Krāsu nozīme priekšmetiskās vides veidošanā


RĪGAS AMATNIECĪBAS VIDUSSKOLAS

KOLEDŽAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMA.


UZŅĒMĒJDARBĪBAS SPECIĀLISTS MĒBEĻU UN
KOKGRIEZUMU RESTAURĀCIJĀ





REFERĀTS










                                                                                       2. kursa students
Gatis Miķelsons                                                                                            










Rīga, 1999




 

Krāsu  nozīme priekšmetiskās vides
veidošanā.


       

Kā sameklēt krāsas un kā tās sagrupēt, kā samaisīt, lai viņas dotu baudu mūsu acij un mūsu dvēselei? Šis jautājums vienmēr nodarbinājis  gan amatniekus, gan arī māksliniekus pa daļai jau atrisina, lai arī ne tik noteikti dziļi, kā to mūzikā spēj skaņas mācība.
        Neskatoties uz teorētisko nenoteiktību, lielie mākslinieki krāsu sastādīšanu veikuši – kā nu kurais – tīri intuitīvā ceļā.
        Atrasto metodi vai nu viņi paturējuši kā savu amata noslēpumu, vai arī to paši nav varējuši teorētiski izskaidro. Šis apstāklis aizkavējis tīrās un rotājošās mākslas attīstību.
        Pēdējo gadu desmitos cilāts jautājums par dažādu mākslas nozaru un veidu savstarpējo sakarību. Problēmas atrisināšanai sasaukti kongresi, tā piemēram1927.g. Hamburgā. Šo sanāksmi "skaņkrāsas" jautājuma iztirzāšanai bija organizējusi psiholoģiski aistētiskās pētniecības sabiedrība pie Hamburgas universitātes. Problēmas sekmīga atrisināšana var ieinteresēt ne tikai no tīri zinātniska viedokļa, bet arī praktiski, lai atvieglotu ceļu un atrastu jaunas iespējamības arī tīrā un rotājošā mākslā.
        Tagadējais laiks tiklab pie mums, kā arī ārzemēs nevar lepoties ar labu gaumi. Liela paviršība novērojama arī ne tikai krāsu izvēlē, bet arī krāsu saskaņojumos. Nevēlamās parādības novēršamas. Tur palīdzēs dziļāk un pareizāk izprast krāsu daba un krāsu saskaņas loma.
Tikai mūsu gadsimta pirmajā ceturksnī zinātne sāka nopietni pētīt krāsu ietekmi uz cilvēk. Un apstiprinājās tas, ko par krāsu ietekmi bija teikuši senie ārsti pirms daudziem gadsimtiem : krāsas iedarbojas uz cilvēku – tās spēj izraisīt gan priecīgas, gan skumjas sajūtas, uzbudināt un nomierināt.
        Pēc krāsu fizioloģiskās ietekmes tās iedala aktīvajās un pasīvajās. Aktīvās ir tās krāsas, kas uz organismu iedarbojas uzbudinoši, paātrina dzīvības norišu procesus. Pie tādām krāsām pirmām kārtām pieder sarkanā un oranžā. Šo divu krāsu ietekmē cilvēkam pieplūst  enerģija un viņš spēj strādāt ar lielāku slodzi. Eksperimenti pierādīja, ka piemēram, oranžas krāsas staru iedarbībā roku muskuļu enerģija palielinās pusotras, sarkanās krāsas ietekmē- divas reizes. Protams, ir arī izņēmumi. Dažiem cilvēkiem, uzliekot sarkana stikla acenes, rodas līdzsvara traucējumi, sākas reiboņi.
        Sarkanā krāsa aktivizē acs tīklenes darbību, cilvēks spēj ātri reaģēt uz šo krāsu, tāpēc sarkanā krāsa tiek izmantota dažādiem brīdinājuma signāliem. Fotogrāfi, fotolaboranti sarkano gaismu izmanto savā darbā laboratorijā, kopējot un attīstot attēlus, - sarkanā gaisma uzlabo redzes adoptāciju, strādājot tumsā.
        Pie pasīvajām krāsām pieder zilā un violetā krāsa, kam raksturīga cita ietekme uz organismu. Cilvēki jau sen bija ievērojuši, ka zila krāsa nomierina. Šo īpašību izmantoja ārsti, nervu lēkmju slimniekus ievietodami telpā ar zilām sienām, kur šie cilvēki ātri nomierinājās. Arī violetajai krāsai ir nomierinoša ietekme uz atsevišķu cilvēku psihi.
        Dzeltenā krāsa daudziem nepatīk, vairumam pat izraisa organisma funkcionālus traucējumus, ja "saskare" ar šo krāsu ir ilgstoša. Sākumā pilotu kabīnes pasažieru lidmašīnās krāsoja dzeltenas, bet drīz nācās no šādas krāsas atteikties, jo lidotāji jutās slikti, daudziem novēroja reiboņus un sliktu dūšu. Par šādu dzeltenās krāsas ietekmi katrs pats varēs pārliecināties, ja ilgāku laiku uzturēsies telpā, kur sienas un mēbeles būs dzeltenas.
        Ikviens jau bija pamanījis, ka gaišā krāsā krāsotā istaba izskatās daudz lielāka nekā tumši krāsota. Tumša krāsa (īpaši melna, kas gan īstenībā nav krāsa) neļauj noteikt ne telpas, ne priekšmeta patiesās dimensijas. Šķiet, to jau zinājuši pagājušā gadsimta duelanti, kas uz dueli ieradās, tērpušies melnās drānās.
Tagad, kad izpētīts krāsu psiholoģiskais efekts, daudziem kļuvis zināms, ka dažādas krāsas rada dažādas sajūtas. Piemēram, ja sienas telpā ir zilas, rodas aukstuma sajūta, ja sārtā – siltuma sajūta. Melnais izraisa depresīvas sajūtas, baltais – tukšuma, izmisuma sajūtu.
        Zaļas krāsas priekšmeti, tos apskatot, liekas siltāki nekā sarkanā un oranžā krāsā krāsotie.
Krāsas arī ārstē un raksturo cilvēkus.


