PLĀNS:
Ieskats
vēsturē.
Galvenie darbības
virzieni.
Struktūra.
Elektroenerģijas ražošana.
Elektriskie
tīkli.
Elektroenerģijas tarifu sistēma.
Darbības pārskats laika posmam no 1995. gada līdz 1999. gadam.
Ieguldījumi.
Peļņa
un zaudējumi 1997. un 1998. gadā.
LATVENERGO
privatizācija.
Ieskats
vēsturē.
Latvijā pirmie elektrības uzņēmumi radās 19.
gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā – vispirms Rīgā, Liepājā, Daugavpilī un
atsevišķās vietās Ziemeļvidzemē. 1939. gadā 15. oktobrī tika iedarbināta jaunā
Ķeguma hidroelektrostacija un 22. decembrī Latvijas Ministru kabinets pieņēma
Likumu par Valsts elektrības uzņēmuma "Ķegums" dibināšanu. Tā
strādāja kopējā tīklā ar Rīgas pilsētas elektrostaciju, tādējādi izveidojot
elektrosistēmu valstī. Šis datums uzskatāms par Latvijas energosistēmas sākumu.
Kā akciju sabiedrība “Latvenergo” uzņēmums tika reģistrēts Latvijas Republikas
Uzņēmumu reģistrā tikai 1991. gada 8. Oktobrī.
Otrais pasaules karš sagrāva Latvijas
enerģētiku. Republikas elektrosaimniecību atjaunoja un attīstīja bijušās PSRS
ietvaros un tās politiskajā ietekmē. Kopš 1961. gada Latvijas energosistēma
darbojas kopējā tīklā ar kaimiņu energosistēmām. Visiem republikas rajoniem
kļuva pieejama lēta apvienotās energosistēmas elektroenerģija. Septiņdesmitajos gados turpinājās
republikas enerģētikas papildināšana ar jaunām ģenerējošām jaudām, jūtami
attīstījās 110-330 kV tīkli. No 1970. līdz 1988. gadam uzbūvēja trīs līdz sešas
110/20/10 kV apakšstacijas, 1000 km 20 kV līnijas, 1600 km zemsprieguma līnijas
ik gadu.
Pirmajos gados pēc Latvijas patstāvības
atgūšanas, valsts iekšzemes kopproduktam samazinoties divas reizes, arī
elektroenerģijas patēriņš ir stabilizējies un uzrāda pat nelielu pieaugumu, un
līdz ar Latvijas valsts tautsaimniecības kopīgo atveseļošanos var prognozēt, ka
arī Latvenergo būs arvien lielāka loma valsts kopējā progresā.
1996. gadā Latvenergo, būdams galvenais elektroenerģijas
ražotājs un piegādātājs visai Latvijai un galvenais siltumenerģijas ražotājs
Rīgai, saražoja 3013 milj. kWh, un tas ir 48,1 % no nepieciešamā
elektroenerģijas daudzuma, bet 51,5 % Latvenergo iepirka no citām valstīm,
piegādājot klientiem 6269 milj. kWh elektroenerģijas. Energosistēma izmantoja
vietējos energoresursus – hidroenerģiju, kūdru, bet importēja gāzi, mazutu,
ogles un elektroenerģiju.
Latvijas energosistēma aptver visu valsts
teritoriju. Kopējais elektropārvades
līniju garums ir 101 626 km, tai skaitā 9888 km kabeļu, bet šie skaitļi turpina
augt. Summārā elektrostacijās uzstādītā
jauda ir 2038,1 MW, tai skaitā hidroelektrostacijās – 1517,4 MW. Energosistēma
piegādāja patērētājiem arī neatkarīgo elektrostaciju un mazo HES, kuru uzstādītā
jauda ir 64,5 MW, izstrādāto elektroenerģiju.
Pēdējos gados notikušas vairākas nozīmīgas
izmaiņas: siltumapgādē tas saistīts ar a/s "Rīgas siltums"
izveidošanu, iespēju robežās tiek modernizētas apakšstacijas un rekonstruēti
elektriskie tīkli. 1996. gadā saņemts kredīts Daugavas hidroelektrostaciju
rekonstrukcijai. Praktiskā darbība rekonstrukcijas priekšdarbu veikšanai Ķeguma
HES jau sākusies. Arī sadarbība ar ASV, Vācijas, Somijas, Zviedrijas, Itālijas
un citu valstu enerģētiķiem ar katru gadu vēršas plašumā.
Kopš 1996. gada Latvenergo ar LR valdības
lēmumu nodota Latvijas Privatizācijas aģentūras pārziņā. Lai privatizējamās
valsts akciju sabiedrības Latvenergo struktūru veidotu atbilstoši privatizējama
uzņēmuma uzbūves principiem, uzsākta Latvenergo reorganizācija, ievērojot
galvenos noteikumus, tas ir, uzņēmuma struktūrai jābūt, cik vien iespējams,
ekonomiskai, saprotamai un investorus rosinošai. Reorganizācijas pirmais etaps
bija saistīts ar elektroapgādei neraksturīgu funkciju atdalīšanu. Otrajā etapā,
sākot no 1997. gada, notikušas strukturālās pārmaiņas, krasi samazināts
personāls Latvenergo administrācijā. Filiālēs tiek ieviests iekšējais
saimnieciskais aprēķins. Trešajā etapā Latvenergo paredzēts pārveidot par
holdinga koncernu ar kopīgu tehnisku, ekonomisku un personāla politiku. Meitas
uzņēmumos būs vairāk nekā 50 % mātes uzņēmuma akciju.
Galvenie darbības virzieni.
·
elektroenerģijas
un siltumenerģijas ražošana;
·
elektroenerģijas
pārvade Latvijas teritorijā;
·
elektroenerģijas
sadale un realizācija Latvijas teritorijā;
·
elektroenerģijas
iepirkšana ārpus Latvijas robežām;
·
elektroenerģijas
pārdošana patērētājiem ārpus Latvijas;
·
elektroenerģijas
tranzīta realizācija;
·
energoobjektu
projektēšana, modernizācija un rekonstrukcija;
·
energoresursu
racionālas izmantošanas veicināšana, kontrole un energotaupīgu tehnoloģiju
ieviešana;
·
vidi saudzējošu
tehnoloģiju attīstība un ieviešana;
·
līdzdalība valsts
energoapgādes ilgtermiņa plānošanā;
·
personāla
kvalifikācijas un izglītības līmeņa paaugstināšana;
·
personāla darba
apstākļu, darba un sociālās drošības uzlabošana;
·
pētniecības un
zinātnisko izstrādņu veicināšana.
Struktūra.
Privatizējamās valsts a/s Latvenergo
pārvaldes institūcijas ir akcionāru pilnsapulce, padome un valde. Akcionāru
pilnsapulci veido trīs valsts pilnvarnieki – Ojārs Kehris, Normunds Lakučs un
Ivars Uldis Pīlēns. Pilnvarniekus un padomes locekļus ieceļ Latvijas
Privatizācijas aģentūra. Padomes galvenie uzdevumi: pastāvīgi kontrolēt valdes
darbu un raudzīties, lai a/s lietas tiktu kārtotas saskaņā ar tiesību aktiem,
a/s statūtiem, kā arī akcionāru pilnsapulces un Privatizācijas aģentūras
lēmumiem. Savukārt visu Latvenergo darbu vada valde. Tā darbojas pēc akcionāru
pilnsapulces apstiprināta valdes reglamenta un savas funkcijas pilda padomes
uzraudzībā. Valde pārzina a/s lietas un atbild par tās saimniecisko darbību, kā
arī par LR tiesību aktiem atbilstošu grāmatvedību. Tagadējā Latvenergo valde:
Valdis Ginters -- a/s prezidents, valdes priekšsēdētājs; Kārlis Purnis -- a/s
viceprezidents, valdes priekšsēdētāju vietnieks; valdes locekļi: Jānis Briedis,
Indulis Frišfelds, Gunārs Jemeļjanovs, Ilmārs Stuklis, Ivars Liuziniks un
Sergejs Lokotkovs. Bet energosistēmas
vadības praktisko darbu veic Latvenergo administrācija, vadoties no padomes un
valdes lēmumiem, administrācijas vadības rīkojumiem un norādījumiem.
1999. gada 1. janvārī
LATVENERGO veido administrācija un 17 filiāles, kuru darbības raksturs ir:
elektroenerģijas ražošana – 2 filiālēs, elektroenerģijas un siltumenerģijas
ražošana - 2, elektroenerģijas pārvade - 1, elektroenerģijas sadale - 7 un
serviss - 5 filiālēs.
1998. gadā LATVENERGO struktūrā
kopumā būtiskas izmaiņas nav notikušas. Filiāļu iekšējā struktūrā notikušo
izmaiņu rezultātā ir mainījies LATVENERGO darbinieku skaits. LATVENERGO 1999.
gada 1. janvārī strādāja 7190 darbinieki. Salīdzinot ar 1998. gada 1. janvāri,
darbinieku skaits ir samazinājies par 212 cilvēkiem. Viena strādājošā vidējā
darba samaksa mēnesī 1998. gadā bija 213 lati. LATVENERGO darbinieku
kvalifikācijas paaugstināšana notika saskaņā ar Personāla sagatavošanas
koncepciju un Valdes noteiktajiem gada uzdevumiem energosistēmai.
Elektroenerģijas ražošana.
Latvenergo sistēmā pavisam ir septiņas
darbojošās elektrostacijas:
·
Rīgas
TEC-1.
Šajās termoelektrostacijās
celtniecība tika uzsākta 1954. gadā. Pirmo agregātu pieņēma ekspluatācijā 1955.
gadā, bet pēdējo - 1958. gadā. Kopumā stacijā ir uzstādīti četri turboagregāti,
seši tvaika katli un divi ūdenssildāmie katli centralizētai siltumapgādei. Uzstādītā
elektriskā jauda 129,5 MWe un siltuma jauda 616 MWth (530
Gcal). No 1997. gada Rīgas TEC-1 administratīvi pievienoja siltumcentrālei
Andrejsala ar uzstādīto jaudu 449 MWth (386 Gcal). Enerģētiskie
katli sākotnēji bija projektēti kūdras dedzināšanai, bet tā kā 60-to gadu
sākumā republikā tika pieņemts nolikums
par kūdras kā kurināmā pakāpenisku izmantošanas samazināšanu un pat pilnīgu
aizliegumu, tad 1961. gadā tie tika pārveidoti galvenokārt dabas gāzes
dedzināšanai; stacija nedaudz izmanto arī mazutu. Bet tagad situācija
ir mainījusies un pēc Valsts neatkarības atgūšanas 90-to gadu sākumā Rīgas
TEC-1 atjaunota frēzkūdras izmantošana.
Divas no četrām turbīnām ir termofikācijas tipa turbīnas ar nozartvaika
noņemšanu, bet divas ir pretspiediena tipa, kas tieši savienotas ar Rīgas
pilsētas siltuma apgādes tīklu un tāpēc var strādāt tikai koģenerācijas režīmā. Tuvākajos
gados, realizējot LATVENERGO investīciju programmu, tiek plānota pilnīga stacijas
rekonstrukcija, aizvietojot esošās enerģētiskās iekārtas ar jaunām, modernām,
tādā veidā atjaunojot tās konkurētspēju enerģijas tirgū.
·
Rīgas TEC-2.
Rīgas TEC-2 ir lielākā Latvijas
siltumelektrostacija. Pirmie divi ūdens sildkatli bija pieņemti ekspluatācijā
1973. gadā, bet pirmais enerģētiskais bloks 1975. gadā. Ceturto energobloku
iedarbināja 1979. gadā. Līdz ar to Rīgas TEC-2 sasniedza projektēto elektrisko
jaudu 390 MW. Ceturto ūdens sildāmo katlu iedarbināja 1992. gadā. Stacijas
uzstādītā jauda siltuma ražošanai ir 1237 MW (1064 Gcal/h). Līdz 1984. gadam
(10 gadus) kā vienīgo kurināmo izmantoja mazutu ar augstu sēra saturu (2,5 %).
Kopš izbūvēja gāzes vadu un gāzes sadales staciju, mazuts nodrošina kurināmā
rezerves un tā izmantošana, konkurējot ar gāzi, galvenokārt ir atkarīga no
cenas, piegādes iespējām un drošības ziemas mēnešos.
Ieguldītie finansu līdzekļi
pēdējos gados ir devuši ievērojamus uzlabojumus stacijas tehnoloģiskajā
aprīkojumā. Veikta turbīnas nr. 4 modernizācija, uzstādot atslogoto rotoru, kas
dod ievērojamu kurināmā ekonomiju. Ieviesta piedevas "Pentomag"
pievienošana mazutam katlu kurtuvēs, kas uzlabo degšanas procesu, paaugstina
katlu efektivitāti, samazina kaitīgo izmešu daudzumu un paildzina katlu cauruļu
kalpošanas laiku. Pēc Dānijas firmas projekta tika veikta reģeneratīvā gaisa
uzsildītāja blīvējumu rekonstrukcija enerģētiskajiem katliem nr. 2 un nr. 3,
kas dod gaisa piesūkumu samazinājumu un kurināmā ekonomiju. Kā arī, ir
datorizēta izlietotās gāzes un mazuta, saražotās un tehnoloģiskam patēriņam
izlietotās siltumenerģijas un elektroenerģijas uzskaite, kas nodrošina stacijas
darbības režīma operatīvo kontroli, un uzsākta pilnīga enerģētiskās iekārtas
vadības un kontroles sistēmas modernizācija, kura paredz digitālās iekārtas
izmantošanu. Veikta vesela rinda modernizācijas darbu elektrocehā, mazuta
saimniecībā, ūdens ķīmiskās sagatavošanas cehā un siltuma tīklu cauruļvadu
shēmā. Ar katru gadu paaugstinās personāla sagatavotība un profesionalitāte.
Iesāktie modernizācijas darbi turpinās. Tieši tāpēc Rīgas TEC-2 ir visas
iespējas turpmāk sekmīgi konkurēt enerģijas tirgū.
·
Pļaviņu
HES.
LATVENERGO filiāles Daugavas
HES kaskādes valdījumā ir divas hidroelektrostacijas -- Pļaviņu un Ķeguma.
Pļaviņu HES ir
lielākā hidroelektrostacija Latvijā pēc uzstādītās jaudas un atrodas ekspluatācijā jau vairāk kā 30 gadus. Stacijā
tika uzstādīti 10 hidroagregāti ar kopējo jaudu 825 MW un tā nodota
ekspluatācijā 1968. gadā. Šajos ekspluatācijas gados fiziski un morāli
nolietojušies daudzi hidrostacijas elementi, kas prasa to pakāpenisku remontu
un nomaiņu. Periodā no 1991. līdz 1996. gadam ir rekonstruēti 4 hidroagregāti,
kā rezultātā elektrostacijas jauda palielināta līdz 855 MW. Pašlaik ir
uzsākta vēl 2 hidroagregātu modernizācija, izmantojot Rietumu tehnoloģijas, kā
rezultātā vēl vairāk pieaugs stacijas jauda un efektivitāte.
·
Ķeguma HES.
Ķeguma HES sastāv
no labā krasta (HES-1) un kreisā krasta (HES-2) stacijām. HES-1
celtniecības periods ilga no 1936. līdz 1940. gadam. Tā ir nokalpojusi jau
vairāk kā 55 gadus, tāpēc arī tās pamatiekārtas un palīgiekārtas ir fiziski
nolietotas un to tālākā ekspluatācija ir stipri ierobežota. 1998. gadā tika
uzsākta stacijas rekonstrukcija, kuras laikā paredzēts nomainīt visus tās
hidroagregātus un to kontroles un vadības sistēmu. Bet HES-2 nodeva
ekspluatācijā 1979. gadā. Tajā ir uzstādīti trīs hidroagregāti ar kopējo
uzstādīto jaudu 192 MW.
·
Rīgas HES.
Rīgas HES ir
jaunākā no Daugavas hidroelektrostacijām. Tā ir novietota 14 km augšpus Rīgas
pilsētas -- Doles salā. HES nodota ekspluatācijā 1974.-1975. gadā. Stacijā ir
uz stādīti 6 hidroagregāti ar kopējo jaudu 402 MW un tie tiek darbināti arī
sinhronā kompensatora režīmā, lai regulētu frekvences elektrotīklā. Rīgas HES
ūdenskrātuves uzstādinājuma līmeņa kritums ir 18 m un kopējais aizsprostu
garums -- 15 km. Ir veikti pasākumi zemes dambja drošības paaugstināšanai,
ieviesta speciāla datorprogramma dambja stāvokļa novērošanai un analīzei, kā
arī uzsākti darbi pie stacijas ģeneratoru ierosmes sistēmas modernizācijas.
·
Aiviekstes HES.
·
Ainažu VES.
Saražotā elektro un siltuma enerģija
|
|
|
Ražotā
|
enerģija,
|
GW. h
|
|
|
|
|
|
|||
Gads |
1990
|
1991
|
1992
|
1993
|
1994
|
1995
|
1996
|
1997
|
1998
|
|||
Rīgas TEC-1 |
482
|
475
|
423
|
275
|
286
|
264
|
282
|
223
|
213
|
|||
|
Rīgas TEC-2
|
1561
|
1803
|
818
|
732
|
817
|
692
|
871
|
1205
|
1136
|
|||
|
HES
|
4469
|
3275
|
2521
|
2875
|
3303
|
2934
|
1858
|
2946
|
4302
|
|||
|
Kopējā siltumenerģija
|
8848
|
8846
|
6513
|
6028
|
6299
|
5756
|
4742
|
3989
|
3676
|
|||
|
Kopējā elektroenerģija
|
6539
|
5559
|
3762
|
3607
|
4406
|
3890
|
3013
|
4375
|
5653
|
|||
|
Kopā
|
15387
|
14405
|
10275
|
9635
|
10705
|
9646
|
7755
|
8364
|
9329
|
|||
Siltuma
enerģijas ražošana uzrādīta līdz 1992. gadam kopā ar Daugavpilī, līdz 1995.
gadam kopā ar Liepājā un līdz 1996. gada jūlijam kopā ar Termofikācijas
pārvaldē (Rīgā) saražoto.
Elektriskie
tīkli.
LATVENERGO pamatuzdevums ir Latvijas iedzīvotāju un tautsaimniecības
apgāde ar drošu un kvalitatīvu elektroenerģiju. Šim nolūkam kalpo pārvades un
sadales tīkli. Pārvadi veic Augstsprieguma tīkls pa kopumā 1 248 km garām 330
kV un 3 932 km garām 110 kV elektrolīnijām. Elektroenerģijas nodošanu no
pārvades tīkla sadales tīkliem realizē 125 apakšstacijās un sadales punktos.
Sadales tīklu apjoms uz 1999. gada 1.
Janvāri ir šāds:
·
Vidējā sprieguma
(6 kV – 20 kV) gaisvadu līnijas ……………28307 km
·
Vidējā sprieguma
(6 kV – 20 kV) kabeļu līnijas ………………3862 km
·
Zemsprieguma
(0,23 kV – 0,4 kV) gaisvadu līnijas …………..58134 km
·
Zemsprieguma
(0,23 kV – 0,4 kV) gaisvadu piekarkabeļu līnijas...29 km
·
Zemsprieguma
(0,23 kV – 0,4 kV) kabeļu līnijas ……………...6442 km
·
Vidējā sprieguma
(6 kV – 20 kV)
transformatoru
apakšstacijas………………………………………18818 km
Visu elektroenerģijas sadali veic septiņas LATVENERGO filiāles:
·
Austrumu
elektriskie tīkli;
·
Ziemeļaustrumu
elektriskie tīkli;
·
Ziemeļu
elektriskie tīkli;
·
Rietumu
elektriskie tīkli;
·
Dienvidu
elektriskie tīkli;
·
Centrālie
elektriskie tīkli;
·
Rīgas
elektrotīkls.
Elektrisko tīklu
plānveidīga attīstība un atjaunošana nepieciešamā apjomā notiek tikai trīs
pēdējos gadus. Pašreizējais tīklu attīstības un atjaunošanas apjoms ļoti
būtisku lomu ierāda elektrisko tīklu uzturēšanai un, lai saglabātu šo
elektroietaišu tehnisko stāvokli pašreizējā līmenī, ir jāveic ikgadējie
remonti. Elektrisko tīklu uzturēšanas darbu galvenais mērķis ir nodrošināt
nepārtrauktu un drošu elektrisko tīklu darbību visā to ekspluatācijas laikā.
Kopējās remonta darbu izmaksas bija 10,98 milj. latu sadales elektrotīklos un
Ls 2,24 milj. pārvades elektrotīklā. Plānojot elektrisko tīklu uzturēšanas
pasākumus, realizētas prioritātes, kas orientētas uz:
·
elektroenerģijas
zudumu samazināšanu;
·
cilvēku un vides
drošības palielināšanu;
·
elektroapgādes
drošības paaugstināšanu;
·
Elektroenerģijas
kvalitātes uzlabošanu.
Pirms remonta darbu uzsākšanas vienmēr tiek rūpīgi izvērtēta
visu veicamo pasākumu tehniskā nepieciešamība un, plānojot remonta darbus,
ievērota minimālo izmaksu politika. Apkārtējās vides un cilvēku aizsardzība
tiek nodrošināta, pastiprinātu vērību pievēršot elektrisko tīklu un
elektroietaišu apsekošanai, t. i. ekspluatācijas laikā radušos bīstamo defektu
atklāšanai, vides un cilvēku drošības garantēšanai, kā arī elektrisko tīklu
tehniskajam stāvoklim.
Visu pārvades tīkla uzturēšanu pilnīgā kārtībā nodrošina filiāle
Augstsprieguma tīkls. Veiktās apgaitas, apskates, iekārtu defektēšana un bojājumu
operatīva novēršana nodrošina iekārtu drošu darbu, kā arī personāla un
apkārtējās vides drošību.
Salīdzinājumam, galvenie izpildīto darbu
apjomi laika posmā no 1995. līdz 1998. gadam ir sekojoši:
|
Gads (Kopā
izpilde)
|
Balstu maiņa
|
Pastabu pielikšana
|
Vadu maiņa
|
Trašu tīrīšana
|
TP, SP remonti
|
Darbi 20 kV – 6 kV
|
|
Mērvienība
|
gab.
|
gab.
|
km
|
ha
|
gab.
|
gab.
|
|
1995
|
33269
|
7860
|
2141,2
|
1181,6
|
614
|
901
|
|
1996
|
29326
|
5003
|
1622
|
1178,6
|
448
|
927
|
|
1997
|
29731
|
4285
|
1790
|
2563,5
|
850
|
608
|
|
1998
|
33814
|
5577
|
1825
|
2634
|
760
|
885
|
Elektroenerģijas
tarifu sistēma.
Elektroenerģijas cenas lielums ir atkarīgs no elektroenerģijas piegādes
tīkla sprieguma. Atkarībā no tā tarifi dalās trīs sprieguma pakāpēs:
·
0,4
kV,
·
6 kV
– 20 kV,
·
110
kV un augstāka.
Elektroenerģijas cena augstākā sprieguma pakāpei ir zemāka, jo piegādes
izmaksas ir zemākas. Dažos tarifu veidos elektroenerģijas cena ir noteikta
mainīga atkarībā no diennakts laika zonām.
Atkarībā no atļautās slodzes
lieluma, elektroenerģijas lietotājus iedala trīs grupās:
·
līdz
60 kW,
·
no
60,1 kW līdz 399 kW,
·
400
kW un lielāku.
Pēc
iedzīvotāju tarifa par patērēto elektroenerģiju maksā (tarifs T-1 un T-2):
·
iedzīvotāji
valsts, kooperatīvās, pašvaldībām piederošās un privātīpašnieku mājās;
·
vasarnīcu,
personīgo māju un garāžu, kā arī dārza māju īpašnieki;
·
namīpašnieki vai
namu pārvaldītāji dzīvojamo māju apsaimniekošanas vajadzībām izlietoto
elektroenerģiju;
·
dārzkopības
sabiedrības un garāžu kooperatīvi neatkarīgi no atļautās slodzes lieluma;
·
pilsētu un
ciematu ielu apgaismošanai atkarībā no spuldžu degšanas ilguma diennakts laika
zonās.
Tarifu pārskats
elektroenerģijai iedzīvotājiem laika posmam no 1993. gada līdz 1999. gadam
(Ls/kWh):
No datuma Normāls skait. Dienas skait. Nakts skait.
01.06.93 0.01590 - -
01.11.93 0.01500 - -
01.05.95 0.01770 - -
01.11.95 0.02537 - -
01.01.96 0.02832 - -
01.07.96 0.03363 0.03658 0.02242
01.05.97 0.03700 0.04083 0.02858
šodien: 01.01.98 0.03900 0.04340 0.03037
Darbības
pārskats laika posmam no 1995. gada līdz 1999. gadam.
1995. gadā Latvenergo galvenais
uzdevums ir enerģijas ražošana un piegāde. Šajā ziņā šis gads ir bijis sekmīgs,
neskatoties uz auksto 1995. - 96. gada ziemu. Elektriskās un siltuma enerģijas
piegāde nodrošināta pilnā apmērā. Tas veikts, pateicoties kompānijas strādājošo
saskaņotam un pašaizliedzīgam darbam. Latvenergo kā jebkurš cits
infrastruktūras uzņēmums, ir cieši saistīts ar visas valsts ekonomiku, tādēļ
sāpīgi izjuta banku krīzes sekas un atsevišķu tautsaimniecības nozaru tālāko
lejupslīdi. Elektroenerģijas patēriņš 1995. gadā, salīdzinot ar 1994. gadu,
praktiski nepieauga. Uzsākta elektroenerģijas realizācijas tarifu sakārtošana
atbilstoši reālajām ražošanas un piegādes izmaksām. 1995. gadā kopīgi ar Rīgas
Domi uzsākts darbs pie akciju sabiedrības RĪGAS SILTUMS veidošanas, kas dos
iespēju veiksmīgāk risināt siltumapgādes problēmas Rīgā. Šajā gadā Latvenergo
ir arī izveidojis vēja elektrostaciju Ainažos, pabeidzis izpētes darbus un
ekonomisko parametru izvērtēšanu Daugavas kaskādes hidroelektrostaciju iekārtu
atjaunošanai. Pļaviņu hidroelektrostacijā turpinās esošo hidroagregātu
modernizācija. Augstsprieguma tīklā apjomīgākais darbs bija Salaspils
apakšstacijas modernizācija, kas turpinās arī 1996. gadā un tā ir sevišķi
nozīmīga, domājot par perspektīvo Latvijas un visas Baltijas integrēšanos
vienotā Eiropas energosistēmā. Sadales tīklu uzņēmumu prioritāte bija darbs ar
klientiem un šī darba paplašināšana, rēķinoties ar gaidāmo diferencēto dienas
un nakts tarifu ieviešanu. Tas lika vairāk uzmanības veltīt klientu
izglītošanai elektroenerģijas lietošanas jomā, jo jaunu iekārtu un tehnoloģiju
ieviešana prasīja lielu uzmanību veltīt speciālistu pārkvalifikācijai un jaunu
darbinieku piesaistīšanai.
1996. gadā privatizējamā valsts
akciju sabiedrība "Latvenergo" savu galveno uzdevumu - enerģijas
ražošanu un piegādi - veica sekmīgi, neskatoties uz to, ka ūdens pietece
Daugavā un attiecīgi elektroenerģijas izstrāde hidroelektrostacijās bija
ievērojami zemāka par plānoto. Pieprasījums pēc elektriskās un siltuma
enerģijas tika nodrošināts pilnībā, 1996. gadā piegādāti 4,69 miljardi kWh
elektroenerģijas, kā arī 3,8 miljoni Gcal siltumenerģijas. Elektroenerģijas
patēriņš, salīdzinot ar 1995. gadu, valstī saglabājās iepriekšējā līmenī. Šajā
gadā tika ieviesti diferencēti elektroenerģijas tarifi, kuri ir svarīgs
elements tirgus saimniecībai atbilstošu regulēšanas mehānismu ieviešanā
enerģētikas nozarē. Šis ir pirmais gads pēc neatkarības atgūšanas, kad
elektroenerģijas tarifi atspoguļo reālās enerģijas ražošanas, pārvades un
sadales izmaksas. Ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas atbalstu tika
izmantots 76,2 miljonu ASV dolāru liels kredīts Daugavas HES kaskādes
rekonstrukcijai. Šī projekta ietvaros noslēgts arī līgums Ķeguma HES-1
atjaunošanai un notikuši konkursi divu turbīnu un ģeneratoru nomaiņai Pļaviņu
HES. Kopā ar Vācijas energokompāniju PreussenElektra ir uzsākts Rīgas
elektrotīkla modernizācijas projekts; arī Rīgas HES, Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2
ir veikta iekārtu nomaiņa, rekonstrukcija un modernizācija. Kopumā 1996. gadā
Latvenergo elektrostaciju remontiem un modernizācijai izlietots Ls 7,32 milj.,
elektropārvades un sadales tīklu saimniecības rekonstrukcijai, modernizācijai
un atjaunošanai izlietoti Ls 6,44 milj. un ieviesti ekspluatācijā pamatlīdzekļi
par Ls 5,42 milj.; sadales tīklos atjaunoti 122 km 20 kV un 102 km 0,4 kV
elektropārvades līniju.
1996. gadā ir veikti arī
priekšdarbi Latvenergo struktūras izmaiņām, lielā mērā tās saistot ar
kompānijas privatizācijas priekšdarbiem, kā rezultātā samazināts strādājošo
skaits Latvenergo pārvaldes aparātā. Uz Latvenergo filiāles
"Termofikācijas pārvalde" un Rīgas domes siltuma apgādes organizāciju
bāzes izveidota patstāvīga akciju sabiedrība "Rīgas siltums", kura
uzsāka savu darbību 1996. gada 1. maijā.
Privatizējamā valsts akciju
sabiedrība LATVENERGO 1998. gadā sekmīgi attīstīja finansiāli saimniecisko
darbību. Veiksmīga menedžmenta rezultātā panākts būtisks lūzums saimnieciskajā
darbībā un tika nodrošināta uzņēmuma sekmīga atjaunošana un vienlaicīga
modernizācija.
1998. gadā LATVENERGO guva 48,6 miljonus
latu lielu peļņu, kas bija 2,5 reizes lielāka kā iepriekšējā gadā.
Elektroenerģijas pieprasījums valstī šajā gadā palielinājās par 1,9 %
salīdzinājumā ar 1997. gadu. Siltumenerģijas pieprasījums Rīgā bija par 7,8 %
zemāks, to galvenokārt ietekmēja samērā siltā ziema. Savās elektrostacijās
LATVENERGO saražoja 90,5 % no valstī patērētās elektroenerģijas, importēja
tikai 8,5 %, bet pārējo saražoja Latvijas neatkarīgie elektroenerģijas
ražotāji. Labvēlīgie hidrometeoroloģiskie apstākļi ļāva hidroelektrostacijās
saražot ievērojami vairāk elektroenerģijas, nekā bija plānots. Rezultātā
uzņēmuma pamatlīdzekļu atjaunošanai un modernizēšanai bija iespējams investēt
54,98 milj. latu (1,6 reizes vairāk kā iepriekšējā gadā), tādējādi sekmīgi
pildot iecerēto energosistēmas attīstības un investīciju programmu. Elektrostacijās
un tīklos tika veikta virkne tehnisku pasākumu energoapgādes drošuma un
efektivitātes tālākai paaugstināšanai, tajā skaitā elektroenerģijas zudumu
minimizēšanai, kurināmā īpatnējā patēriņa un elektroenerģijas patēriņa
ražošanai, tehnoloģisko un saimniecisko vajadzību minimizēšanai. Vērienīgi tika
izvērsta arī elektropārvades un sadales tīklu atjaunošana un modernizācija.
Elektropārvades tīklā pilnīgi modernizētas trīs 110 kV apakšstacijas un trīs 10
kV - 20 kV sadales ietaises. Tika uzsākta jaunas augstsprieguma apakšstacijas
celtniecība Ventspilī. Pavisam šajā gadā sadales tīklos atjaunots 1386 km
elektropārvades līniju, kas ir trīs reizes vairāk kā iepriekšējā pārskata gadā. Kā arī ir
paaugstināts tīklu ekspluatācijas līmenis, kā rezultātā bojājumu skaits,
salīdzinot ar 1997. gadu, samazinājies par 9 %, tāpat arī samazinājies bojājumu
novēršanas laiks. LATVENERGO pārskata gadā veiktie pasākumi komerczudumu
samazināšanai ļāva ietaupīt 3 miljonus latu. Ķeguma HES - 1
sekmīgi veikti rekonstrukcijas darbi trešajam un ceturtajam agregātam. Projekts
finansēts, pie saistot Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības Bankas līdzekļus.
Noslēgti līgumi Pļaviņu HES otrā un astotā hidroagregāta rekonstrukcijai, Rīgas
HES ierosmes sistēmas modernizācijai, kā arī Rīgas TEC-2 enerģētiskā katla
digitālās kontroles un vadības sistēmas modernizēšanas darbu uzsākšanai.
Vienlaicīgi jāatzīmē, ka 1998. gadā netika paaugstināti nedz elektro, nedz
siltumenerģijas tarifi, kā tika prognozēts agrāk. Šo LATVENERGO lēmumu atzinīgi
vērtēja klienti, jo tādējādi tika sekmēta viņu stabilitāte, kā arī visas
tautsaimniecības attīstība un konkurētspēja ārējā tirgū.
1998. gadā turpinājās LATVENERGO telekomunikāciju tīklu
modernizācija, veidojot digitālos tīklus Rīgas - Rūjienas un Rīgas - Krāslavas
virzienos, izmantojot optiskās šķiedras tīklu. Ir izveidoti 35 jauni pieslēguma
punkti. Pabeigta Energosistēmas vienota datu pārraides tīkla pirmā kārta ar 12
pieslēgumiem. Šai ziņā LATVENERGO veica apjomīgu darbu savas darbības pārkārtošanai
atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Praktiski tiek nodrošināta atsevišķu
kvalificēto elektroenerģijas patērētāju piekļūšana LATVENERGO elektroenerģijas
pārvades tīklam, kas ir atvērts elektroenerģijas tranzītam. 1998. gadā
elektroenerģijas tranzīts bija 30 % no kopējās elektroenerģijas plūsmas caur
LATVENERGO pārvades tīkliem. Elektroenerģija no kaimiņvalstīm tiek iepirkta
konkurences apstākļos. Tāpēc tiek veidots pārvades sistēmas operators. Jo īpaša
vērība ir piegriezta kopīga Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus veidošanai.
Šajā gadā LATVENERGO
ir turpinājis arī uzņēmuma struktūras tālāku pilnveidošanu -- ir attīstīta
filiāļu komercializācija, izveidojot peļņas centrus. Liela uzmanība pievērsta darbam ar personālu. Izvērsta
personāla apmācība darbam pēc rietumu tehnoloģijām. Aptuveni 1 700 darbinieku
ir izgājuši kvalifikācijas celšanas kursus LATVENERGO Mācību un energopētniecības centrā un citās mācību iestādēs. Lai labāk izprastu klientu vēlmes,
LATVENERGO ir uzsākusi regulāras klientu dienas, veidojot nepārtrauktu dialogu
ar klientiem. Ir paplašinātas arī citas klientu servisa aktivitātes, izglītojot
enerģijas lietotājus. Arvien lielāku atsaucību gūst jau par tradīciju kļuvušais
LATVENERGO konkurss skolām.
1999. gada
pirmajos deviņos mēnešos LATVENERGO naudas apgrozījums bijis 119 milj. Ls un
pelņa jau ir sasniegusi 23 milj. Ls. Šajā gadā uzņēmums ir noslēdzis līgumu ar
Vācijas banku Bayerishe Landesbank Girozentrale par 20 milj. Šveices franku jeb aptuveni 7,48 milj. Ls aizdevuma
piešķiršanu, kuru plānots izmantot jaunu enerģētikas iekārtu iepirkšanai no
Šveices kompānijas ABB High Voltage Tehnologies Ltd.
Lai saglabātu un attīstītu
lielāko klientu grupu – rūpniecības uzņēmumus, LATVENERGO energoefektivitātes
centrs ir izstrādājis elektroenerģijas efektīvas izmantošanas programmu, kuras
mērķis ir palielināt uzņēmuma konkurētspēju, veicot tehnoloģiju un aprīkojuma
modernizāciju. Šajā programmā jau ir iesaistījusies Ogres trikotāžas rūpnīca,
pašvaldības uzņēmums Rīgas ūdens, a/s Rīgas vīni, Lode u.c.
LATVENERGO to realizē kopā ar SIA Latvijas Tehnoloģiskais parks un SIA Energy
Line. Programma klientiem piedāvā energotaupošo iekārtu un elektropiedziņu
sistēmu jaunākos zinātniski tehniskos izstrādājumus energoefektivitātes
paaugstināšanas jomā. Tos izmantojot, vidējā elektroenerģijas ekonomija ir no
15% līdz 35%.
Galvenās aktivitātes šajā gadā:
·
turpinās
būtisku elektroenerģijas komerczudumu samazināšana;
·
turpinās
energosistēmas atjaunošana un modernizācija;
·
paplašinās
elektriskās enerģijas un siltumenerģijas tirgus;
·
minimizē
izmaksas energosistēmas uzturēšanai;
·
izvērš
un attīsta darbu ar klientiem un sabiedrību;
·
attīsta
darbinieku darba motivāciju savstarpējas uzticības un izpratnes gaisotnē;
·
pilnveido
energosistēmas struktūru.
Ieguldījumi.
1997. gadā LATVENERGO ieguldīja
dažādos investīciju projektos 33,5 milj. Latu; sadales tīklos tika ieguldīti
9,9 milj. Latu, pārvades tīklos – 8,7 milj. Latu, bet elektrostacijās – 10,7
milj. Latu.
1998. gadā tika investēti aptuveni 55 milj. Latu, kas ir par
21,5 milj. Latu jeb 39 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Ieguldījumi 1998. Gadā
sadales tīklos bija 24,6 milj. Latu, pārvades tīklos – 8,1 milj. Latu, bet
elektrostacijās -- 20,1 milj. Latu. Elektrostaciju
attīstībai līdzekļi tiek piešķirti tādā līmenī, lai nodrošinātu staciju esošo
jaudu saglabāšanu un attīstību, kā arī to darba efektivitātes uzlabošanu.
Turklāt modernizācijas projektos paredzēta elektrostaciju jaudas palielināšana,
lai, palielinoties elektroenerģijas pieprasījumam, varētu to apmierināt un
samazināt valsts atkarību no importējamās elektroenerģijas. Elektriskajos
pārvades tīklos tika ieslēgta darbā Brocēnu 110/20/6 kV apakšstacija, Ieriķu un
Tukuma apakšstacijā realizēta 110/20 kV sadaļu rekonstrukcija un uzsākta
rekonstrukcija Dzintaru un Bauskas 110/20 kV apakšstacijā. Valmierā un Grobiņā
veikti celtniecības darbi reaktīvās jaudas kompensācijas šunta reaktoru
uzstādīšanai. Elektriskajos sadales tīklos Dagdas un Gulbenes apakšstacijā
realizēta 20 kV slēgiekārtu rekonstrukcija. Sekmīgi veikti darbi Rīgas
elektrotīkla rekonstrukcijai, izmantojot Vācijas energokompānijas
PreussenElektra kredītu. Šai nolūkā izstrādāta arī pilsētas elektrotīkla
attīstības shēma līdz 2020. Gadam. 1998. Gadā kopā sadales tīklos izbūvēti 783
transformatoru punkti, izbūvētas 457 km 20 kV EPL (EPL –elektroenerģijas
pārvades līnijas) un 973 km 0,4 kV EPL, pieslēgti 1979 jauni lietotāji un
palielināta jauda 2969 lietotājiem.
Ieguldījumu pieaugums 1998. Gadā sadales
tīklos salīdzinājumā ar 1997. Gadu izskaidrojams ar to, ka no LATVENERGO
papildus peļņas tika realizēta virkne projektu jaunu patērētāju pieslēgšanai,
lietotājiem atļautās jaudas palielināšanai, zudumu samazināšanai un
komercuzskaišu sakārtošanai. Filiāle Tehniskais centrs ir uzsākusi un turpina
LATVENERGO telekomunikāciju modernizāciju un aparatūras iegādi.
Telekomunikāciju modernizācijai 1998. Gadā izlietoti Ls 1 milj.
Elektrisko tīklu
attīstībai nepieciešamās investīcijas tiek novērtētas pēc elektroapgādes
drošības, tīklu iekārtu drošības un caurlaides spējas. Ievērojot elektrisko
tīklu un to iekārtu fizisko un morālo nolietojumu, rekonstrukcijas finansēšanai
no LATVENERGO budžeta prioritāte tiek piešķirta gadījumos,
·
kad rodas
neatliekuma tehniskā nepieciešamība;
·
lai izpildītu
LATVENERGO uzņēmumiem izsniegto licenču tehniskās prasības.
Pārējos gadījumos līdzekļi tiek piešķirti, novērtējot katra
projekta efektivitāti. Elektrotīklu filiāļu iesniegtie projekti tiek novērtēti
katram objektam atsevišķi, aprēķinot katra projekta ieņēmumus, izdevumus un
ekonomiskos rādītājus.
Sākot ar 1999. Gadu,
elektroenerģijas pārvades un sadales uzņēmumiem nepieciešamo investīciju apjomu
aprēķināšanai tiek izmantots minimālo izmaksu plāns. Šis plāns palīdz izvēlēties
labāko attīstības scenāriju starp alternatīviem projektu risinājumiem.
Tā kā 1998. Gadā
ieguldījumi pārvades un sadales tīklos salīdzinājumā ar 1997. Gadu palielinājās
vairāk kā divas reizes, tad šādi ieguldījumi ļāva pārvades tīklā:
·
rekonstruēt
pilnībā 3 augstsprieguma 110/20 kV apakšstacijas, nomainot fiziski un morāli
nolietojušās iekārtas pret mūsdienīgām, pasaules standartam atbilstošām
iekārtām (110/20/10 kV Brocēni; 110/20 kV Ieriķi; 110/20/6 kV Tukums);
·
mainīt 110/10 kV
transformatoru apakšstacijās Sarkandaugava un Andrejsala;
·
rekonstruēt
komercuzskaites 110 kV apakšstaciju vidējā sprieguma slēgiekārtu barojošās
ligzdās. Izpildīti nepieciešamie sagatavošanās darbi 1999. Gada attīstības
programmas izpildei. Ieguldījumu rezultātā sadales tīklos:
·
rekonstruētas 6
vidējā sprieguma slēgiekārtas;
·
rekonstruēti un
atjaunoti 448 km 10 kV – 20 kV tīkli un 785 km 0,4 kV tīkli, nomainot 620
nenoslogotus transformatorus lielo tukšgaitas zudumu dēļ;
·
rekonstruēti
vairāk kā 5 000 māju ievadi komercuzskaites zudumu samazināšanai;
·
izbūvēts 91 km 10
kV – 20 kV tīklu un 270 km 0,4 kV tīklu 2 000 jaunu lietotāju pieslēgšanai un
jaudas palielināšanai 3 000 lietotājiem;
·
realizēts
eksperimentālais projekts 20 kV līnijas atjaunošanai ar izolētiem vadiem gar
autoceļu VIA Baltika, lai praksē apmācītu inženierus un elektromontierus līniju
izbūvei, izmantojot jaunas tehnoloģijas;
·
organizēta
sadales tīklu projektēšanas koncepcijas izstrāde un apspriešana;
·
elektropārvades
un sadales tīklu filiāļu darbiniekiem organizēts seminārs par elektrisko tīklu
objektu būvniecības un rekonstrukcijas plānošanas jautājumiem tirgus ekonomikas
apstākļos ar NORPLAN konsultācijas firmas lektora piedalīšanos.
Investīciju pieaugums 1997. Un
1998. Gadā apturēja bojājumu skaita pieaugumu sadales tīklos un iezīmēja
bojājumu skaita samazināšanās tendenci. Lai palielinātu investīciju
izmantošanas efektivitāti, izveidota darba grupa un uzsākts darbs pie tīklu
izbūves darbu izmaksu analīzes un veikti priekšdarbi, lai filiālēs ieviestu
komplekso darbu izmaksu metodi. Tas ļaus izveidot filiālēm darbu izmaksu tirgus
cenu katalogu, kontrolēt un vadīt izmaksu veidošanās procesu.
Arī darbinieku
pārkvalifikācijai tiek ieguldīti samērā lieli līdzekļi, jo jaunas kvalifikācijas
iegūšanu, kvalifikācijas celšanu un ar dažādu mācību programmu realizēšanu
saistītās izmaksas apmaksā pats darba devējs savu interešu vadīts.
Lai nodrošinātu
LATVENERGO sistēmu ar jauniem kvalificētiem speciālistiem, līdzīgi kā
iepriekšējos gados, gan 1998. Gadā, gan arī 1999. Gadā tika slēgti līgumi ar
augstāko mācību iestāžu studentiem un vidējo speciālo skolu audzēkņiem,
paredzot studentiem piemaksu pie valsts noteiktās stipendijas un nodrošinot
viņus ar darbu, mācību iestādi beidzot. Speciālistu sagatavošanā LATVENERGO
galvenokārt sadarbojas ar Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas
Lauksaimniecības universitāti, Rīgas Tehnisko koledžu un Latvijas izglītības
fondu.
Ņemot vērā to, ka
1998. Gadā 10,5 % vadošo darbinieku sasnieguši vecumu virs 60 gadiem, izveidota
rūpīgi atlasīta, reāla vadošā personāla rezerve kā galvenais kvalitatīvas
elektroenerģijas nodrošināšanas garants patērētājiem nākotnē.
Veikta šo darbinieku testēšana un uzsākta darbinieku
plānveidīga un sistemātiska apmācība.
Peļņa un
zaudējumi 1997. Un 1998. Gadā.
Aprēķins par 1998. Un 1997. Gadu (Ls):
Saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem
|
|
1998
|
1997
|
|
|
|
|
|
IEŅĒMUMI
|
|
|
|
Ieņēmumi no
elektroenerģijas pārdošanas
|
144,234
|
125,480
|
|
Pārējie
ieņēmumi
|
35,521
|
35,942
|
|
Kopā ieņēmumi
|
179,755
|
161,422
|
|
|
|
|
|
IZMAKSAS
|
|
|
|
Kurināmais
|
(34,252)
|
(37,108)
|
|
Iepirktā
elektroenerģija
|
(10,587)
|
(25,039)
|
|
Algas
|
(19,502)
|
(16,974)
|
|
Sociālās
apdrošināšanas obligātās iemaksas
|
(5,251)
|
(4,778)
|
|
Nolietojums un
amortizācija
|
(13,997)
|
(10,575)
|
|
Remontu un
uzturēšanas izmaksas
|
(14,284)
|
(9,720)
|
|
Vispārējās un
administrācijas izmaksas
|
(8,662)
|
(7,490)
|
|
Īpašuma un
zemes nodoklis
|
(3,488)
|
(3,807)
|
|
Uzkrājumi
nedrošiem parādiem
|
1,212
|
(2,224)
|
|
Palīgdienestu
izmaksas, neto
|
(343)
|
(275)
|
|
Kopā izmaksas
|
(109,154)
|
(117,990)
|
|
|
|
|
|
SAIMNIECISKĀS
DARBĪBAS PEĻŅA
|
70,601
|
43,432
|
|
|
|
|
|
PĀRĒJIE
IEŅĒMUMI (IZMAKSAS)
|
|
|
|
Procentu
izmaksas
|
(3,347)
|
(3,127)
|
|
Norakstītie
ieguldījumi
|
-
|
(321)
|
|
Peļņa
(zaudējumi) no ārvalstu valūtas maiņas kursa svārstībām, neto
|
(296)
|
(999)
|
|
Pārējie ar
pamatdarbību nesaistītie ieņēmumi
|
(775)
|
436
|
|
Procentu
ieņēmumi
|
814
|
108
|
|
Kopā pārējie
ieņēmumi (izmaksas)
|
(3,604)
|
(3,903)
|
|
|
|
|
|
PEĻŅA PIRMS
UZŅĒMUMU IENĀKUMA NODOKĻA
|
66,997
|
39,529
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumu
ienākuma nodoklis
|
(16,469)
|
(8,450)
|
|
|
|
|
|
PĀRSKATA GADA
PEĻŅA
|
50,528
|
31,079
|
1998. un 1997.
Gada 31. Decembra bilance (Ls)
Saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem
Saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem
AKTĪVS
|
|
1998
|
1997
|
|
ILGTERMIŅA
IEGULDĪJUMI
|
|
|
|
Nekustamais
īpašums, spēkstacijas un iekārtas
|
|
|
|
Spēkstacijas un
iekārtas ekspluatācijā
|
258,890
|
221,636
|
|
Atskaitot
uzkrāto nolietojumu
|
(117,452)
|
(105,235)
|
|
|
141,438
|
116,401
|
|
Nepabeigtā
celtniecība
|
16,695
|
6,873
|
|
Kopā
nekustamais īpašums, spēkstacijas un iekārtas
|
158,133
|
123,274
|
|
|
|
|
|
Avansa
maksājumi par pamatlīdzekļiem
|
4,341
|
2,889
|
|
|
|
|
|
Pārējie
ilgtermiņa ieguldījumi
|
1,971
|
1,701
|
|
|
|
|
|
Kopā ilgtermiņa
ieguldījumi
|
164,445
|
127,864
|
|
|
|
|
|
APGROZĀMIE
LĪDZEKĻI
|
|
|
|
|
|
|
|
Izejvielas un
materiāli, neto
|
12,644
|
5,481
|
|
Kurināmā
krājumi
|
6,262
|
8,771
|
|
Debitori, neto
|
16,491
|
15,669
|
|
Nākamo periodu
izmaksas un pārējie apgrozāmie līdzekļi, neto
|
2,549
|
985
|
|
Nauda
|
16,801
|
9,204
|
|
|
|
|
|
Kopā apgrozāmie
līdzekļi
|
54,747
|
40,110
|
|
|
|
|
|
KOPĀ AKTĪVS
|
219,192
|
167,974
|
PASĪVS
|
PAŠU KAPITĀLS
|
|
|
|
Akciju kapitāls
|
92,000
|
92,000
|
|
Nesadalītā
peļņa
|
66,205
|
18,654
|
|
Kopā pašu
kapitāls
|
158,205
|
110,654
|
|
|
|
|
|
ILGTERMIŅA
KREDITORI UN NĀKAMO PERIODU IEŅĒMUMI
|
|
|
|
Ilgtermiņa
aizņēmumi
|
24,996
|
24,619
|
|
Ilgtermiņa
kreditori
|
3,000
|
5,533
|
|
Atliktais
uzņēmumu ienākuma nodoklis
|
7,011
|
5,269
|
|
Nākamo periodu
ieņēmumi
|
1,640
|
1,974
|
|
Kopā ilgtermiņa
kreditori un nākamo periodu ieņēmumi
|
36,647
|
37,395
|
|
|
|
|
|
ĪSTERMIŅA
KREDITORI
|
|
|
|
Ilgtermiņa
aizņēmuma īstermiņa daļa
|
4,190
|
5,174
|
|
Kreditori
|
5,115
|
3,040
|
|
Uzkrātās
saistības un pārējie īstermiņa kreditori
|
7,246
|
8,092
|
|
Uzņēmumu
ienākuma nodoklis
|
7,789
|
3,619
|
|
Kopā īstermiņa
kreditori
|
24,340
|
19,925
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PASĪVS
|
219,192
|
167,974
|
Naudas
plūsmas pārskats par 1998. Un 1997. Gadu (Ls)
Saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem
Saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem
|
|
1998
|
1997
|
|
Naudas plūsma
saimnieciskās darbības rezultātā:
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārskata gada
peļņa
|
50,528
|
31,079
|
|
Korekcijas
pārskata gada peļņas saskaņošanai ar neto naudu,
|
|
|
|
kas gūta
saimnieciskās darbības rezultātā:
|
|
|
|
Nolietojums un
amortizācija
|
13,997
|
10,575
|
|
Atliktais uzņēmumu ienākuma nodoklis
|
1,742
|
1,966
|
|
Uzkrājumi
nedrošiem parādiem un pārējiem apgrozāmajiem līdzekļiem
|
(2,114)
|
2,224
|
|
Uzkrājumi
ieguldījumiem
|
-
|
321
|
|
|
64,153
|
46,165
|
|
Izmaiņas
apgrozāmajos līdzekļos un īstermiņa kreditoros:
|
|
|
|
(Pieaugums) /
samazinājums debitoru parādos
|
1,292
|
(2,199)
|
|
(Pieaugums) /
samazinājums nākamo periodu izmaksās un pārējos apgrozāmajos līdzekļos
|
(1,564)
|
1,200
|
|
(Pieaugums)
krājumos
|
(4,654)
|
(2,974)
|
|
(Samazinājums)
/ pieaugums kreditoru parādos, uzkrātajās saistībās un pārējos īstermiņa
kreditoros
|
3,632
|
(14,795)
|
|
(Samazinājums)
/ pieaugums nākamo periodu ieņēmumos
|
(334)
|
226
|
|
|
|
|
|
Neto nauda
saimnieciskās darbības rezultātā
|
62,525
|
27,623
|
|
|
|
|
|
Naudas plūsma
ieguldījumu izmaiņu rezultātā:
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pieaugums)
avansa maksājumos par pamatlīdzekļiem
|
(1,452)
|
(1,032)
|
|
Pamatlīdzekļu
un nemateriālo ieguldījumu (iegāde), neto
|
(49,126)
|
(33,809)
|
|
(Pieaugums)
ieguldījumos akcijās
|
-
|
(797)
|
|
|
|
|
|
Neto nauda
ieguldījumu izmaiņu rezultātā
|
(50,578)
|
(35,638)
|
|
|
|
|
|
Naudas plūsma
finansu darbības rezultātā:
|
|
|
|
|
|
|
|
(Samazinājums)
ilgtermiņa kreditoru parādos
|
(2,533)
|
(500)
|
|
(Samazinājums)
/ pieaugums ilgtermiņa aizņēmumos
|
(607)
|
17,206
|
|
Ieguldījums
pašu kapitālā
|
-
|
9
|
|
Izmaksātās
dividendes
|
(1,210)
|
(1,262)
|
|
|
|
|
|
Neto nauda
finansu darbības rezultātā
|
(4,350)
|
15,453
|
|
|
|
|
|
Neto izmaiņas
naudā
|
7,597
|
7,438
|
|
|
|
|
|
Nauda pārskata
gada sākumā
|
9,204
|
1,766
|
|
|
|
|
|
Nauda pārskata
gada beigās
|
16,801
|
9,204
|
LATVENERGO
privatizācija.
Latvijas un
Starptautiskā valūtas fonda ekonomiskās politikas memorandā paredzēts, ka līdz
2000. gada septembra beigām Latvija beidzot veiks a/s Latvenergo, to skaitā arī hidroelektrostaciju, kā arī atlikušās SIA Lattelekom akciju privatizāciju, bet Latvijas Banka pārdos
ieguldījumus a/s Pirmā Latvijas Komercbanka. Tāpēc valdība (TP,. LC un TB/LNNK) līdz 1999. gada decembra beigām
plāno apstiprināt valsts a/s Latvenergo privatizācijas metodi un grafiku. Grafikā paredzēts iekļaut arī lielas Latvenergo
kapitāla daļas pārdošanu līdz 2000. gada
septembra beigām. Tāpēc ir plānoti grozījumi energoapgādes normatīvajos aktos,
kas ļautu turpināt Latvenergo privatizācijas
procesu, kā arī tādēļ, lai varētu veikt hidroelektrostaciju privatizāciju, kaut
arī savulaik, kad Ministru prezidents vēl bija G. Krasts no TB/LNNK, tika
solīts, ka Latvenergo privatizācijā HES
netiks privatizēti. Par vienu no iespējamiem variantiem tiek uzskatīta Latvenergo
privatizācija, sadalot to apakšuzņēmumos,
tāpēc ir nepieciešams pieņemt arī likumu par holdinga kompānijām – koncerniem.
Tomēr valsts a/s Latvenergo saimnieciskās
darbības rezultāti liecina, ka uzņēmuma attīstībai un modernizācijai nebūt nav
nepieciešami stratēģiskie investori, tāpēc A. Šķēles vadītās valdības iecerētā
a/s Latvenergo, kā arī a/s Latvijas
kuģniecība privatizācija ir tikai
privatizācijas dēļ, kuras rezultātā “stratēģisko investoru” kabatās ieplūdīs
uzņēmuma peļņa. Ja Lavijas valsts kļūs par mazākuma akcionāru, tad tai nebūs
nekādu iespēju ietekmēt elektroenerģijas tarifus – to pieaugumu, bet
elektroenerģija ir viens no būtiskākajiem pašizmaksas veidotājiem un tas var
ietekmēt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un attīstību, arī nodarbinātību un
nodokļu ieņēmumus valstij. Šāda energoapgādes uzņēmuma a/s Latvenergo
un tam piederošo HES privatizācijā neko neiegūs ne Latvijas sabiedrība, ne tautsaimniecība,
bet iegūs tikai privatizētājs jeb investors. Tāpēc Latvijas Sociāldemokrātiskā
strādnieku partija (LSDSP) ir gatava vākt vēlētāju parakstus par likuma
ierosināšanu, kas paredzētu apturēt “Latvenergo” privatizāciju. Saskaņā ar
likumu pavisam ir jāsavāc vismaz 10 000 parakstu, kas ir arī notariāli
jāapstiprina, lai ierosinātu likuma izskatīšanu. Bet šā gada 16. septembra Saeimas
ārkārtas sēdē deputāti noraidīja Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku
partijas (LSDSP) sagatavotos likumprojektus par stratēģiski svarīgu
tautsaimniecības objektu
privatizācijas pārtraukšanu. Pēc
šāda lēmuma LSDSP ierosināja “Latvenergo” nodot Ekonomikas ministrijas
pārvaldījumā.
Izmantotā
literatūra:
·
avīze Dienas
bizness – 25.11.99.; 26.11.99. un 30.11.99.;
·
PVAS LATVENERGO
bukleti – “Latvenergo – 60” un “Elektroenerģijas
tarifu sistēma”.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru