Kvalitātes vadības kompleksā sistēma

Saturs

                                                                                                             lpp.

Ievads                                                                                                 2.

I.                   Kvalitātes vadības kompleksā sistēma                                    3.

1.      Mērķi                                                                                             4.

2.      Tieksme pie pilnveidošanas                                                           4.       

3.      Pamatprincipi                                                                                5.       

1)      Ražošanas procesa kontrole                                                          5.

2)      Uzskatāmība un kvalitātes rādītāju novērtēšana                           6.

3)      100% izstrādājumu pārbaude                                                        6.       

4)      Pakāpeniskā kvalitātes uzlabošana                                                7.       

4.      Tālākā kvalitātes uzlabošana                                                         7.       

5.      Kvalitātes vadības nodaļas loma                                                   7.       

6.      Kārtība uz darba galda                                                                  8.       

7.      Nepilna iekārtu noslogošana                                                          9.       

8.      Ikdienišķa iekārtu pārbaude                                                          9.       

9.      Kontroles metodes un līdzekļi                                                      9.                   

10.  Automātiskie kļūdu novēršanas līdzekļi                                       10.                 

11.  N=2                                                                                               10.     

12.  Analīzes metodes                                                                          10.                 

13.  Kvalitātes pulciņi                                                                           11.        

II.                Kvalitātes vadības principi ASV                                            11.                 

Secinājumi                                                                                           12.                 

Bibliogrāfiskais saraksts                                                                      12.                 

Ievads

            Pašlaik ekonomikā var novērot tādu lietu, ka tāds rādītājs, kā kvalitāte spēlē vienu no vadošām lomām produkcijas ražošanas vadībā, kā arī tā tālākā kustībā. Attīstītās valstīs kvalitātes vadība pievērš visu to nodaļu īpašu uzmanību, kas ietekmē saražotas produkcijas vai piedāvāto pakalpojumu kvalitāti. Labākai mijiedarbībai un efektīvāku rezultātu sasniegšanai Rietumu uzņēmumos tiek izstrādātas dažādas pieejas kvalitātes vadībai.

            Produkcijas kvalitāte (ieskaitot mūsdienīgumu, tehnisko līmeni, defektu neesamību, drošību ekspluatācijā ) ir viens no galvenajiem līdzekļiem konkurences cīņā, pozīciju aizņemšana un noturēšana tirgū. Tāpēc firmas pievērš īpašu uzmanību augstas kvalitātes nodrošināšanai piemēram uzstādot kontroli visās ražošanas procesa stadijās, sākot ar izmantojamo izejvielu un materiālu kvalitātes kontroles un beidzot ar noteikšanu vai saražotais produkts apmierina tehniskus raksturojumus un parametrus ne tikai to izmēģinājumu gaitā bet arī ekspluatācijas gaitā, bet sarežģītām iekārtām – piedāvājot arī noteiktu garantijas termiņu pēc iekārtu uzstādīšanas pasūtītāja uzņēmumā. Tāpēc produkcijas kvalitātes vadība kļuva par ražošanas procesa pamatdaļu un tiek vērsta ne tikai uz defektu vai gatavas produkcijas brāķa novēršanu, bet vairāk uz produkcijas kvalitātes pārbaudi ražošanas gaitā.

 

I.                  Kvalitātes vadības kompleksā sistēma

Visplašāk šī sistēma tiek lietota Japānu firmās un uzņēmumos visā pasaulē, tāpēc šajā punktā mēs apskatīsim Japānas pieredzi.

Japāņi plaši izmanto statistiskās kvalitātes kontroles un tehnoloģisko procesu regulēšanas metodes. Japāņi atbalsta personāla statistisko metožu masveidīgu apmācību. Rezultātā šīs metodes tiek pielietotas visur. Bet kvalitātes vadības kompleksā sistēma sastāv ne tikai no šīm metodēm. Eksistē daudz dažādu pieeju šīs sistēmas darbības spējas.

Ražošanas nodaļu atbildība – svarīgāka koncepcija. Tā nozīmē, ka pamat atbildība par produkcijas kvalitāti tiek nodota ražošanas personālam nevis kvalitātes kontroles nodaļai. Tas ir pirmais solis, kuru ir jāizdara jebkuras rietumu kompānijas vadībai, ja tā nopietni skatās uz kvalitātes problēmām.

Ražošanas pilnveidošanas un pieredzes uzkrāšanas gadi palīdzēja japāņu ražošanai realizēt daudzas jaunas pieejas kvalitātes pilnveidošanā. Daudzas no tām tiek veiksmīgi pielietotas meitas uzņēmumos ASV. Norādītās pieejas daudzās lietās ir pretējas tam, kam ir pierasts ticēt Rietumos. Daudzas no tām ir pavisam jaunās, bet dažās ir paņemtas no rietumu koncepcijām. Daudzie pamatprincipi pieder pie pēdējās kategorijas, tai laikā kad japāņu kvalitātes vadības sistēma stipri atšķīrās no Rietumos pieņemtām.

 

Grupēšanas pazīme	Koncepcijas
1.      Organizācija	Ražošanas nodaļu atbildība
2.      Mērķi	Ieradums pie uzlabošanas Tieksme pie pilnveidošanas
3.      Pamatprincipi	Ražošanas procesa kontrole Uzskatāmība un kvalitātes rādītāju novērtēšana Kvalitātes prasību ievērošana Līnijas apstādīšana Patstāvīga kļūdu labošana 100% - produkcijas pārbaude Pakāpeniskā kvalitātes uzlabošana
4.      Principi, kas veicina tālāko kvalitātes pilnveidošanu	Kvalitātes uzlabošanas procesa organizēšana Sīkpartiju ražošana Kārtība uz darba galda Ieplānota nepilna slodze Ikdienišķa iekārtu pārbaude
5.      Kontrole metodes un līdzekļi	Problēmu konstatēšana Automātiskie kļūdu novēršanas līdzekļi Analīzes metodes Pirmā un pēdēja izstrādājuma kontrole (N=2) Kvalitātes pulciņi

1.     Mērķi

Kvalitātes vadības kompleksai sistēmai ir divi saistītie mērķi. Galvenais – tieksme pie pilnveidošanas. Lai realizētu šo mērķi, strādniekos audzina ieradumu pie pastāvīgas produkcijas uzlabošanas.

Rietumos industriālas ražošanas mērķi, parasti, ir nemainīgi vismaz līdz nākamā finansu gada sākuma, kad var uzstādīt jaunus mērķus. Šie nemainīgie mērķi tiek uzskatīti par normu un vadības uzdevums ir minimizēt novirzi no šis normas. Parasti rietumu kompānijās kontrolē materiālu izdevumu budžetu, kā arī citus rādītājus ieskaitot produkcijas kvalitāti. Kontrole, protams, kalpo stabilitātes uzturēšanai, bet kamēr rietumu kompānijas panāk stabilitāti, japāņu – pilnveido ražošanu.

2.     Tieksme pie pilnveidošanas

Tieksme pie pilnveidošanas tiek vērsta uz pilnveidošanas sasniegšanu. Šis mērķis ir daļēji tuvs, bet daļēji pretējs tam, kas ir stāstīts rietumu kvalitātes vadības grāmatās un ko praktizē vairums rietumu ražošanas kompānijas. Parādīsim dažas kopējas un pretējas lietas.

Kopējs: kvalitātes līmeni dotajā laikā periodā nosaka izstrādājuma sakritības pakāpe ar tā projekta raksturojumiem.

Pretējs: rietumu ražošanā īslaicīgs mērķa norādījums kvalitātes ziņā izej no noteikta brāķētu izstrādājumu procenta pieņemuma. Japānā kvalitātes cīņas mērķi ir pastāvoša brāķētu izstrādājumu ražošanas līmeņa pārvarēšana un tieksme pie izstrādājuma pilnīgas sakritības ar tehnisko dokumentāciju.

Kopējs: kvalitāte ir atkarīga no marketinga, projektēšanas, iepirkumu, tehnoloģiju izstrādājumu, kvalitātes kontroles, iepakošanas, piegādāšanas un klientu apkalpošanas nodaļu darbības, kā arī no ražošanas nodaļām.

Pretējs: rietumu uzņēmēji ir pārliecināti, ka ir nepieciešams tiekties pie noteiktā optimālā kvalitātes līmeņa, tā kā pircēju tieksmei apmaksāt papildus piepūles produkcijas uzlabošanai ir savas robežas. Japāņu uzņemēji seko stratēģijai, kas neignorējot kvalitātes uzlabošanas izmaksas, tiek balstīta uz tā, ka pastāvīgā kvalitātes uzlabošana ir par iemeslu tirgus daļas paplašināšanai un galu galā tieksmē iekarot visu tirgu.

Jāatzīst, ka termins “nulles efekts”, kas ir līdzīgs terminam “pilnveidošana” ir amerikāņu ražošanas izdomājums. Bet ja japāņu kompānijas vadītāju uzprasīt, kāds ir viņa mērķis produkcijas kvalitātes ziņā, viņš droši vien atbildēs: “nulle defektu”.

Jēdziens “nulle defektu” ir labi pazīstams arī Rietumos. Daudzas kompānijās ir programmas “nulle defektu”, kuru ietvaros strādniekiem iedvesmo domu par brāķa nepieļaujamību. Gandrīz visās programmās spiediens ir uz iedvesmošanas metodi. “Nulles defektu” ideja principā ir tik pārliecinoša, ka vairums gadījumos nes savus augļus. Praktiski vienīgā organizējošā mēra ir “nulles defektu” programmas koordinatora iecelšana un speciālas komitejas izveidošana. Vienīgais metodiskais paņēmiens ir brāķa iemeslu novēršanas metožu demonstrējošo shēmu izlikšana, lai strādnieki varētu redzēt brāķa iemeslus.                    

Turpretī japāņu kvalitātes vadības kompleksā sistēma, ar to orientāciju uz perfekta izstrādājuma ražošanu, ir saistīta ir pilnīgu atbildības par izstrādājumu kvalitāti pārdalīšanu un balstās uz daudziem palīgprincipeim, koncepcijām, metodēm un šī mērķa sasniegšanas līdzekļiem.

Kā jau bija teikts augstāk japāņiem labāk patīk termins “nulle defektu” nekā “pilnīgums”. Termins “nulle defektu” labāk atspoguļo japāņu marketinga stratēģijas, kas paredz cīņu par kvalitātes uzlabošanu tirgus paplašināšanai, jēgu.

3.     Pamatprincipi

            Pastāv septiņi kvalitātes vadības kompleksās sistēmas pamatprincipi: ražošanas procesa kontrole, uzskatāmība un kvalitātes rādītāju novērtēšana, kvalitātes prasību ievērošana, līniju apstādināšana, patstāvīgā kļūdu labošana, 100% izstrādājumu pārbaude un to pakāpeniskā uzlabošana. No tiem pirmie divi pēc svarīguma ir vienādi un ir saistīti viens ar otru.  

1)      Ražošanas procesa kontrole

Ražošanas procesa kontrole – tā ir Rietumu kvalitātes vadības sistēmas standarta prasība. Šis princips nozīmē ražošanas procesa regulēšana nosakot izstrādājumu kvalitātes rādītāju to apstrādāšanas procesā. Rietumu uzņēmumu kontrole tiek veikta ražošanas procesa atsevišķos etapos. Kvalitātes kontroles vadībās ir norādījumi kā izvēlēties to ražošanas procesa etapu, kuru pašlaik ir jākontrolē. Šeit tiek izmantota pieņemšanas kontroles metode.

Japāņu kvalitātes vadības kompleksā sistēmā svarīga ir vispārējā ražošanas procesa kontrolēšana. Citiem vārdiem sakot, kvalitātes pārbaude ražošanas gaitā notiek visos ražošanas etapa procesos. Protams, vispārējo kvalitātes kontroli nevarētu atļauties neviena kompānija, tāpēc ka tai vienkārši pietrūktu kontrolieru. Acīmredzami, tehniskās kvalitātes kontroles nodaļai vajadzētu gandrīz tik pat daudz kontrolieru cik strādnieku, lai varētu nodrošināt kvalitātes pārbaudi visos ražošanas posmos. Tas ir par iemeslu tam, kāpēc kvalitātes kontrole tiek uzlikta uz ražošanas nodaļām nevis uz tehniskās kontroles nodaļām. Jo vienīga vispārējas kontroles iespēja ir kontrole no pašu strādnieku puses. Šai gadījumā katra darba vieta var kļūt par kvalitātes pārbaudes punktu.

2)      Uzskatāmība un kvalitātes rādītāju novērtēšana

     

Otrs princips, uzskatāmība un kvalitātes rādītāju novērtēšana, ir rietumu principa “kvalitātes rādītāju noteikšanas” tālāka attīstība.

Japāņu uzņēmumos uzskatāmie stendi ir izlikti visur. Tie paskaidro strādniekam, administrācijai, pasūtītājiem un klientiem kādi kvalitātes radītāji tiek pārbaudīti, kādi ir projekta tekošie rezultāti, kādas kvalitātes uzlabošanas programmas ir realizācijas procesā, kas saņēma prēmijas par labu kvalitāti u.t.t. Daži no stendiem ir elektroniskā ekrānu formā: tie signalizē, kad ir nepieciešama personāla palīdzība.

Bez šaubām Rietumu kvalitātes radītāji aizņem svarīgu vietu japāņu uzņēmumos, taču uzskatāmības nodrošināšana – tas ir japāņu sasniegums. Stendos tiek izliktas goda atzīmes un citas balvas, kuras saņēma brigadieri vai atsevišķie darbinieki. Kaut kas tamlīdzīgs ir katrā japāņu uzņēmumā.

Kā piemēru apskatīsim firmu MATSHUSHITA, kas ražo ledusskapjus. Kvalitātes pārbaudei tiek izmantotas rūpīgi nokolibrētas mērīšanas iekārtas un skaitītāji. Kad šis iekārtas netiek lietotas tās glabā stikla kastēs, tādas kā juvelierizstrādājumu veikalos. Tur ir arī dažas nostiklotas istabas, kas ir domātas izstrādājumu kvalitātes pārbaudei: kontroles- mērīšanas laboratorija, siltumatdošanas mērīšanas laboratorijas, stipruma un skaņu izolācijas izmēģinājuma laboratorijas, kopējo izmēģinājumu laboratorijas u.t.t. Galīgas savākšanas cehā, kur ledusskapjos tiek ieliktas paplātes grīdas spīd kā operāciju zālē.

3)      100% izstrādājumu pārbaude

100% izstrādājumu pārbaude nozīmē, ka ir jākontrolē katrs izstrādājums, nevis izvēles izstrādājums no partijas. Šis princips tiek lietots tur, kur tas ir iespējams – komplektējošos mezglos un detaļās. Ja nav vērts pārbaudīt katru komplektējošo izstrādājumu, piemērām, ir ļoti dārgi to darīt manuāli bet automātiskā kontrole ir gandrīz neiespējama, tad ir jābalstās uz N=2 principu. Tas ir pārbaudīt divus izstrādājumus no partijas: pirmo un pēdējo. Bet mērķis, tomēr, ir pilnveidot procesu tā, lai varētu veikt 100% izstrādājumu pārbaudi.

Galvenais ar ko atšķiras japāņu pieeja no Rietumos pieņemtas ir gatavas produkcijas kvalitātes kontrole. Standartās Rietumu metodes jēga balstās uz visas izstrādājumu partijas kvalitātes novērtēšanas pēc statistiskās izvēles rezultātu kontroles. Šī metode ir zināma kā partijas kontroles statistiskā pieņemšana. Pašlaik visās grāmatās ir iekļautas armijas standarta tabulas MIL-STD-105D, eksistē arī šo tabulu starptautiskie standarti.

Statistikas tabulas un partijas izvēles kontrole vairs netiek izmantotas Japānā. Pēc japāņu domām, ir sekojoši iebildumi pret šis metodes:

·      Pats jēdziens “izstrādājumu partija” ir svešs ražošanas sistēmai “JUST IN TIME” (tieši laikā). Jo tai ir raksturīga zema uzkrāšanas līmeņu uzturēšana. Skaitās, ka ir labāk kontrolēt katru detaļu, lai varētu laikus konstatēt brāķi, to izlabot un tādā veidā nepieļaut brāķēto izstrādājumu partijas ražošanu.

·      Norādītās statistikas tabulās figurē tāds rādītājs kā “pieņemamais kvalitātes līmenis” – pieļaujamais brāķēto izstrādājumu skaits uz 100 vienībām. Tagad japāņiem ir daži brāķēti izstrādājumi uz miljonu vienību tāpēc tabulu lietošana ir bezjēdzīga.

·      Tiem, kas tiešām nopietni apskata kvalitātes problēmu, statistiskās izvēles metode ir nepieņēmāma, tāpēc ir jācenšas pārbaudīt katru izstrādājumu.

4)      Pakāpeniskā kvalitātes uzlabošana

Pēdējais princips - pakāpeniskā kvalitātes uzlabošana ar projektu palīdzību. Uz ekrāniem, kas ir uzstādīti japāņu uzņēmumos, bieži ir informācija par tekošiem kvalitātes uzlabošanas projektiem, kas atrodas realizācijas procesā noteiktā cehā. Uz šiem ekrāniem var būt arī informācija par projektiem, kas jau tagad ir realizēti.

Visspilgtāku iespaidu atstāj ekrāni, kur ir attēloti projektu realizācija kvalitātes vadības jomā, kas ir uzstādi kompānijas NIHON RADIATOR rūpnīcā.

Uzdevums ir kvalitātes vadības projektu realizācijā katrā nodaļā. To jēga ir pieradums pie uzlabošanas, kas no kompleksas kvalitātes vadības pozīcijas ir svarīgāk nekā rūpīgā sekošana, cik augsti ir uzlabojis kvalitāti kāds darbinieks.

Nevar apsvērt, ka nevienu neinteresē kvalitātes pakāpes uzlabošana. Parasti japāņu firmās ir komitejas, kuru funkcijas ir izskatīt kvalitātes uzlabošanas projektus. Komitejas atlasa labākus projektus un izveido speciālās projektēšanas grupas, kas nodrošina to realizāciju.    

4.     Tālākā kvalitātes uzlabošana

Tā kā atbildība par kvalitāti ir nodota atbilstošiem izpildītājiem un kompleksas kvalitātes vadības principi ir ievesti dzīvē, vadības nodaļas uzdevums ir kvalitātes uzlabošanas procesa lielākas efektivitātes nodrošināšana.

5.     Kvalitātes vadības nodaļas loma

Kas tad paliek kvalitātes vadības nodaļai, ja galvenā atbildība par kvalitātes kontroli ir nodota ražošanas nodaļām? Japāņi atbild, ka tai ir jāpalīdz visam kvalitātes vadības procesam. Šī nodaļa palīdz novērst defektu rašanas iemeslus, seko uzlabošanu ievešanai, tehnoloģiskas disciplīnas ievērošanai, kopā ar iepirkumu nodaļu kontrolē ražošanu piegādātāju rūpnīcās, vada kadru apmācības un sagatavošanas procesu kvalitātes vadības jomā. Kvalitātes vadības nodaļa vairs nenodarbojās ar pārbaudei izvēlēto izstrādājumu izlasi. Tomēr šeit nodarbojās ar sarežģītākām vai speciālo tehnisko zināšanu prasošām pārbaudēm: ķīmisko laboratorijas analīžu rīkošanu, stingruma pārbaudi, izstrādājumu kopējo tehnisko raksturojumu novērtējumu u.t.t.

Kvalitātes vadības nodaļas personāls var pildīt kvalitātes instruktoru funkcijas. Pamatatbildība par kvalitāti ir uz ražotājiem. Japānā lielā tirāžā tiek izdots brigadieru un meistaru žurnāls. Dažās rūpnīcās meistariem ir inženieru kvalifikācija.

Loma, kuru spēlē kvalitātes vadības nodaļa nav vienāda dažādās kompānijās. Praktiski visi piekrīt, ka tai ir jāpilda organizatoriskas funkcijas. Taču praksē pastāv starpības, sevišķi tehniskas kvalitātes pārbaudes ziņā.

Viens no kvalitātes kontroles veidiem, ar kuru nodarbojās rietumu rūpnīcās un pavisam nenodarbojas analoģiskās japāņu rūpnīcu nodaļas, ir ieejas kontrole. Rūpējoties par kvalitāti jau ražošanas posmā, japāņu ražotāji panāca šīs kontroles nevajadzību. Ražotāja kvalitātes garantija parasti ir tik droša, ka komplektējošus izstrādājumus var nosūtīt cehos tad, kad tie atnāk, netērējot laiku uz to pārbaudi pēc JUST IN TIME metodes.

KAWASAKI rūpnīcā piegādes kvalitātes kontrole attiecās tikai uz pusfabrikātiem, ko iepērk no amerikāņu kompānijām. Tai laika 65% no detaļām, kas nāk no meitas uzņēmuma no Japānas netiek pārbaudīti. Ja izstrādājums jau ir gatavs to nevar sadalīt atsevišķās daļās un pārbaudīt mezglu un detaļu kvalitāti. Bet tas arī nav vajadzīgs, ja kvalitāte rūpīgi kontrolējās ražošanas procesā.

Mazie partiju apjomi, tā ir atslēga pie ražošanas metodes JUST IN TIME. Bet tas ir arī nepieciešams, lai savlaicīgi atklāt brāķi. Tas ir svarīgi gan produkcijas kvalitātes uzlabošanai, gan ražošanas efektivitātei.

6.     Kārtība uz darba galda

Pirmkārt kārtība – tā ir drošības tehnikas prasība. Otrkārt kārtība rāda, ka cilvēks ir lepns strādāt savā uzņēmumā. Bet tomēr galvenais kārtības iemesls japāņu rūpnīcās ir kvalitātes kontrole. Loģiski, ka nekārtīga darba vieta veicina arī nolaidību darbā. Un otrādi: kārtīgā darba vieta veicina darba iemaņu attīstību un produkcijas kvalitātes uzlabošanu.

Japānā ražošanas telpu sakārto paši strādnieki neviss speciāli sagatavots personāls. JUST IN TIME ražošanas sistēma prasa darba spēka lielu mobilitāti. Bieži strādnieki, kas pašlaik nav iesaistīti pamatoperācijās, sakārto teritoriju vai pilda citu līdzīgu darbu.

7.     Nepilna iekārtu noslogošana

Nepilna noslogošana palīdz nodrošināt produkcijas izlaidumu pēc dienas grafika. Bet tai ir arī saistības ar kvalitātes kontroli. No vienas puses nepilna noslogošana ļauj īslaicīgi apstādināt plūsmas līnijas, ja tas ir saistīts ar kvalitātes problēmām. No otras puses nepilna noslogošana izslēdz pārmērīgu darba intensifikāciju, iekārtu, instrumentu un apkalpojošā personāla pārslogošanu. Tādā veidā var novērst brāķi, kas rodas steigas rezultātā. Savukārt tas samazinās periodiskas ražošanas apstādināšanas vajadzību. 

8.     Ikdienišķa iekārtu pārbaude

Rietumu ražotāji bieži pieļauj iekārtu darbību ar pārslogošanu un lieki paļaujas uz tekoša remonta nodaļu, tai laikā, kad japāņu strādnieki uzmanīgi skatās pēc savām iekārtām. Piemērām strādnieks katru rītu pārbauda savu iekārtu.

Priekš strādniekiem, kas pirmkārt rūpējās par kvalitāti, ikdienišķā iekārtu pārbaude ir pilnīgi dabiska lieta, tā kā iekārtas nolaists stāvoklis parasti ir brāķa iemesls. Dažās rietumu rūpnīcās strādnieki arī vadās pēc šī principa, toties kopēja tendence ir nerūpīgā un neuzmanīga attieksme pret darba iekārtām.

9.     Kontroles metodes un līdzekļi

Kontroles metodes, ko izmanto Japānā sastāv no: defektu atklāšanas metodēm, automātisko kļūdu labošanas izmantošanas, pirmā un pēdēja parauga kontroles, analīzes metodēm un kvalitātes pulciņiem. Japāņu sistēmā brāķa iemeslu atklāšana skaitās tik svarīga, ka rūpnīcu vadība dažreiz speciāli samazina strādnieku skaitu ražošanas nodaļās, lai atklātu sarežģītības, saistītas ar kvalitātes uzturēšanas vajadzībām. Brāķa iemeslus var atklāt ar tiešas meklēšanas metodi, negaidot, kad radīsies ražošanas problēmas. Ar to var nodarboties strādnieki pārtraukumos vai kvalitātes pulciņi.

10.            Automātiskie kļūdu novēršanas līdzekļi

Cilvēki vienmēr darīs kļūdas, bet var tā saplānot ražošanas procesu, lai novērstu daudzas no tām. Japānā ir speciālas iekārtas BAKAYOKE, ar kurām tiek nodrošinātas ražošanas iekārtas. Tās kontrolē novirzes no normālas procesa gaitas. Automātiskās kontroles līdzekļi prot reģistrēt tādas novirzes, kā nepareiza iekārtas darbība, instrumenta nodilumu.

Katra izstrādājuma automātiskas pārbaudes līdzekļi ļoti noderīgi starpmezglu un detaļu izgatavošanā. Tomēr konveijera apstādināšana ir vienkāršāka kļūdas novēršanas metode.

11.               N=2

Automātiskās iekārtas kvalitātes kontrolē ir vērts lietot, ja ražošana ir liela, sīksēriju ražošanā tas nav izdevīgi un kvalitāte tiek kontrolēta manuālā veidā. Ja process ir nestabils, t.i. dotā detaļa netiek izgatavota pietiekami bieži, lai varētu novērst visus iespējamus brāķa iemeslus, tad pārbauda izstrādājumu lielāku daļu vai arī 100% detaļu. Stabilākiem procesiem tiek izmantota izvēles kontrole, rietumu uzņēmumos tā ir balstīta uz gadījuma izvēles principa. Taču Japānā tiek lietota nevis gadījuma izvēle, bet izvēle, kas sastāv no diviem izstrādājumiem (N=2) – pirmā un pēdējā. Pēc japāņu loģikas, stabilā procesa gadījumā pēc pirmā un pēdējā izstrādājumu parametru pārbaudes var novērtēt visas partijas kvalitāti, tai laikā, kad pēc gadījuma izvēles nevar. Ja pirmais un pēdējais izstrādājumi ir kvalitatīvi, tad process ir stabils un visi izstrādājumi ir kvalitatīvi.

12.          Analīzes metodes

Ražošanas procesā noteiktas problēmas ir jāpēta un jāanalizē. Tādas analīzes rīki ir: kvalitātes dispersijas kartes, līknes, kas attēlo defektu radīšanas biežumu un tendences, kontroles kartes (ar augšējās un apakšējās robežu norādi). Dotas metodes ir labi pazīstamas Rietumu kvalitātes kontroles speciālistiem, tai laikā. Kad Japānā tos prot izmantot daudzi strādnieki un brigadieri.

13.     Kvalitātes pulciņi

Kvalitātes pulciņus var apskatīt ka drošu līdzekļi pēdējo ražošanas defektu novēršanā, tos kas tomēr rādās pēc visu iepriekšējo līdzekļu izmantošanas. Bet kvalitātes pulciņi nevar atrisināt kvalitātes problēmas bez citu līdzekļu pielietošanas.  Dažas Rietumu kompānijas izmanto kvalitātes pulciņus, lai attīstītu atbildības sajūtu. 

II.               Kvalitātes vadības principi ASV

Kvalitātes vadība uzņemuma mēroga ir uzlikta uz kvalitātes kontroles centrālo dienestu. Tā funkcijās ietilpst kvalitātes rādījumu izstrāde, kvalitātes pārbaudes metodes un izmēģinājumu vadības kartība, reklamāciju analīze un to noregulēšanas kārtība, defektu un brāķa radīšanas iemeslu atklāšana un to novēršanas noteikumi.

Kontroles nodaļa cieši kontaktē ar atbilstošām ražošanas nodaļām, kā arī ar rūpnīcas kvalitātes kontroles nodaļām. Viena no svarīgākām centrālā dienesta funkcijām ir visa darba, kas ir saistīts ar kvalitātes kontroli, plānošana un koordinēšana.

Kvalitātes vadības principus, kas ir izmantoti ASV firmās var noformulēt sekojoši:

Ø  Darbam, kas ir vērsts uz kvalitātes uzlabošanu, ir jābūt firmas stratēģijas sastāvdaļai. Kvalitātes uzlabošanas process tiek realizēts pamatojoties uz konkrēto programmu izstrādi.

Ø  Kvalitātes vadībā galvenais nevis kontrole, bet bezdefektu darbs. Augsta produkcijas kvalitātes, kā rāda pieredze, tiek nodrošināta galvenokārt, nodrošinot dezdefektu ražošanu, nevis caur gatavas produkcijas kontroli. Tādas sistēmas izmantošana ļauj likvidēt iespējamus laika un materiālu zaudējumus, samazināt vadības aparāta izdevumus, noteikt defektus ražošanas gaitā un novērst tos uzreiz uz vietas, nodrošināt visu nodaļu darbību ar minimālām izmaksām.

Ø  Piegādātājiem ir jābūt partneriem. Amerikāņu firmu specifika ir tāda, ka tām ir vairāki konkurējošie savā starpā viena un tā paša produkta piegādātāji. Lai samazinātu firmas materiālu krājumu lielumu – gala produkcijas ražotāji piespiež tos glabāt savus piegādātājus, nesamazinot to lielumu. Tā kā to glabāšanas un transportēšanas izmaksas tāpat ir iekļauti ražošanas izmaksās un ietekmē gala produkta cenu, ražošanas efektivitāte nepalielinās. Ciešas saites ar ierobežoto piegādātāju skaitu ļauj paaugstināt piegāžu drošību, samazināt ieejas kontroles izmaksas, uz vietas novērst brāķi piegādātājās detaļās.

Ø  Kvalitātes paaugstināšana. Pastāvīga kvalitātes paaugstināšana – nemainīga prasība praktiski visās amerikāņu, japāņu un Rietumeiropas firmās, pie tam šī prasība iekļauj sevī arī jautājumus, kas ir saistīti ar produkcijas kvalitāti.

Secinājumi

Apskatītām kvalitātes vadības sistēmām piemīt kopējās īpašības, bet tas ir dažādas pamatpieejās. Visas sistēmas izmanto pieeju JUST IN TIME (tieši laikus), kas ļauj minimizēt ražošanas izmaksas, un arī kvalitātes vadības izmaksas. Taču Japāņu uzņēmumos atbildība par produkcijas atbilstību standartiem ir uzlikta uz pašiem strādniekiem, bet Rietumu rūpnīcās uz speciālo dienestu. Tāpēc es uzskatu, ka Japāņu kompleksā kvalitātes vadības sistēma ir efektīvāka. Vēl viena Japāņu sistēmas priekšrocība ir tā, ka nav ieejas izejvielu un detaļu kvalitātes pārbaudes, kas spēlē lielu lomu ražošanas izmaksu minimizācijā.

Nobeigumā gribu atzīmēt tādu japāņu sistēmas parādību, ka ražošanas apstādināšana. Šis faktors palīdz strādniekiem sajust lielāku atbildību par gatavas produkcijas ražošanu, tā kā šī pieeja paredz nevis ražošanas apjomu palielināšanu, bet gan kvalitātes uzlabošanu.

Bibliogrāfiskais saraksts

1.      И. Каору “Японские методы управления качеством”

2.      У. Г. Оучи “Методы организации производства: японский и американский подходы”

3.      Дж. К. Мл. Грейсон, К. О’Делл “Американский менеджмент на пороге XXI века”