīcijām.

            “Zem rudens zvaigznēm” (1906) –   cikla pirmais  romāns. Veltīts Norvēģijas ziemeļiem, viņš zīmīgi attēlo dažādus ļaužu tipus, sižeta pamatā ir pumūža mākslinieka klejojumi, meklējot mainīgu mīlas brīnumu.

            “Ceļinieks klusi koklē” (1909) – cikla otrais romāns. Stāstītājs kļūst ģimenes drāmas liecinieks.

            “Pēdējais prieks” (1912) -  cikla trešais romāns.

            “Sava laika bērni” (1913) un “Segelfosas pilsēta” (1915) vīņš aicina atgriezties atpakaļ pie dabas. Izskan doma, ka cilvēks nav dzīves kārtības pārveidotājs, bet tikai vientuļš ceļinieks.

            “Zemes svētība” (1917) rakstnieks slavina cilvēka pieķeršanos zemei. Pilnasinīgie romāna tēli it kā personificē zemkopības seno spēku. Par šo darbu rekstnieks 1920. Gadā saņem Nobela prēmiju.

            “Sieva pie akas” (1920) darbība risinās mazpilsētā , kuras niecību simbplizē attiecīgs kroplis. K. Hamsuna skepse par buržuāzisko civilizāciju jūtama romānā “Pēdējais cēliens” (1923).

            Romānu ciklā “Klaidoņi” (1927), “Augusts – pasaules apbraucējs” (1930), “Dzīve rit tālāk” (1933) autors cenšas pamatot spēcīgas personības idejas universālismu. Klaidoņa Augusta stiprā griba un uzņēmība krasi kontrastē ar turīgā zemnieka Ezras mantrausību. Romānos attēlota dzīve Norvēģijas provincē.

Nobeigums

Darba gaitā es par šo autoru un arī par viņa darbiem  uzzināju ļoti daudz. Viņš man liekas ļoti interesants, jo viņam bija ļoti smaga un interesanta dzīve, viņš savas dzīves laikā bija piedzīvojis ļoti daudz skaistus un nelaimīgus brīžus, kas, manuprāt, izveidoja viņa interesanto prsonību un man sistošos darbus. Es izlasīju viņa darbu ”Bads”, kas ir viņa viens no labākajiem un, ar kuru viņš iekaroja visu Skandināviju. Šo darbu padara interesantu galvenais varonis, kura personība ir ļoti sarežģīta un bieži vien nesaprotama.

Man ļoti iepatikās K. Hamsuna darbi, un es ceru, ka tas nav pēdējais darbs, ko es būšu lasījis no viņa darbiem.

“… bet dievs tas kungs sēž tur augšā debesīs un raugās lejā uz tevi, uz savu visdīvaināko untumu.”

K. Hamsuns. Mistērijas

Izmantotā literatūra

1.      “Ārzemju literatūras vēsture”, M. Aļeksejevs, S. Mokuļskis, A. Smirnovs un V. Žirmunskis. Izdevniecība “Zvaigzne” 1968.

2.      “Pasaules vēsture. Jaunie laiki”, Mervins Prijs, Alans Šolls, Daniels Deiviss, Dženeta Herisa, Teodors fon Laue. Izdevniecība “Raka” 1997.

3.      “Ārzemju literatūras vēsture”, V. Bogoslovskis, Z. Grazdanska, I. Domrovska, A. Boginska, O. Solovja, M. Karalovs, V. Lazerevs. Izdevniecība “Liesma” 1965.