Kristietība

              

   Kristietība, kuras sākumi ir ļoti necili, ir izaugusi par vienu no lielākajām pasaules reliģijām. Kristieši seko Jēzus Kristus mācībai. Jēzus bija jūds, kurš dzīvojis gandrīz pirms 2000. gadiem zemē, kas tagad ir Izraēla. Jēzus bija skolotājs un pravietis, bet kristieši tic, ka viņš bija Dieva dēls, kurš nācis pasaulē atbrīvot cilvēku no grēka un ļaunuma. Jēzu nogalināja viņa ienaidnieki, bet mācekļi skaidroja, ka viņš ir augšāmcēlies no mirušiem un ir pie sava tēva debesīs. Augšāmcelšanās veido kristietības pamatu. Pēc Jēzus nāves mācekļi sāka sludināt viņa mācību. Kristietība izplatījās, bet tā nesaskanēja ar daudzu valstu likumiem, un tāpēc kristieši gāja bojā savas ticības dēļ. Mūsdienās pasaulē ir vairāk nekā 1.6 miljardi kristieši. Kristietībā izšķir vairākus novirzienus; trīs visizteiksmīgākie ir katolicisms, protestantisms un pareizticība. Katram ir savi atšķirīgi Dieva pielūgšanas veidi. Taču, neskatoties uz atšķirībām, visi kristieši seko Jēzus Kristus mācībai. Lielākā daļa kristiešu ir apvienojušies atsevišķās draudzēs, kas kopīgi lūdzas un dzied garīgās dziesmas.

Bībele

   Bībele ir svētā grāmata kā kristiešiem, tā jūdiem. Gan vieni, gan otri tic, ka tā satur Dieva vārdus. Tā sastāv no divām daļām – vecās un jaunās derības. Gan jūdi gan kristieši tic vecajai derībai, bet tikai kristieši tic jaunajai derībai. Jaunajā derībā ietverti evaņģēliji jeb Kristus mācība, kā to atstāstījuši viņa mācekļi – Matejs, Marks, Lūkas un Jānis. Kristieši cenšas sekot jaunās derības pamat idejai – mīlēt Dievu un cilvēkus un piedot saviem ienaidniekiem.

Svētais vakarēdiens

   Pirms nāves Jēzus ar saviem mācekļiem dalījās vienkāršā maltītē, kas sastāvēja no maizes un vīna. Viņš lūdza lai viņu atceras šādā veidā. Mūsdienās svētais vakarēdiens ir rituāls, kad kristieši saņem maizi un vīnu jeb Kristus miesu un asinis atcerei par Kristus pēdējo vakarēdienu. Romas katoļu un Konstantinopoles pareizticīgo baznīca svin svēto vakarēdienu katru dienu mises veidā.

Kristīšana

   Bērni un pieaugušie pievienojas kristīgai baznīcai, kad ir nokristīti. Tas ir rituāls, vai  nu tiek apslacīts ar ūdeni, vai iegremdēts ūdenī. Kristīšana aizskalo cilvēka grēkus. Bērnus kristot, tiem tiek dots vārds. Vecāki apsolās audzināt kā īstenus kristiešus. Dažās valstīs kristīšana notiek upēs vai ezeros. Jēzu kristīja Jordānas upē Tuvajos Austrumos.

Romas katoļi

   Romas katoļi ir lielākā kristiešu grupa. Viņi tic, ka pāvests, katoļu baznīcas vadītājs, ir Dieva vietnieks zemes virsū. Vienmēr tiek paklausīts viņa viedoklim reliģiskos jautājumos. Pāvests dzīvo Vatikānā, mazā neatkarīgā valstī Romas teritorijā. Katolicisms ir izplatījies pa visu pasauli un ir vadošais daudzās valstīs, piemēram, Spānijā, Īrijā un Francijā. Svētdienās katoļi cenšas apmeklēt Misi un regulāri izsūdzēt grēkus priesterim. Viņi pielūdz Dievu un lūdzas uz Mariju, Jēzus māti, un uz daudziem svētajiem kas ir bijuši reliģiozi cilvēki un bieži vien miruši ticības dēļ.

Pareizticīgo baznīca

          Sākumā kristietība bija katoliska. Taču 1054. gadā kristīgā baznīca sadalījās. Radās nesaskaņas par kristīgās pasaules vadību starp Romas pāvestu un patriarhu, baznīcas vadītāju Konstantinopolē, kas noveda pie tā ka atdalījās rietumu (Romas katoļu) un austrumu (pareizticīgo) baznīcas. Katoļiem un pareizticīgajiem, tādiem kā Krievijā un Grieķijā, ir daudz kopīga. Taču pareizticīgie neatzīst pāvestu. Daudzi kristieši Austrumeiropā un Rietumāzijā pieder pie pareizticīgo baznīcas. Pareizticīgie uzskata par svētiem reliģiskus portretus, kurus sauc par ikonām.

Protestantisms

   16. gs. daļa kristiešu uzskatīja, ka Romas katoļu baznīca vairs pareizi neseko Jēzus mācībai. Vācu mūks sāka protestēt. Viņš ar saviem piekritējiem atdalījās un izveidoja jaunu kustību, ko tagad pazīst kā reformāciju. Mūsdienās lielākā daļa kristiešu kas nepieder pie Romas katoļu vai pareizticīgo baznīcas, ir protestanti. Arī Latvijā ir izplatīts luterānisms, protestantisma pamatvirziens. Dažas protestantu baznīcas, sauktas evaņģēlistu baznīcas, ir vienas no visstraujāk augošām kristiešu grupām pasaulē. Viņu draudzes atrodas galvenokārt Āfrikas un Karību salu valstīs.

Rožu kronis

Katoļi skaitot lūgšanu izmanto rožu kroni, simbolisku kreļļu virteni. Katrai krellītei viņi skaita savu lūkšanu.

             Izmantotā literatūra

1.     Enciklopēdija – “Pasaules reliģijas” – R – 1998.g. Zvaigzne ABC

2.     “Lielā ilustrētā enciklopēdija” – R – 1996.g. Zvaigzne ABC