          Pamatojums šai spējai meklējams krāsu fiziskajā raksturojumā – katrai krāsai tas ir atšķirīgs. Tieši tāpēc daudzi neredzīgie spēj noteikt krāsas ''pēc taustes'', pēc to specifiskā starojuma. Piemēram, gaiši zilā krāsa izstaro patīkamu, mierīgu enerģijas plūsmu, turpretī sarkanā, zaļā vai tumši zilā – asas, spēcīgas strāvas.
        Ir novērots, ka ar īpašu krāsu un priecīgu toņu palīdzību var uzlabot cilvēka pašsajūtu un garastāvokli. Piemēram, pusaudzis, kuru vecāki allaž ģērba tumšas drēbes, ļoti negribīgi apmeklēja  skolu. Tad viņam uzdāvināja spilgti dzeltenu džemperi, un viss izmainījās – puisēns  sāka labi mācīties, ieguva jaunus draugus un  bija enerģijas pārpilns.
        Noskaidrots, ka zilā spektra krāsas – violetais, zilais un gaišzilais mazina astmas lēkmes, ārstē stresu un bezmiegu. Savukārt bāli rozā toņi mazina agresivitāti un naidīgumu. Toties sarkanā krāsa veicina neirožu uzliesmojumus. Tiesa, pasīviem un  apātiskiem cilvēkiem sarkanā krāsa spēj piedot paļāvību  saviem spēkiem. Turklāt sarkanā krāsa veicina arī gremošanas procesus, sekmē kosmētisko procedūru iedarbību.
        Mūsdienu zinātnes sasniegumi ļāvuši atklāt sakarības starp cilvēku rakstura īpašībām un viņu iemīļotajām krāsām. Fiziķi, piemēram, apgalvo, ka ārstu, medmāsu un citu ar medicīnu saistītu cilvēku aurā dominējot zaļā krāsa. Tā ir dabas krāsa, ko mēdz dēvēt arī par ārstniecisko, nemirstības un uzticības krāsu. Novērots, ka cilvēki, kuru iemīļotā ir zaļā krāsa, mēdzot būt labi dārznieki un fermeri. ''Zaļie'' cilvēki ir arī ļoti romantiski : viņiem patīk maiga mūzika un ainavas mākslas darbos. Turklāt viņi ir sentimentāli, labsirdīgi, tāpēc daudzi viņiem dara pāri. Zaļā krāsa ir auglības krāsa. Šīs krāsas mīļotāji ir ļoti dāsni dzīvē : ja tāds atzīstās mīlestībā, varat droši ticēt, ka tā tas arī ir.
        Savukārt zilā ir pārdomu un apceres krāsa. Šo krāsu par savējo izvēlas filozofi un arī ļoti ticīgi cilvēki. Gaiši zilās krāsas mīļotāji atstāj mazliet atsvešinātu cilvēku iespaidu, taču patiesībā viņi ir tīrīgi, iekšēji organizēti un akurāti.
        Gaiši zilā krāsa tāpat kā rozā tiek dēvēta par jaunības, negatavības krāsu. ''Gaišzilie'' un ''rozā'' cilvēki ir viegli ietekmējami.
        Tumši zilā krāsa iedarbojas nomierinoši uz nervu sistēmu. Ja slimu cilvēku ievieto telpā ar zilām sienām, viņam pazemināsies asinsspiediens un organisms ir kā atgūs otro elpu. Tumši zilā krāsa ir spēcīgu personību iemīļota krāsa. Tās vēlas dzīvot nokārtotā, harmoniskā pasaulē. Un, lai arī šiem cilvēkiem bieži mainās garastāvoklis, draugi viņiem allaž ir lielākā dzīves  vērtība. "Tumši zilie" cilvēki pārliecinoši kāpj pa sociālās karjeras kāpnēm, viņi bieži sastopami zinātnes un mākslas pasaulē.
        Tie, kuri dod priekšroku violetajai  un indīgo krāsai, parasti ir ļoti izklaidīgi, neorganizēti, bieži vien ir arī māņticīgi. Viņi aizraujas ar visdažādākajiem horoskopiem un zīlēšanām. Taču likteņa pareģošana viņus interesē galvenokārt erotiskajā aspektā. Šie cilvēki ir apveltīti ar labu intuīciju, ir ļoti jūtīgi. Šo krāsu piekritēji  bieži vien gūst panākumus modes dizaina nozarē. Bohēmisks dzīves veids viņiem nepieciešams kā gaiss. Interesanti, ka arī grūtnieces nereti dod priekšroku violetajai krāsai – tas liecina par viņu alkām pēc maiguma.
        Lai cik dīvaini izklausītos, brūno krāsu mīl cilvēki ar noslieci uz slinkumu. Bieži vien viņi jūtas nedroši, tāpēc vēlas paslēpties no svešām acīm komfortablā  dzīvoklī. Taču brūnā krāsa ir arī augsnes krāsa. Novērots, ka tai priekšroku dot atvaļinātie militāristi : tas liecina par viņa vēlmi pietuvoties zemes dzīvei.
        Pelēkā ir neitrāla krāsa. Bieži vien to izvēlas biznesmeņi un cilvēki ar nogaidošu pozīciju. Fiziķi un psihologi, kuri izmanto krāsas diagnostikā, uzskata, ka pelēkā ir arī slimības krāsa. Ja cilvēku ievieto pelēkā telpā, viņš sāk pagurt, un ir vajadzīgi vairāki krāsu uzliesmojumi, lai atkal atgūtu spēkus.
        Priekšroku melnajai krāsai dot cilvēki, kuri nav apmierināti ar dzīvi vai uzskata to par slogu. Viņu kredo : "Dzīvē daudz kas nav tā, kā vajadzētu". Jāpiebilst, ka tie kas valkā melnas drēbes, allaž cenšas tērpus papildināt ar baltiem aksesuāriem, tādejādi demonstrējot vēlmi izrauties no dzīves rutīnas.
        Baltā ir tīrības krāsa. "Baltie" cilvēki visu daiļo : mākslas priekšmetus, skaistas mašīnas, viņiem patīk ceļot.  Tādiem cilvēkiem ir arī nevainojama gaume.
        Savukārt iemīļotā sarkani tumšā krāsa liecina par cilvēka spēcīgo temperamentu, kas gan sadzīvo ar apslāpētu seksualitāti. Šīs krāsas cienītāji pazīst jūtu mulsumu, prot pievērst sev citu uzmanību,
        Tie kam patīk dzeltenā  krāsa, dzīvē redz tikai saulaino pusi. "Dzeltenie" cilvēki zina, kas ir laime. Viņiem ir daudz draugu, un viņi labprāt palīdz tiem visās jomās. Saulainie, dzīvespriecīgi ļaudis valkā zeltaini dzeltenas drānas. Viņi ar ticību lūkojas nākotnē. Turpretī netīri dzeltena krāsa liecina par valkātāja kautrīgumu un neuzņēmību. Savukārt sarkanmatainie cilvēki, kuri ģērbjas dzeltenās drānās, bieži vien cieš no nepilnības kompleksiem.

Krāsa
Distances efekts
Temperatūras efekts
Psihes noskaņojums
Zila
Tāluma
Auksta
Nomierinoša
Zaļa
Tāluma
Ļoti auksta līdz neitrālai
Ļoti nomierinoša
Sarkana
Tuvuma
Silta
Ļoti uzbudinoša
Oranža
Liela tuvuma
Silta
Rosinoša
Dzeltena
Tuvuma
Ļoti silta
Atvieglojoša
Brūna
Liela tuvuma ierobežojoša
Neitrāla
Rosinoša
violeta
Liela tuvuma
Auksta
"Atbruņojoša"




Krāsu ietekme telpā

Krāsas veids
Krāsas paraugs
No augšas (griesti)
No sāniem (sienas)
No apakšas (grīda)
Siltas gaišas krāsas
Laša krāsa (sārta) gaiši dzeltena (saulaina)
Pacilājoša rosinoša
Sildoša aktivizējoša
Gaitu destabilizē-joša
Siltas (vai neitrālas) tumšās krāsas
Brūna olīvzaļa
Noslēgta svinīga smaga
Spēkpilna aptveroša
Gaitu stabilizējoša sildoša
Aukstas, gaišas krāsas
Debeszila lillā jūras zaļa
Iedvesmo-joša pacilājoša nomierinoša atslābinoša
Vēsinoša "promve-doša" paplašinoša
Gluduma efekts skriet rosinoša
Aukstas tumšas krāsas
Tumši zila violeti zila
Draudzīga drūma
Aukstumu izraisoša  skumdinoša
Smaga nomācoša







Krāsu nozīme mūsu dzīvē.

Tuvāk palūkosim uz KRĀSU IETEKMI uz cilvēku emocijām, noskaņojumu un uz cilvēku attieksmēm pret krāsām.   Mācība par krāsām – kolorimetrija – pelna arī psiholoģijas un pat ētikas uzmanību. Padomos, kas domāti laimīgas ģimenes dzīves veidošanai, viens no jautājumiem ir, vai vīrs zina sievas mīļākās un nemīļākās krāsas un vai sieva zina, kādas krāsas patīk un kādas nepatīk vīram.
        Ir pētnieki, kuri  gaišās krāsas saista ar prieku, mīlestību, pielūgsmi, turpretī tumšas- ar bailēm, izmisumu un naidu. Piezīmēsim, ka krāsu simbolika, krāsu ietekme ir atkarīga arī no kultūras tradīcijām, no individuālām cilvēka īpatnībām, no dabas vides. Tā bērnu, skumju krāsa  Eiropas tautām parasti ir melnā, bet Ķīnā un Vjetnamā baltā. Īpatns krāsu raksturojums arī auras starojums. Neaizmirsīsim arī krāsu mazāko nianšu nozīmi, ko šeit ir arī savdabīgs elektromagnētisko viļņu garums.
        Zilo krāsu parasti raksturo kā mierīguma, atslābināšanās, iegrimšanas meditācijā krāsu. Pēc dažu pētnieku domām, šī krāsa visvairāk tīkama, kad cilvēkam ir fizioloģiska un psiholoģiska vajadzība pēc miera. Slimam un pārgurušam vajadzība pēc zilās krāsas palielinās. Zilā ir gaisa un ūdens krāsa. Tai ir tāluma un aukstuma radīšanas efekts. Ar zilo krāsu simbolizē arī gudrību, nevainību, mieru, vēsumu. Zilā aura cilvēkiem ir piekļāvības, pielūgšanas izjūtu izteicēja. Tā raksturo spēju būt kontaktā ar kosmosa enerģiju. Atcerēsimies ka Latgali sauc par zilo ezeru zemi un robežupe Zilupe.
        Zaļā krāsa slēpj sevī potenciālu  enerģiju, atspoguļo gribas piepūli. Kas dot priekšroku  zaļajai krāsai, parasti tiecas pēc pašpārliecības. Nesimpātiska zaļā krāsa parasti ir ekstravagantiem un ekscentriskiem cilvēkiem, kuri nemīl mērķtiecīgi piepūlēt gribu, bet kaut ko cenšas sasniegt ar "izrāvumiem". Zaļo krāsu parasti noraida uz fizisko vai psihisko spēku izsīkšanas robežas. Zaļā krāsa ir tāluma efekta radoša auksta krāsa, kas spēj arī niansējumos atstāt siltu iespaidu. Ja pēc spraiga darba uzņēmumā  vai iestādē darbiniekiem ir iespēja ieraudzīt zaļo dabu, tas nomierina. Zaļā ir cerību, mūžīgās dzīvības simbolizējoša krāsa. Mēs pazīstam arī "zaļo kustību". Zaļā aura vēsta par mieru, līdzsvaru, bet niansējumos arī par viltību, lišķību, krāpšanu, domu enerģiju.
        Sarkanā ir asins krāsa, simbolizē uzbudinājumu, enerģiju, kvēli, mīlestību. Tā ir ļoti dzīva, iedvesmojoša, nemierīga krāsa, kas uzbudinoši iedarbojas arī uz vairākiem dzīvniekiem. Sarkanā krāsa ir silta, tuvuma efekta radītāja. Tā ir arī erotisma simbols, nakts kafejnīcu intīmā krāsa. Sevišķi pusaudži nereti dod priekšroku šai krāsai, jo tā saista ar enerģētismu un jaunību. Tā patīk cilvēkiem ar dedzīgu raksturu un nosliecēm uz galējībām (Kaislīga mīlestība, akls naids, augstsirdības izplūdumi un ļauni izlēcieni ). Sarkanā krāsa aktivizē acs tīklenes darbību, cilvēks spēj ātri reaģēt uz to.
Dzeltenā veidojas no zaļās un sarkanās krāsas jaukuma. Tā ir tāda sprieguma, enerģētisma, satraukuma izteicēja, kas prasa atslābumu, atvieglojumu. Tā ir silta tuvuma radoša dienas gaismas, saules krāsa. Gēte šo krāsu raksturoja kā prieka, možuma, maiga uzbudinājuma krāsu. Tai priekšrocību parasti dot topošās mātes un cilvēki ar ievirzi uz pārmaiņām, kuros mīt klejotāja gars. Dzelteni zilā krāsa ir Kristus un Budas oreolā.
Zeltītā aura nozīmē domāšanas, prātošanas, plānošanas enerģiju, domu par labām lietām, reprezentē augstāko gudrību, labestību, intuīciju. Dzeltenzaļa, dzeltenbrūna aura vēsta par noslēgtību un skaudību, par nelabu saules pilnuma enerģiju.
        Tumši dzeltenā krāsa apzīmē nodevību, slepenumu, neticību, greizsirdību, bet tāda aura stāsta par cilvēku ar lielām brīvības un patstāvības alkām, par tādu, kurš nepieņem padomus, nepakļaujas norādījumiem.
        Ilgstoša saskarsme ar dzelteno krāsojumu var izraisīt organisma funkcionālus traucējumus. Dzelteni krāsotās kabīnes daudziem pilotiem novēroja reiboņus, sliktu dūšu. Nācās mainīt krāsojumu. Uzbudinājuma sprieguma atrisinājumu neesamības virzienā simbolizē dzeltenās un melnās krāsas saskaņojums (Van Goga pēdējā gleznā melnās vārnas riņķo zem melni zilajiem negaisa mākoņiem pāri dzelteniem kviešu laukiem).
        Violetā krāsa veidojas saplūstot aktīvajai sarkanai un nomierinošai zilajai krāsai. Tā tiek dēvēta par pretrunu harmoniju.
Tā ir starp aukstām un siltām krāsām. Bija laiks kad Amerikā un Eiropā violetā krāsa intelektuāli attīstītu un mākslas cilvēku  vidū nereti tika noraidīta kā nepatīkama. Etnalogi, kuri pētījuši civilizācijas neskartos Brazīlijas un Āfrikas apgabalus, konstatējuši , ka violetā krāsa šiem iedzīvotājiem ir vismīļākā. Arī bērniem tā nereti tīkama pirms dzimumbrieduma. Tāpēc tiek izteiktas domas, ka šī krāsa simbolizē infantismu, vajadzību pēc atbalsta. Violetās krāsas pielūgsmi vai noraidīšanu dažkārt izmantoja par indikatoru, kas raksturo psihisko vai dzimumbriedumu. Bet violetajai krāsai ir cits raksturojums. Tā ir inteliģences, uzupurēšanās, grēku nožēlas, rūpju, bēdu, sirma vecuma krāsa. To uzskata kā "atbruņojoši" iedarbojošu krāsu.
        Violetas krāsa aura ir visur, kur intuīcija, kas spēj viegli sajust un aptvert dažādu būtību esamību, bez redzamas aplūkošanas un izpētes. Tā raksturo intuitīvo kontaktu ar kosmosa harmoniju. Tumšvioletā aura liecina par spēku, mērķtiecību, spējām radikāli pārveidot sevi vai savu eksistenci.
        Brūnā krāsa ir iegūstama no oranžās krāsas, kurai piejaukta melnā. Brūnai krāsai, kā veidotai no dažādām krāsām, piemīt diezgan pretrunīgs raksturojums .
        No vienas puses, tā nereti atspoguļo tieksmi pēc vienkāršiem instinktiem pārdzīvojumiem, Primitīviem jūtu priekiem, praktisko materiālo dzīvi, fiziskās esamības baudīšanu Zemes dzīvē. Ir pētījumi, ka brūnā krāsa var sevišķi saistīt opija lietotājus, arī tos, kam izsīkuši fiziskie spēki. No otras puses, brūnā krāsa simbolizē atteikšanos no pasaules (mūku tērpi), sodu, pazemojumu.
        Sarkanbrūnā aura ir materiālisma krāsa. Prieks par materiālām lietām var viegli pāraugt kūtrumā, izvirtībā, tieksme pēc ērtībām. "Un tad cilvēks ikvienā situācijā lec pāri sētai tikai tur, kur tā ir viszemākā".
        Melnā krāsa ietekmē dažādas emocionālās sfēras. Tiek izteikti pieņēmumi, ka melnās krāsas pielūgsme norāda uz cilvēka krīzes stāvokli, nepatīkamu attieksmi pret pasauli vai sevi (anarhistu melnie karogi, pirātu melnās buras). Melnā krāsa simbolizē tukšumu, ļauno, noslēpumu, sēras, pazemojumu, svinīgumu, haosu, "neko", "nekā" ideju, absolūtu atteikšanos, arī kaujniecisku protestu, melno maģiju. Tautas pasakās un mītos tumsa ir ļauno spēku patvērums. Bērni, kuri asi pārdzīvo to, ka par viņiem nerūpējas, tos nemīl, bieži izmanto melno krāsu zīmējumos. Bērniem parasti visvairāk nepatīk melnā krāsa. Ne velti  arī velni un mošķi attēloti šajā krāsā. (Tiesa gan, misionāriem Āfrikā grūti nācās pārliecināt, ka ļaunie spēki ir attēloti svētās bildēs melnā krāsā, jo nereti baltie kolonisti bija īstie velni, bet melnā māmiņa un tētis – visjaukākie cilvēki pasaulē.)
        Melnā aura atspoguļo ļaunprātību, dusmas, naidu, ļauni noskaņotu cilvēku intuitīvās izjūtas, kas intuitīvi aptver disharmonisku, ārdošu lielu būtību. Melnās auras cilvēkus raksturo kā kontaktā esošus ar haosu, ārdošo sākumu. Melno auru raksturo arī kā "es", egokrāsu , kas samērīgā daudzumā var dot labumu. "Kad melnā enerģija izskatās pēc traipa, tas norāda uz aizšķērsotu "es" spēku. Tas rada niknumu, aizvainojumu un , iespējams, arī karstgalvīgi agresīvu rīcību."
         


NNNN

NNNNNNNNNNNN



























Izmantotā literatūra referātā. 

1.   Jēkabs Bīne "Krāsu saskaņas mācība līdz ar apceri par glezniecības sakaru  ar mūziku, dzeju un tēlniecību" 1965.gads.
2.   Laikraksts "Elpa" 1994.gada septembris.
3.   Žurnāls "Veselība" 1983.gada maijs.
4.   Žurnāls "Veselība" 1994.gada marts.
5.   Klāvs Veinbabs "Krāsu pasaule" Zvaigzne ABC 1998.gads

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru