Konkursi un izsoles.

[1]Izsoles – ūtrupes, pārdošanas veids vairāksolītājam, izcēlies Holandē, tad no Anglijas pārņemts citās valstīs. Jāizšķir:

1.     privātās un tiesas,

2.      labprātīgās un spaidu,

3.      tirgus preču un antikvariāta,

4.      kārtējās un ārkārtējās izsoles.

          Kārtējās tirgus preču izsoles bija ļoti izplatītas agrāk lielu preču vairuma izpārdošanai gada tirgos, mesās un biržās, jo šeit visvairāk koncentrējās piesolījums un pieprasījums.

          Izsoļu ceļā noslēdz ne vien pirkumu (pārdevumu), bet arī citus līgumus, sevišķi piegādi un darbuzņēmumu, kur attiecīgo līgumu piedāvā noslēgt nevis vairāksolītājam, bet gan mazāksolītājam.

          [2]Izsole – pārdošanas veids vairāksolītājam vai kādu tiesību piešķiršana mazāksolītājam. Atkarībā no izsoles tiesiskā pamata un mērķa izšķir:

1.     publiskās un privātās

2.     labprātīgās un piespiedu (tiesu)

3.     slēgtās un atklātās

Pēc izsolēs pārdodamās mantas rakstura var būt tirgus preču, cirsmu, antikvāro lietu, vērtspapīru u.c. izsoles. Izsolēs var pārdot jebkuru civiltiesiskajā apgrozībā esošu lietu tai skaitā arī valsts un pašvaldību īpašumu.

[3]Izsole ar pretendentu atlasi – izsole kurā izsoles rīkotājs nosaka ierobežojumus to personu lokam, kas ir tiesīgs kļūt par attiecīgās izsoles dalībnieku.

3Atklāta izsole – izsole, kurā izsoles dalībnieku loks netiek ierobežots.

4Konkurss:

1.     sacensība, kuras mērķis ir noskaidrot tās labākos dalībniekus;

2.     maksātnespējīga parādnieka mantas pārvaldīšanas nodošana kreditoriem, lai maksimāli apmierinātu pretenzijas pret viņu.

1.     Valsts vai pašvaldības pasūtījuma līguma slēgšanas tiesību publiska piešķiršana, vispirms izsakot piedāvājumus, kurus iesnieguši pretendenti atbilstoši konkursa nolikumā formulētām vispārīgām prasībām, un pēc tam turpinot visizdevīgākā piedāvājuma izvēli uz detalizēti izstrādāta izsoles nolikuma pamata.

5Izsole – valsts vai pašvaldības pasūtījuma līguma slēgšanas tiesību publiska piešķiršana tam piegādātājam vai darba izpildītājam, kas apņemas valsts vai pašvaldības pasūtījumu veikt ar valstij vai pašvaldībai visizdevīgākajiem noteikumiem, turklāt šo noteikumu izpildes izdevīguma vērtēšanas kritēriji tiek iepriekš noteikti izsoles nolikumā.

     Publisks konkurss – saistību tiesību institūts. Atbilstoši Krievijas federācijas pilsoņa kodeksa 1057 pantam, persona, kura publiski izsludinājusi atlīdzību naudā vai arī citādu atlīdzību par vislabāk izpildītu darbu vai citu rezultātu sasniegšanu. Konkursam jāizmaksā  iepriekš noteikto apbalvojumu tam, kurš atbilstoši konkursa noteikumiem kļuvis par tā uzvarētāju.   

6Konkursa nolikums – pirms konkursa izstrādāti dokumenti par konkursa kārtību un procedūrām, kurus apstiprina valsts vai pašvaldības pasūtītājs un ar kuriem katrs pretendents var iepazīties uzaicinājumā noteiktā kārtībā.

7Izsoles nolikuma saturs

·        Izsoles nolikumā uz kura pamata tiks sagatavoti piedāvājumi izsolei norāda:

1.     Pamatjautājumi par izsoles organizēšanu

2.     Pretendentu kvalifikācijas pārbaudes prasības un kārtība

3.     Izsoles objektu – preču, būvju, pakalpojumu – kvantitatīvos un kvalitatīvos raksturlielumus, līgumu slēgšanas, darbu un piegāžu izpildes kontroles kārtību

4.     Iesniegto piedāvājumu vērtēšanas kritērijus un kārtību

5.     Preču, darbu vai pakalpojumu cenas un samaksas kārtību

6.     Piedāvājuma nodrošinājuma vajadzības būtību, veidu, apjomu, maksājuma termiņu un citus nosacījumus

7.     Piedāvājumu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību

8.     Piedāvājuma atvēršanas vērtēšanas un līguma slēgšanas procedūra

9.     Citus noteikumus atsaucoties uz citiem normatīvajiem aktiem 

·        Izsoles izsludināšana

Valsts pasūtījumu pamatmetode ir izsole. Likuma par “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” 10. pants nosaka gadījumus, kuros valsts pasūtītājs var piešķirt pasūtījumu uz konkursa pamata. (10 panta 1 apakšpunktā minēts viens no gadījumiem “Valsts pasūtītājam nav iespējams formulēt preču vai pakalpojumu specifikāciju ar tādu detalizācijas pakāpi, lai varētu izsludināt izsoli.”)    

---

[1] “Latviešu konversācijas vārdnīca”,  Rīga 1931-1932gads, sleja 13469, 13470

[2]“Juridisko terminu vārdnīca “, izdev., Nordik, Rīga  1998

[3] “Juridisko terminu vārdnīca uzņēmējdarbībai”, izdev. Ekonomisko reformu institūts Rīga 1998g.

4 “Likumdošanas aktu terminu vārdnīca “, izdev., Senders R, Rīga 1999g. lpp. 202

5 Likums “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” , Latvijas Vēstnesis 13.11.1996, nr 192

6 “Likumdošanas aktu terminu vārdnīca “, izdev., Senders R, Rīga 1999g. lpp. 202

7 Likums “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” , Latvijas Vēstnesis 13.11.1996, nr 192