Konstitucionālā tiesa Lietuvā

REFERāTS

Konstitucionālā tiesa Lietuvā

Rīga, 1997

Lietuvas Republikas Konstitucionālās tiesas darbību reglamentē Konstitucionālās tiesas likums, kurš tika pieņemts Viïņā 1993.gada 3.februārī.

Lietuvas Republikas Konstitucionālā tiesa ir tiesu varas institūcija, kura izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Lietuvas Republikas Konstitūcijai. Gadījumos, ja ir atklāta likumu neatbilstība Konstitūcijai, Konstitucionālā tiesa sniedz slēdzienu par šo aktu neatbilstību Lietuvas Republikas Seimam un Valsts prezidentam.

Konstitucionālā tiesa ir neatkarīga tiesu varas institūcija, kura veic savu darbību atbilstoši Lietuvas Republikas Konstitūcijai un  likumam par Konstitucionālo tiesu.

Iejaukšanās Konstitucionālās tiesas darbībā ir aizliegta un par iejaukšanos personas saucamas pie atbildības. Par iejaukšanos Konstitucionālās tiesas darbībā tiek paziņots atklātībai.

Konstitucionālās tiesas darbība, uzdevumi, funkcijas tiek reglamentēti Lietuvas Republikas Konstitūcijā un šajā likumā.

Konstitucionālajai tiesai ir savs zīmogs, kurā ir attēlots Lietuvas Republikas ìerbonis un uzraksts “Lietuvas Republikas Konstitucionālā tiesa”. Konstitucionālās tiesas ēka atrodas Viïņā, tiesas sēdes tiek noturētas Konstitucionālās tiesas ēkā. Tiesnesis savus amata pienākumus tiesas sēdēs pilda, tērpies mantijā, ko ir apstirpinājusi Konstitucionālā tiesa.

Konstitucionālās tiesas iekšējās kārtības jautājumus, aparāta struktūru, tiesvedību un citus jautājumus nosaka Konstitucionālās tiesas reglaments, kuru apstiprina Konstitucionālā tiesa.

Konstitucionālās tiesas sastāvā ir 9 tiesneši, darbības laiks — 9 gadi. Konstitucionālās tiesas tiesneši tiek iecelti tikai uz vienu laika periodu.

Par Konstitucionālās tiesas tiesnesi var tikt ievēlēta persona, kas ir Lietuvas Republikas pilsonis, viņam ir nevainojama reputācija, augstākā juridiskā izglītība, un vismaz desmit gadu ilgs darba stāžs juridiskajā specialitātē vai zinātniski pedagoìiskajā darbā tieslietu specialitātē zinātniskajā vai augstākajā mācību iestādē. Konstitucionālās tiesas tiesnešu biogāfijas publicē presē. Ik pēc trijiem gadiem mainās tiesnešu sastāvs. 

Konstitucionālās tiesas tiesnešus, kā arī atjaunotos tiesnešus, apstiprina Seims no kandidātu saraksta, kurus izvirza Valsts prezidents, Lietuvas Republikas Saeima priekšsēdētājs un Augstākās Tiesas priekšsēdētājs. Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāju ieceï Seims pēc Valsts prezidenta ieteikuma.

Pēc Konstitucionālās tiesas tiesneša pilnvaru izbeigšanās, tiesnesim ir tiesības atgriezties savā iepriekšējā amatā.

Konstitucionālās tiesas likums nosaka Konstitucionālās tiesas tiesnešu tiesības un pienākumus. Konstitucionālās tiesas tiesnesis savas darbības laikā nedrīkst vienlaikus ieņemt jekādu citu amatu vai strādāt citu algotu darbu, izņemot pedagoìisko in zinātnisko darbību.

Konstitucionālās tiesas tiesneša amats nav savienojams ar piederību pie politiskajām organizācijām (partijām), viņš nevar būt politisko partiju biedrs  vai citu politisko organizāciju biedrs. Tāpat Konstitucionālās tiesas tiesnesis nedrīkst pārstāvēt kādu uzņēmumu, organizāciju, vai personu intereses.

Pēc apstiprināšanas Konstitucionālās tiesas tiesnesis Seima sēdes laikā dod tiesneša zvērestu, ko pieņem Seima priekšsēdētājs. Konstitucionālās tiesas tiesnesis sāk pildīt amata pienākumus pēc zvēresta nodošanas.

Konstitucionālās tiesas tiesnesis ir neaizskarams. Viņu nevar saukt pie kriminālatbildības, arestēt vai kādā citā veidā ierobežot viņa brīvību. Saukt pie kriminālatbildības drīkst tikai ar ìenerālprokurora  sankciju.

Ja Konstitucionālās tiesas tiesnesis tiek aizturēts tiesībaizsardzības iestādē bez dokumentiem, pēc viņa personības noskaidrošanas, viņš nekavējoties jāatbrīvo.

Bez Konstitucionālās tiesas tiesneša piekrišanas nevar pārbaudīt viņa darba vai dzīvojamās telpas.

Ja tiek ierosināta krimināllieta pret Konstitucionālās tiesas tiesnesi apsūdzību izskata Augstākā tiesa.

Konstitucionālās tiesas tiesneša darbība netiek pārtraukta ārkārtējā vai kara stāvoklī. Konstitucionālās tiesas tiesnesim ir tiesības piedalīties Konstitucionālās tiesas sēdēs, iepazīties ar visiem izskatāmajiem jautājumiem, dokumentiem. Konstitucionālās tiesas tiesneši sagatavo jautājumus apspriešanai Konstitucionālās tiesas sēdēs, sniedz atbildes uz jautājumiem. Konstitucionālās tiesas tiesnesis ir tiesīgs pieprasīt jebkuru viņam nepieciešamo informāciju no institūcijām, organizācijām vai iestādēm.

Konstitucionālās tiesas tiesnesis nav tiesīgs izteikt publiski savu subjektīvo viedokli par Konstitucionālās tiesas sēdē izskatāmajiem jautājumiem.

Konstitucionālās tiesas tiesnešiem ir tiesības piedalīties Lietuvas Republikas Seima sēdēs, valdības sēdēs, Lietuvas tiesas Senāta, prokuratūras un citu tiesību institūciju sēdēs.

Konstitucionālās tiesas tiesnešiem tiek izmaksāta mēneša alga, kura pārsniedz 30%  maksimālo Augstākās Tiesas tiesneša algu. Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja alga pārsniedz 10% no Konstitucionālās tiesas tiesnešu algas.

Pašreiz  Konstitucionālās tiesas tiesneša alga ir aptuveni 1100 dolāru. (NRA, 11.09.96.)

Ja Konstitucionālās tiesas  tiesnesis aiziet pensijā, vai izbeidz savu darbību viņam tiek izmaksāta 6 mēnešu alga.

Konstitucionālās tiesas tiesneša pilnvaras tiek apturētas:

1)      ja tiek dota piekrišana Konstitucionālās tiesas tiesnesi saukt pie kriminālatbildības;

2)      pēc Seima izmeklēšanas komisijas slēdziena var sākties impīèmenta process pret Konstitucionālās tiesas tiesnesi.

Gadījumos, ja spriedums par pilnvaru apturēšanu nav spēkā, tiesneša pilnvaras tiek atjaunotas  triju dienu laikā.

Konstitucionālās tiesas tiesneša darbība tiek pārtraukta:

1)      izbeidzoties termiņam,

2)      nāves gadījumā,

3)      ja nav iespējams veikt savus darba pienākumus veselības stāvokïa dēï.

4)      ja viņš ir notiesāts par noziegumu izdarīšanu un spriedums stājies spēkā likumīgā spēkā.

Par savu pienākumu neveikšanu, nepiedalīšanos Konstitucionālās tiesas sēdēs Konstitucionālās tiesas tiesnesim var uzlikt naudas sodu — 50% no darba algas.

Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja pienākumos ietilpst pildīt tiesneša pienākumus, kā arī:

1)      sasaukt Konstitucionālās tiesas sēdes;

2)      vadīt Konstitucionālās tiesas sēdes;

3)      sēdes laikā var izraidīt personas no tiesas zāles, kas traucē kārtību, izteikt aizrādījumus;

4)      paziņot par sēdes pārtraukumu;

5)      organizēt tiesas darbu;

6)      sadalīt Konstitucionālās tiesas tiesnešu darbu;

7)      apstiprināt Konstitucionālās tiesas  aparāta struktūru, štatu sarakstu, pieņemt darbā darbiniekus, uzteikt darbu viņiem;

8)      izdot pavēles.

Pavēles tiek izdotas sakarā ar iekšējās kārtības noteikumiem.

Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs regulē Konstitucionālās tiesas budžetu.

Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa funkcijas pilda Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja vietnieks.

Konstitucionālās tiesas atklātums.

Par Konstitucionālās tiesas sēdēm paziņo Lietuvas telegrāfa aìentūra (ELTA)

Konstitucionālās tiesas sēdes notiek atklāti, tās var novērot pilngadīgie pilsoņi, prese pārstāvji un citu masu mediju pārstāvji. Personas, kuras atrodas Konstitucionālās tiesas sēdes telpās drīkst izdarīt ierakstus, stenografēt, un pierakstīt Konstitucionālās tiesas sēdes darbību. Konstitucionālās tiesas sēžu darbības fotografēšana, videoieraksti un pārraidīšana televīzijā ir atïauta tikai ar Konstitucionālās tiesas piekrišanu.

Konstitucionālā tiesa drīkst noteikt slēgtās tiesas sēdes, kurās aizliegts piedalīties citām personām. Konstitucionālajai tiesai ir tiesības izraidīt no zāles personas, kas traucē Konstitucionālās tiesas darbu.

Konstitucionālās tiesas tiesvedība un tiesas sēdes notiek lietuviešu valodā. Visi dokumenti, kuri ir tulkoti citās valodās tiek apstiprināti pie notāra. Personām, kas nepārvalda lietuviešu valoda, piedāvā tulku.

Konstitucionālās tiesas sēžu veidi mēdz būt rīkojoši, organizējoši un  tiesājoši.

Konstitucionālās tiesas organizējošajās sēdēs tiek skatīti jautājumi, kuri ir saistīti ar Konstitucionālās tiesas darbību, organizāciju un iekšējo kārtību. Visi jautājumi, kurus iesniedz izskatīšanai Konstitucionālajā tiesā, iepriekš tiek pārbaudīti. Pēc jautājuma pārbaudīšanas  Konstitucionālās tiesa var sākt lietas izskatīšanu:

Par pieņemto Konstitucionālās tiesas lēmumu paziņo publiski un to publicē oficiālajā laikrakstā.

Par lietas izskatīšanu izlemj Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs. Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs norāda, kurš no tiesnešiem sagatavos un vadīs noteikto lietu.

Priekšsēdētājs paziņo par laiku, kādā notiks tiesas sēdē un kāda lieta tiks izskatīta.

Lietu sagatavojot tiesnesis, ja nepieciešams:

1)      pieprasa papildus paskaidrojumus un dokumentus no pieteikuma iesniedzēja, no institūcijas vai amatpersonas, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts, kā arī no jebkuras valsts institūcijas, iestādes vai amatpersonas;

2)      izjautā ieinteresētās personas, uzklausa viņu argumentus un pierādījumus;

3)      izjautā lieciniekus un lemj par viņu pieaicināšanu uz tiesu;

4)      pieaicina lietpratējus (ekspertus) slēdziena došanai.

Lietas sagatavošana noslēdzama ar Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai un Konstitucionālās tiesas sēdes laiku un vietu.

Konstitucionālās tiesas rīkojuma sēdēs:

1)      tiek nozīmētas lietas, kuras izskatīs;

2)      tiek lemts par lietas otrreizēju caurlūkošanu;

3)      par noraidījumu izskatīt lietu.

Konstitucionālajai tiesai ir jāsāk iepazīties ar  iesniegtajām prasībām vai sūdzībām ne ilgā kā septiņas dienas no to iesniegšanas brīža. Prasībās vai sūdzības ir jāizskata ne ilgāk par 4 mēnešiem.

Konstitucionālajā tiesā skata un lemj jautājumus, kuri ir saistīti ar tiesībām. Jautājumi tiek skatīti pēc būtības.

Konstitucionālā tiesa izskatot lietu, ņem vērā visus pierādījumus, ekspertu slēdzienus, iepazīstas ar rakstveida  pierādījumiem un citiem pierādījumiem.

Kamēr nav pieņemts galīgais lēmums par izskatāmo lietu Konstitucionālajai tiesai nav tiesības uzsākt izskatīt jaunu lietu. Gadījumos, kad tiek iesniegtas vairākas prasības, Konstitucionālajai tiesai ir tiesības šīs prasības apvienot vienā izskatāmajā lietā.Lēmumu Konstitucionālās tiesa nolasa Lietuvas Republikas vārdā.

Lietas izskatīšana sākas ar tiesneša uzstāšanos, kurā viņš izskaidro lietas būtību un iemeslus tā izskatīšanai. Pēc tam tiesa uzklausa prasības iesniedzējus un atbildētājus. Pirms liecinieku uzstāšanās, liecinieki tiek brīdināti par atbildību, kas gulstas par nepareizas liecības sniegšanu. Eksperta slēdzieni tiek nolasīti skaïi.

Pēc visu pierādījumu uzklausīšanas tiek uzklausīti dalībnieku lūgumi.

Tiesas sēde var piedalīties:

iesniedzējs — valsts institūcija, Seima  deputāti, un personas, kurām ir likumā noteikta atïauja griezties Konstitucionālajā tiesā, kā arī to pārstāvjiem, ieinteresētās personas.

Tiesā uzstāties ir tiesības  tikai uz tiesas sēdi uzaicinātām personām, to pārstāvjiem, lieciniekiem, ekspertiem, uzaicinātiem speciālistiem vai amatpersonām.

Visām personām, kuras piedalās lietā ir vienādas procesuālās tiesības. Viņām ir tiesības iepazīties ar materiāliem, iesniegt pierādījumus, prasīt lūgumus, iesniegt savus argumentus.

Tiesas sēdes dalībnieki savu lietu Konstitucionālajā tiesā var pārstāvēt personīgi vai ar pārstāvja palīdzību. Pārstāvji drīkst būt tikai personas ar juridisko izglītību, advokāti un personas kuriem ir darba pieredze juridiskajā darbībā.

Tiesu debates sastāv no visu tiesas dalībnieku uzrunām. Tiesu debatēs pirmais uzstājas lietas iesniedzējs, pēc tam ieinteresētās personas. Gadījumos, ja Konstitucionālā tiesa atzīst, ka slēdziena izdarīšanai nav pietiekami pieradījumi, tiesa izlemj par jaunu pierādījumu savākšanu un izskatīšanu.

Konstitucionālās tiesas tiesnesi var atstādināt no lietas izskatīšanas, ja viņš ir radinieks personām, kuru jautājumi tiek izskatīti lietā.  Par tiesneša atstādināšanu tiek izlemts apspriedes istabā.

Tiesas sekretāre sēdi protokolē. Protokolā tiek ierakstīts:

·      sēdes laiks un  vieta;

·      priekšsēdētāja vārds, uzvārds, tiesnešu vārdi, uzvārdi, kuri piedalās sēdē,

·      izskatāmais jautājums,

·      dati par personām, kuras piedalās sēdē, liecinieki, eksperti, oficiālās amatpersonas;

·      ekspertu slēdzieni  un liecinieku liecības;

·      kārtība kā tiek vadīta sēde un tās rezultāti;

·      Konstitucionālās tiesas lēmums;

·      faktus, kurus lūdz atzīmēt protokolā.

Tiesas procesa gaitai ir jābūt ieprotokolētai visā pilnībā. Tiesas sēdi var stenografēt, bet stenogrammas netiek pievienotas protokolam. Protokolam ir jābūt gatavam divu dienu laikā pēc notikušās sēdes vai tās atlikšanas. Protokolu paraksta Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs un sēdes sekretārs.

Pēc lietas izskatīšanas Konstitucionālās tiesas tiesneši dodas uz apspriedes istabu, par to paziņodami klātesošajiem. Apspriede un balsošana notiek aizklātā veidā. Lēmumus pieņem ar vairākumu balsu pārsvaru.Pēc apspriešanās uz apspriedes istabu tiek uzaicināts tiesas darbinieks, kas pieraksta tiesas lēmumu. Tiesnešu balsojumu ir aizliegts izpaust. Lēmuma pieņemšanas laikā tiek noteikta Konstitucionālā norma vai likums pēc kuras vadās, nosakot galīgo lēmumu. Lēmums ir jāpieņem mēneša laikā pēc lietas izskatīšanas, to pieņem ar balsu vairākumu. Tiesnešiem nav tiesības atteikties balsot vai atturēties. Pieņemto lēmumu paraksta visi tiesneši.

Lēmumā tiek norādīts:

·      lēmuma saturs;

·      Konstitucionālās tiesas sastāvs;

·      personas, kuras piedalās tiesas sēdē;

·      izskatāmā jautājuma būtība.

·      Konstitucionālā norma, pēc kuras vadījās, pieņemot lēmumu;

·      norādījums, ka lieta nav pārsūdzama.

Pēc pieņemtā lēmuma tiesa ierodas zālē un priekšsēdētājs paziņo par pieņemto lēmumu. Visi klātesošie zālē tiesas lēmumu uzklausa kājās stāvot. Lēmums tiek paziņots Lietuvas republikas vārdā.

Ja lietā ir atklātas neprecizitātes vai redakcionāla rakstura kïūdas, Konstitucionālā tiesa pēc lēmuma paziņošanas ir tiesīga ieviest labojumus pēc dalībnieku lūguma.

Konstitucionālās tiesas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Pēc lēmuma pieņemšanas un paziņošanas divu dienu laikā tas jānosūta:

·      Konstitucionālās tiesas tiesnešiem;

·      personām, kuras piedalījās tiesas procesā;

·      Seimam, Valsts prezidentam, valdībai;

·      Augstākās Tiesas priekšsēdētājam, Ìenerālprokuroram, Justīcijas ministram.

Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājam ir tiesības izlemt jautājumu par lēmuma nosūtīšanu arī citām institūcijām, amatpersonām un pilsoņiem.

Konstitucionālās tiesas lēmumu oficiāli skaidrot drīkst tikai Konstitucionālā tiesa. Par lēmuma skaidrojumu tiek pieņemts atsevišís lēmums. Skaidrojot tiesas lēmumu, nav pieïaujamas izmaiņas saturā.

Konstitucionālās tiesas lēmumu var pārskatīt pēc pašas tiesas iniciatīvas, ja:

1)      ir atklājušies jauni būtiski apstākïi, kuri nebija iepriekš zināmi tiesai;

2)      ir izmainīta Konstitucionālā norma vai likums uz kura pamata tika pieņemts lēmums.

3)      iepriekš pieņemtais lēmums neatbilst saturam.

Par pierādījumiem Konstitucionālajā tiesā tiek uzskatīti jebkuri fakti, uz kuru pamata Konstitucionālā tiesa konstatē, ka prasība ir pierādāma. Ðie fakti tiek noteikti no lietā piedalošos personu skaidrojumiem, no liecinieku liecībām, rakstveida  pierādījumiem, ekspertu slēdzieniem. Tiesa ņem vērā tikai tos pierādījumus, kuri ir cieši saistīti ar  izskatāmo lietu. Konstitucionālajā tiesā sniegtajiem pierādījumiem nav iepriekšēja spēka. Tiesa vadās pēc tiesnešu objektīvā novērtējuma.

Liecinieks var būt jebkura persona, kurai ir zināmi kādi pierādījumi, kuri attiecas uz lietu. Izsauktajam lieciniekam ir jāierodas  tiesā un jāsniedz liecība.

Liecinieka neierašanās gadījumā, ja nav attaisnojošs iemesls, var uzlikt sankciju — sodu, bet otrreizējās neierašanās gadījumā, viņu  var atvest ar policijas palīdzību.

Par nepareizu liecības došanu liecinieku Kriminālkodeksa noteiktajā kārtībā var saukt pie atbildības. Par atbildību, kas gulstas par nepareizas liecības došanu, liecinieks tiek brīdināts, ko viņš apstiprina ar parakstu.

Par ekspertu var tikt pieaicināta personu, kas ir speciālists noteiktajā jautājumā. Nepieciešamības gadījumā var tikt pieaicināti vairāki eksperti. Ekspertam ir tiesības iepazīties ar materiāliem, piedalīties lietas izskatīšanā. Gadījumā, ja eksperts neierodas uz tiesas sēdi viņam var uzlikt sodi. Par tīšu nepareizu slēdziena došanu ekspertu var saukt pie atbildības pēc KK noteiktajām normām. Eksperta slēdziens tiek iesniegts rakstveidā. Gadījumos, ja ir vairāki ekspertu slēdzieni, eksperti vienojas savā starpā par galīgo slēdzienu.

Tiesas izdevumus, sedz institūcijas, kuras piedalās tiesas procesā.

Konstitucionālajai tiesai ir tiesības uzlikt sodus:

1)      par Konstitucionālās tiesas pieprasīto materiālu, dokumentu neiesniegšanu bez attaisnojoša iemesla, noteiktajā termiņā;

2)      par neierašanos uz Konstitucionālās tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla;

3)      ekspertam par atteikšanos sniegt slēdzienu.

Konstitucionālajai tiesai ir tiesības uzlikt naudas sodu privātpersonām un to pārstāvjiem līdz  vienai vidējai mēnešalgai, amatpersonām— līdz èetrām mēnešalgām.

Personas, kuras piedalīsies Konstitucionālās tiesas sēdē tiek uzaicinātas uz tiesu. Tāpat tiesa uzaicina arī ekspertus, lieciniekus. Tiesas pavēstes nogādā kurjers, vai tās tiek izsūtītas pa pastu.  Pavēstēm jābūt izsūtītām ne vēlāk kā 7 dienas līdz tiesas sēdei. Ja personas, kuras ir uzaicinātas uz tiesu, neierodas tas netraucē pieņemt lēmumu par tiesas sēdi.

Lietas izskatīšanu var atlikt, pēc Konstitucionālās tiesas lēmuma, ja:

1)      jautājums nav pietiekami sagatavots un tam ir nepieciešama papildus izskatīšana;

2)      nepieciešams pieprasīt jaunus pierādījumus;

3)      citu svarīgu iemeslu dēï.

Konstitucionālajai tiesai ir tiesības nolikt citu laiku izskatāmajai lietai, un par to jāpaziņo visām personām, kuras piedalās tiesas sēdē. Lietas izskatīšanas atlikšanas gadījumā, liecinieki, kuri ir ieradušies uz tiesu, var sniegt liecību, tādējādi otrreiz uz tiesu viņi netiek izsaukti.

Konstitucionālajai tiesai ir piekritīgas lietas, kur ir jāizskata atbilstība Konstitūcijas normām un likumiem.

Konstitucionālā tiesa izskata lietas:

1)      par pieņemto likumdošanas aktu atbilstību Lietuvas Republikas Konstitūcijai

2)      par Valsts prezidenta izdoto aktu atbilstību Lietuvas Republikas Konstitūcijai un likumiem;

3)      par valdības izdoto noteikumu atbilstību Lietuvas Republikas Konstitūcijai un likumiem.

Pamatojums izskatīt lietu Konstitucionālajā tiesā par tiesību akta atbilstību Konstitūcijai ir juridiski motivētas šaubas vai tiesību norma ir pretrunā kopumā Konstitūcijai vai kādai no tās daïām:

·      pēc satura;

·      pēc formas;

·      pēc sastādīšanas kārtības,

·      pēc realizācijas.

Iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu ir tiesības:

1)      par Seimā pieņemto aktu atbilstību Konstitūcijai
— valdībai, kuras sastāvā ir 1/5 no visiem Seima deputātiem un tiesas;

2)      par Valsts prezidenta izdoto aktu atbilstību Konstitūcijai — 1/5 Saeimas deputātiem un tiesas;

3)      par valdības noteikumu atbilstību Konstitūcijai — ne mazāk par 1/5 Saeima deputātiem un Valsts prezidentam.

Iesniegtajā prasībā ir jānorāda:

1)      adresāts;

2)      nosaukums un iesniedzēja adrese;

3)      dati par iesniedzēju un tā pilnvarām;

4)      Konstitūcijas norma vai likums uz kura pamata tiek iesniegta sūdzība, un pamatojums;

5)      klāt pievienoto dokumentu uzskaitījums.

Prasībai ir jābūt parakstītai ar valsts institūcijas vadītāja parakstu. Prasību, kuru iesniedz Seima deputāti, ir jābūt parakstītai visiem deputātiem, kas iesniedz prasību.

Prasībai ir jāpievieno:

1)      apstrīdamās normas teksta kopija;

2)      notariātā apstiprināts tulkojums, ja dokuments ir tulkots.

Prasībai pievieno ekspertu slēdzienu, liecinieku sarakstu, u.c. dokumentus.

Konstitucionālajā tiesā kā prasītājs var griezties Augstākā Tiesa, apelācijas tiesa, apgabaltiesa, lai Konstitucionālā tiesa izlemj strīdus jautājumu. Prasībai ir jāpievieno motivācija, kāpēc tiesa ir nolēmusi, ka noteiktā norma neatbilst Konstitūcijai.

Atsaukt prasību ir tiesības Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājam, līdz brīdim kamēr lieta netiek izskatīta.

Konstitucionālā tiesa izlemj prasību neizskatīt, ja:

1)      prasību ir iesniegusi juridiska vai fiziska persona, kurai nav tiesības griezties Konstitucionālajā tiesā;

2)      lietas izskatīšana nav piekritīga Konstitucionālajai tiesai;

3)      Konstitucionālā tiesa izskata vai ir izskatījusi prasībā norādīto strīdu jautājumu.

Prasības neizskatīšanas gadījumā Konstitucionālā tiesa nosūta savu lēmumu prasības iesniedzējam. Prasības atgriešana neliedz tiesības vēlreiz griezties  Konstitucionālajā tiesā, ja prasības tekstā tiek novērstas nepilnības.

Konstitucionālā tiesa pēc lietas izskatīšanas pieņem lēmumu par tiesiskās normas atbilstību vai neatbilstību Konstitūcijai un likumiem.

Lietuvas Republikas likumi (vai tā daïa) vai cits tiesību akts (vai tā daïa) nevar tikt piemēroti pēc oficiālas Konstitucionālās tiesas lēmuma paziņošanas par šo tiesību normu neatbilstību Konstitūcijai un likumiem.

Konstitucionālās tiesas pieņemtajiem lēmumiem ir likuma spēks, tie ir saistoši visām valsts institūcijām, tiesām, uzņēmumiem, organizācijām un iedzīvotājiem.

Konstitucionālās tiesas kompetencē ietilpst dot slēdzienu par Valsts prezidenta vēlēšanu un Seima deputātu vēlēšanu likumību, Starptautisko līgumu atbilstību Lietuvas Republikas Konstitūcijai un likumiem. Izlemt jautājumu vai Valsts prezidenta veselības stāvoklis ïauj pildīt viņam uzticētos pienākumus un vai Seima deputātiem ir tiesības darboties Seimā.

Prasību Konstitucionālajā tiesā par Valsts prezidenta vēlēšanu un Seima deputātu ievēlēšanu likumību var iesniegt triju dienu laikā pēc Centrālās vēlēšanu komisijas oficiāla vēlēšanu rezultātu paziņošanas.

Iesniegumu par Valsts prezidenta veselības stāvokïa atbilstību pildīt amatu it tiesības iesniegt tikai Seimam. Iesniegumam jābūt klāt pievienots medicīnas komisijas slēdziens, kurš apstiprināts Seimā. Nepieciešamības gadījumā, var būt iesniegti citi pierādījumi, kuri raksturo Valsts prezidenta veselības stāvokli.

Starptautisko līgumu atbilstība tiek izvērtēta, pamatojoties uz Konstitūcijā noteikto kārtību.

Pēc jautājuma izlemšanas Konstitucionālā tiesa dod slēdzienu, kurš nav pārsūdzams.

Konstitucionālās tiesas lēmumi, slēdzieni tiek publicēti oficiālajā laikrakstā “Lietuvas Republikas Seima un Valdības Ziņotājs”, un stājas spēkā pēc to publicēšanas.

Konstitucionālā tiesa ir valsts budžeta iestāde un tiek finansēta no valsts budžeta. Konstitucionālā tiesa atrodas Iekšlietu ministrijas apsardzē.