Kukaiņu klase

Autors: nezināms

1. Ievadam	3. lpp.
2. Zinātniskā klasifikācija	3. lpp.
3. Ķermeņa uzbūve	4. lpp.
4. Nervi	5. lpp.
5. Vairošanās un attīstība	5. lpp.
6. Gremošana	6. lpp.
7. Elpošana	6. lpp.
8. Asinsrite	6. lpp.
9. Kārtu raksturojums	6. lpp.
10. Izmantotā literatūra	9. lpp.

Ievadam

Kukaiņi ir vislielākā klase dzīvnieku pasaulē, pārspējot visus pārējos dzīvniekus. Tie pieder pie posmkāju tipa traheātu apakštipa klases. Tajā apvienoti visi posmkāji, kam ir 3 pāri kāju. Tie ir vienīgie bezmugurkaulnieki, kuru vairums spēj lidot. Ir aprakstītas vismaz 800 000 kukaiņu sugas, un entomoloģisti uzskata, ka tikpat vai vairāk ir atlikušas, ko atklāt. Latvijā atklātas ~10 000 sugas. Kukaiņi pilnīgi noklāj zemeslodi, sākot no arktiskajiem reģioniem līdz pat tropiem, un ir atrodami gan uz zemes, gan ūdenī, tai skaitā saldūdeņos, sālsūdeņos, sālsezeros un pat karstajos avotos. Kukaiņu ķermeņa lielumi ir ļoti dažādi – mazāk nekā 0,25 mm mazākajiem parazītiskajiem kukaiņiem, turpretim lielākie kukaiņi ir vairāk kā 30 cm lieli (lielākajām spārēm spārnu plētums ir aptuveni 60 cm). Kukaiņi ir visattīstītākā bezmugurkaulnieku klase. Tādiem kukaiņiem kā bites, skudras un termīti ir sīki izstrādātas sociālās struktūras, kurās dažādi darbi, kas nepieciešami barošanai, patvērumam un kolonijas atražošanai, ir sadalīti starp atšķirīgiem indivīdiem, kuri ir speciāli pielāgoti noteiktām darbībām. Vairums kukaiņu briedumu sasniedz nevis tiešā augšanas, bet metamorfozes ceļā. Vairumam sugu kukainis iziet vismaz divas atšķirīgas fāzes, pirms sasniedz pieauguša kukaiņa formu.

Zinātniskā klasifikācija

Dažādi entomoloģisti atšķirīgi klasificē kukaiņu klasi. Zīmīgas ir divas sekojošas klasifikācijas:

1.       Kukaiņu klase tiek sadalīta 2 apakšklasēs: bezspārneņos, no kuriem visas kārtas pārstāvētas Latvijā un spārneņos, no kuru 27 kārtām vairāk nekā puse atrodamas arī Latvijā.

Kukaiņu klase

 

Bezspārneņi                                             Spārneņi (27 kārtas)

         Protūras, Diplūras,                                 Viendienītes, Strautenes, Spāres, Taisnspārņi,

         Kolembolas, Zvīņenes                               Tripši, Ādspārņi, Prusaki, Termīti, Ķērpjutis,

                                                                                Dūņenes, Tīklspārņi, Knābjgalvji, Makstenes,

                                                                                Tauriņi, Divspārņi, Blusas, Cietspārņi, Blaktis,

                                                                                Vēdekļspārņi, Plēvspārņi, u.c.

2. Kukaiņu klase sadalīta 2 apakšklasēs: segžokleņos un kailžokleņos. Segžokleņu kārtas Latvijā ir pārstāvētas visas, bet no kailžokleņu 32 kārtām – 23 kārtas. Uzskaitīšu tikai Latvijā pārstāvētās kārtas.

Kukaiņu klase

 

Segžokleņi                                               Kailžokleņi (32 kārtas)

           Protūras, Diplūras, Kolembolas                                        Zvīņenes, Viendienītes, Spāres,

Strautenes, Ādspārņi, Prusaki,

Taisnspārņi, Ķērpjutis, Dzīvniekutis,

Tripši, Blaktis, Cikādes, Augutis,

Vaboles, Tīklspārņi, Kamielīši, Dūņenes

Knābjgalvji, Makstenes, Tauriņi,

Divspārņi, Blusas, Plēvspārņi, u.c.

Ķermeņa uzbūve

Kukaiņiem izšķir galvu, krūtis un vēderu, kas sastāv no posmiem. Parasti šīs ķermeņa daļas ir labi atšķiramas.

1)       Galva – atrodas ķermeņa priekšgalā. Tā izveidojusies, priekšējiem ķermeņa posmiem saaugot un saplūstot galvas kapsulā. Tās iekšienē ir smadzenes. Galvas sānos ir 2 lielas saliktās acis jeb fasetacis. Starp saliktajām acīm, galvas kapsulas virspusē var būt 1 – 3 sīkas vienkāršas acis jeb actiņas. Lielākoties kukaiņiem acis ir labi attīstītas, taču ir arī kukaiņi ar vāji attīstītām acīm un pat bez acīm. Starp saliktajām acīm atrodas 1 pāris taustekļu. Pēc formas izšķir – sarveida, zāģveida, spalvveida, elkoņveida, ķemmveida un diegveida taustekļus. Uz tiem atrodas receptori, kas uztver kairinājumus. Galvai apakšpusē vai priekšpusē ir mute. Mutes orgāni ir stipri specializēti un dažādi veidoti. Ir 4  galvenie mutes orgāni veidi:

a) grauzējtipa – piemēroti cietas barības sasmalcināšanai. Ir daudzām vabolēm un prusakiem.

b) sūcējtipa – izveidojušies kukaiņiem, kas pielāgojušies šķidras barības sūkšanai. Barību iesūc mutē ar snuķi. Šādi mutes orgāni ir bitēm, kamenēm, tauriņiem.

c) dūrējsūcējtipa – kukaiņiem, kas sūc dzīvnieku asinis vai augu sulu. Blaktīm, laputīm un cikādēm ir šī tipa mutes orgāni

d) laizītājtipa – raksturīgi daudzām mušām.

2)       Krūtis – krūtīs atrodas cauruļveida sirds, kas cirkulē bezkrāsainas vai zaļgandzeltenas asinis. Tās sastāv no 3 posmiem – priekškrūtīm, viduskrūtīm un pakaļkrūtīm. Katrā krūšu posmā izšķir muguras, vēdera un 2 sānu daļas. Pie katra krūšu posma ir 1 pāris kāju, un vairākumam kukaiņu pie viduskrūtīm un pakaļkrūtīm 1 pāris spārnu. Kāja sastāv no gūžas, 1 vai 2 skriemeļiem, ciskas, stilba un pēdas. Pēdai var būt līdz 5 posmiem. Pēdas pēdējā posmā parasti ir 2 nagi, retāk 1 vai neviens. Kāju posmi, tāpat kā mutes orgāni, sakarā ar to īpašajām funkcijām var būt stipri modificēti. Izšķir vairākus kāju veidus, es minēšu 5:

a)       ejkājas – paīsas, ar īsiem un platiem pēdas posmiem, tādas ir lapgraužiem

b)       skrejkājas – slaidas, ar garām pēdām, piemēram, skrejvabolēm

c)       lēcējkājas – labi attīstītas ar resnām ciskām un gariem stilbiem, piemēram, sienāžu pakaļkājas

d)       racējkājas – īsas, platas ciskas un stilbi ar zobainu malu, piemēram, racējcirceņa priekškājas

e)       peldkājas jeb airkājas – stilbi un pēdas posmi paplatināti, pēdas ar bieziem, gariem sariem. Tādas kājas ir airvabolēm.

Reizēm šīs kāju specializācijas tiek izmantotas ļoti sekmīgi, piemēram, prusaks var noskriet 30 cm vienā sekundē. Dažkārt kukaiņu kājas ir pielāgotas īpaša uzdevuma veikšanai, piemēram, bitēm pakaļkājas piemērotas ziedputekšņu ievākšanai un nešanai. Kā jau minēju, vairākumam kukaiņu ir 2 spārnu pāri – priekšspārni un pakaļspārni. Katrs spārns sastāv no 2 membrānām. Starp augšējo un apakšējo membrānu ir dobums. Spārnu dobumam ir tiešs sakars ar ķermeņa dobumu, un tajā atrodas nervi un trahejas. Spārnā izšķir – pamatni (daļa, kas pievienota krūtīm), priekšmalu (mala, kas lidojumā vērsta uz priekšu), pakaļmalu un galotni. Spārnu vēzienu skaits 1 sekundē dažādiem kukaiņiem variē no 5 vēzieniem tauriņiem līdz 600 vēzieniem odiem.

3)       Vēders – parasti sastāv no 6 līdz 11 posmiem. Dažiem plēvspārņiem un divspārņiem ir tikai 4 vai 5 posmi. Vēderam parasti ekstremitāšu nav. Pie vēdera pēdējiem posmiem var būt dažādi piedēkļi.

Kukaiņu ķermeni aptver trīsslāņaina kutikula, kas veido stabilu ārējo skeletu, kuram piestiprināta muskulatūra. Kutikulas pamatmasu veido hitīns, kas ir ļoti izturīgs. Uz kutikulas virsmas ir sīki matiņi, sariņi, zvīņas, u.c. veidojumi, kam var būt ļoti dažādas funkcijas. Kutikulā vai hipodermā atrodas pigmenti, kas vairumā gadījumu nosaka kukaiņa krāsu.

Nervi

Nervu sistēma kukaiņiem ir labi attīstīta un specializēta. Tā var izpildīt daudzas funkcijas neatkarīgi no smadzenēm, piemēram, prusaks bez galvas var nodzīvot veselu nedēļu, līdz tas nomirst badā. Centrālā nervu sistēma sastāv no galvas smadzenēm un ventrālās nervu ķēdītes. Tajā ietilpst zemrīkles ganglijs, krūšu gangliji un vēdera gangliji, kuru skaits var būt dažāds. Maņu orgāni kukaiņiem ir ļoti daudzveidīgi un komplicēti. Ožas un taustes orgāni atrodas galvenokārt uz taustekļiem, garšas orgāni – mutes tuvumā un uz mutes orgāniem. Timpanālie jeb dzirdes orgāni atrodas uz spārniem vai priekškāju stilbiem. Dažiem kukaiņiem ir īpaši stridulācijas orgāni jeb skaņu radītājas ierīces. Sienāžiem un racējcirceņiem šie orgāni atrodas uz priekšspārniem, siseņiem – uz pakaļkāju ciskām un priekšspārniem. Komplicēti ir redzes orgāni, galvenokārt fasetacis. Tās sastāv no daudzām vienkāršām acīm – omatīdijām. Fasetacs sniedz tiešu attēlu, kas attēlojas kā mozaīka. Daļa kukaiņu spēj atšķirt krāsas. Tie uztver galvenokārt zaļgandzeltenos un zilos toņus. Atšķirībā no cilvēka, tie redz arī gaismas spektra ultravioleto daļu.

Saliktā acs jeb fasetacs

Tātad, tā sastāv no daudzām vienkāršām acīm jeb omatīdijām. Omatīdijas virsma ir sešstūraina lēca, zem kuras ir otra koniska lēca. Gaismai ieejot omatīdijā, tā ar lēcām tiek sakoncentrēta centrālajā struktūrā, kur apgrieztais attēls attīstās pret gaismu jūtīgās šūnās. Pigmentu šūnas neļauj iekļūt gaismai no citām omatīdijām. Redzes nerva šķiedras nodod katras omatīdijas informāciju smadzenēm, kur tā tiek parveidota vienā kopējā attēlā, kas atspoguļo ārpasauli.

Vairošanās un attīstība

Kukaiņi ir šķirtdzimumu dzīvnieki, un nereti tiem ir spilgti izteikts dzimumdiforisms. Tā, piemēram, mātītes bieži vien ir lielākas un krāsainākas nekā tēviņi, mātītēm dažkārt ir gaismasorgāni un smarždziedzeri. Vairošanās orgāni ir pāra orgāni. Mātītēm parasti ir 2 olnīcas un olvadi, kas apvienoti kopējā makstī un beidzas ar dzimumatveri, tēviņiem ir 2 sēklinieki, sēklvadi, sēklas izsviedējkanāls un kopulācijas orgāns. Kukaiņi vairojas dzimumiski, dējot apaugļotas olas. Daudziem kukaiņiem raksturīga partenoģenēze – vairošanās ar neapaugļotām olām. Dažiem secīgi noris vairošanās ar apaugļotām un neapaugļotām olām, daži ir dzīvdzemdētāji.

Attīstās ar pārvēršanos jeb metamorfozi. Izšķir kukaiņus, kas attīstās ar nepilnīgu pārvēršanos un kukaiņus, kas attīstās ar pilnīgu pārvēršanos. Nepilnīga pārvēršanās raksturīgāka mazāk organizētiek kukaiņiem. Nepilnīgas pārvēršanās gadījumā no olas izšķiļas kāpurs, kas ir līdzīgs pieaugušam īpatnim, tikai ir mazāks un atšķiras no pieauguša īpatņa galvenokārt ar neattīstītiem spārniem, nepilnīgi attīstītām sekundārajām dzimumpazīmēm. Kāpura un pieauguša organisma pazīmju izlīdzināšanās notiek pakāpeniski, kāpuram vairākkārt novelkoties jeb mainot ādu. Novilkšanās skaits dažām sugām ir pastāvīgs, citām – mainīgs. Vairākums kāpuru maina ādu 4 – 5 reizes (viendienīšu kāpuri 25 – 30 reizes). Kukaiņu attīstībā ar nepilnīgu pārvēršanos ir 3 stadijas – ola, kāpurs un pieaudzis īpatnis. Pilnīgas pārvēršanās gadījumā attīstībā ir 4 stadijas – ola, kāpurs, kūniņa, pieaudzis īpatnis. No olas izšķiļas kāpurs, kas stipri atšķiras no pieauguša īpatņa. Kāpura ķermenis parasti ir tārpveidīgs, bieži ar kājām. Mutes orgānu uzbūve kāpuriem ļoti bieži ir viena tipa, bet pieaugušiem īpatņiem cita tipa. Kāpurs barojas, aug, vairākkārt novelkas, bet tā izskats pēc novilkšanās mainās maz. Spārnu, kā arī citu pieaugušo kukaiņu pazīmju izveidošanās notiek kūniņā. Parasti kūniņa ir nekustīga, reti mazkustīga vai kustīga, barību tā neuzņem. No kūniņas izlien pieaudzis īpatnis. Gadā parasti attīstās viena paaudze, dažiem arī vairākas. Dažu kukaiņu attīstība ilgst 3 – 5 gadus.

Gremošana

Gremošanas orgānu funkcijas veic mutes orgāni un zarna, kas stiepjas cauri visam ķermenim līdz anālajai atverei. Kukaiņu gremošanas sistēma, tāpat kā mutes orgāni, ir atkarīga no tā ar ko kukainis barojas. Kukaiņiem, kas barojas ar cietu barību, norītā barība vispirms nonāk barības vadā, pēc tam muskuļkuņģī. Kuņģī atrodas hitīna zobiņi, kas kalpo barības saberšanai. Sasmalcinātā barība nonāk zarnā, kur tā tiek pilnīgi sagremota. Nesagremotās barības atliekas nonāk galazarnā un tiek izvadītas ārā.

Daudzi kukaiņi ir augēdāji (fitofāgi) vai dzīvnieku izcelsmes barības ēdāji (zoofāgi). Taču ir arī kukaiņi visēdāji  (omnivori), kas izmanto gan augu, gan dzīvnieku izcelsmes barību. Zoofāgus var iedalīt plēsīgajos, asinssūcējos, un parazītos. Pie pirmajiem pieder spāres un skrejvaboles, pie otrajiem– dūrējutis un dunduri, savukārt pie trešajiem kāpurmušas un jātnieciņi.

Elpošana

Elpošanas orgānu funkcijas veic trahejas. Ķermeņa sānos ir līdz 10 pāru elpatveru jeb stigmu. 2 pāri ir krūtīs un 8 vēderā. No tām iet traheju vadi, kas ķermenī arvien vairāk un izveido no ķermeņa dobuma norobežotu sistēmu. Dažiem ūdenī elpojošiem kukaiņiem ir žaunām līdzīgi orgāni.

Asinsrite

Attīstīta samērā vāji. Vēdera dorsālajā pusē atrodas gara, cauruļveidīga sirds. Uz galvas pusi tā pāriet aortā, bet ķermeņa pakaļgalā ir noslēgta. Atbilstoši ķermeņa posmiem, sirds sienā atrodas vārstuļi – ostijas. Caur ostijām asinis jeb hemolimfa no ķermeņa dobuma ieplūst sirdī un tās pulsācijas dēļ plūst galvas virzienā. Tās galvenais uzdevums ir apgādāt audus un orgānus ar barības vielām.

Kārtu raksturojums

1)       Ādspārņi (spīļastes) – 7 – 50 mm gari kukaiņi ar slaidu, plakanu ķermeni. Taustekļi diegveidigi, ½ ķermeņa garumā. Fasetacis nelielas, actiņu nav. Mutes orgāni grauzējtipa, izvērsti uz priekšu. Kājas labi attīstītas, pēda trīsposmaina. Priekšspārni īsi, pakaļspārni daļēji plēvveidīgi. Attīstās ar nepilnīgu pārvēršanos. Kāpuriem 4 attīstības stadijas. Polifāgi. Pasaulē ~1200 sugas, Latvijā – 3. Pazīstamākā ir parastā spīļaste. Mazā spīļaste un piekrastes spīļaste sastopamas ļoti reti.

2)       Augutis – dūrējsūcējtipa mutes orgāni, priekšspārni stipri lielāki par pakaļspārniem, miera stāvoklī spārni sakļauti jumtveidā. Nereti spārni reducēti. Visi kukaiņi ir augēdāji – sūc sulu no augu virszemes orgāniem vai saknēm. Attīstās ar nepilnīgu pārvēršanos. Pasaulē ~25 000 sugas. Līdz 1966. g. pie šīs kārtas pieskaitīja arī cikādes.

3)       Blaktis – 2 – 40 mm tievi, cilindriski kukaiņi. Mutes orgāni dūrējsūcējtipa, ar labi attīstītu snuķi. Facetacis labi attīstītas, parasti ir arī 2 actiņas. Dažreiz spārni blaktīm reducējušies vai nav nemaz. Kājas parasti ir ejkājas. Dzīvo uz sauszemes un ūdenī. Pārtiek no augu sulas vai dzīvnieku šķidrajiem audiem. Attīstās ar nepilnīgu pārvēršanos. Pasaulē ~40 000 sugas, Latvijā ~360.

4)       Blusas – sīki kukaiņi, 0,75 – 5 mm. Spēj lēkt 150 reizes augstāk un tālāk par savu augumu. Paātrinājums 50 reizes lielāks nekā kosmiskajam kuģim “Space Shuttle”. Spārnu nav, taču iespējams, ka to priekštečiem tādi ir bijuši. Blusas izdzīvo mēnešiem ilgi bez ēšanas. Var palikt sasalušas veselu gadu un pēc tam turpināt dzīvot. Attīstās ar pilnīgu pārvēršanos. Pasaulē ~1400 sugas, Latvijā – 39.

5)       Cikādes – sīki vai vidēji lieli kukaiņi, ķermeņa garums 2 – 10 mm. Labi attīstītas pakaļkājas, daudzām sugām piemērotas lēkšanai. Sastopamas uz lakstaugiem, retāk uz kokiem un krūmiem. Vairums sūc augu sulu no lapu vai stublāju vadaudiem, daļa – tieši no šūnām. Attīstās ar nepilnīgu pārvēršanos. Olas dēj stublājos, pārdurot tos ar dējekli. Kāpuri barojas ar augu sulu. Pasaulē      ~21 000 sugas, Latvijā – 231.

6)       Diplūras (divastes) –bālgani kukaiņi bez spārniem, parasti 2 – 6 mm gari. Ķermenis garš, slaids, posmots. Galva liela, izvirzīta uz priekšu. Acu un actiņu nav. Taustekļi gari, bieži ķermeņa garumā. Mutes orgāni grauzējtipa, retāk dūrējtipa. Kājas ejkāju tipa. Dzīvo mitrā augsnē, sūnās, zem akmeņiem un skudru ligzdās. Pārtiek no aļģēm, sēņu sporām un micēlija, trūdošām organiskām vielām, kā arī no sīkiem kukaiņiem un to kāpuriem. Attīstās ar nepilnīgu pārvēršanos. Pasaulē ~500 sugas, Latvijā divas.

7)       Divspārņi – sugu skaita ziņā viena no lielākajām kārtām. Iedala mušveidīgajos un odveidīgajos. Galvenokārt sīki un vidēji lieli kukaiņi. Ir tikai priekšspārni, pakaļspārni pārveidojušies par dūcekļiem, kas ir līdzsvara un spārnu darbības ātruma stimulēšanas orgāni. Mutes orgāni dūrējsūcējtipa vai laizītājsūcējtipa. Kāju uzbūve atkarīga no dzīvesveida. Krāsa ļoti dažāda. Divspārņiem ir lielas fasetacis uz labi attīstīta redze. Ļoti labi lidotāji, spēj lidināties uz vietas un lidot atpakaļgaitā. Pieaugušie barojas ar nektāru, putekšņiem, organisko vielu sadalīšanās produktiem, asinīm, hemolimfu. Daļai asinssūcēju, lai tie vairotos, asins sūkšana ir obligāta. Attīstās ar pilnīgu pārvēršanos. Gadā var būt vairākas paaudzes. Ir gan oldzemdētājas, gan dzīvdzemdētājas sugas. Dzīvdzemdētāju sugu mātītes dēj kāpurus vai kūniņas. Ir divspārņi, kas vairojas kāpurstadijā. Daudzu sugu kāpuriem gremošana notiek ārpus organisma – kāpurs atrij gremošanas sulu uz barības un pēc tam maisījumu uzsūc. Kāpuri mīt visdažādākajās vietās – augsnē, saldūdenī un jūras ūdenī, dūņās, augos, sēnēs, trūdošās augu un dzīvnieku atliekās, citu dzīvnieku orgānos. Kāpuri barojās ar organisko vielu sadalīšanās produktiem, vircu, fekālijām, arī ar asinīm, hemolimfu, gļotādu, plēsīgie – ar citiem bezmugurkaulniekiem. Divspārņi piedalās organisko vielu apritē, daudzi ir nozīmīgi augu apputeksnētāji, citi – infekcijas slimību ierosinātāju pārnēsātāji. Pasaulē ~80 000 sugas, Latvijā ~4000.

8)       Dūņenes – līdz 20 mm gari kukaiņi ar stipri dzīslotiem spārniem. Mutes orgāni grauzējtipa. Parasti sastopamas ūdeņu tuvumā. Lido vāji. Pieaugušās dūņenes barību neuzņem. Attīstās ar pilnīgu pārvēršanos. Mātītes olas dēj uz dažādiem priekšmetiem ūdens tuvumā. Kāpuri attīstās 2 gadus. Tie ir plēsīgi, dzīvo ūdenstilpēs, parasti dūņainās vietās. Kāpuri elpo ar trahejžaunām, kas ir pārveidojušās kājas. Kāpurus ēd zivis. Pasaulē ~100 sugas, Latvijā – 3.

9)       Dzīvniekutis – sīki, 1 – 6 mm gari saplacināti kukaiņi. Siltasiņu dzīvnieku ektoparazīti. Taustekļi īsi, fasetacis vai nu stipri reducējušās, vai nav nemaz. Mutes orgāni grauzējtipa vai dūrējsūcējtipa. Kājas daļai sugu ir ejkājas, daļai – tvērējkājas.

10)   Kamielīši – vidēji lieli kukaiņi, ķermeņa garums 6 – 18 mm. Grauzējtipa mutes orgāni. 4 spārni, apmēram vienāda lieluma, ar diezgan bagātīgu dzīslojumu. Pēc ārējā izskata atgādina tīklspārņus. Sastopami mežos, augļu dārzos, krūmājos. Attīstās ar pilnīgu pārvēršanos. Mātītes dēj olas koku mizas spraugās. Kāpuru attīstība ilgst 2 gadus.  Pieaugušie kamielīši parādās vasaras sākumā un dzīvo  aptuveni 3 mēnešus. Gan pieaugušie, gan kāpuri ir plēsīgi un pārtiek no citiem kukaiņiem. Pasaulē ~100 sugas (izplatīti Z puslodē), Latvijā – 4.

11)   Knābjgalvji – garums 2 – 14 mm. Galva knābjveidīgi pagarināta. Grauzējtipa mutes orgāni vērsti uz leju. Spārni gandrīz vienādi, caurspīdīgi, plankumaini, retumis spārnu nav. Lido slikti. Kāpuri mīt augsnē. Attīstās ar pilnīgu pārvēršanos. Kāpuri mīt augsnē, meža zemsegā un zemsedzē, pārtiek no pūstošām augu atliekām un beigtiem bezmugurkaulniekiem. Pasaulē ~300 sugas, Latvijā – 7.

12)   Kolembolas – 0,2 – 5 mm gari, primitīvi kukaiņi bez spārniem. Spēj lēkt. Maz hitinizēti, kaili vai klāti ar dažāda veida matiņiem vai zvīņām. Visbiežāk ķermenis ir iegarens, slaids, taču var būt arī drukns, gandrīz lodveidīgs. Krāsa ļoti dažāda, nereti spilgta, bieži vien ir ornaments. Galva vērsta uz priekšu vai noliekta. Mutes orgāni grauzējtipa vai dūrējsūcējtipa. Ejkāju tipa kājas. Vēdera apakšpusē ir muskuļota nepāra piedeva – lēcējdakša, kas miera stāvoklī piekļauta pie vēdera. Galvenokārt pārtiek no trūdošām augu atliekām, augsnes aļģēm, baktērijām. Dzīvo mežu zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē. Attīstās ar nepilnīgu pārvēršanos. Nav ārēju dzimumorgānu, nepārojas, bet tēviņi sēklas piciņas izdala ārējā vidē, kur mātītes tās uzņem. Pasaulē ~4000 sugas, Latvijā – 150. Kolembolu atliekas atrastas kā ieslēgumi dzintarā.

13)   Ķērpjutis – 1 – 3 mm gari kukaiņi ar samērā lielu galvu, gariem diegveida taustekļiem, lielām fasetacīm. Grauzējtipa mutes orgāni. Spārni plēvveidīgi, dažām sugām krāsaini. Priekšspārni lielāki par pakaļspārniem, nereti spārni ir reducējušies. Kājas garas, tievas. Spārnotās dzīvo uz kokiem un krūmiem un pārtiek no zaļaļģēm, ķērpjiem un sēnēm. Nespārnotās dzīvo putnu ligzdās, zemsedzē, telpās. Attīstās ar nepilnīgu pārvēršanos. Pieaugušo un kāpuru dzīvesveids līdzīgs. Pasaulē ~1600 sugas, Latvijā – 43. Uz koku stumbriem un zariem, uz ķērpjainām sētām sastopamas brūnspārnu ķērpjutis un divpunktu ķērpjutis. Telpās sastopama grāmatuts.

14)   Makstenes – garums 2 – 40 mm. Brūni vai pelēki kukaiņi. Pēc izskata atgādina tauriņus.  Ķermenis un priekšspārni klāti ar matiņiem, pakaļspārni caurspīdīgi. Lido slikti. Dienā slēpjas uz piekrastes augiem, vakarā izlido. Pieaugušās barību neuzņem, sūc tikai šķidrumu. Dzīvo dažas dienas. Attīstās ar pilnīgu pārvēršanos. Kāpuri galvenokārt dzīvo saldūdeņos, retumis iesāļūdeņos vai uz sauszemes. Kāpuri pārtiek no aļģēm, sīksēnēm, baktērijām. Daudzi kāpuri dzīvo makstīs, ko veido no smiltīm, akmentiņiem, u.c. Ar kāpuriem barojas zivis. Maksteņu kūniņas ir kustīgas un spēj peldēt. Dažāda tipa stāvošos un tekošos ūdeņos mīt savdabīgi sugu kompleksi, kas noder par ūdens piesārņotības bioindikatoriem. Pasaulē ~7000 sugas, Latvijā ~190.

15)   Plēvspārņi – ķermeņa garums no 0,3 mm līdz 4 cm. Sugu skaita ziņā otra lielākā kārta. Pie tiem pieder gan samērā primitīvas auglapsenes, gan tādi augsti attīstīti sabiedriskie kukaiņi, kā skudras, lapsenes un bites. Daudzi plēvspārņi ir spilgti krāsaini. Tiem ir 2 pāri plēvjainu, caurspīdīgu spārnu. Priekšspārni lielāki nekā pakaļspārni, taču daudziem parazītiskajiem plēvspārņiem spārni vispār izzuduši. Vairākumam ir ejkājas, dažiem kājas piemērotas īpašu uzdevumu veikšanai. Mātītēm vēdera galā ir dējeklis vai dzelonis ar indes dziedzeru izvadu. Dažiem plēvspārņiem, piemēram, skudrām, dzelonis ir pilnīgi reducējies, bet ir saglabājies pārveidojies indes dziedzeris, kas izdala skudrskābi. Pieaugušiem plēvspārņiem ir grauzējtipa vai sūcējtipa mutes orgāni. Pārtiek no augu barības vai ir plēsīgi. Kāpuri ir augēdāji, retāk pārtiek no ziedputekšņiem vai no pieaugušo īpatņu gremošanas orgānos daļēji pārstrādātas barības. Dažu sugu kāpuri ēd dzīvnieku izcelsmes barību, daļai sugu tie ir plēsīgi, daudzām – citu kukaiņu un to olu parazīti. Vairojās dējot olas. Attīstās ar pilnīgu pārvēršanos. Plēvspārņi dabā ir nozīmīgi augu apputeksnētāji, medus, propolisa, vaska un bišu indes ražotāji. Pasaulē ~300 000 sugas, Latvijā konstatētas ~2500, varētu būt ~5000.

16)   Protūras – 0,5 – 2 mm gari, primāri bezspārnu kukaiņi. Ķermenis slaids, bālgans vai iedzeltens, gandrīz kails. Galva izvirzīta uz priekšu. Mutes orgāni ir dūrējsūcējtipa. Nav ne taustekļu, ne acu. Pirmā pāra kājas stipri garākas par pārējām, izstieptas uz priekšu un darbojas kā taustekļi. Parasti dzīvo mitrās vietās – zem akmeņiem un koku mizas, sūnās un zemsedzē. Pārtiek no sēņu micēlija un sīkiem augsnes dzīvniekiem, tos izsūcot. Attīstās ar nepilnīgu pārvēršanos. Pasaulē ~200 sugas, Latvijā konstatētas dažas.

17)   Prusaki – plakani kukaiņi, ar ķermeņa garumu 0,2 – 10 cm. Gari sarveidīgi taustekļi, labi attīstītas, nierveidīgas fasetacis. Grauzējtipa mutes orgāni. Priekšspārni ādaini, pakaļspārni plēvveidīgi. Dažām sugām spārni reducēti. Lido ļoti reti. Tiem ir spēcīgas ejkājas. Attīstās ar nepilnīgu pārvēršanos. Pasaulē ~3000 sugas (galvenokārt tropu mežos), Latvijā – 4. Sausos priežu mežos sastopams dzeltenbrūni plankumotais ziemeļu prusaks, kā arī meža prusaks. Cilvēku mitekļos mitinās virtuves un melnais prusaks.

18)   Spāres – lieli, parasti spilgti krāsaini kukaiņi. Galva kustīga, fasetacis relatīvi lielas. Grauzējtipa mutes orgāni, 2 pāri spārnu. Labi lido, sastopamas ūdenstilpju tuvumā. Attīstās ar nepilnīgu pārvēršanos. Kāpuri attīstās saldūdeņos. Kāpuri ir plēsīgi, ēd sīkus ūdensdzīvniekus. Dzīvo galvenokārt tropu rajonos. Pasaulē ~6000 sugas, Latvijā – 54.

19)   Strautenes – 5 – 15 mm gari plakani kukaiņi ar caurspīdīgiem spārniem. Pieaugušās strautenes visbiežāk sēž uz augiem ūdenstilpju malās, lido nelabprāt. Kāpuri dzīvo saldūdeņos, galvenokārt tekošos. Pasaulē ~2000 sugas, Latvijā ~30.

20)   Taisnspārņi – vidēji lieli, retumis lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem. Priekšspārni šauri, pakaļspārni plati. Pakaļkājas veidotas kā lēcējkājas. Gandrīz visi kukaiņi spēj sisināt. Pārsvarā augēdāji, daudzi ir augu kaitēkļi. Attīstās ar nepilnīgu pārvēršanos. Pasaulē ~20 000 sugas, Latvijā – 39.

21)   Tauriņi jeb Zvīņspārņi – nelieli līdz ļoti lieli kukaiņi, spārnu plētums 3 mm – 30 cm. Latvijā sastopamiem līdz 13 cm. Nosacīti iedala dienas tauriņos un naktstauriņos. Galva ieapaļa, mazkustīga, ar labi attīstītām fasetacīm. Viens pāris taustekļu, kas var būt ļoti dažādu veidu. Tēviņiem tie ir labāk attīstīti. Apakšžokļi vairākumam pārveidojušies par sūcējsnuķi. Dažiem tas ir maz attīstīts vai nav nemaz. Tādu sugu pieaugušie īpatņi barību neuzņem. Tauriņiem ir cieši tverošas ejkājas. Daudziem uz tām mēdz būt garšas receptori. Citu tauriņu kājas dažkārt pilnīgi reducējušās. Pieaugušiem tauriņiem ir 2 pāri spārnu, kas parasti ir raibi krāsaini. Spārni plēvveidīgi, plati, retāk šauri vai lancetveidīgi. Bieži spārnu ārmala ir nelīdzena vai ar gariem izaugumiem. Lidojumā abi spārni darbojas vienlaikus. Vairākumam lidojums ir neregulārs, līčločveidīgs. Parasti spārni un pārējais ķermenis biezi klāti ar zvīņām un matiņiem. Attīstās ar pilnīgu pārvēršanos. Olas var būt dažādu formu, tās ir bagātas ar dzeltenumu. Mātītes dēj olas pa vienai vai pa vairākām un ar lipīgu sekrētu piestiprina tās pie kāpuru barības augiem. Dažu sugu mātītes izkaisā olas lidojumā. Kāpuri ir tārpveidīgi. Kāpuriem ir grauzējtipa mutes orgāni. Slēpti dzīvojošie kāpuri parasti ir vienkrāsaini, bāli, atklāti dzīvojošie var būt spilgti ar sarežģītu zīmējumu. Galvenokārt augēdāji. Kāpurstadija var ilgt no 1 ½ dienas līdz vairākiem gadiem. Pieaugušie īpatņi pārtiek galvenokārt no nektāra. Tiem kam ir grauzējtipa mutes orgāni, ēd ziedputekšņus. Bieži pieaugušie īpatņi nemaz nebarojas. Pieaugušo īpatņu mūžs ilgums ir dažas stundas līdz daži mēneši. Pasaulē ~150 000 sugas, Latvijā ~2400.

22)   Termīti – 2,5 – 140 mm gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās. Ligzdas atrodas augsnē un pat līdz 6m augstās, izturīgās virszemes būvēs, kuras veidotas no augsnes, siekalām un ekskrementiem. Visbiežāk termīti pārtiek no koksnes. Izplatīti galvenokārt tropos un subtropos. Pasaulē ~2500 sugas, vairākums Āfrikā, Latvijā nav.

23)   Tīklspārņi – ķermeņa garums no 2 mm līdz 8 cm. Tiem ir divi pāri caurspīdīgi, bagātīgi dzīsloti spārni. Kāpuriem ir sūcējtipa mutes orgāni, pieaugušiem – grauzējtipa. Pārtiek galvenokārt no laputīm, to kāpuriem un olām. Attīstās ar pilnīgu pārvēršanos. Pasaulē ~4500 sugas, Latvijā ~40.

24)   Tripši – ķermenis 0,5 – 2 mm garš. Tumši kukaiņi ar dūrējsūcējtipa mutes orgāniem. Spārni šauri un gari, apmale ar matiņiem. Dzīvo uz augiem, arī augsnē. Sūc augu sulu. Vairums sugu atrodamas tropos. Attīstās ar nepilnīgu pārvēršanos. Pasaulē ~4000 sugas, Latvijā ~80.

25)   Vaboles jeb Cietspārņi – sugu skaita ziņā lielākā kukaiņu klases kārta. Kermeņa garums no 0,25 mm līdz 22 cm. Latvijā lielākā ir dižā briežvabole, kuras garums sasniedz 7,5 cm. Galvas sānos ir fasetacis, starp tām var būt 1 – 3 pāri parasto actiņu. Galvas priekšpusē atrodas taustekļi, kuru formas ir ļoti daudzveidīgas. Grauzējtipa mutes orgāni. Kājas dažādi veidotas.  Priekšspārni cieti, hitinizēti, pārklāj vēderu. Pakaļspārni plēvveidīgi, salokāmi. Dažām vabolēm spārnu nav. Daudzām sugām uz vēdera atrodas skaņu orgāni jeb stridulācijas aparāts. Izdotajām skaņām ir netikai aizsargfunkcijas, bet tās ir arī iekšsugas komunikācijas līdzeklis. Attīstās ar pilnīgu pārvēršanos. Kāpuriem labi attīstīta galva ar spēcīgiem žokļiem. Kāpuri mitinās galvenokārt augsnē uz augiem, retumis ūdenī. Pēc noteikta laika kāpurs iekūņojas. No kūniņas izšķiļas pieaudzis īpatnis. Vaboļu attīstības cikls ilgst no dažiem mēnešiem līdz pat 7 un vairāk gadiem. Arī mūža ilgums ir ļoti dažāds – no pāris dienām līdz vairākiem gadiem. Lielākais mūža ilgums, 45 gadi, fiksēts kādai krāšņumvabolei. Pieaugušās vaboles dzīvo zemsegā, uz augiem, augsnē un ūdenī. Pārtiek no augu vai dzīvnieku izcelsmes barības. Pasaulē ~350 000 sugas, Latvijā vairāk kā 3000. Ir uzskats, ka pasaulē varētu būt pat vairāki miljoni sugu.

26)   Vēdekļspārņi –  kermeņa garums 1 – 6 mm. Reizēm tos pieskaita pie vaboļu kārtas. Mutes orgāni reducējušies. Segspārni rudimentāri, saglabājušās tikai sīkas plāksnītes. Lidspārni lieli, plati, vēdekļveidīgi. Vēders sastāv no 10 posmiem. Ķermenis tārpveidīgs. Parazitē plēvspārņos, blaktīs, taisnspārņos. Pasaulē ~300 sugas, Latvijā nav pētītas.

27)   Viendienītes – vidēji lieli kukaiņi, ķermeņa garums 5 – 30 mm. Spārni caurspīdīgi, bagāti dzīsloti. Pieaugušās barību neuzņem, mutes orgāni tām reducējušies. Dzīvo no dažām stundām līdz 10 dienām, bieži tikai vienu dienu. Pasaulē ~2000 sugas, Latvijā – 48.

28)   Zvīņenes – 8 – 20 mm garas. Attīstās bez pārvēršanās. Ķermenis vārpstveidīgs, lokans, to klāj sudrabaini, zvīņveidīgi sariņi. Grauzējtipa mutes orgāni. Dzīvo slēpti augsnē zem akmeņiem arī telpās. Attīstās ar nepilnīgu pārvēršanos. Pasaulē ~400 sugas. Latvijā 2 – 4 sugas.

Izmantotā literatūra

1.       Enciklopēdija Latvijas Daba

2.       Latvijas Padomju Enciklopēdija

3.       Zooloģija 6. un 7. klasei

4.       Brittanica Encyclopedia 98

5.       Encarta Encyclopedia 98

6.       Compton’s Interactive Encyclopedia