Autors: Voldis Zlobins
S A T U R S
lpp.
Ievads . . . . . . . . . .
3
1. Komercbanku bilances analīze . . . . . .
5
1. 1. Komercbanku bilance
un tās uzbūves principi . . . 5
1. 2. Komercbanku bilances
analīzes veidi un metodes . .
9
2. Norādījumi par komercbanku bilanci . . . . . 18
2. 1. Bilances un
ārpusbilances posteņu izkārtojums . .
18
2. 1. 1.
Aktīvi . . . . . . .
18
2. 1. 2.
Pasīvi . . . . . . .
19
2. 1. 3.
Ārpusbilances posteņi . . . . . 19
2. 2. Paskaidrojumi par
bilances un ārpusbilances posteņiem . 20
2. 2. 1.
Aktīvi . . . . . . .
20
2. 2. 2.
Pasīvi . . . . . . .
24
2. 2. 3.
Ārpusbilances posteņi . . . . . 26
2. 2. 4.
Speciālie nosacījumi . . . . . 27
2. 3. Bilances un
ārpusbilances posteņu novērtēšanas noteikumi . 30
3. Latvijas komercbanku bilanàu stāvoklis pēc 1995. gada . . .
37
3. 1. a/s Rīgas
komercbanka . . . . . .
38
3. 2. a/s Hansabank -
Latvija . . . . . .
42 3.
3. a/s Trasta komercbanka . . . . . .
45
Secinājumi . . . . . . . . . .
49
Izmantotās literatūras un avotu saraksts . . . . . 50
Pielikumi . . . . . . . . . .
51
I E V A D S
Komercbankas bilance - tā ir grāmatvedības bilance, kurā
atspoguļojas bankas pašas un piesaistīto līdzekļu stāvoklis un to izvietojums
kredīta un citās aktīvās operācijās. Pēc bilances datiem tiek veikta naudas
resursu formēšanas un izvietošanas; kredīta, norēķinu, kases un citu bankas
operāciju stāvokļa, ieskaitot operācijas ar vērtspapīriem, kontrole.
Darba aktualitāte izpaužas tajā apstāklī, ka komercbanku
bilance ir to atskaišu galvenā daļa. Tās analīze ļauj kontrolēt banku
likviditāti, pilnveidot banku darbības vadību. Bankas vadība, izmantojot citu
banku atskaites, iepazīstas ar darījumu stāvokli tajās, pirms
korespodentattiecību dibināšanas, kredītu izsniegšanas utt. Banku bilances tiek
veidotas pēc unificētas formas. Operāciju detalizācijas pakāpe ir ierobežota kā
komercnoslēpums, kas raksturīgs komercbanku praksei, kuri strādā konkurences
apstākļos. Parasti bolancēs neizceļ apšaubāmas un zaudējumus nesošas
operācijas, apdrošināšanas rezerves, kuras tiek izmantotas šo operāciju
segšanai. Vienlaicīgi jānodrošina bilances patiesums un pārskatāmība, lai
nekaitētu banku konkurētspējai un uzticībai tām.
Banku bilances pieskaitāmas pie komercinformācijas
līdzekļiem: tās atbilst to pamatprasībām: operativitātei, konkrētībai,
solīdumam. Bankas bilances operativitāte izpaužas tās ikdienas sastādīšanā.
Bankas bilance ir konkrētas informācijas avots par naudas līdzekļu daudzumu un
tās klientu maksātspēju, kredītresursiem un to izvietojumu, par pašas bankas
drošību un stabilitāti. Bankas bilance atbilst neapšaubāmības (solīduma)
prasībām [11,374-375].
Darba mērķis ir paust plašāku ieskatu par komercbanku
bilances īpatnībām, kā arī praktisko izpausmi, atsaucoties un konkrētiem
piemēriem. Lai to sasniegtu nepieciešams apstatīt bilances jēdzienu,
sastāvdaļas un analīzi.
Kursa darbs ietvert trīs daļas. Pirmās divas - teorētisko
apskatu, kurā, balstoties uz Latvijas Bankas norādījumiem par banku gada pārskatu
sastādīšanu, kā arī sekundāru literatūru par bilances jēdzienu, uzbūvi,
nepieciešamību un analīzi, veido apskatu, kas tad īsti ir bankas bilance, kā tā
izpaužas un ko no tās var secināt (kā auditori, LB kontroles pārstāvji, Valsts
ieņēmuma dienesta darbinieki, tā ierindas fiziskās personas).
Trešā, analītiskajā daļa apkopo statistiku par trīs
Latvijas komerbanku - a/s "Rīgas Komercbanka", a/s "Hansabank -
Latvija" un a/s "Trasta komercbanka" - finansiālo stāvokli,
vadoties pēc Latvijas komercbanku asociācijas izdevuma "Latvijas
komercbankas" uz 95., 96. un 97. gadu stāvokļiem, kā arī izved saistošos
komentārus par to, kādi no banku bilanàu posteņiem ir progresējuši, kādi
regresējuši.
Komercbanku novērtēšanai tiek izmantota starpbanku
salīdzinošās analīzes metode.
Par faktu avotiem tika izmantota speciālā ekonomiskā
mācību literatūra, Latvijas komercbanku asociācijas statistikas dati, iepriekš
minēto komercbanku gada pārskati.
1. KOMERCBANKU BILANCES ANALĪZE
1. 1. KOMERCBANKU BILANCE UN TĀS
UZBŪVES PRINCIPI
Bilancei vienmēr abas puses ir sabalansētas. Katra
saimnieciskā operācija vai darījums (naudas izteiksmē) bilanci ietekmē tā, ka
līdzsvars tiek saglabāts. Kopējā bilances summa var mainīties, bet var arī
palikt nemainīga. Ja bilances tabulā nav līdzsvara, acīmredzot ir ieviesusies
kļûda. Īpašnieki iegulda pamatkapitālā personisko īpašumu. Gūtā peļņa kopā ar
sākotnējo kapitālu veido pašu kapitālu, kas ir komercbankas īpašums. Ja
komercbanka strādā ar zaudējumiem, tad pašu kapitāls kļūst mazāks par
pamatkapitālu, jo tiek samazināts par zaudējumu summu [7,20].
Banku bilanàu sastādīšanai tiek izmantoti operāciju
grupēšanas principi pēc ekonomiski viendabīgām pazīmēm un ar pazeminātu aktīvu
posteņu likviditāti un samazinātu pasīva pieprasījuma līdzekļu pakāpi.
Banku bilances nomenklatūras posteņi iedalās bilances
posteņos un ārpusbilances posteņos. Bilances posteņi ir pasīvie, aktīvie un
aktīvi-pasīvie. Līdzekļi pasīvajos posteņos ir bankas resursi priekš
kreditēšanas un citu bankas operāciju īstenošanas. Parāds aktīvajos posteņos
parāda šo resursu izlietojumu (novirzījumu). Pasīvajos posteņos atspoguļojas:
bankas fondi, uzņēmumu, organizāciju, fizisku personu līdzekļi, valsts budžeta
ienākumi, depozīti, norēķinu līdzekļi, bankas peļņa, parādi kreditoriem,
pārējie pasīvi un piesaistītie līdzekļi, ieskaitot refinansēšanas summas, kas
iegūtas no citām bankām. Aktīvajos posteņos tiek ieskaitīti: skaidrā nauda
bankas kasēs, īstermiņa un ilgtermiņa kredīti, valsts budžeta izdevumi,
kapitālieguldījumu izdevumi, debitoru parādi, pārējie aktīvi un atvirzītie
līdzekļi.
Ārpusbilances posteņos parādās vērtību un dokumentu
kustība, kas nonāk bankas institūcijās saglabāšanai, inkaso vai komisijā. Šeit
arī attiecas valsts nodevu apmaksāšanas zīmes, stingrā aprēķina veidlapas,
akciju veidlapas, akciju uzticēšana un saglabāšana, pārējie dokumenti un
vērtības.
Komercbanku emisijas-dibināšanas darbība atspoguļojas
aktīvi-pasīvajā postenī "Akcijas, pajas un citi vērtspapīri". Dotā
posteņa aktīvā tiek ņemti vērā pamatā citu organizāciju un banku iegādātās
akcijas, kā arī avansi, kas izdoti šim mērķim; pasīvā - līdzekļi, kas saņemti
no klientiem vērtspapīru iegādei, t. i., naudas ieņēmums no akciju un citu
vērtspapīru realizācijas.
Visi bilances posteņi tiek iedalīti pirmās kārtas
posteņos - palielinātie, sintētiskie posteņi, un otrās kārtas posteņos -
detalizētie, analītiskie posteņi.
Visi komercbanku bilances posteņi sagrupēti pēc
ekonomiski viendabīgā satura un pa daļai likviditātes principa. Bilances
nomenklatūras posteņu pārzināšana ir prasmīga banku menedžmenta nepieciešams
nosacījums.
Bankas bilances analīzes procesā, īpaši likviditātes
analizē, liela nozīme ir pašu līdzekļu lieluma noteikšanai. Bankas pašu
līdzekļi tiek aprēķināti kā visu tās fondu (pamat-, rezerves, speciālo u. c.),
komercriska drošības rezervju, pašu līdzekļu kapitālieguldījumu finansēšanai,
bankas peļņas, pašu līdzekļu norēķinos summa. Tādejādi tiek aprēķināta bankas
pašu līdzekļu summa (bruto). Jēdziens pašu līdzeķļi (bruto) ir plašāks par jēdzienu
pašu līdzekļi (netto) atvirzīto (kapitalizēto) līdzekļu dēļ. Imobilizācijas
procesi pazemina bankas operāciju ienesīgumu un likviditāti. Tāpēc jāizšķir un
jānovērš iemesli, kas izsauc tamlīdzīgu imobilizāciju.
Bankas pašu resursu rādītāja pareizai noteikšanai ir
galvenā loma bankas bilances likviditātes analīzē, tā kā šī rādītāja pamatā
tiek būvēti likviditātes normatīvi, kas tiek izmantoti no centrālās bankas
puses komercbanku darbības kontrolei un regulēšanai.
Bankas pašu līdzekļiem, kas tiek aplūkoti kā
kredītresursi, jāietver sevī debetsaldo korespondējošā kontā, starpību starp
bankas ienākumiem un zaudējumiem (iekškvartālajos datumos), ekonomiskās
stimulācijas fondi un vienlaicīgi ņemt vērā to samazināšanos par bankas
īstenoto operāciju vērtspapīru pirkšanas summu, kā arī par summu pārsniegšanas
lielumu, kas pārskaitīts no bankas puses uzņēmumiem-piegādātajiem pēc
faktoringu operācijām, virs atlīdzināto maksāšanas līdzekļu summām.
Komercbanku bilaņàu īpašie raksturlielumi ir nosacīti
nelielais pašu līdzekļu īpatsvars un īstermiņa resursu uzturēšana pasīvā.
Apstākļos, kad likumdošanā tiek paredzēta noteikta attiecība starp pašu un
piesaistītajiem resursiem, komercbankas uztur kā likums pašu līdzekļus minimālā
pieļaujamā līmenī. Pie tam aktīvo operāciju segšanas pirmavots ir īstermiņa
resursi. Kapitālieguldījumu īpatsvars komercbanku aktīvā ir neliels.
Grupējot bilances posteņus, ņemot vērā likviditātes
līmeni, tiek izdalīti sekojoši aktīvi:
1. Kases aktīvi (skaidrā nauda, rezerves centrālajā bankā,
līdzekļi kor. kontā), līdzekļi citu komercbanku kontos, vērtspapīri. Dotās
iedaļas panti atspoguļo "sākotnējās rezerves" no likviditātes
viedokļa.
2. Līdzekļu ieguldīšana vērtspapīros, komercvekseļos,
valsts organizāciju, vietējo valsts orgānu valsts vērtspapīros utt. Daļa šo
aktīvu var tikt operatīvi pārvērtsta skaidrā naudā kasē ar nelielu zaudējumu
risku un atspoguļo "otreizējās rezerves". Pie šiem aktīviem attiecas
īstermiņa komercvekseļi, kas izrakstīti no pirmklasīgiem kredītspējīgiem aizņēmējiem,
kas tiek realizēti naudas tirgū (refinansēšana), īstermiņa valsts parādzīmes.
Šī iedaļa ietver sevī pantus, kas saistīti minimālu risku un kas tuvinās
likvīdiem aktīviem: vērtspapīri, kas izlaisti termiņā no viena gada līdz
pieciem gadiem.
3. Kredīti, kas izsniegti uzņēmumiem, organizācijām, kā
arī individuāliem aizņēmējiem (rentniekiem, lauksaimniecībām u. tml.), citām
komercbankām. Šie bilances aktīvi attiecas uz mazlikvīdiem ieguldījumiem, tā kā
bankas nes līdzi risku to savlaicīgai dzēšanai un pārvēršanai pirmklasīgos
likvīdos līdzekļos.
4. Kapitālieguldījumi: līdzekļu investēšana kustamā un
nekustāmā īpašumā, filiāļu, kopuzņēmumu u. tml. veidošana.
Bankas bilanàu posteņu grupēšana no bankas operāciju
ekonomiskās būtības viedokļa var tikt veikta sekojoši:
1. Operācijas ar klientiem, ieskaitot visu veidu
operācijas, kas saistītas ar aizdevumu piešķiršanu un resursu piesaistīšanu.
2. Starpbanku operācijas. Aktīvā un pasīvā tās aptver
visas operācijas ar bankām, tai skaitā vidējtermiņa un ilgtermiņa. Aktīvā starp
tām dominē likvīdi panti.
3. Pārējās bankas operācijas, kurās ietilpst pamatā vērtspapīros ieguldītie līdzekļi, tai
skaitā īstermiņa likvīdos vērspapīros. Šai grupā ieskaita komercbanku aktīvās
operācijas. Pasīvā ir līdzekļu piesaiste obligāciju aizņēmumu veidā.
Komercbanku bilances izmanto banku struktūrvienību
darbības analīzei un vadībai, to likviditātes rādītāju noteikšanai, banku risku
regulācijai, banku peļņas pofaktoriālai analīzei. Jaunos banku darbības
apstākļos komercbankas bilance ir ne tikai grāmatvedības atskaites līdzeklis,
bet arī komercinformācijas, bankas menedžmenta līdzeklis, kā arī nopietnas
reklāmas līdzeklis priekš potenciāliem klientiem, kas tiecas dziļi un
profesionāli izprast bankas darbību. Pašu banku palielinātā interese savas
saimnieciski-finansiālās darbības analīzē saistīta ar to statusa maiņu,
pārtapšanu no vadības orgāniem par specifiskām komerciestādēm.
1. 2. KOMERCBANKU BILANCES
ANALĪZES VEIDI UN METODES
Bilances analīzes procesā pētīšanas pamatobjekts ir visa
bankas komercdarbība. Analīzes subjekti ir kā pašas komercbankas, tā arī citas
kredītiestādes, ieskaitot centrālo banku, reālos un potenciālos klientus,
fiziskās un juridiskās personas.
Pašas bankas ar bilances datu analīzes palīdzību izpēta
pamatmērķa nostādnes un darbību: peļņas faktorus, likviditātes uzturēšanu un
centrālas bankas noteikto ekonomisko normatīvu ievērošanu, visu veidu
bankasrisku minimizāciju.
Klienti un korespondenti nosaka bankas finansiālā
stāvokļa stabilitāti un tās drošību, attīstības perspektīvas. Auditorfirmas
grāmatvedības bilances analīzes procesā pārbauda analītiskās un sintētiskās
uzskaites patiesumu un bankas maksātspēju, bankas darbības rezultātu
atspoguļojuma pareizību tās bilancē. Centrālās bankas institūcijas komercbanku
bilanàu analīzes procesā nosaka priekš tām noteikto likviditātes un atskaites
obligāto ekonomisko normatīvu ievērošanas pakāpi centralizētajos fondos, nosaka
to darbības valsts regulācijas efektivitāti.
Ðemot vērā periodiskumu bilanàu sastādīšanā, to analīzi
attiecīgi var klasificēt sekojoši: ikdienas, dekādes mēneša, ceturkšņa, gada.
Banku bilances analīze klasificējas atkarībā no pētījuma
mērķa un rakstura, pētāmo jautājumu pilnības un kompleksitātes. Pirmajā
gadījumā analīze iedalās pilnajā un tematiskajā. Tematiskās analīzes piemērs
varētu būt bankas peļņas un tās attīstības faktoru analīze, kredītu un
depozītu, bankas risku utt. struktūras.
Vadoties no pētījuma mērķiem un rakstura, iedala
iepriekšējā, operatīvajā, noslēguma analīzē. Iepriekšējā analīze ļauj novērtēt,
piemēram, resursu bāzes stāvokli priekš jautājuma risinājuma par vidējo un
ilgtermiņa kredītu piešķiršanu. Operatīvā ikmēneša analīze tiek veikta
likviditātes normatīvu un citu rādītāju ievērošanas novērtēšanai. Noslēguma
(gala) analīze tiek īstenota gala rezultātu un komercbankas darbības
efektivitātes, tās peļņas paaugstināšanas rezervju izdalīšanas noteikšanai.
Perspektīvā analīze tiek veikta priekš banku darbības rezultātu prognozes,
ņemot vērā to darbības konkrētus faktorus. Aizrobežu komercbanku praksē tiek
izmantota funkcionālā, struktūras (aktīvi-pasīvo operāciju, ieņēmumu, izdevumu,
peļņas u. tml. struktūras analīze), operāciju-maksāšanas analīze.
Funkcionālās analīzes dati ļauj izdalīt bankas darbības
specializāciju, novērtēt tās efektivitāti. Izejot no bilances kopējās summas
tiek noteiktas attiecības starp izvietotajiem depozītiem, kredītiem, pašu un
citu piesaistītiem līdzekļiem no starpbanku operācijam resursu un ieguldījumu
kopējā apjomā, tiek aprēķināts tās vai citas bankas operācijas īpatsvars un
nozīmība kopējā bilances summā, ienesīguma un likviditātes paaugstināšanas
iespējas tām operācijām, uz kurām specializējas banka. Vienlaicīgi tiek
izdalīta bankas drošības un konkurētspējas pakāpe.
Ar struktūras analīzes palīdzību tiek atklāts
depozītieguldījumu un aizņēmēju (aktīvajās un pasīvajās operācijās) struktūra,
sastāvs, kā arī bankas izdevumu, ieņēmumu un peļņas struktūra, vērtspapīru
struktūra u. tml.
Ienesīguma operāciju-maksāšanas analīze ļauj spriest par
bankas pakalpojumu un atsevišķu operāciju maksu un rentabilitāti. Tā dod
iespēju novērtēt katra operāciju veida ietekmi uz bankas peļņas veidošanos un
izstrādāt bankas politikas pamatvirzienus peļņas maksimizācijai.
Bankas bilances analīze tiek veikta ar dažādu statistisku
paņēmienu un metožu palīdzību. Pie tam plaši tiek izmantotas grupēšanas,
salīdzināšanas metodes, koeficientu metode. Dinamisko rindu salīdzinošā analīze
palīdz izdalīt faktiskās likviditātes izmaiņu noviržu pamatiemeslus no
normatīvās likviditātes, atvērt operāciju izdevumu samazināšanas rezerves un
bankas ienesīguma palielināšanu. Interese priekš praktiskās darbības un bankas
vadības ir ne tikai pret iekšbankas sistemātisko rādītāju salīdzinošo analīzi,
bet arī pret svarīgāko ienesīguma, risku, drošības un likviditātes
pamatrādītāju salīdzināšanu ar citu banku datiem. Tamlīdzīgu starpbanku
salīdzinošo analīzi izmanto kā likums korespondentbankas, potenciālie klienti,
kā arī bankas akcionāri priekš bankas menedžmenta rezultātu novērtēšanas.
Ekonomiskās grupēšanas pielieto bankas bilances aktīvu
stāvokļa novērtēšanai, vadoties no ieguldījumu riska pakāpes un iespējamiem to
vērtības daļas zaudējumiem. Tā no aktīvu sešām grupām riska koeficients
svārstās no 0,5%, sākot ar pirmo augstās likviditātes līdzekļu grupu (kase,
naudas līdzekļi kor. kontos un bankas sistēmas regulācijas fandā, līdz 100%,
beidzot ar sesto grupu (aizdevumi ar pagarinātu termiņu).
Kvantitatīvo sakarību izdalīšanai starp dažādiem bankas
bilances posteņu pantiem, nodaļām un grupām plaši izmanto koeficientu metodi.
Analīzes pilnībai piedevām var tikt ņemti vērā arī analītiskās uzskaites dati.
Koeficientu metodes vajadzīgas komercbanku likviditātes līmeņa kontrolei no
centrālās bankas puses. Koeficientu metode var tikt piemērota refinansēšanas
operāciju kvantitātīvai novērtei. Refinansēšanas koeficienti iedalās starpbanku
kredītu attiecībās (kredīti, kas saņemti no sitām bankām) pie kopējā
kredītieguldījumu apjoma, kā arī piesaistītos, pašu līdzekļos vai kopējā
bilances kopsavilkumā:
Kr (refinansēšanas koeficients) = rēķins / Ko vai PS, S,
A (P),
kur: Ko - kredītieguldījumu kopējais apjoms;
PS - piesaistītie līdzekļi;
S - pašu līdzekļi;
A (P) - aktīvu un pasīvu bilances kopsavilkums. Amērikas
komercbanku praktiskajā darbā plaši tiek izmantoti daudzi koeficienti un
rādītāji, kas tiek aprēķināti pēc banku bilanàu datiem.
1. 2. tabula
Aktīvu
vidējie atlikumi un tml.
________________________________________________________________
Koeficientu un rādītāju Koeficientu
un rādītāju
nosaukums un to īss
saturs aprēķina
metodika
________________________________________________________________
1 2
________________________________________________________________
1. Likviditātes
koeficienti parāda, cik 1.
Kases aktīvu vidējie atlikumi
lielā mērā var būt segti
depozīti ar (skaitītājs) .
kases aktīviem līdzekļu
izņemšanas Depozītrēķinu
vidējie atlikumi
gadījumā no ieguldītāju
puses pirms
izņemšanas (saucējs)
2.
Kases aktīvu vidējie atlikumi .
Visu
depozītrēķinu vidējie atlikumi
Bankas aktīvās operācijas raksturojošie
koeficienti un rādītāji
2. Aktīvu izmantošanas
efektivitātes Peļņu nesošo
aktīvu rēķinu
koeficients parāda, kāda aktīvu daļa vidējie
atlikumi
nes peļņu (%)
Visu aktīvu rēķinu
vidējie atlikumi
3. Depozītu izmantošanas
koeficients
parāda, kāds procents no
kopējā
depozītu apjoma ieguldīts
kredītos.
Koeficients, kas augstāks
par 75%,
norāda uz agresīvu bankas
kredīt-
politiku. Koeficients,
kas zemāks
par 65%, liecina par
pretējo.
1. 2. tab. turpinājums
________________________________________________________________
1 2
________________________________________________________________
4. Piesaistīto līdzekļu
izmantošanas Vidējais
parāds kredītos .
koeficients parāda, kāda
daļa (%) Visu
piesaistīto līdzekļu vidējais piesaistīto līdzekļu tiek novirzīta lielums
kredītos
5. Rādītājs, kas raksturo
katra veida
vērtspapīru daļu
investīciju portfelī
Liela valsts vērtspapīru
daļa norāda Tiek aprēķināts
katra veida
uz peļņas pietiekamu
likviditāti un vērtspapīru
īpatsvars (%) kopējā stabilitāti investīciju apjomā
6. Rādītāji, kas raksturo to pašu Vērtspapīri
iedalās pēc veidiem
vērtspapīru izvietojumu un
pēc dzēšanas termiņiem
dzēšanas termiņiem. Tie
palīdz
noteikt kā esošās
problēmas, tā arī
tās, kas var rasties
nākotnē sakarā
ar vienu vai citu
vērtspapīru daļu
izmaiņām kopējā
investīciju apjomā
7. Rādītāji, kas raksturo
piešķirtos Kredīta
īpatsvara aprēķins, kas
kredītus pēc aizņēmēju
tipiem. Tie piešķirts tai
vai citai aizņēmēju
palīdz novērtēt bankas
kredīt- kategorijai
(ražošana un
politikas stāvokli no tās
riska, tirdzniecība;
beigu patērētājs;
likviditātes,
rentabilitātes viedokļa, lauksaimniecība),kopējā
kredīta
tā kā katrai aizņēmēju
kategorijai ir apjomā
savs noteikts
kredītspējas līmenis
1. 2. tab. turpinājums
________________________________________________________________
1 2
________________________________________________________________
8. Rādītāji, kas
atspoguļo dažadu
kategoriju aizņēmēju
kredīta
dzēšanas termiņus
Salīdzinājumā ar
rādītājiem No 10, Kredīti
tiek iedalīti pēc
tiek novērtēta kopējā
aina piešķirto aizņēmēju
kategorijām
kredītu atbilstībai
esošajiem avotiem (ražošana
un tirdzniecība;beigu
patērētājs;
lauksaimniecība), un
Koeficienti un rādītāji,
kas raksturo pēc dzēšanas
termiņiem
bankas depozītu bāzi un
pašu kapitālu
9. Visu depozītu
grupēšana pēc veidiem Tiek
aprēķināts katra depozītu veida
īpatsvars (depozīti līdz
pieprasījumam, terminētie depozīti,
krājnoguldījumi) kopējā depozītu summā
10. Depozītu grupēšana
(krāj- un Terminētie un
krājnoguldījumi
terminēto) pēc termiņiem.
Îauj iedalās
grupās: līdz 1 gadam, no
noteikt, kāda depozītu
summa būs 1 gada līdz
5gadiem, virs 5
bankas rīcībā pēc 1 gada,
pēc 5 gadiem.
Tiek aprēķināta
gadiem. Dotie aprēķini
tiek izmantoti kopsumma
katrai grupai
kopā ar rādītājiem No 8
1. 2. tab. turpinājums
________________________________________________________________
1 2
________________________________________________________________
11. "Sviras"
koeficienti atspoguļo Depozītu
vidējie atlikumi .
piesaistīto līdzekļu un
pašu kapitāla Pašu kapitāla
vidējais līmenis
attiecību uz noteiktu
momentu Aizņemto
līdzekļu vidējais atlikums
Pašu
kapitāla vidējais līmenis
12. Pašu kapitāla
pietiekamības Riskam
pakļauto aktīvu
koeficienti summa
Pašu kapitāls
Tiek aprēķināti
analizējamā perioda
beigās. Koeficientam
(pašu kapitāls
un aktīvi) vairumam banku
jābūt ne
zemākam par 7%, bet
priekš
reåionālajām bankām var
būt arī 5 - 6%
Rentabilitātes un
izdevumu kontroles
rādītāji
13. Faktorus, kas ietekmē
bankas 1. Iegūtie
procenti .
ieņēmumus, korelativē ar
aktīviem. Aktīvu vidējie
atlikumi
Aprēķini parāda, cik
ienesīgi tiek 2.
Samaksātie procenti
īstenotas aktīvās
operācijas Aktīvu
vidējie atlikumi
3.Iegūtie
procenti-samaksātie procenti
Iegūtie rezultāti tiek
salīdzināti ar Aktīvu
vidējie atlikumi
analoåisku banku datiem 4.
Zaudējumi no kredītu norakstīšanas
5.
Bankas peļņa .
Aktīvu
vidējie atlikumi
1. 2. tab. turpinājums
________________________________________________________________
1 2
________________________________________________________________
14. Iegūtie ieņēmumi un
izdevumi a) iegūtie
procenti .
attiecas uz aktīviem, kas
nes peļņu. aktīvu vidējie
atlikumi
Maržas aprēķins b)
samaksātie procenti
peļņu
nesošo aktīvu rēķinu vidējie atlikumi
Zemāka marža var norādīt,
ka
banka, piesaistot dārgus
depozītus, c) iegūtie
procenti-samaksātie
piedalās operācijās ar
zemu procenti
peļņu nesošo aktīvu
ienesīgumu un zemu risku rēķinu vidējie
atlikumi
Un pretēji, ja marža ir
paaugstināta,
tad tas liecina par, ka
vai nu ir augsts
lētu depozītu līmenis,
vai arī aktīvi
iesaistīti augsta
ienesīguma, riskantās
operācijās
15. Rentabilitāte Bankas
peļņa .
Atspoguļo bankas pašu
kapitāla Pašu
kapitāla vidējais līmenis
"atdevi". 13 -
16 % līmenis tiek
uzskatīts par normālu
16. Zaudējumi no kredītu Līdzekļi zaudējumu
segšanai no norakstīšanas kredītu norakstīšanas .
Parāds
no aizņēmumiem (gada beigās)
Koeficienti parāda
zaudējumu Faktiski
norakstītie kredīti
pieļaujamības normu
kredītos, Vidējais
parāds no
kā arī kredītportfeļa
kvalitāti aizņēmumiem
1. 2. tab. turpinājums
________________________________________________________________
1 2
________________________________________________________________
17. Dividendes Izmaksātās
dividendes
Koeficients parāda, kāda
bankas Bankas peļņa
peļņas daļa tiek
izmantota akciju
dividenžu nomaksai
30 - 40% līmenis tiek
uzskatīts
par tipisku priekš
Amērikas
komercbankām
________________________________________________________________
Dotais rādītāju kopums pilnībā pieņemams priekš analīzes
mūsu komercbankās ar mērķi pētīt peļņas augšanas rezerves, likviditātes
uzturēšanu un banku risku minimizāciju [11,375-386].
2. NORĀDĪJUMI PAR KOMERCBANKU
BILANCI
2. 1. BILANCES UN ĀRPUSBILANCES
POSTEÐU IZKĀRTOJUMS
2. 1. 1. Aktīvi
1. Kase un prasības uz pieprasījumu pret centrālajām
bankām
2. Centrālajās bankās refinansējamie vērtspapīri
3. Prasības pret kredītiestādēm
3. 1. Prasības uz pieprasījumu
3. 2. Citas prasības
4. Kredīti
5. Obligācijas un citi parāda vērtspapīri ar fiksētu
ienākumu
5. 1.
Valsts obligācijas un citi parāda vērtspapīri ar fiksētu
ienākumu
5. 2. Pārējo emitentu obligācijas un citi
parāda vērtspapīri ar fiksētu
ienākumu
6. Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu
7. Līdzdalība saistīto uzņēmumu pamatkapitālā
8. Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā
9. Nemateriālie aktīvi
10. Pamatlīdzekļi
11. Pašas akcijas
12. Pārējie aktīvi
13. Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ieņēmumi
14. Kopā aktīvi
2. 1. 2. Pasīvi
1. Saistības pret kredītiestādēm
1. 1. Saistības uz pieprasījumu
1. 2. Termiņsaistības
2. Noguldījumi
2. 1. Pieprasījuma noguldījumi
2. 2. Termiņnoguldījumi
3. Emitētās obligācijas un citi parāda vērtspapīri
4. Pārējās saistības
5. Nākamo periodu ieņēmumi un uzkrātie izdevumi
6. Uzkrājumi saistībām un maksājumiem
7. Pakārtotās saistības
8. Kapitāls un rezerves
8. 1. Apmaksātais pamatkapitāls
8. 2. Akciju emisijas uzcenojums
8. 3. Rezerves kapitāls un pārējās rezerves
8. 4. Pārvērtēšanas rezerve
8. 5. Nesadalītā peļņa/zaudējumi
9. Kopā pasīvi
2. 1. 3. Ārpusbilances
posteņi
1. Iespējamās saistības
1. 1. Galvojumi un garantijas
1. 2. Pārējās iespējamās saistības
2. Saistības pret klientiem
2. 1. Saistības no aktīvu pārdošanas
darījumiem ar atpārdošanas iespēju
2. 2. Pārējās saistības
2. 2. PASKAIDROJUMI PAR BILANCES
UN ĀRPUSBILANCES POSTEÐIEM
2. 2. 1. Aktīvi
1. Kase un prasības uz pieprasījumu pret centrālajām
bankām
Skaidrā nauda kasē ietver likumīgus maksāšanas līdzekļus,
t. sk. ārvalstu valūtu kā banknotēs, tā arī monētās.
Šajā postenī jāuzrāda arī līdzekļi korespondentkontos
Latvijas Bankā un citas prasības pret Latvijas Banku uz pieprasījumu. Pārējās
saistības pret Latvijas Banku jāuzrāda bilances aktīvu 3. 2. postenī.
Šajā postenī jāuzrāda arī prasības uz pieprasījumu pret
to valstu centrālajām bankām, kur kredītiestādei ir nodaļas (filiāles).
2. Centrālajās bankās refinansējamie vērtspapīri
Šajā postenī jāuzrāda Latvijas Republikas valdības
emitētie parāda vērtspapīri, kuri dod refinansēšanas tiesības Latvijas Bankā,
kā arī citu valstu valdību emitētie parāda vērtspapīri, kuri dod refinansēšanas
tiesības to valstu centrālajās bankās, kur kredītiestādei ir nodaļas
(filiāles). Pārējie valdības emitētie parāda vērtspapīri jāuzrāda bilances
aktīvu 5. 1. postenī.
3. Prasības pret kredītiestādēm
Šajā postenī jāietver visas prasības, kas radījušās
darījumos ar iekšzemes un ārvalstu kredītiestādēm, kā arī prasības pret
Latvijas Banku, citu valstu centrālajām bankām (izņemot bilances aktīvu 1.
postenī uzrādītās). Tās prasības pret kredītiestādēm, kuras rada parāda
vērtspapīri un kuras atbilst 5. punktā prasībām, jāuzrāda bilances aktīvu 5. 2.
postenī.
Kredītiestādes prasības, kuras var tikt apmierinātas bez
iepriekšēja pieprasījuma vai pieprasījuma termiņš ir 24 stundas vai viena darba
diena, jāuzrāda bilances aktīvu 3. 1. postenī.
Pārējās prasības jāuzrāda bilances aktīvu 3. 2. postenī.
4. Kredīti
Šajā postenī jāuzrāda visas prasības, kas radījušās
darījumos ar iekšzemes un ārvalstu klientiem, kas nav kredītiestādes, t. sk.
aizdevumi, debeta atlikumi norēķinu kontos (overdrafts), finansu līzings, kā
arī spekulatīvās investīcijas (t. i., kredīti, kas izsniegti ar nosacījumu, ka
samaksa par tiem būs daļa no iegūtās peļņas) u. tml. prasības.
Tās prasības pret klientiem, kas nav kredītiestādes,
kuras rada parāda vērtspapīri un kuras atbilst 5. punkta prasībām, jāuzrāda
bilances aktīvu 5. postenī.
5. Obligācijas un citi parāda vērtspapīri ar fiksētu
ienākumu
Šajā postenī jāietver apgrozāmie (transferable) parāda
vērtspapīri ar fiksētu ienākumu, t. sk. kredītiestāžu, citu uzņēmējsabiedrību,
kā arī centrālo un vietējo valdību emitētie parāda vērtspapīri ar fiksētu
ienākumu (izņēmot bilances aktīvu 2. postenī uzrādītos).
Parāda vērtspapīri, kuru procentu likme mainās saskaņā ar
īpašiem nosacījumiem (piemēram, procentu likme starpbanku tirgū), arī uzskatāmi
par parāda vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu.
Valstu centrālo un vietējo valdību emitētās obligācijas
un citi parāda vērtspapīri jāuzrāda bilances aktīvu 5. 1. postenī, ja vien tie
nav ietverti bilances aktīvu 2. postenī.
Pārējo emitentu obligācijas, noguldījuma sertifikāti u.
tml. parāda vērtspapīri jāuzrāda bilances aktīvu 5. 2. postenī.
Ja kredītiestāde tur atgūtus pašas emitētus apgrozāmos
parāda vērtpapīrus, tie nav jāiekļauj šajā postenī, bet jāatskaita no bilances
pasīvu 3. posteņa.
6. Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu
Šajā postenī uzrādāmi kredītiestādes ieguldījumi uzņēmumu
pamatkapitālā (pajās, akcijās), kā arī citos vērtspapīros ar nefiksētu
ienākumu.
Šeit jāuzrāda tikai tādi ieguldījumi uzņēmumu
pamatkapitālā, kuri saskaņā ar 7., 8. un 11. punkta nosacījumiem nav jāuzrāda
bilances aktīvu 7., 8. un 11. postenī.
Šeit uzrādāmi ieguldījumi valsts privatizācijas sertifikātos.
7. Līdzdalība saistīto uzņēmumu pamatkapitālā
Šajā postenī jāuzrāda līdzdalība saistīto uzņēmumu
pamatkapitālā. Saistītais uzņēmums ir tāds uzņēmums, kurā kredītiestādei ir
būtiska ietekme vai arī tieši vai netieši (izmantojot meitas uzņēmumus) pieder
no 20 līdz 50 procentu no kopējā balstiesīgo akciju (paju) skaita.
8. Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā
Šajā postenī jāuzrāda līdzdalība radniecīgo uzņēmumu
pamatkapitālā. Radniecīgs uzņēmums ir meitas uzņēmums, t. i., uzņēmums, pār
kuru kredītiestāde īsteno kontroli vai arī kurā kredītiestādei tieši vai
netieši (izmantojot citus meitas uzņēmumus) pieder vairāk nekā 50 procentu no
kopējā balstiesīgo akciju (paju) skaita, kā arī kredītiestādes mātes uzņēmums
un mātes uzņēmuma citi meitas uzņēmumi.
9. Nemateriālie aktīvi
Šajā postenī jāuzrāda par samaksu iegūtās tiesības, t.
sk. koncesijas, patenti, licences, tiesības lietot tirdzniecības zīmi, nomas
tiesības u. tml. tiesības, iegādāto uzņēmumu pozitīvā nemateriālā vērtība un
citi aktīvi, kuriem nav materiālās (fiziski naturālās) formas. Šeit jāuzrāda
arī avansa maksājumi par iegādātajiem nemateriālajiem aktīviem. Nemateriālie
aktīvi jāuzrāda atlikušajā vērtībā, t. i., no sākotnējās vērtības atskaitot
uzkrāto nolietojumu.
Tiklīdz kļūst zināms, ka nemateriālie aktīvi
kredītiestādei turpmāk ieņēmumus nenesīs, tie jānoraksta.
10. Pamatlīdzekļi
Šajā postenī uzrādāmi visi, izņemot saskaņā ar 12. punkta
prasībām bilances aktīvu 12. postenī uzrādāmos, kredītiestādei piederošie
pamatlīdzekļi (t. sk. bez izpirkuma tiesībām iznomātie un ar izpirkuma tiesībām
nomātie pamatlīdzekļi), t. i. zemes gabali, ēkas un būves, transportlīdzekļi,
iekārtas, izdevumi datoru programnodrošinājumam, kas ir sākotnējās vērtības
atskaitot uzkrāto nolietojumu.
Šeit uzrādāmas arī bez izpirkuma tiesībām nomāto
pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas, kuras
mainījušas nomāto pamatlīdzekļu ekonomiskos rādītājus, to atlikušajā vērtībā.
Šajā postenī jāuzrāda izmaksas par ēkām un būvēm, kuru
celtniecība nav pabeigta, un avansa maksājumi par iegādātajiem pamatlīdzekļiem
šī punkta izpratnē.
Pašu lietošanā esošie pamatlīdzekļi, t. sk. zemes gabali,
ēkas un būves, jāuzrāda gada pārskata pielikumā.
11. Pašas akcijas
Šajā postenī jāuzrāda atgūtās pašas kredītiestādes
emitētās akcijas.
12. Pārējie aktīvi
Šajā postenī jāuzrāda aktīvi, kuru saturs neatbilst
citiem bilances posteņiem (t. sk. dārgmetāli, dārgakmeņi, kustamais un
nekustamais īapšums, kas pārņemts kā neatmaksāto parādu nodrošinājums, ja
kredītiestāde parez to pārdot).
Šeit uzrādāmas arī nomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas,
uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas, kuras mainījušas pamatlīdzekļu
ekonomiskos rādītājus, ja pamatlīdzekļu nomas līgumā paredzēta šo izmaksu
kompensācija.
13. Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ieņēmumi
Šajā postenī jāuzrāda ar kredītiestādes pamatdarbību
saistītie izdevumi, kas veikti pārskata gadā, bet attiecas uz nākamajiem
periodiem.
Šeit jāuzrāda arī iepriekšējos gados un pārskata gadā
uzkrātie, bet vēl nesaņemtie ieņēmumi, piemēram, vēl nesaņemtā, taàu aprēķinātā
komisijas nauda, procenti, nomas maksa u. tml.
2. 2. 1. Pasīvi
1. Saistības pret kredītiestādēm
Šajā postenī jāuzrāda visas saistības, kas radušās
darījumos ar Latvijas Banku, ārvalstu centrālajām bankām, iekšzemes un ārvalstu
kredītiestādēm, izņemot parāda vērtspapīru emisijas rezultātā izveidojušās
saistības, kas jāuzrāda bilances pasīvu 3. postenī, un saistības, uz kurām
attiecas īpašie atmaksas nosacījumi un kuras jāuzrāda bilances pasīvu 7.
postenī.
Saistības, kuras atmaksājamas bez iepriekšēja
pieprasījuma vai kuru pieprasījuma termiņš ir 24 stundas vai viena darba diena,
jāuzrāda bilances pasīvu 1. 1. postenī.
Pārējās saistības jāuzrāda bilances pasīvu 1. 2. postenī.
2. Noguldījumi
Šajā postenī jāuzrāda visas saistības pret klientiem,
kuri nav kredītiestādes, izņemot parāda vērtspapīru emisijas rezultātā
izveidojušās saistības, kas jāuzrāda bilances pasīvu 3. postenī, un saistības,
uz kurām attiecas īpašie atmaksas nosacījumi un kuras jāuzrāda bilances pasīvu
7. postenī.
Šeit uzrādāmas arī saistības pret Latvijas Republikas
valdību, kuras izriet no kredītiestādes saņemtajiem speciālajiem aizdevumu
fondiem tranzītkredītu izsniegšanai (tranzītfondi).
3. Emitētās obligācijas un citi parāda vērtspapīri
Šajā postenī jāuzrāda saistības no obligāciju un citu
parāda vērtspapīru emisijas izsniegtiem un pašu akceptiem (acceptance). Tikai
tie akcepti, kurus kredītiestāde ir izsniegusi savai finansēšanai un attiecībā
uz kuriem tā ir pirmā atbildīgā puse, ir jāuzskata par pašu akceptiem.
4. Pārējās saistības
Šajā postenī ir jāuzrāda visas pārējās saistības, kas nav
jāuzrāda citos bilances pasīvu posteņos.
5. Nākamo periodu ieņēmumi un uzkrātie izdevumi
Šajā postenī jāuzrāda ieņēmumi, kas attiecas uz
nākamajiem periodiem, bet saņemti līdz pārskata gada beigām, kā arī iegādāto
uzņēmumu negatīva nemateriālā vērtība.
Šeit jāuzrāda arī uzkrātie izdevumi, kas attiecas uz
pārskata gadu un iepriekšējiem gadiem, ir aprēķināti un ir zināmas precīzas to
summas, bet nav samaksāti līdz pārskata gada beigām.
6. Uzkrājumi saistībām un maksājumiem
Šajā postenī jāuzrāda uzkrājumi paredzamajiem nodokļiem,
pensijām, dividentēm u. tml. izmaksām, kas attiecas uz pārskata gadu un
iepriekšējiem gadiem.
Šeit jāuzrāda arī speciālie un vispārējie uzkrājumi
ārpusbilances saistībām.
7. Pakārtotās saistības
Šajā postenī jāuzrāda pakārtotais (subordinētais)
kapitāls, kā arī saistības, kas radušās no aizņēmumiem ar īsāku sākotnējo
termiņu, ja līgumā ir paredzēts, ka aizdevējs var saņemt aizdevumu
kredītiestādes likvidācijas (bankrota) gadījumā tikai pēc visu citu kreditoru
prasījumu apmierināšanas, bet pirms akcionāru prasījumu apmierināšanas.
8. Kapitāls un rezerves
Šajā postenī jāuzrāda visi akcionāriem (biedriem)
piederošie līdzekļi, kas ieguldīti kredītiestādes pamatkapitālā un kas uzkrāti
(zaudēti) tās darbības rezultātā.
8. 1. Apmaksātais pamatkapitāls
Šajā postenī jāuzrāda apmaksāto akciju (daļu)
nominālvērtību kopsumma.
8. 2. Akciju emisijas uzcenojums
Šajā postenī jāuzrāda akciju pārdošanas cenas
pārsniegums virs to nominālvērtības, izņemot papildmaksu uzkrātā rezerves
kapitāla apmaksai.
8. 3. Rezerves kapitāls un pārējās rezerves
Šajā postenī jāuzrāda rezerves kapitāls, kas
izveidots no pārskata gada un iepriekšējo gadu peļņas, iemaksām pašu kapitāla
atjaunošanai, naudas dāvinājumiem, papildiemaksām uzkrātā rezerves kapitāla
apmaksai jauna akciju laidiena gadījumā. Šeit jāuzrāda arī kredītiestādes
vispārējo risku rezerve u. tml. rezerves, kas izveidotas no pārskata gada un
iepriekšējo gadu peļņas.
8. 4. Pārvērtēšanas rezerve
Šajā postenī jāuzrāda pamatlīdzekļu un
līdzdalības citu uzņēmumu pamatkapitālā vērtības pieaugums to pārvērtēšanas
rezultātā.
8. 5. Nesadalītā peļņa/zaudējumi
Šajā postenī jāuzrāda pārskata gada un
iepriekšējo darbības gadu nesadalītā peļņa, kas palikusi kredītiestādes rīcībā
pēc rezerves kapitāla un citu rezervju papildināšanas un ieskaitīšanas
dividentēs. Šeit iekļaujami arī pārskata gada un iepriekšējo gadu zaudējumi.
2. 2. 3. Ārpusbilances
posteņi
1. Iespējamās saistības (contingent liabilities)
Šajā postenī jāuzrāda visi darījumi, kuros kredītiestāde
galvo par trešo personu saistību izpildi.
1. 1. Galvojumi un garantijas
Šajā postenī jāuzrāda galvojumi, garantijas
un aktīvi, kas ieķīlāti kā trešo personu saistību izpildes nodrošinājums.
1. 2. Pārējās iespējamās saistības
Šajā postenī jāuzrāda indosamenti, akcepti,
izņemot pašu akceptus, saistības par apstiprinātiem neatsaucamiem akreditīviem
u. tml. iespējamās saistības.
2. Saistības pret klientiem (commitments)
Šajā postenī jāietver visas neatsaucamās kredītiestādes
saistības pret klientiem, kuras var radīt risku.
2. 1. Saistības no aktīvu pārdošanas
darījumiem ar atpārdošanas iespēju
Šajā postenī jāuzrāda saistības no
darījumiem, kas būtībā atbilst 9. un 10. punkta nosacījumiem.
2. 2. Pārējās saistības
Šajā postenī jāuzrāda saistības par kredītu
izsniegšanu, līgumi par aktīvu pirkšanu nākotnē, līgumi par noguldījumu izvietošanu
nākotnē, saistības par atvērtiem akreditīviem u. tml. saistības.
2. 2. 4. Speciālie
nosacījumi
1. Aktīvi ir jāuzrāda attiecīgajā bilances postenī pat
tad, ja kredītiestāde ir ieķīlājusi tos kā savu saistību vai trešo personu
saistību nodrošinājumu vai citādi nodevusi tos trešajām personām kā
nodrošinājumu.
2. Kredītiestāde nedrīkst ietvert savā bilancē tai
ieķīlātos vai kā nodrošinājumu nodotos aktīvus, ja vien tie nav radušies,
izvietojot noguldījumus šajā kredītiestādē.
3. Ja vairākas kredītiestādes kopīgi izsniedz vienu
aizdevumu, tad katrai kredītiestādei jāuzrāda bilancē tikai tā šī kopējā
aizdevuma daļa, kuru tā pati ir izsniegusi.
4. Aktīvi, kurus kredītiestāde pārvalda savā vārdā
klientu uzdevumā, jāuzrāda bilancē, ja kredītiestāde ieguvusi šo aktīvu
valdījuma tiesību juridisku apstiprinājumu. Gada pārskata pielikumā jāuzrāda
šadu aktīvu un pasīvu summas, sadalot pa atbilstošajiem aktīvu un pasīvu
posteņiem.
5. Aktīvus, kuri iegūti klientu vārdā klientu īpašumā un
kurus kredītiestāde pārvalda klientu uzdevumā, nedrīkst uzrādīt kredītiestādes
bilancē.
6. Vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo)
ir darījumi, kas ietver kredītiestādes vai klienta (pārdevēja) aktīvu pārdošanu
citai kredītiestādei vai klientam (pircējam) ar nosacījumu, ka pircējs šos
pašus aktīvus nodos atpakaļ pārdevējam par noteiktu cenu pārdevēja norādītajā
vai vēlāk norādāmajā datumā.
Apmaiņas nākotnes darījumi, iespējas (options), parāda
vērtspapīru emisijas darījumi ar saistībām atpirkt visu laidienu vai tā daļu
pirms darījuma termiņa izbeigšanās nav jāuzskata par pārdošanas ar atpirkšanu
darījumiem.
7. Ja kredītiestāde iesaistīta aktīvu pārdošanas darījumā
ar atpirkšanu kā pārdevējs, tad:
7. 1. pārdotos aktīvus jāturpina uzrādīt
kredītiestādes bilancē, un tie īpaši jāuzrāda gada pārskata pielikumā;
7. 2. pārdošanas rezultātā saņemtie līdzekļi
(iepirkšanas cena) jāuzrāda bilancē kā saistības pret aktīvu pircēju.
8. Ja kredītiestāde iesaistīta aktīvu pārdošanas darījumā
ar atpirkšanu kā pircējs, tad nopirktos aktīvus nedrīkst uzrādīt kredītiestādes
bilancē, bet darījuma rezultātā samaksātā iepirkšanas cena jāuzrāda kā prasības
pret aktīvu pārdevēju.
9. Vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas
iespēju ir darījumi, kas ietver kredītiestādes vai klienta (pārdevēja) aktīvu
pārdošanu citai kredītiestādei vai klientam (pircējam) ar nosacījumu, ka
pircējam ir tiesības (nevis saistības)
atpārdot šos aktīvus pārdevējam par iepirkšanas cenu vai par citu iepriekš
saskaņotu cenu norādītajā vai vēlāk norādāmā datumā.
10. Ja kredītiestāde iesaistīta aktīvu pārdošanas
darījumā ar atpārdošanas iespēju kā pārdevējs, tad pārdotos aktīvus nedrīkst
uzrādīt kredītiestādes bilancē, bet summa, kas ir vienāda ar cenu, par kādu
puses vienojušās aktīvu atpārdošanas gadījumā, jāuzrāda ārpusbilances 2. 1.
postenī.
11. Ja kredītiestāde iesaistīta aktīvu pārdošanas
darījumā ar atpārdošanas iespēju kā pircējs, tad nopirktie aktīvi jāuzrāda
kredītiestādes bilancē kā attiecīgā veida aktīvi [1,3-10].
2. 3. BILANCES UN ĀRPUSBILANCES
POSTEÐU NOVÈRTÈŠANAS NOTEIKUMI
1. Kredītiestādei jāsagatavo gada pārskats atbilstoši
šādiem vispārīgiem principiem:
1. 1. pieņemot, ka kredītiestāde darbosies
arī turpmāk (strādājošā uzņēmuma princips);
1. 2. lietojot tās pašas grāmatvedības un
novērtēšanas metodes, kas izmantotas, sagatavojot iepriekšējo gada pārskatu
(saskaņotības vai pastāvīguma princips);
1. 3. novērtēšanu visos gadījumos veicot ar
pienācīgu piesardzību (piesardzības princips), ievērojot šādus nosacījumus:
1. 3. 1. pārskatā iekļauj tikai
līdz bilances dienai iegūto peļņu, t. i., ieņēmumus uzrāda tad, kad tie jau
iegūti vai to ieguve droši paredzama, bet izdevumus uzrāda jau tad, kad
paredzama to iespējamība,
1. 3. 2. ņem vērā visus
iespējamos zaudējumus neatkarīgi no to rašanās laika (t. i., tos, kas attiecas
uz pārskata gadu un iepriekšējiem darbības gadiem), pat tos, kas kļuvuši zināmi
laika posmā starp pārskata gada beigām un gada pārskata sagatavošanas dienu,
1. 3. 3. ņem vērā visas vērtības
samazināšanas un nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata gads
noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem;
1. 4. pārskatā atspoguļojot ieņēmumus un
izdevumus, kas attiecas uz pārskata gadu, neatkarīgi no saņemšanas vai
maksājuma datuma (uzkrāšanas princips);
1. 5. pārskatā atspoguļojot visu būtisko
informāciju par darījumiem un notikumiem pārskata gadā (būtiskuma princips).
Informācija ir būtiska, ja tās neatspoguļošana var ietekmēt gada pārskata
lietotāju tālāko lēmumu pieņemšanu;
1. 6. aktīvu un pasīvu posteņus un to
sastāvdaļas novērtējot atsevišķi;
1. 7. katra pārskata gada sākumā bilancei
jāsaskan ar iepriekšējā pārskata gada slēguma bilanci.
2. Ja, lietojot 1. punktā minētos principus, starp dažiem
no tiem rodas pretrunas, atsevišķu darījumu vai notikumu novērtēšana jāveic,
dodot priekšroku piesardzības un būtiskuma principam.
3. Sagatavojot gada pārskatu, kredītiestādes vadība
drīkst atkāpties no 1. punktā minētajiem principiem tikai pamatotu iemeslu dēļ,
kuru būtība un ietekme uz kredītiestādes finansiālo stāvokli un darbības
rezultātiem jāpaskaidro gada pārskata pielikumā.
4. Darījumi un notikumi kredītiestādes darbībā
jāatspoguļo gada pārskatā, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, nevis
tikai juridisko formu.
5. Gada pārskatā aktīvi vai saistības jāuzrāda pēc
vērtības, kuru nedrīkst samazināt, atskaitot no aktīva vērtības saistības
vērtību vai atskaitot no saistības vērtības aktīva vērtību, izņemot gadījumus,
kad kredītiestādei ir juridiski pamatotas tiesības šādai aktīvu vai saistību
vērtības samazināšanai.
6. Peļņas un zaudējumu aprēķinā ieņēmumus un izdevumus
nedrīkst savstarpēji ieskaitīt. Tomēr:
6. 1. savstarpēji drīkst ieskaitīt tos
ieņēmumus (izdevumus), kas saistīti ar konkrēta aktīva (saistības) riska
ierobežošanu, ar izdevumiem (ieņēmumiem) no šī aktīva (saistības);
6. 2. savstarpēji drīkst ieskaitīt arī
ieņēmumus un izdevumus no aktīviem un saistībām, kuru vērtību kredītiestāde,
izmantojot juridiski pamatotas tiesības, savstarpēji samazina.
7. Aktīvi un saistības sākotnēji jāgrāmato pēc to
pašizmaksas vai iegādes cenas (sākotnējās vērtības).
ekonomiskie rādītāji;
8. 3. ja
pamatlīdzekļu reālā (tirgus) vērtība nepārejošu apstākļu dēļ kļūst mazāka par
to bilances vērtību, pamatlīdzekļi gada pārskatā jāuzrāda pēc samazinātas
reālās vērtības un pamatlīdzekļu vērtības samazinājums jāiekļauj peļņas un
zaudējumu aprēķina 16. postenī.
8. Pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi gada pārskatā
jāuzrāda pēc to sākotnējās vērtības saskaņā ar šādiem noteikumiem:
8. 1.
pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu, kuriem ir ierobežots lietošanas laiks,
sākotnējā vērtība jāsamazina par nolietojuma izdevumiem, kas aprēķināti,
pamatojoties uz šo aktīvu izmantošanas laiku;
8. 2.
pamatlīdzekļu rekontrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas izmaksas jāpieskaita
pamatlīdzekļu bilances vērtībai (sākotnējā vērtība, no kuras atskaitīti
nolietojuma izdevumi), ja pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas un
atjaunošanas rezultātā ir mainījušies pamatlīdzekļu
cena.
15. Ilgtermiņaieguldījumi
citu uzņēmumu pamatkapitālā jānovērtē saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
15. 1. ieguldījumi akcijās un citos
vērtspapīros ar nefiksētu ie 9.
Ja nepieciešams pārvērtēt kādas pamatlīdzekļu kategorijas (piemēram, ēku,
autotransporta, iekārtu u. tml.) vienību, tad jāpārvērtē visas šīs kategorijas
vienības.
10. Ilgtermiņa ieguldījumi parāda vērtspapīros ar fiksētu
ienākumu bilancē jāuzrāda pēc to iegādes cenas saskaņā ar šādiem noteikumiem:
10. 1. to vērtspapīru vērtība, kuri nopirkti
ar prēmiju (iepirkšanas cena pārsniedz vērtspapīru dzēšanas vērtību), periodā
līdz vērtspapīru dzēšanas dienai ir pakāpeniski jāsamazina, amortizējot šo
prēmiju, un amortizētās summas jāiekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā;
10. 2. to vērtspapīru vērtība, kuri nopirkti
ar diskontu (vērtspapīru dzēšanas vērtība pārsniedz iepirkšanas cenu), periodā
līdz vērtspapīru dzēšanas dienai pakāpeniski jāpalielina, amortizējot diskonta
summu, un šis pieaugums jāiekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.
11. Gada pārskata pielikuma 10. punktā minētajiem
vērtspapīriem, kas nopirkti ar prēmiju vai diskontu, jāuzrāda prēmijas vai
diskonta daļa, kas vēl nav amortizēta pārskata gada beigās.
12. Parāda vērtspapīri ar fiksētu ienākumu, akcijas un
citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu, kas nav turēti kā ilgtermiņa
ieguldījumi, jāgrāmato pēc to iepirkšanas cenas saskaņā ar šādiem noteikumiem:
12. 1. ja vērtspapīru tirgus cena ir zemāka
nekā to iepirkšanas cena, tad bilancē uzrādītā vērtspapīru vērtība ir
jāsamazina atbilstoši tirgus cenai un starpība ir jānoraksta izdevumos;
12. 2. ja vērtspapīru iepriekš samazinātā
vērtība pieaug, tad pieaugums ir jāattiecina uz ieņēmumiem. Tomēr šādus
vērtspapīrus nedrīkst grāmatot ar vērtību, kas pārsniedz to iepirkšanas cenu.
13. Ieguldījumus 12. punktā minētajos vērtspapīros, kurus
kotē biržā un kuru apjoms nepārsniedz šo vērtspapīru parasto biržas
apgrozījumu, drīkst uzrādīt atbilstoši to tirgus cenai (oficiāli biržā
kotētajai pirkšanas un pārdošanas vidējai cenai) pārskata gada beigās, ja tā ir
lielāka par to iegādes cenu, pārvērtēšanas rezultātu iekļaujot peļņas un
zaudējumu aprēķina 6. postenī.
14. Viena veida vērtspapīru iepirkšanas cena jānosaka kā
to vidējā svērtā nākumu (ja līdzdalības daļa ir mazāka par 20 procentiem no
uzņēmuma pamatkapitāla vai kredītiestādei uzņēmumā nav būtiskas ietekmes)
jānovērtē atbilstoši 12. punkta noteikumiem.
15. 2. līdzdalība saistīto uzņēmumu
pamatkapitālā (vai līdzdalība radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā, kuru finansu
pārskati nav iekļauti kredītiestādes konsolidētajā gada pārskatā) jānovērtē,
lietojot proporcionālās sadales metodi (equity method). Līdzdalības novērtēšana
jāveic, pamatojoties uz uzņēmuma gada pārskatu, kas sagatavots atbilstoši
Latvijas Republikas (vai attiecīgo ārvalsts) likumdošanas aktiem, šādā kārtībā:
15. 2. 1. ja uzņēmuma tīrā
vērtība mainās peļņas (zaudējumu) dēļ, pārvērtēšanas rezultātā iegūtais
līdzdalības vērtības pieaugums (samazinājums) jāiekļauj kredītiestādes peļņas
un zaudējumu aprēķinā;
15. 2. 2. ja uzņēmuma tīrā vērtība
pieaug uzņēmuma pamatlīdzekļu, ieguldījumu pārvērtēšanas u. tml. iemeslu dēļ un
ir pamats domāt, ka vērtības pieaugums būs nepārejošs, pārvērtēānas rezultātā
iegūtais līdzdalības vērtības pieaugums jāiekļauj pārvērtēšanas rezervē
(bilances pasīvu 8. 4. postenis).
16. Pamatlīdzekļu novērtēšanu drīkst veikt, atkāpjoties
no 8. punkta noteikumiem, pēc to reālās (tirdus) vērtības šo aktīvu pēdējās
novērtēšanas dienā šādā kārtībā:
16. 1. ja pamatlīdzekļu tirgus cena kļūst
lielāka par to bilances vērtību un ir pamats domāt, ka vērtības paaugstinājums
būs nepārejošs, tos drīkst pārvērtēt atbilstoši to tirgus vērtībai, iekļaujot
vērtības pieaugumu pārvērtēšanas rezervē (bilances pasīvu 8. 4. postenis);
16. 2. pamatlīdzekļu vērtības pieaugumu
drīkst atspoguļot bilancē, ja šo vērtības pieaugumu apstiprinājuši vismaz
divineatkarīgi eksperti un ja tas saskaņots ar Latvijas Banku. Zemes gabalu
vērtību nedrīkst paaugstināt virs to sākotnējās vērtības.
17. Pārvērtēšanas rezerve jāsamazina, ja pārvērtētos
aktīvus likvidē, pārdod vai to vērtības palielināšanai vairs nav pamata.
18. Pārvērtēšanas rezervē iekļauto aktīvu vērtības
pieaugumu var attiecināt uz peļņas un zaudējumu aprēķinu tikai apjomā, kas
atgūts pārvērtēto pamatlīdzekļu vai līdzdalības citu uzņēmumu pamatkapitālā
pārdošanas rezultātā. Pārvērtēšanas rezervi nedrīkst sadalīt dividendēs.
19. Ieguldījumi valsts privatizācijas sertifikātos
novērtējami atbilstoši to tirgus cenai. Tirgus cenas noteikšanai jāizmanto
Privatizācijas un sertifikācijas informatīvā nodrošinājuma centra publicētā
informācija par valsts privatizācijas sertifikātu cenām, kurā norādītas viena
sertifikāta vidējās cenas un darījumu apjomi biržas un izsolēs, kā arī ar
fiziskajām personām veikto pirkšanas un pārdošanas darījumu apjomi un to
vidējās cenas.
20. Tirgus cenu aprēķina kāvidējo svērto cenu no:
20. 1. biržās un izsolēs veikto darījumu
vidējās cenas;
20. 2. ar fiziskajām personām veikto
pirkšanas darījumu vidējās cenas;
20. 3. ar fiziskajām personām veikto
pārdošanas darījumu vidējās cenas.
21. Ja biržās un izsolēs veikto darījumu vidējā cena
vairāk nekā par 15 procentiem atšķiras no to pārdošanas darījumu vidējās cenas,
kas veikti ar fiziskajām personām, tad biržās un izsolēs veikto darījumu vidējā
cena valsts privatizācijas sertifikātu tirgus cenas aprēķinā nav jāņem vērā;
22. Ja pārskata gada beigās valsts privatizācijas
sertifikātu tirgus cena, kura aprēķināta saskaņā ar 19. - 21. punkta
noteikumiem, vairāk nekā par 15 procentiem atšķiras no tirgus cenas, kura
noteikta pēc Privatizācijas un sertifikācijas informatīvā nodrošinājuma centra
iepriekšējās publicētās informācijas, tad gada pārskatā valsts privatizācijas
sertifikāti novērtējami pēc tās pārskata gadā aprēķinātās tirgus cenas, kura no
attiecīgi iepriekš aprēķinātās tirgus cenas neatšķiras vairāk par 15
procentiem.
23. Akcijas, kuras iegādātas par valsts privatizācijas
sertifikātiem, grāmatojamas atbilstoši 12. - 15. punkta noteikumiem. Šāda
vērtspapīru iepirkšanas cena ir tajos ieguldīto valsts privatizācijas sertifikātu
tirgus cena darījuma noslēgšanas dienā, kas noteikta atbilstoši 19. - 22.
punkta noteikumiem.
24. Gada pārskatā aktīvi un ārpusbilances saistības, ja
tiem ir izveidoti speciālie vai vispārējie uzkrājumi nedrošiem parādiem,
jāuzrāda, atskaitot šo uzkrājumu vērtību.
25. Aktīvi, pasīvi un ārpusbilances posteņi, t. sk.
nepabeigtie tagadnes (spot) un nākotnes (forward) darījumi, ārvalstu valūtā
jāpārvērtē latos pēc Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa pārskata
gada pēdējā dienā. Ar ārvalstu valūtas kursa izmaiņām saistītās aktīvu un
pasīvu vērtības izmaiņas latos ir jāatspoguļo peļņas un zaudējumu aprēķina 6.
postenī.
26. Novērtējot kredītiestādes finansiālo stāvokli, jāņem
vērā iespējamie zaudējumi, kuri var rasties neparedzētu notikumu dēļ, ja tos
var novērtēt. Neparedzēti notikumi ir nosacījumi vai situācijas, kuru rezultāti
(peļņa vai zaudējumi) būs zināmi tikai tad, kad šie nosacījumi vai situācijas
nākotnē realizēsies vai nerealizēsies. Kredītiestādes darbībā tas galvenokārt
ir saistīts ar ārpusbilances saistību realizāciju nākotnē. Ja neparedzēto
notikumu rezultātus nav iespējams novērtēt un iekļaut bilancē, kā arī peļņas un
zaudējumu aprēķinā, tad šo notikumu esamība jāpaskaidro gada pārskata
pielikumā, t. sk. jāsniedz informācija par tādu notikumu būtību, tiem
faktoriem, kuri var nākotnē negatīvi ietekmēt kredītiestādes darbību, un
iespējamiem zaudējumiem [1,19-23].
3. LATVIJAS KOMERCBANKU BILANÀU
STĀVOKLIS PÈC 1995. GADA
Latvijas republikā pašlaik ir reåistrētas 33 komercbankas
[4,3]. Pilnīgi saprotams, ka reāli aptvert vienā analīzē šādu banku skaitu ir
ļoti grūts un laikietilpīgs darba process. Un tas arī nav nepieciešams, ja par
mērķi izvirza tikai vispārēju valsts komercbanku sistēmas raksturošanu.
Šajā gadījumā autors izvēlējies trīs komercbankas, kas
nosacīti varētu raksturot pašreizējo situāciju banku sfērā.
A/S "Rīgas komercbanka" ir visvecākā no Latvijā
strādājošām komercbankām, tā dibināta 1989. gadā [8,2]. Jau no savas darbības
pirmsākumiem tā ir ieturējusi konservatīvu taktiku [8,5] uzņēmējdarbībā un
saglabājusi savu reputāciju un klientus, neskatoties uz ekonomiskajām
kataklizmām valsts finansu tirgū.
A/S "Hansabank - Latvija" ir īpaša banka ar to,
ka tā tapa, pārdodot Vācijas - Latvijas Bankas akcijas Igaunijas Hansabank
[9,3]. Tas priekš Latvijas banku sistēmas bija nepieredzēts gadījums, un tam
varētu būt tālejošas sekas trīs Baltijas valstu banku satuvināšanās jomā.
Savukārt, A/S "Trasta komercbanka" pieder pie
jaunākajām bankām Latvijā (gadu mijā tā tika izveidota uz Riga-Bank bāzes
[10]), kas arī ir guvusi ievērojamus panākumus.
3. 2. a/s RĪGAS KOMERCBANKA
1. 1. tabula
RKB bilances dati Latvijā uz 31.
12. 1994. (latos) [2,56]
Aktīvi
Kase un kor. konti Latvijas Bankā 8 233 486
Prasības pret kredītiestādēm 15
022 093
Kredīti 25
106 290
Pamatlīdzekļi
3 683 826
Pārējie aktīvi
8 421 254
Aktīvi kopā 60
466 949
Pasīvi
Saistības pret kredītiestādēm 1 327 404
Noguldījumi 48
800 415
Pārējie pasīvi 2 496 730
Akciju kapitāls 6 043 513
Rezerves kapitāls un akciju uzcenojums 726 376
Peļņa/zaudējumi 1 072 511
Pasīvi kopā 60
466 949
RKB bilance šajā gadā vērtējama pozitīvi. Uzmanību
piesaista lielais izsniegto kredītu (~25 milj. Ls [2,56]) un piesaistīto
noguldījumu (~48 milj. Ls [2,56]) apjoms. Tas varētu radīt lielas ekonomiskās
agresivitātes iespaidu, ar piesardzību, vai tik stāvoklis nav bīstams? Turpretī
iespaidīgas ir saistības pret kredītiestādēm (tikai ~1 milj. Ls [2,56]), jas
liecina par ievērojamu finansiālu neatkarību. Banka acīmredzami ir ieņēmusi
stabilu vietu valsts finansu privātsektora sistēmā. Peļņa neparasti maza (~1
milj. Ls [2,56]), kas liecina par aktīvu līdzekļu iesaistīšanu apritē.
1. 2. tabula
RKB bilances dati Latvijā uz 31.
12. 1995. (latos) [3,50]
Aktīvi
Kase un kor. konti Latvijas Bankā 8 334 000
Latvijas valsts obligācijas 3 776 200
Prasības pret kredītiestādēm 23
276 400
Kredīti 30
467 900
Pamatlīdzekļi
4 332 800
Pārējie aktīvi
3 020 800
Aktīvi kopā 73
208 100
Pasīvi
Saistības pret kredītiestādēm 9 009 500
Noguldījumi 52
760 900
Pārējie pasīvi 1 334 800
Akciju kapitāls 8 901 700
Rezerves kapitāls un akciju uzcenojums 736 300
Peļņa/zaudējumi 464 900
Pasīvi kopā 73
208 100
Komercbankas bilance parāda krietni labākus rezultātus
nekā iepriekšējā gadā. Īpašu uzmanību ir vērts pievērst prasību izaugsmei pret
citām kredītiestādēm (no ~15 milj. Ls līdz ~23 milj. Ls [3,50]). Tas norāda uz
bankas kredītpolitikas stabilu nostiprināšanos finansu tirgū. Peļņa arī šajā
gadā ir neliela, pat kritusies.
1. 3. tabula
RKB bilances dati Latvijā uz 31.
12. 1996. (latos) [3,64]
Aktīvi
Kase un kor. konti Latvijas Bankā 11
909 000
Prasības pret kredītiestādēm 43
649 000
Kredīti 17
894 000
Parāda vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 14
345 000
Parāda vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 1 700 000
Līdzdalība uzņēmumu pamatkapitālā 200 000
Pamatlīdzekļi 4 822 000
Pārējie aktīvi
3 101 000
Aktīvi kopā 97
710 000
Pasīvi
Saistības pret kredītiestādēm 3 810 000
Noguldījumi 82
518 000
Pārējie pasīvi 1 488 000
Kapitāls un rezerves 9 638 000
Peļņa/zaudējumi 464 000
Pasīvi kopā 97
710 000
Rīgas komercbankai turpinās prasību pret kredītiestādēm
izaugsme. Šogad pieaugums ir pat par veseliem 20 milj. [3,64]. Turpretim
kredīti atšķirībā no iepriekšējiem gadiem ir krituši. Noguldījumi ir sasnieguši
rekondlīmeni starp šīm trijām bankām - vairāk kā 82 milj. [3,64]. Peļņa
joprojām saglabā zemu līmeni. Kopumā jāsecina, ka RKB valsts finansu krīze ir
ne tikai gājusi secen, bet pat drīzāk nākusi par labu attīstībai.
Pēc Latvijas komercbanku asociācijas šā gada rudens banku
darbības galvenajiem rādītājiem[5] (sk.
nodaļu "Pielikumi") redzams, ka RKB kapitāls un rezerves kopš 96.
gada beigām ir pieauguši par 5 milj., kredīti par 10 milj., bet noguldījumi pat
par 16,5 milj. Tātad attīstība turpinās ar ievērojamiem tempiem.
3. 3. a/s HANSABANK-LATVIJA
(DEUTSCHE-LETTISCHE BANK)
2. 1. tabula
DLB bilances dati Latvijā uz 31.
12. 1994. (latos) [2,64]
Aktīvi
Kase un kor. konti Latvijas Bankā 4 197 522
Prasības pret kredītiestādēm 4 742 734
Kredīti 14
830 816
Pamatlīdzekļi
4 423 062
Pārējie aktīvi
2 679 901
Aktīvi kopā 30
874 035
Pasīvi
Saistības pret kredītiestādēm 7 187 140
Noguldījumi 20
241 906
Pārējie pasīvi 443 078
Akciju kapitāls 2 888 717
Rezerves kapitāls un akciju uzcenojums 105 110
Peļņa/zaudējumi 8 084
Pasīvi kopā 30
874 035
Banka, kas šajā gadā vēl saucās par Vācijas-Latvijas
banku, ne ar ko īpašu uz RKB fona neizceļas. Vienīgais vērts norādīt, ka peļņa
ir tikai astoņu tūkstošu apmērā [2,64], kas īpašu uzticību nevarētu viest.
2. 2. tabula
DLB bilances dati Latvijā uz 31.
12. 1995. (latos) [3,58]
Aktīvi
Kase un kor. konti Latvijas Bankā 3 016 900
Latvijas valsts obligācijas 2 429 200
Prasības pret kredītiestādēm 11
046 000
Kredīti 15
011 000
Pamatlīdzekļi
7 258 700
Pārējie aktīvi
1 363 800
Aktīvi kopā 40
125 600
Pasīvi
Saistības pret kredītiestādēm 2 772 600
Noguldījumi 28
752 000
Pārējie pasīvi 5 935 600
Akciju kapitāls 3 500 000
Rezerves kapitāls un akciju uzcenojums 105 110
Peļņa/zaudējumi 939 700
Pasīvi kopā 40
125 600
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, prasības pret
kredītiestādēm ir dubultojušās, kredīti palikuši nemainīgi, savukārt pārējie
aktīvi divkārši samazinājušies. Banka cenšas iekarot savu vietu finansu tirgū.
Pagaidām ar pieklājīgiem rezultātiem.
2. 3. tabula
Hansabank-Latvija bilances dati
Latvijā uz 31. 12. 1996. (latos) [4,27]
Aktīvi
Kase un kor. konti Latvijas Bankā 5 799
000
Prasības pret kredītiestādēm 26
416 000
Kredīti 11
194 000
Vērtspapīri 12
737 000
Pamatlīdzekļi
6 632 000
Pārējie aktīvi
446 000
Aktīvi kopā 63
224 000
Pasīvi
Saistības pret kredītiestādēm 11
951 000
Noguldījumi 47
304 000
Pārējie pasīvi 1 211 000
Kapitāls un rezerves 2 758 000
Peļņa/zaudējumi 423 000
Pasīvi kopā 63
224 000
Šis gads parāda komercbankas ievērojamos rezultātus, ar
kuriem var konkurēt Latvijas vadošo komercbanku vidū. Prasības pret
kredītiestādēm ir sasniegušas 26 milj. [4,27]. Noguldījumi - 47 milj. [4,27]!
Arī pret Hansabank - Latvija nenoliedzami var attiecināt iepriekšējo
secinājumu, ka asas biznesa vides izmaiņas komercbankai nāk tikai par labu.
Uz 1997. gada septembri[5] Hansabank-Latvija kapitāls un
rezerves pieaudzis par 3 milj., kredīti par 9 milj., noguldījumi par 10 milj.
Pieaugums nav tik straujš kā RKB, tomēr stabils un konsekvents.
3. 4. a/s TRASTA KOMERCBANKA
(RĪGA-BANKA)
3. 1. tabula
Rīga-banka bilances dati Latvijā
uz 31. 12. 1994. (latos) [2,53]
Aktīvi
Kase un kor. konti Latvijas Bankā 8 233 486
Prasības pret kredītiestādēm 15
022 093
Kredīti 25
106 290
Pamatlīdzekļi
3 683 826
Pārējie aktīvi
8 421 254
Aktīvi kopā 60
466 949
Pasīvi
Saistības pret kredītiestādēm 1 327 404
Noguldījumi 48
800 415
Pārējie pasīvi 2 496 730
Akciju kapitāls 6 043 513
Rezerves kapitāls un akciju uzcenojums 726 376
Peļņa/zaudējumi 1 072 511
Pasīvi kopā 60
466 949
Rīga-banka parāda šajā gadā savā bilancē spožus
rezultātus: prasības pret kredītiestādēm un kredīti, kā arī pārējie aktīvi ir
pielīdzināmi RKB sasniegumiem (15 milj Ls [2,53]), tāpat arī saistības pret
kredītiestādēm un peļņa ir ~1 milj. apmērā [2,53]. Noguldījumu piesaistē
komercbanka pat pārspēj RKB. Tomēr pat šoe lieliskie rezultāti nenodrošina
vienas no Latvijā vecākās bankas stabilitāti un tā tomēr cieš finansiālu krīzi.
Šeit noteikti jāizved secinājums, ka, lai cik vilinoša neizskatītos
komercbankas bilance, tā vēl nav garants stabilitātei.
3. 2. tabula
TKB bilances dati Latvijā uz 31.
12. 1995. (latos) [3,57]
Aktīvi
Kase un kor. konti Latvijas Bankā 455 000
Prasības pret kredītiestādēm 1 989 000
Kredīti 341 000
Ieguldījumi 1 612 000
Pamatlīdzekļi
210 000
Pārējie aktīvi
766 000
Aktīvi kopā 5 373 000
Pasīvi
Saistības pret kredītiestādēm 7 000
Noguldījumi 2 125 000
Pārējie pasīvi 2 096 000
Akciju kapitāls 1 507 000
Rezerves kapitāls un akciju uzcenojums 944 000
Peļņa/zaudējumi
-1 306 000
Pasīvi kopā 5 373 000
TKB lēni un pakāpeniski cenšas nostiprināties uz jaunās
augsnes, sperot pirmos soļus savā uzņēmējdarbībā. Gan aktīvu, gan pasīvu
rādītāji ir neparasti mazi, salīdzinot ar divām iepriekšējām komercbankām.
Banka pati cieš pat zaudējumus [3,57].
3. 3. tabula
TKB bilances dati Latvijā uz 31.
12. 1996. (latos) [4,72]
Aktīvi
Kase un kor. konti Latvijas Bankā 968 000
Prasības pret kredītiestādēm 7 388 000
Kredīti 1 232 000
Parāda vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 10
741 000
Parāda vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 426 000
Pamatlīdzekļi
436 000
Pārējie aktīvi
561 000
Aktīvi kopā 21
752 000
Pasīvi
Saistības pret kredītiestādēm 7 506 000
Noguldījumi 5 482 000
Pārējie pasīvi 6 313 000
Pakārtotās saistības 348 000
Kapitāls un rezerves 2 103 000
Peļņa/zaudējumi 647 000
Pasīvi kopā 21
752 000
Gan prasībās pret kredītiestādēm, gan kredītu izsniegšanā
TKB uzlabo rezultātus, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Izaugsme skaitliski ir
neliela, tomēr proporcionāli tā ir viena no progresīvākajām valstī. Patīkams ir
fakts, ka šis ir pirmais gads, kad banka ir guvusi peļņu [4,72]. Tad dod labas
cerības uz nākotni. Kopumā komercbanka pēc finansu krīzes konsekventi cenšas
ieņemt vienu no centrālajām vietām banku sistēmā, ieviešot aizvien jaunus
pakalpojumu veidus.
Attīstība no 96./97. gadu mijas līdz šā gada septembrim
ir sekojoša: kapitāls un rezerves ir pieaugušas par 2 milj., kredīti par 1,5
milj., bet noguldījumi par 7 milj. Priekš mazas bankas tas vērtējams kā
lielisks progress.
S E C I N Ā J U M I
1) Bilance ir komercbankas gada pārskata galvenā daļa.
Tās analīze ļauj kontrolēt bankas likviditāti, pilnveidot bankas darbības
vadību;
2) Komercbankas bilancei vienmēr abām pusēm jābūt
sabalansētām;
3) Katra saimnieciskā operācija vai darījums (naudas
izteiksmē) bilanci ietekmē tā, ka līdzsvars tiek saglabāts;
4) Kopējā bilances summa mainās, bet var arī palikt
nemainīga;
5) Ja bilances tabulā nav līdzsvara, acīmredzot ir
ieviesusies kļūda;
6) Sakārtota, korekta un progresīva komercbankas bilance
vēl nav garants stabilitātei.
I Z M A N T O T Ā S
L I T E R A T Ū R A S U N A
V O T U
S A R A K S T S
1. Norādījumi par
kredītiestāžu gada pārskatiem.: Apstiprināti ar Latvijas Bankas padomes 14. 11.
1996 lēmumu Nr. 36/5 - 26 lpp.
2. Latvijas komercbankas
1995.: Latvijas komercbanku asociācijas izdevums - R.: Baltika - 67 lpp.
3. Latvijas komercbankas
1996.: Latvijas komercbanku asociācijas izdevums - R.: Baltika - 60 lpp.
4. Latvijas komercbankas
1997.: Latvijas komercbanku asociācijas izdevums - R.: Baltika - 76 lpp.
5. Latvijas banku
darbības galvenie rādītāji uz 1997. gada 30. septembri.: Latvijas komercbanku
asociācija - izdruka - 5 lpp.
6.
7. Grebenko. M.
Atkārtosim iepriekš apgūtās "dzīves patiesības" (5. nodarbība)//
Bizness & Baltija. - 1997. - Nr. 42 (48) - 20. lpp.
8. Rīgas komercbanka gada
pārskats 1996. - R.: Jāņa sēta - 51 lpp.
9. Hansabank - Latvija
gada pārskats 1996. - Markss Dizains|Premo druka - 48lpp.
10. Trasta banka gada
pārskats 1996. - izdruka - 24 lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru