KVALITĀTES SERTIFIKĀTI ISO 9000

Rīgas Tehniskā Universitāte

KVALITĀTES SERTIFIKĀTI ISO 9000

Referāts

2000.gada maijs

Gundega Fokina 3.kurss, bakalauri 961 RMB 147

Saturs

Saturs.......................................................................................................................................... 2

Ievads.......................................................................................................................................... 3

Kas ir kvalitāte?..................................................................................................................... 3

Kvalitātes nodrošināšanas termini un definīcijas......................................................................... 5

Kvalitātes vadības sistēmas......................................................................................................... 7

ISO 9000............................................................................................................................... 7

TQM...................................................................................................................................... 8

QS 9000................................................................................................................................ 8

TickIT un ISO 9000-3............................................................................................................... 9

HACCP.................................................................................................................................. 9

Kvalitātes nodrošināšana, kontrole, vadība un uzlabošana........................................................ 11

Kvalitātes nodrošināšana...................................................................................................... 12

Kvalitātes uzlabošana........................................................................................................... 14

Kvalitātes pārvaldība (vadīšana)............................................................................................ 14

Kvalitātes sistēmas.............................................................................................................. 15

ISO sērijas standarti.................................................................................................................. 17

Starptautiskā Standartizācijas Organizācija............................................................................ 17

ISO 9000 standartu sērijas vispārējā struktūra........................................................................ 18

Papildinošie standarti........................................................................................................... 19

Kvalitātes vadības sistēmas Latvijā............................................................................................ 21

Izmantotā literatūra.................................................................................................................... 23

Ievads

Kas ir kvalitāte?

Definējot terminu kvalitāte, ir jāatšķir šā vārda sadzīviskā nozīme no termina, ko lieto saistībā ar ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu. Ikdienā mēs ļoti bieži lietojam vārdu “kvalitāte”, lai izteiktu savu viedokli par konkrētu preci vai tās īpašībām. Mēs sakām: “Šī prece nav kvalitatīva!”, bet vai prece kļūst mazāk kvalitatīva tāpēc, ka mums tā nepatīk, ka mēs neprotam ar to rīkoties, vai arī vienkārši mēs no tās esam gaidījuši vairāk? Bet, ja veikalā uzdotu jautājumu, kas ir kvalitāte, mēs saņemtu daudz dažādas atbildes:

·         kādam kvalitatīvas varbūt ir tikai dārgas preces;

·         cits galveno uzmanību pievērš garantijas laikam, cits dizainam, kādam svarīgs ir iepakojums, bet citam pārdevēja, kura preci pārdot.

To visu apkopojot, mēs varam teikt, ka kvalitāte ir klienta jeb pircēja cerību vai vēlmju un ražotāja doto parametru piepildījums konkrētajā precē.

Starptautiskā Standartizācijas Organizācija (ISO) definē kvalitāti šādi: Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām un paredzamajām vajadzībām. (ISO-8402)

Kā secinājums no augstākminētā – ražotājam, lai izdzīvotu un palielinātu klientu skaitu, līdz ar to arī pārdošanas apjomu, patērētāja jeb klienta vēlmes ir ļoti svarīgas. Katram ražotājam vajadzētu mēģināt atbildēt uz vairākiem jautājumiem:

1.    Kas ir mūsu klients?

2.    Kādas ir klienta prasības?

3.    Kāds ir mūsu ražotais produkts vai pakalpojums?

4.    Kā mūsu produkta raksturlielumi atbilst klienta prasībām?

Ikvienam uzņēmumam – privātam vai valsts, lielam vai mazam, ražojošam vai pakalpojumu sniedzējam – ir vadība. Tā ir sistēma, kas apvieno visas uzņēmuma darbības jomas, sākot no globālās plānošanas un beidzot ar piegādi. Tas, cik šī sistēma ir kvalitatīva un darboties spējīga, būtiski nosaka uzņēmuma veiksmi un panākumus.

Kvalitātes sistēma un kvalitātes nodrošināšana ir tie instrumenti, kas šā gadsimta vēsturē ir pierādījuši savas priekšrocības un ietekmi atsevišķu valstu, gan kontinentu konkurentspējā. To starptautiski atzinuši ne tikai uzņēmēji un valsts institūcijas, bet arī dažādu valstu patērētāji.  

Katram uzņēmumam izveidota sava vadības sistēma, bet ir jautājums – vai tā atbilst kādam starptautiskam standartam. Gan Latvijas, gan citu valstu uzņēmumi vēlas konkurēt pasaules tirgū. Lai to darītu veiksmīgi, faktiski nav citu iespēju kā izveidot vadības sistēmu atbilstoši kādam no starptautiskajiem standartiem.

Atzītākie no tiem ir ISO 9000, ISO 14000, HACCP, kā arī BS 8800, QS 9000.

Kvalitātes jēdziena nozīme pēdējo 15 gadu laikā ir būtiski mainījusies. Pirms vairāk nekā 10 gadiem uzsvars tika likts uz precēm, tas ir, kvalitāte nozīmēja izstrādājumu atbilstību klienta prasībām un specifikācijām. Vēlāk šī definīcija sāka ietvert klientu izpratnes elementus un to formulēja kā “klientu cerību attaisnošana un pārsniegšana”. Patlaban kvalitātes jēdziens vairs neattiecas uz ražošanas procesu vien. Tas ir plaši izvērsts un ietver gan organizācijas iekšējo darbību un ārējās saimnieciskās aktivitātes, gan arī noieta tirgu, ieskaitot sabiedrību, piegādātājus, akcionārus, darbiniekus un vadību.

Tagad kvalitāte ietver tādus atšķirīgus elementus kā darba apstākļu uzlabošana, darbavietas dažādības veicināšana, vides veselības uzlabošana, tirdzniecības veicināšana un konkurētspējas palielināšana.

Papildus tam, ka kvalitāte var būt visaptveroša, to vienmēr ir iespējams arī uzlabot. 

Kvalitātes nodrošināšanas termini un definīcijas

§  Apelāciju komisija – institūcija, kurai ir uzdots izskatīt apelācijas, kas ir iesniegtas šo noteikumu darbības sfērā. Apelāciju komisijas locekļus nozīmē LR Kvalitātes nodrošināšanas koordinācijas padome.

§  Atbilstības sertifikāts – dokuments, kas izdots saskaņā ar sertifikācijas sistēmas noteikumiem un apstiprina, ka sertificētā produkcija, process vai pakalpojums atbilst noteiktam standartam vai kādam citam normatīvam dokumentam.

§  Auditors – ir persona, kuru ir apstiprinājusi LR Kvalifikācijas komisija kā kompetentu auditēt kvalitātes sistēmas kopā ar vadošo auditoru noteiktās nozarēs.

§  Deleģēta kompetenta institūcija – cilvēku grupa vai organizācija, kura ir nodemonstrējusi spējas un resursus noteiktu uzdevumu veikšanai.

§  Korekcijas pasākums – rīcība, lai novērstu radušos kļūmju, neatbilstību, defektu vai citu nevēlamu norišu cēloņus un nepieļautu to atkārtošanos.

§  Kvalitātes audits – sistemātiska un neatkarīga analīze, lai pārliecinātos, vai rīcība kvalitātes jomā un iegūtie rezultāti atbilst plānotiem pasākumiem un vai šie pasākumi ir lietderīgi un piemēroti mērķa sasniegšanai.

§  Kvalitātes rokasgrāmata – dokuments, kas nosaka kvalitātes politiku un apraksta organizācijas kvalitātes sistēmu (ISO standarts 8402). Piezīme: Kvalitātes nodrošināšanas rokasgrāmata parasti nesatur īpašuma rakstura informāciju un to var izmantot klienti un trešās puses novērtētāji.

§  Kvalitātes sistēmu pašnovērtēšanas aptaujas lapa – jautājumu apkopojums saskaņā ar kuriem pretendents novērtē pats savu kvalitātes sistēmu sertifikācijas sagatavošanas nolūkiem.

§  Kvalitātes pārvaldības rokasgrāmata – dokuments, kurā noformulēta organizācijas kvalitātes politika un aprakstīta tās kvalitātes sistēma, bet kurš paredzēts vienīgi organizācijas iekšējai lietošanai. Piezīme: Kvalitātes pārvaldības rokasgrāmata var saturēt informāciju, kas attiecas uz īpašuma tiesībām.

§  LR Kvalifikācijas komisija – ir institūcija, kuru ir pilnvarojusi LR Kvalitātes nodrošināšanas koordinācijas padome un, kura darbojas kā ekspertu grupa kvalitātes speciālistu kvalifikācijas apstiprināšanai un reģistrēšanai Nacionālajā reģistrā. Komisijas tiesības un pienākumi detalizētāk ir doti tās nolikumā.

§  Neatbilstība – atšķirība starp standartā definēto prasību un kvalitātes sistēmas dokumentācijā vai reālā situācijā konstatēto prasības realizāciju, ja šī atšķirība iespaido kvalitāti.

§  Pretendents – organizācija, kura ir iesniegusi pieteikumu sertifikācijas iestādei veikt tās kvalitātes sistēmas auditu, bet kurai vēl nav piešķirta sertifikācija.

§  Sertificēta organizācija – organizācija, kura ir saņēmusi atbilstības sertifikāciju.

§  Sertifikācijas sistēma – darbības un vadības noteikumu kopums, lai veiktu produkcijas, procesu vai pakalpojumu sertifikāciju.

§  Sertifikācijas zīme, sertifikācijas atbilstības zīme – aizsargāta zīme, kas izdota saskaņā ar sertifikācijas sistēmas noteikumiem un ar noteiktu ticamību apstiprina, ka sertificētā produkcija, process vai pakalpojums atbilst noteiktam standartam vai kādam citam normatīvam dokumentam.

§  Sertifikāts – apstiprinājums, ka organizācijas kvalitātes sistēma ir auditēta un konstatēta tās atbilstība noteiktām prasībām.

§  Vadošais auditors – persona, kuru ir apstiprinājusi LR Kvalifikācijas komisija kā kompetentu organizēt un vadīt kvalitātes sistēmu auditus, sastādīt novērtēšanas pārskatus un pieņemt lēmumus par sistēmas atbilstību noteiktām prasībām.    

Kvalitātes vadības sistēmas

Katram uzņēmuma ir izveidota sava vadības sistēma, bet ir jautājums vai tā atbilst kādam starptautiskam standartam. Gan Latvijas, gan citu valstu uzņēmumi vēlas konkurēt pasaules tirgū. Lai to darītu veiksmīgi, faktiski nav citu iespēju kā izveidot vadības sistēmu atbilstoši kādam no starptautiskajiem standartiem. Atzītākie no tiem ir ISO 9000, ISO 14000, HACCP, kā arī BS 8800, QS 9000 un TickIT.

Viens no izplatītākajiem ir Eiropas kvalitātes vadības sistēmām ir ISO 9000. Tas ir piemērojams jebkuras nozares uzņēmumam. Nav būtiski vai tas sniedz pakalpojumus, ražo, vai tas ir valsts vai privāts uzņēmums. Nav svarīgs arī tā lielums.

ISO 9000

ISO 9000 standartu pirmoreiz ieviesa 1979.gadā Lielbritānijā. Taču tā pirmsākumi meklējami Japānā, kur produkcijas kvalitātes uzlabošanai tika ieviests standarts, kas veicināja Japānas uzņēmumu produkcijas konkurētspēju pasaules tirgū. Vēlāk, ņemot vērā japāņu sasniegumus, amerikāņi secināja, ka arī viņiem ir nepieciešami savi standarti, un sāka pievērst lielu uzmanību produkcijas kvalitātei. Savukārt Eiropa, lai spētu konkurēt, izveidoja savus standartus, tikai novēršot japāņu un amerikāņu sistēmu kļūdas.

ISO 9000 standarta uzsvars tiek likts nevis uz produkta kvalitāti, bet gan uz vadības sistēmas izveidošanu uzņēmumā kopumā. Sistēmā ir iesaistīti visi uzņēmuma darbinieki – no ģenerāldirektora līdz apkopējai. Standarta divi galvenie virzieni ir:

1.    darbs ar klientu;

2.    uzņēmuma rūpes par savas vadības sistēmas nepārtrauktu pilnveidošanu.

Tātad nepietiek ar standarta ieviešanu un sertifikāta saņemšanu, uzņēmuma regulāri sava vadības sistēma ir jāpārskata un jāpilnveido.

ISO 9000 aptver visus pamatprocesus, kas notiek uzņēmumā, izņemot finansu daļu, jo to reglamentē valsts likumdošana un starptautiskās normas. Tomēr standarts pieļauj arī finansu vadības ietveršanu sistēmā.

Standarts palīdz nodrošināt klientu vajadzību skaidru izpratni, nostiprina labas attiecības ar piegādātājiem, nodrošina produktu un pakalpojumu visefektīvāko kvalitātes pārvaldību, veicina darbinieku prasmju un kompetence nemitīgu pilnveidošanos. Uzņēmuma, kas ievieš ISO 9000 standartu ir divas priekšrocības – iekšējās un ārējās.

TQM

TQM ir visaptverošās kvalitātes pārvaldības Iekšējās – vadība un darbinieki labāk izprot problēmas, palielinās darba ražīgums, samazinās brāķu un defektu novēršanas izmaksas, uzlabojas darbinieku noskaņojums, informācijas apmaiņa, pieaug rentabilitāte.

Arējās priekšrocības – ir ļoti labs mārketings, nodrošina produkta vai pakalpojuma kvalitāte, uzlabotas attiecības ar klientiem, kas dot iespējas atrast jaunus tirgus, un nopietna attieksme pret kvalitāti.

Sākumā organizācijas sistēmu vairāk ieviesa tās ārējo priekšrocību dēļ – lai palielinātu tās tirgus daļu vai gūtu iespēju piedalīties konkursos, taču praksē iekšējie uzlabojumi bieži vien pārsniedz ārējos. Nepareizi būtu uzskatīt, ka līda ar sistēmas ieviešanu uzņēmums nepieļauj kļūdas. Taču standarts nodrošina tūlītēju praventīvu rīcību, lai kļūda neatkārtotos.

QS 9000

QS 9000 ir auto rūpniecības standarts.

Sistēma ir veidota uz ISO 9000 bāzes, taču to izmanto tikai auto ražotāji. QS 9000 radies Amerikā, kur to izveidoja lielās autoražotājfirmas, lai nodrošinātu automašīnām īpašu tehnisko kvalitāti un drošību. Tā prasības ir ļoti stingras. Pašlaik Latvijā par šo standartu uzņēmēji vēl tikai interesējas.

TickIT un ISO 9000-3

TickIT un ISO 9000-3 standartu izmanto datoru programmatūras izstrādē, arī tas izveidots uz ISO 9000 bāzes. TickIT ir izveidots vairāk ieteikuma formā, nevis kā standarts, striktāks prasībās ir ISO 9000-3. Standarts nodrošina programmu kļūdu atklāšanu un novēršanu. Latvijā vairākas firmas šos standartus jau ir ieviesušas.

sistēma.  Tas nav standarts, bet izcilas uzņēmējdarbības modelis. Tā ir nākamā pakāpe pēc ISO 9000 vai ISO 14000 standarta ieviešanas. TQM ir izcila vadības sistēma, kas nepieļauj neatbilstības, tāpēc to novēršana nav nepieciešama. Tā iekļauj orientēšanos uz klientiem, administrācijas un kvalitātes pilnveidošanas vadību, darbinieku atklātību, līdzdalību un iniciatīvu, lēmumu pieņemšanu, pamatojoties uz faktu izvērtēšanu.

ISO 14000 ir starptautiski atzīts vides vadības sistēmas standarts. Struktūras un prasību ziņā tas ir līdzīgs ISO 9000, taču ISO 14000 iekļauj arī vides nekaitīguma nodrošināšanas prasības. Uzņēmuma ir jāizveido vides pārvaldības programma un politika, uzņemoties saistības vides piesārņojuma novēršanā, jāveic vadības pārskati u.c. Šo standarti izmanto uzņēmumi, kas ar savu darbību var ietekmēta apkārtējo vidi, piemēram, ķīmiskās rūpnīcas. Standarts ir specifisks, saistīts ar vides jautājumiem un Latvijā nav ļoti pieprasīts. Taču, ņemot vērā Eiropas Savienības prasības, kuras vides jautājumi ir vieni no primārajiem, tuvākajos gados ražotājiem būs īpaši jādomā par atbilstību ISO 14000 standartam.

HACCP

HACCP ir pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēmas izveidošanas standarts. Tas nav starptautiski atzīt visām valstīm, atšķirīgi standarti ir Vācijai, Dānijai, Lielbritānijai. Taču pamatelementi, kas palīdz nodrošināt pārtikas nekaitīguma sistēmas darbību, visiem ir kopīgi. Tā kā likumdošanā nav precīzi noteikts, pēc kuras valsts standartiem jāveido pārtikas nekaitīguma sistēma Latvijā, uzņēmumi, ieviešot HACCP, izmanto galvenokārt Dānijas vai Lielbritānijas standarta elementus. Likumdošana tikai nosaka, ka sistēmai pārtikas uzņēmumos jābūt un tai jānodrošina iekārtu darbība, noliktavu atbilstība pārtikas produktu uzglabāšanai utt. HACCP sistēma samazina produkcijas zudumus, jo radušās problēmas novērš jau ražošanas laikā. Tas savukārt ietaupa ražošanas izmaksas, jo koncentrē tehniskos resursus procesa kritiskajos punktos. Kopumā tas nodrošina zemākas pārtikas pārstrādes izmaksas un palielina produkcijas pieprasījumu.

Pašlaik būtiska problēma visiem Latvijas uzņēmumiem ir darba vides drošības un veselības jautājumu risināšana, ņemot vērā ieinteresēto pušu – darbinieku, klientu, pircēju, sadarbības partneru, apdrošinātāju – prasība. Drošības vadība nav brīva izvēle, bet gan būtiska daļa no uzņēmuma vajadzībā. Tai jāpievērš tāda pati uzmanība kā jebkurām biznesa aktivitātēm.

Kvalitātes nodrošināšana, kontrole, vadība un uzlabošana

Lai nerastos pārpratumi ISO 9000 standartu sērijas izpratnē un pielietošanā ļoti lietderīgi ir orientēties dažādos ar kvalitāti saistītos jēdzienos un elementos.

W.Edwards Demings, pazīstams kā starptautiskās kvalitātes kontroles pamatlicējs un vairāku kvalitātes kontroles grāmatu autors, iedala kvalitātes nodrošināšanu četros cits citam sekojošos posmos:

·         plānot – noteikt mērķus, standartizēt darba procedūras un apmācīt personālu;

·         izpildīt – veikt plānoto darbu;

·         pārbaudīt – pārbaudīt atbilstību plānam;

·         rīkoties – novērst neatbilstības, ja tādas ir radušās.

Att.  1 Deminga cikls

Riņķveida cikls attiecas uz vairākiem elementiem kvalitātes problēmu risināšanā, tajā skaitā arī uz kvalitātes vadību.

Kas ir kvalitātes vadība?

Saskaņā ar ISO 8402 kvalitātes vadības definīcija: darba paņēmieni un darbība kvalitātes prasību apmierināšanai. (Piezīme: kvalitātes vadība ietver procedūras un darbības saimnieciskās efektivitātes sasniegšanā, veicot procesa uzraudzību un novēršot kvalitātes apļa posmu neapmierinošo rezultātu cēloņus).

Šo definīciju var izteikt vienkāršākiem vārdiem: kvalitātes vadība ir pārbaude vai process noris saskaņā ar plānoto. Vadību var realizēt ar dažādiem līdzekļiem, piemēram, testēšanu, inspekciju, uzraudzību utt. Vadība nozīmē to, ka ir iespējams mērīt procesa rezultātu pret neteiktiem kritērijiem un ietekmēt procesu jebkuru noviržu vai neatbilstību gadījumā. Kvalitātes vadību jāsaprot visplašākajā nozīmē un “mērījumi” šajā gadījumā ir kvalitātes auditi, verifikācijas, inspekcija, pašpārbaude vai atsauksmes no klientiem. Šādā izpratnē mērot procesa parametrus, var sekot tā attīstībai un ietekmēt procesu virzību tā, lai neizlaistu neatbilstošus produktus. Procesu vadībā var iekļaut arī procedūras, kas pamatojas uz statistikas datu reģistrēšanu un apstrādi.

Šāda vadība ir plaši pazīstama kvalitātes problēmu risināšanā un tā ir ieguvusi nosaukumu statisko procesu vadība (SPC), citos avotos arī statisku procesu kontrole.

No Att.  1 izriet, ka Deminga aplim (PDRP ciklam) būtu jāvirzās pa augšupejošu spirāli un tas nozīmē, ka katrs spirāles vijums, jeb viena cikla beigas neatgriežas tajā pašā punktā, bet augstākā prasību līmenī. Protams, ir iespējam atgriezties tajā pašā līmenī, vai pat zemākā, bet tas nebūs pareizi realizēts PDRP cikls. Abus procesus apraksta sekojoša shēma, kurā parādītas atšķirības starp vadīti procesu un nevadīti procesu.

Deminga modelis ir universāls un tas attiecas ne tikai uz vadību, bet arī uz cietiem elementiem – kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes uzlabošanu.

Kvalitātes nodrošināšana

Definīcija: kvalitātes sistēmā iekļautā plānotā rīcība un pastāvīgie pasākumi, lai radītu pārliecību par objekta atbilstību kvalitātes prasībām.

Tātad viens no kvalitātes nodrošināšanas uzdevumiem ir pārliecības radīšana par objekta atbilstību kvalitātes prasībām jeb klienta uzticības nostiprināšanu. Uzticības izraisītājs šajā gadījumā var būt: firmas vadība (iekšējā kvalitātes nodrošināšana), piegādātājs kopumā, jo tas vispārliecinošāk var klientam iedvest uzticību par to, ka līgumā formulētās saistības attiecībā uz kvalitāti tiks izpildītas (ārējā kvalitātes nodrošināšana).

Daži kvalitātes nodrošināšanas instrumenti:

·         produktu/sistēmu sertifikācija;

·         produktu testēšana un rezultātu protokolēšana;

·         kvalitātes politikas izvērtēšana;

·         kvalitātes rokasgrāmatas (var būt dažādas pēc uzdevuma);

·         tirgus atsauksmes;

·         patiesa reklāma.

Att.  2 Galvenie kvalitātes nodrošināšanas instrumenti

Kvalitātes vadība un nodrošināšana ir saistīti jēdzieni un tādēļ dažkārt grūti atšķirami, piemēram, kvalitātes sistēmu veidošana un tās auditi. Tie ir orientēti gan uz procesa vadību, gan uz pārliecības nostiprināšanu par kvalitātes atbilstību noteiktām prasībām. Šos abus jēdzienus veļ varētu skaidrot sekojoši: kvalitātes vadība ir operacionālie līdzekļi kvalitātes prasību izpildīšanai, un kvalitātes nodrošināšana ir uzticības nodrošināšana minēto pasākumu veikšanā, kā uzņēmuma iekšienē, tā arī attiecība uz klientu un varas iestādēm.

Kvalitātes uzlabošana

Kvalitātes uzlabošanas problēma kļūst aktuāla, ja firma vēlas samazināt kļūmju skaitu un ar to saistītos kvalitātes zudumus. Vēl kvalitātes uzlabošanas iemesli ir klienta prasību paaugstināšana, konkurences palielināšanās, jauni zinātnes un tehnikas sasniegumi uc.

Definīcija: organizācijas rīcība darbības un procesu tehniskās un ekonomiskās efektivitātes pastāvīgā paaugstināšanā, lai nodrošinātu organizācijas un patērētāju labklājību.

Kvalitātes uzlabošana ir nepārtraukts process un tas ir liels pārbaudījums katrai organizācijai. Šim nolūkam ir nepieciešams visu organizācijas dalībnieku atbalsts un piedalīšanās.

Kvalitātes pārvaldība (vadīšana)

Definīcija: visas vispārējās darbības funkcijas, kas nosaka kvalitātes politiku, mērķus un atbildības, un to ievieš ar sekojošiem līdzekļiem: kvalitātes plānošana, kvalitātes vadība, kvalitātes nodrošināšana un kvalitātes uzlabošana kvalitātes sistēmas ietvaros.

Tādējādi kvalitātes pārvaldība organizē visus citus kvalitātes pasākumus, kā kvalitātes nodrošināšanu, kontroli un uzlabošanu (skat. Att.  3). Par kvalitāti visplašākā šī jēdziena nozīmē, protams, ir atbildīgi visu līmeņu vadītāji, bet kvalitātes pārvaldība ir firmas augstākā līmeņa vadītāju kompetencē. Kvalitātes pārvaldības galvenais uzdevums ir organizācijas kvalitātes politikas un kvalitātes mērķu noteikšana.

Kvalitātes pārvaldība darbojas kvalitātes sistēmas ietvaros un tā ievēro arī ekonomiskos aspektus.

Kvalitātes sistēmas

Definīcija: organizācijas struktūra, darbība, procesi un līdzekļi, kvalitātes vadīšanas īstenošanai.

ISO ir izstrādājusi standartus kvalitātes sistēmām, kas paredzēti lietošanai, ja piegādātājam jāpierāda kvalitatīvu produktu piegādes iespējas. Šie standarti ir pazīstami kā ISO 9000 sērijas standarti.

Standarti nosaka galvenos kvalitātes sistēmas elementus. Katra elementa relatīvais nozīmīgums ir atkarīgs no atbilstošās nozares īpatnībām un klientu prasībām.

Kvalitātes sistēmai jābūt pēc iespējas detalizētai un konkretizētai. Bez tam tai jābūt dokumentētai atbilstoši ISO 9000 sērijas standartiem.

Att.  3 Galvenās atbilstības novērtēšanas komponentes

Testēšana Tehnikas process, kas tiek veikts testēšanas laboratorijā un beidzas ar testēšanas protokoliem un testēšanas pārskatu;

Inspekcija Novērtēšanas process, kuru veic speciālisti un dod savu subjektīvu slēdzienu par produkta, procesa vai pakalpojuma atbilstību noteiktām normatīvi- tehniskām prasībām. Inspekcija var izmantot testēšanas pakalpojumus.

Sertifikācija Salīdzināšanas process, ko veic speciālisti- novērtētāji, kuri salīdzina testēšanas, inspekcijas un kvalitātes sistēmas audita rezultātus ar prasībām kādas ir izvirzītas produktam, procesam vai pakalpojumam un pieņem lēmumu par sertifikāta vai sertifikācijas licences izsniegšanu, noraidīšanu, atcelšanu vai anulēšanu.

Akreditācija Visu iepriekš minēto institūciju kompetences novērtēšana.

Kā redzams no Att.  3 sertifikācijai pakļaujas trīs objekti: produkti, sistēmas un personāls.

Ar normatīvi – tehniskām prasībām parasti saprot trīs līmeņu dokumentus: likumdošanas aktus 9parlamenta likumus, MW rīkojumus, ministru rīkojumus), standartus un lokālus darbības normatīvus dokumentus (rūpnīcu, uzņēmumu iekšējos standartus).

ISO sērijas standarti

Starptautiskā Standartizācijas Organizācija

Kas tad ir ISO?

ISO – nacionālo standartizācijas institūciju asociācija ir lielākā starptautiskā organizācijas pasaulē tehniskajās nozarēs, dibināta 1947.gadā. Pēc 1995.gada datiem ISO ir pārstāvētas 103 valstis.

ISO darbības galvenais mērķis ir veicināt standartizācijas un ar to saistīto nozaru attīstību, tādā veidā sekmējot preču un pakalpojumu apmaiņu, attīstot sadarbību intelektuālajā sfērā, zinātnē, tehnikā un ekonomikā.

Darbs ISO tiek veikts tehniskajās komitejās un apakškomitejās.

Pēc 1992.gada datiem šajā organizācijā darbojās:

·         176 tehniskās komitejas (TC);

·         630 apakškomitejas (SC);

·         1827 darba grupas (WG);

·         18 pētniecības grupas.

Katru gadu standartizācijas aktivitātēs piedalās vairāk par 30 000 ekspertiem no visām dalībvalstīm kā rezultātā ir nopublicēti vairāk par 10 000 ISO standartiem.

Att.  4 ISO 9000 sērijas standartu izmantošana

ISO 9000 standartu sērijas vispārējā struktūra

ISO 9000 sērijā ir pieci galvenie standarti:

1.    ISO 9000 Kvalitātes vadības un kvalitātes nodrošināšanas standarts. Norādījumi izvēlei un lietošanai.

2.    ISO 9001 Kvalitātes sistēmas. Modelis kvalitātes nodrošināšanai projektēšanā/attīstībā, ražošanā, montāžā un pakalpojumu sniegšanā.

3.    ISO 9002 Kvalitātes sistēmas. Modelis kvalitātes nodrošināšanai ražošanā, montāžā un pakalpojumu sniegšanā.

4.    ISO 9003 Kvalitātes sistēmas. Modelis kvalitātes nodrošināšanai beigu inspekcijā un testēšanā.

5.    ISO 9004 Kvalitātes vadība un kvalitātes sistēmas elementi. Norādījumi.

ISO 9001-9002-9003 standarti ir izveidoti kā modelis un satur “Kvalitātes sistēmas prasības”, kas ir piemērojamas sistēmu projektēšanā un tās novērtēšanā. Tie var tikt izmantoti arī kvalitātes vadības iekšējiem mērķiem, piemēram, iekšējam auditam un pārskatu sastādīšanai par kvalitātes vadības sistēmu.

ISO 9000 un ISO 9004 ir norādījumi vadītājam, lai saprastu efektīvas kvalitātes vadības sistēmas izveidošanas un uzturēšanas nepieciešamību un nozīmīgumu.

ISO 9001 satur divdesmit elementus vai “kvalitātes sistēmas prasības”, kas pārklāj projektēšanu vai jaunas produkcijas izstrādi, sagādi, ražošanu, montāžu un pakalpojumu sniegšanu utt., praktiski visas uzņēmuma struktūras.

Att.  5 ISO 9001, 9002 un 9003 darbības sfēru salīdzinājums

Papildinošie standarti

ISO standarti ir vispārīgi. Tie nav adresēti konkrētai industrijas nodaļai, bet ir piemērojami visiem biznesa vai produktu tipiem, pakalpojumu sniegšanai tai skaitā.

Strādājot ar šiem standartiem jāievēro, ka produkta definīciju bez tradicionālās nozīmes var attiecināt arī uz:

1.    Aparatūru;

2.    Programmatūru;

3.    Pakalpojumiem;

4.    Apstrādātiem materiāliem.

Bez galvenajiem ISO 9000 sērijas standartiem, kuri tika apskatīti, vēl ir tā saucamie papildinošie standarti. Tie ir sekojoši.

Kvalitātes vadības un kvalitātes nodrošināšanas jomā:

·         ISO 9000-2 Pamatnorādījumi ISO 9001, 9002, 9003 lietošanai;

·         ISO 900-3 Norādījumi ISO 9001 lietošanai programmatūras izstrādei, piegādei un uzturēšanai;

·         ISO 900-4 Norādījumi programmas vadībai.

Kvalitātes vadība un kvalitātes sistēmas elementi:

·         ISO 9004-2 Norādījumi pakalpojumiem;

·         ISO 9004-3 Norādījumi apstrādātiem materiāliem;

·         ISO 9004-4 Norādījumi kvalitātes uzlabošanai.

Norādījumi kvalitātes sistēmu auditam:

·         ISO 10011-1 Audits;

·         ISO 10011-2 Kvalifikācijas kritēriji kvalitātes sistēmu auditoriem;

·         ISO 10011-3 Auditu programmu vadība.

Kvalitātes nodrošināšanas prasības mērinstrumentiem:

·         ISO 10012-1 Metroloģiskās atbilstības sistēmas mērinstrumenti.

Dažādi norādījumi:

·         ISO 10 013 Norādījumi kvalitātes rokasgrāmatas veidošanai (projekta stadijā)

Kvalitātes vadības sistēmas Latvijā

Latvijas uzņēmējs tikai pēdējo gadu laikā sācis izjust spēcīgo starptautisko kompāniju konkurenci, kas piedāvā kvalitatīvas preces un pakalpojumus par pieņemamām cenām. Patlaban kvalitāte drīzāk ir izdzīvošanas, nevis uzlabošanas jautājums. Tā kā iestāšanās Eiropas Savienībā arvien vairāk kļūst par realitāti, organizācijām jāsāk domāt par pieaugošo konkurenci. Klienti jau tagad meklē kvalitāti par konkurētspējīgu cenu. Arvien biežāk klientam noteicošais faktors par kāda produkta iegādi ir kvalitāte un tikai tad cena.

Uzņēmumiem, kas ir atkarīgi no vietējā tirgus, jāpievērš lielāka uzmanība apkārt notiekošajam. Klientam uzlabojas izpratne par kvalitatīvām precēm un pakalpojumiem, kas savukārt izmaina viņu prasības.

Vēl nav par vēlu sākt domāt, kā kvalitāte var uzlabot uzņēmējdarbību un kā konkurētspēju. Organizācijām, kas Latvijā to jau ir paveikušas, tagad ir taustāmi finansiāli ieguvumi. Svarīgi, lai uzņēmumi sāktu saprast kvalitātes nepieciešamību un aktīvi veiktu atbilstošus pasākumus, ja vien tie nevēlas padoties konkurences cīņā.

Pašlaik Latvijā nav daudz uzņēmumu, kuru darbība būtu apliecināta ar ISO 9001 (9002). Pēc Latvijas Kvalitātes asociācijas datiem, Latvijā ir 40 sertificētu uzņēmumu, kas ieviesuši ISO 9000 standartu, un aptuveni tikpat daudz, kas strādā, lai sertifikātu iegūtu. Ieviest kvalitātes pārvaldes nav viegli un lēti. Izveidot standartiem atbilstošu vadības sistēmu uzņēmums ar saviem spēkiem vien nevar. Prasību izpildi veicina sadarbība ar konsultāciju firmām. Informācijas trūkuma dēļ uzņēmuma vadība nereti nespēj saskatīt standarta sertifikāta priekšrocības un tā nepieciešamību. Dažkārt sistēma tiek ieviesta tikai tad, ja kāds klients vai sadarbības partneris to pieprasa vai arī konkurējošais sertificētais uzņēmums gūst panākumus.

Ir daudz mazo uzņēmumu, kas labprāt ieviestu kādu standartu, taču tiem trūkst līdzekļu, lai izmantotu konsultāciju firmu pakalpojumus. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir citas prioritātes – mārketings, nevis vadības sistēmas sakārtošana. Apzinoties šo situāciju, konsultāciju firma izveidojusi īpašu mācību programmu ISO 9000 ieviešanai. Tiek plānota arī ISO 14000 un HACCP standartu mācību programmas izveidošana.

Standartus speciālisti izstrādājuši vairākus gadus, un tie iekļauj visus elementus, kas nepieciešami veiksmīgai uzņēmuma darbībai.

Izmantotā literatūra

1.    Latvijas Zinātņu akadēmijas Sertifikācijas centrs “Kvalitātes vadības pamati”  - Rīga, 1996.-500 lpp.

2.    Elvita Rudzīte . “Izsrādāta mācību programma standarta iegūšanai”. Ekonomika 20 –24 lpp.- 2000/1.

3.    Msc.oec. Jānis Bole. “Kvalitātes sistēmas atbilstīgi ISO 9000 sērijas standartu prasībām. LZRA   20 – 25 lpp. Pēteris Sliede “Kvalitātes vadības sistēmas un ISO 9000”.

4.    Inga Zviedre “HACCP sistēma pārtikas drošības atslēga” Kvalitāte 1999/3.