LR muita, tās funkcijas un uzdevumi

 

Ventspils augstskola

3.kursa pārvaldības nodaļas studenta

Kristapa Grosbaha

Referāts publiskajās tiesībās

Ventspils 2000

Saturs

Saturs________________________________________________________________________ 2

Ievads________________________________________________________________________ 3

Muitas dienesta uzdevumi:______________________________________________________ 4

Stratēģiskie mērķi:____________________________________________________________ 6

Latvijas Republikas noslēgtie līgumi par administratīvu palīdzību muitas lietās:___________ 7

Muitas likums:_______________________________________________________________ 7

Funkcijas:___________________________________________________________________ 8

Piemēri muitas maksājumu apiešanai:___________________________________________ 10

Problēmas:_________________________________________________________________ 10

Literatūras saraksts____________________________________________________________ 11

Ievads

Muita – valsts iestāde, kas kontrolē pār valsts robežu vestās kravas, bagāžu un pasta sūtījumus, seko, lai tiktu ievēroti valsts muitas likumi un noteikumi, iekasē muitas nodevas un cīnās ar kontrabandu.[1]

Pēdējos gados Latvija veiksmīgi attīsta savu ekonomiku atbilstoši brīvā tirgus principiem. Latvijai ir liela nozīme reģiona tranzīta kravu kustībā, tā ir vārti ceļā starp Rietumiem un Austrumiem. Efektīvas transporta infrastruktūras un tirdzniecības attīstība ievērojami ietekmē biznesa aktivitātes. Tas savukārt nozīmē ārvalstu investīciju iesaisti, ekonomiskus darījumus un valsts ieņēmumu pieaugumu. Valsts ekonomiskās attīstības nosacījumus ietekmē arī Latvijas lēmums iestāties Eiropas Savienībā, pieņemot tās prasības un principus.

Tādai attīstībai ir vajadzīga mūsdienīga un labi strukturēta muitas organizācija, kas vienlaikus veicinātu tirdzniecību un uzturētu efektīvu valsts ieņēmumu iekasēšanas sistēmu. Šajā nolūkā jābūt skaidrai nākotnes perspektīvai un labi pārdomātam stratēģiskam plānam.

Šis dokuments nosaka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas darbības stratēģiju turpmākajiem trim līdz pieciem gadiem. Tajā analizēti muitas dienesta sasniedzamie mērķi un uzdevumi, kā arī noteiktas tā vajadzības un paredzamo pārmaiņu prioritātes.

Muitas dienesta uzdevumi:

Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikts, ka Valsts Ieņēmumu dienests (VID) ir valsts pārvaldes institūcija, kas nodrošina valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī realizē valsts muitas politiku un kārto muitas lietas.

Muitas dienests sastāv no centrālā aparāta - VID Galvenās muitas pārvaldes (Galvenā muitas pārvalde) - un VID reģionālajām un teritoriālajām muitas iestādēm. Galveno muitas pārvaldi vada direktors, kas vienlaikus ir arī VID ģenerāldirektora pirmais vietnieks. Galvenajai muitas pārvaldei funkcionāli ir pakļautas VID reģionālās un teritoriālās iestādes – juridiskās personas muitas lietās. Muitas dienests, ko vada Galvenā muitas pārvalde, ir atbildīgs par muitas maksājumu iekasēšanu, kurus piemēro, preces importējot un eksportējot, kā arī par to, lai pāri Latvijas Republikas robežām netiktu nelegāli pārvietotas ievešanai vai izvešanai aizliegtas preces.

ü  Valsts ekonomiskās suverenitātes un iekšējā tirgus aizsardzība

Viens no Latvijas Republikas neatkarības garantiem ir tautsaimniecība, kas atbilst Latvijas sabiedrības vajadzībām un organiski iekļaujas pasaules tirgū. Tā ir jāaizsargā no negodīgas konkurences, samazinot iespējas veikt nelikumīgas darbības preču apritē.

ü  sabiedrības aizsardzība, kontrolējot konvencionāli aizliegto preču pārvietošanu pāri Latvijas Republikas robežai

Narkotiku, psihotropo vielu, stratēģiskās nozīmes preču, kodolmateriālu, ieroču un radioaktīvo vielu kontrole, šīs vielas pārvietojot pāri robežai, ir viena no muitas darbības prioritātēm. Tāpēc muitas dienestam ir jāuzlabo to kontrole, izmantojot jaunākās riska analīzes metodes un aprīkojumu.

ü  Pāri Latvijas Republikas robežai pārvietojamo preču un priekšmetu muitas kontroles nodrošināšana

Lai atbalstītu uzņēmējdarbību un samazinātu robežšķērsošanas laiku, muitas kontrole vairāk jābalsta uz riska analīzi, kā arī vairāk attīstāma pēcmuitošanas pārbaužu sistēma. Jābūt vienotai un korektai attieksmei no muitas amatpersonu puses pret uzņēmējiem preču uzrādīšanas un deklarēšanas brīdī.

ü  Muitas maksājumu iekasēšana

Tuvākajā nākotnē šis ir īpaši svarīgs uzdevums. Muitai piešķirtais finansējums jāizmanto tā, lai nodrošinātu visu aprēķināto maksājumu iekasēšanu, kā arī jācenšas iekasēt pēc iespējas vairāk attiecībā pret ieguldījumu muitas pamatdarbības finansējumā. Muitai jāpiedalās Valsts Ieņēmumu dienestā esošās maksājumu uzskaites sistēmas uzlabošanā.

ü  Preču pārvietošanas pāri Latvijas Republikas robežai un muitas maksājumu iekasēšanas kārtības nodrošināšana, lai veicinātu ārējās tirdzniecības un tranzīta attīstību

Muitas dienests ir atbildīgs, lai muitas maksājumu iekasēšanas un muitas procedūru piemērošanas kārtība būtu viegli saprotama, droša un ātra. Muitai jāvienkāršo procedūras un jāpilnveido muitas atļauju sistēma. Jāstimulē arī godprātīga muitas maksājumu kārtošana.

ü  Muitas lietās spēkā esošo starptautisko saistību izpilde

Viens no muitas dienesta uzdevumiem ir īstenot valsts ārējās tirdzniecības politikas saistības attiecībā uz starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, kā arī, realizējot valsts muitas politiku, ievērot galvenās starptautiskās attīstības tendences ārējās tirdzniecības normu un tiesību jomā.

ü  sadarbība ar ārvalstu muitu administrācijām muitas noteikumu pārkāpumu atklāšanā un profilaksē

Muitas dienesta pienākums ir gatavot jaunus un pilnveidot jau esošos savstarpējās sadarbības līgumus un saprašanās memorandus, kā arī ātri un precīzi apmainīties ar tajos paredzētajām izziņām un informāciju, lai sekmīgi atklātu un novērstu muitas noteikumu pārkāpumus.

ü  sadarbība ar VID struktūrvienībām un citām Latvijas valsts institūcijām, lai novērstu muitas noteikumu pārkāpumus un izvairīšanos no nodokļu nomaksas

Muitas dienesta, it īpaši Galvenās muitas pārvaldes, pienākums ir nodrošināt, lai visas valsts institūcijas, kas saistītas ar preču un personu plūsmu pāri robežām, būtu informētas par muitas noteikumiem un atbildību par šo noteikumu neievērošanu. Svarīgi, lai muitas dienests nodrošinātu informācijas pieejamību un sadarbotos ar šīm institūcijām, garantējot vislielāko atdevi un kontroli.

ü  Ārējās tirdzniecības un muitas statistikas apkopošana

Deklarāciju apstrādes kārtība dod labu iespēju importa un eksporta statistikas datu uzkrāšanai. Muitas dienests ir atbildīgs par datu precizitāti un to ātru nodošanu LR Centrālajai statistikas pārvaldei.

ü  konsultācijas valsts pārvaldes institūcijām un sabiedrībai

Galvenās muitas pārvaldes pienākums ir nodrošināt valdības noteiktās muitas politikas realizēšanu. Galvenajai muitas pārvaldei jāizstrādā ieteikumi muitas procedūru piemērošanā, kā arī jāsniedz konsultācijas par šo procedūru iespējamo ietekmi uz uzņēmējdarbību. Tai jāziņo arī par grūtībām, ko varētu radīt muitas un nodokļu likumu piemērošana, kā arī jāsniedz ieteikumi par iespējamiem grozījumiem muitas normatīvajos aktos.

Stratēģiskie mērķi:

Galvenais mērķis turpmāko trīs līdz piecu gadu laikā ir izveidot tādu muitas dienestu, kas atbilstu Eiropas Savienības noteiktajiem standartiem, nodrošinātu valsts ekonomiskās politikas īstenošanu muitas jomā, aizsargātu Latvijas Republikas muitas teritoriju, tautsaimniecības un sabiedrības intereses, kā arī nodrošinātu kvalitatīvus pakalpojumus.

1.       Efektīva resursu izmantošana

Svarīgākais un arī dārgākais resurss ir personāls. Lai nodrošinātu muitas dienesta efektivitāti, lietderību un spēju īstenot valdības noteiktās prioritātes, tiks ieviesta efektīva personāla vadības sistēma, kas nosaka tiesības un atbildību visos līmeņos. Tas nozīmē resursu novirzīšanu uz augstākā riska pakāpes jomām, kā arī personāla mācīšanu un nodrošināšanu ar tehnisko aprīkojumu, lai veiksmīgi darbotos šajās riska sfērās. VID teritoriālo muitas iestāžu vadībai jāzina stratēģiskās prasības un jāplāno to realizācija.[2]

Latvijas Republikas noslēgtie līgumi par administratīvu palīdzību muitas lietās:

ASV, Baltkrievija, Dānija, Igaunija, Nīderlande, Norvēģija, Lielbritānija, Lietuva, Somija, Ukraina, Uzbekistāna un Zviedrija. Visi ir ratificēti un spēkā esoši.[3]

Latvijas Republikas valsts robežas kopējais garums ir 1847 km, no tiem 1351 km veido sauszemes robeža un 496 km jūras robeža. Šads Latvijas ģeopolitiskais izvietojums Eiropā bija viens no noteicošajiem faktoriem, kālab, tūlīt pēc valsts neatkarības atgūšanas, tika izvirzīts uzdevums noteikt valsts robežu un nodrošināt to apsardzību. Muita nosacīti ir kopā ar robežsardzi.

Latvijas valsts robežu gada laikā vidēji šķērso aptuveni 7,4 miljoni personu, 2 miljoni automašīnu un 19 tūkstoši lidmašīnu. Attīstoties Latvijas valsts ekonomikai un tūrisma industrijai, ar katru gadu robežšķērsotāju skaits pakāpeniski palielinās. Latviju kā tranzītvalsti ir atklājuši arī nelegālo imigrantu un kontrabandas pārvadātāji. 1999.gada 1.pusgadā Latvijas robežsargi ir atklājuši 55 dokumentu viltojumu gadījumus, aizturējuši 59 meklēšanā esošas personas, 47 zagtas automašīnas, aizturētas 83 personas, kuras vedušas kontrabandas preces par kopējo vērtību 22 332 lati, tāpat aizturēta arī 31 persona, kas mēģināja nelikumīgi pāri valsts robežai pārvest ieročus.[4]

Muitas likums:

LR muitas darbību regulē “Muitas likums, kas sāka darboties 1997.gada1.jūlijā. Tas tika izstrādāts saskaņā ar spēkā esošo Eiropas savienības muitas likumdošanu, Starptautisko konvenciju par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu, kā arī par Pasaules tirdzniecības organizācijas(World trade Organisation) līguma normām.[5]

Termini:

1.      Muitas kontrole – pasākumu kopums, kurus realizē muitas iestādes, lai nodrošinātu starpvalstu līgumu, muitas likuma un citu muitas lietas regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, un kuru izpilde ir muitas iestāžu kompetencē;

2.      muitas kontroles zona – Latvijas muitas teritorijas sastāvdaļa, kurā preču pārvietošana izdarāma tikai ar muitas iestāžu atļauju un to kontrolē;

3.      muitas lietu joma – kārtība, kādā preces tiek pārvietotas pāri muitas robežai, to aplikšana ar muitas maksājumiem, muitošana, muitas kontrole, kā arī citi līdzekļi un darbības, ar kuru palīdzību tiek realizēta muitas politika;

4.      muitošana – muitas likumā noteiktā kārtība, kādā precēm tiek piemērota noteikta muitas procedūra;

5.      muitas procedūra – pasākumu un saistību kopums, kas nosaka pāri Latvijas muitas robežai pārvietojamo preču statusu(Latvijas preces vai ārvalstu preces).[6]

Cilvēkiem nav pilnīga priekštata, kas tā muita ir. Vieni uzskata, ka muitnieks, uz robežas stāvot, izlemj, vai ielaist mašīnu valstī vai nē, vai jāmaksā un par cik var sarunāt u.t.t.

Funkcijas:

ü  fiskālā – pildīt valsts kasi. Muita iekasē muitas nodokli, dabas resursu nodokli par iepakojumu, pievienotās vērtības nodokli un akcīzes nodokli. Muita iekasē aptuveni 60% no valsts pamatbudžeta ieņēmumiem. Tas arī kalpo par pamatu tam ka muita atrodas kopā ar nodokļu inspekciju vienā iestādē – Valsts ieņēmumu dienestā;

ü  aizsardzība pret negodīgu konkurenci. Muitā ir atsevišķa kontrabandas daļa, kas nodarbojas intelektuālā īpašuma aizsardzību, t.i., “mēģina” novērst nelegālu kompaktdisku, videokasešu, audiokasešu u.tml. litu izplatību, kā arī ar preču zīmju un cita intelektuālā īpašuma aizsardzību(piem. par “Adidas”, “Reebok” un citu slaveno preču zīmju aizsardzību). Patlaban muitas noliktavā ir aizturētas šādas preces simtiem tūkstošu latu vērtībā;

ü  legālās starptautiskās tirdzniecības veicināšana, kā arī aizsargāt sabiedrību un tautsaimniecību pret neatļautu preču un narkotiku ievešanu. Pasaulē muita ir galvenā, kas neļauj ievest narkotikas, ieročus u.c. Runājot par narkotiku kontrabandu, muita nav pildījusi savas funkcijas. Patlaban ar šo problēmu nodarbojas atsevišķa nodaļa. Šī problēma ir grūti risināma un lielā mērā risinājums balstās uz starptautisko sadarbību;

ü  palīdzēt uzņēmumiem un firmām, kas vēlas legāli attīstīt uzņēmējdarbību;[7]

ü  Latvijas Republikas sauszemes robežas apsardzība un kontrole;

ü  Robežšķērsojošo personu robežkontrole un viņu ceļojuma dokumentu pārbaude;

ü  Robežu šķērsojošo transportlīdzekļu robežkontrole un to dokumentu pārbaude;

ü  Meklējamo transportlīdzekļu atklāšana un aizturēšana;

ü  Radiācijas kontrole robežšķērsošanas vietās;

ü  Nelegālo narkotisko vielu atklāšana un aizturēšana;

ü  Aizliegto un ierobežojumiem pakļauto priekšmetu (ieroču, sprāgstvielu, toksisko un psihotropo vielu) pārvietošanas pāri valsts robežai kontrole;

ü  Radiostaciju pārvadāšanas vai lietošanas atļauju kontrole;

ü  Valstī ieceļojošo personu epidemioloģiski - sanitārā kontrole;

ü  Pierobežas, pierobežas joslas un robežkontroles punktu režīma ievērošanas kontrole;

ü  Kontrabandas apkarošana uz «zaļās» robežas un robežas pārejas punktos;

ü  Ostu akvatorijas, iekšējo ūdeņu un teritoriālo ūdeņu novērošana, kā arī ostu RKP režīma
ievērošanas kontrole, izmantojot robežsardzes peldošos līdzekļus;

ü  Sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās
apdrošināšanas nosacījumu kontrole;

ü  Komercpārvadājumu licenču kartiņu (vienreizējo atļauju) kontrole;

ü  Uz «zaļās» robežas un RPP - muitas funkciju veikšana;

ü  Administratīvo pārkāpumu, kas saistīti ar robežšķērsošanu, izskatīšana.[8]

Galvenās problēmas:

ü  tehniskais nodrošinājums – nepieciešamība pēc svariem un rentgena aparāta, lai varētu noteikt, vai nav kaut kas lieks kravā, neatverot tos, kā arī aizzīmogotu konteineru pārbaudei. Nepieciešama arī videonovērošanas sistēmas izveide visā Latvijas muitā un robežsardzē, pašreiz jau ir izveidots projekts un sākta tā īstenošana;

ü  informācijas nepietiekamība no uzņēmēju puses.

Piemēri muitas maksājumu apiešanai:

1.      Samazina muitas vērtību – ja kāds ieved produkciju, kuras vērtība ir vairākas reizes mazāka nekā Latvijas zemnieka ražotās produkcijas pašizmaksa, tad iespējami divi varianti:

ü  bizness ir godīgs un tiešām ir atrasts partneris, kas lēti pārdod;

ü  robežas otrā pusē atrodas tāds pats blēdis un zema muitas vērtība tiek uztaisīta, lai nebūtu jāmaksā nodokļi. Kā rezultātā tiek izputināti vietējie ražotāji. Tātad muitai ir vēl viens uzdevums – pārbaudīt muitas vērtību.

2.      Viens no iemīļotākajiem veidiem – preces ievešana konteineros, kuri ir aizzīmogoti. Ja sāks vērt vaļā un pārbaudīt katru kravu Latvija var mierīgi aizmirst, ka tā ir tranzīta valsts;

3.      Muitu mēģina šmaukt uz svaru;

4.      PVN “atsišana” – fiktīvs eksports ar viltotiem zīmogiem. Garā ķēde ir izveidota sākot no pirkuma un pārdevuma līguma un beidzot ar naudas pārvedumiem un viss izskatās pilnīgā kārtībā. Uzņēmējs(vai “uzņēmējs”) apgalvo, ka viņš ir godīgs eksportētājs un ka blēdis ir tas otrais, tātad preces saņēmējvalsts uzņēmējs uzpircis savas valsts muitu, lai izvairītos no nodokļim.

5.      Pavadzīmē norādītā prece nemaz nav konteinerā, bet gan kaut kas cits, piem.spirts;

Progress:

Dažas kravas sāk mainīt virzienus, apejot Latviju. Tas nozīmē ka cilvēki sāk uztraukties “Vai varēs pārvest nelegālu kravu?”, nevis to, ka samazinās tranzīta pajomi.[9]

Problēmas:

Muitu lielākā problēma ir tā ka vēl joprojām svarīgie muitas punkti ir bez vienotas informācijas apmaiņas, kas savukārt apgrūtina cīņu ar kontrabandu. Pilnīgu muitu pieslēgšanu plānots pabeigt 2001.gadā, un kur jau ir pieslēgtas informācijas tehnoloģijas jau ir novecojušas. Tas arī ietekmē nodokļu administrēšanas procesu, galvenokārt pasliktinot nodokļu kontroles operativitāti, apgrūtinot tranzīta kontroli.[10]

Literatūras saraksts

“Diena” – 1999. – 26.08. – 4.lpp.

“Juridisko terminu vārdnīca”, R., 1998

http://www.rs.gov.lv

http://www.vid.gov.lv/user/show.asp?ID=18&CId=2

http://www.vid.gov.lv/user/show.asp?ID=133&CId=9

“Lauku avīze”, 2000 – 11.07. – 5.lpp.

M.Ankalniņš, Z.Tomsons “Muitas procedūras”, R., 1997

Muitas likums

---

[1] “Juridisko terminu vārdnīca”, R., 1998

[2] http://www.vid.gov.lv/user/show.asp?ID=18&CId=2

[3] http://www.vid.gov.lv/user/show.asp?ID=133&CId=9

[4] http://www.rs.gov.lv

[5] M.Ankalniņš, Z.Tomsons “Muitas procedūras”, R., 1997

[6] Muitas likums

[7] “Lauku avīze”, 2000 – 11.07. – 5.lpp.

[8] http://www.rs.gov.lv

[9] “Lauku avīze”, 2000 – 11.07. – 5.lpp.

[10] “Diena” – 1999. – 26.08. – 4.lpp.