Plāns.
Ievads.
1.
Latvijas Bankas finansiālā stāvokļa
raksturojums.
2.
Latvijas ekonomiskās situācijas ietekme
uz banku darbību.
3.
Īss banku raksturojums.
3.1.
Hansabanka.
3.2.
Unibanka.
3.3.
Rīgas komercbanka.
4.
Banku piedāvātie pakalpojumi.
Ievads.
Kopš Latvija atguva savu neatkarību astoņus gadus
atpakaļ, ekonomiskās reformas ir ieviesušas funkcionējošu tirgus ekonomiku.
Pagājušā gada laikā aptuveni 65% no iekšzemes kopprodukta tika saražots
privātajā sektorā. Latvija ātri piemērojās Rietumeiropas politiskajai sistēmai
un tās ekonomiskā tirgus struktūrai, uzsākot privatizācijas programmu 1994.
gadā, tādām iestādēm kā Rīgas Fondu Birža, ir devušas lielu ieguldījumu
privatizācijas procesa paātrināšanā.
1998. gada laikā Latvijas ekonomika bija pakļauta
ekonomiskajai lejupslīdei Krievijā. Pagātnē Latvijas ekonomiskā situācija bija
cieši saistīta ar Krievijas ekonomiku. Taču tagad eksports uz Krieviju sastāda
tikai 15% no kopējā Latvijas eksporta. Eiropas Savienība ir kļuvusi par
Latvijas lielāko tirdzniecības partneri ar 65% eksportu un 56% importu.
Jāatzīst, ka bija dažas nozares, kuras lielā mērā ietekmēja Krievijas krīze.
Liela daļa no šīm nozarēm pirms tam tika uzskatītas par uz eksportu orientētām,
augošām nozarēm, kuru uzņēmumu akciju cenas vērtspapīru tirgū pieauga. Ar
pretēju eksporta orientāciju šīs uz eksportu orientētās nozares kā pārtikas un
farmaceitiskās nozares tika spēcīgi ietekmētas. Vēl viena cita nozare, kuru
lielā mērā ietekmēja Krievijas krīze, ir Latvijas banku sistēma. Kopējais
nozaru lejupslīdes iemesls ir saistīts ar Krievijas garantiju pazemināšanos, kā
rezultātā samazinājās eksports uz Krieviju. Taču tīrais efekts kopumā bija
pozitīvs. 1999. gada sākumā Skandināvijas bankas – Merita Nordbanken,
Skandinaviska Enskilda Banken un ForeningsSparbanken tieši vai netieši
kontrolēja gandrīz 40% Latvijas banku aktīvu. Tās pamatā ieguldīja divās
Latvijas bankās – Latvijas Unibankā un Hansabankā.
1998. gadā Rīgas Fondu Biržā tika ierakstītas 20 jaunas
firmas. 1998. gada privatizācijas laikā bija ļoti veiksmīgs gads Rīgas Fondu
Biržai – tirgus kapitālieguldījumi palielinājās par 97%, sasniedzot 687,9
miljonus dolāru 1998. gada beigās. Nākotnes kapitāla tirgus attīstības
pamatatslēga ir lielāko Latvijas uzņēmumu – Lattelekom, Latvenergo, Latvijas
Kuģniecības privatizācija. Tā kā Latvijas valdība ir paziņojusi, ka
privatizācija tiks pabeigta līdz nākošā gada septembrim, tad kopējā
privatizācija būs veikta par 2,5 biljoniem dolāru jeb 50% no valsts iekšzemes
kopprodukta(?????).
Baltijas valstis ir mēģinājušas nostiprināt savas
pozīcijas pret Krievijas krīzi ar palielinātu sadarbību. Labs piemērs šeit
mināms kooperācija starp Baltijas vērtspapīru operācijām. 1999. gada 23. aprīļa
memorandā satikās trīs Baltijas fondu biržas. Noslēgtais kooperācijas līgums ir
solis uz priekšu, lai piesaistītu ārzemju investorus Baltijas reģionā.
Apvienotais Baltijas vērtspaīru tirgus būs piekatais lielākais vērtspapīru
tirgus Centrālajā un Austrumeiropā.
1998. gada otrajā pusē ārvalstu tirgus līdzsvars un
apgrozībā esošo līdzekļu deficīts. Tā kā valdība vairāk līdzekļu aizņēmās no
ārvalstīm, tai bija mazāk iespēju aizņemties no pašu bankām. Tādejādi banku
aizdevumi galvenokārt bija orientēti uz privāto sektoru.
Tādejādi varam secināt, ka Latvijas bankām ir samērā
grūti izstrādāt mārketinga stratēģiju un tirgus segmentāciju. Valdība būtu
liels pasūtītājs, taču tagad bankām ir jāveido cita tirgus segmentācija,
jāmaina savu pakalpojumu nosacījumi. Minētais valdības lēmums spēcīgi ietekmēja
arī Latvijas banku finansiālo stabilitāti.
Ja aplūkosim mārketinga plānošanu, kāpirmo posmu tajā
varam minēt situācijas analīzi. Šeit bankas varēja prognozēt, ka viens no
lielākajiem vai pat lielākais to klients būs valdība, taču kā izrādījās vēlāk,
valdība atteicās no Latvijas banku pakalpojumiem.
Tādejādi arī otrais mārketinga plāna posms – mārketinga
iespēju analīze bija kļūdains, jo mainījās banku lielākie klienti.
Tādejādi izmainījās arī visi pārējie mārketinga plāna
posmi.
Aplūkojot Latvijas virzību uz Eiropas Savienību, jāteic,
ka pakāpeniskā ekonomiskās iekārtas pielāgošana Eiropas Savienības
ekonomiskajai sistēmai ir izpildīta. 1999. gada 17. februārī valdība parakstīja
Eiropas Komisijas Apvienoto Novērtējumu. Tas atspoguļo Latvijas iestāžu
saskaņotību. Eiropas Komisija ieteica samazināt pārejas periodu, kurā Latvijas
ekonomika tiek integrēta Eiropas Savienībā. Saskaņā ar Latvijas valdības un
ekonomikas policijas teikto, tās mērķis ir sasniegt pieņemamu ekonomisko
izaugsmi, stabilu sociālo un ekonomisko attīstību, pakāpenisku sociālo un
ekonomisko pārkāpumu novēršanu, kā arī vides aizsardzību un resursu lietderīgas
izmantošanas nodrošināšanu.
Latvijas ekonomiskās situācijas stabilizācija bija
apdomīgas makroekonomiskās politikas rezultāts. Stabils nacionālās valūtas
kurss ir parādījis Latviju no labās puses un ir piesaistījis daudzus
investorus. Kaut arī reālais spēkā esošais lata apmaiņas kurss kļuva augstāks
kopš tā ieviešanas, darbaspēka izmaksu kāpums, vietējie valūtu kursi, eksporta
apjoma pieaugums, eksporta akciju pieaugums rietumu tirgos atspoguļo to, ka
Latvijas ražotā produkcija ir konkurētspējīga. Konservatīvā finansu politika
sekoja gandrīz visus gadus kopš neatkarības atgūšanas. Liela nozīme šeit bija
Latvijas Bankai, kura īstenoja apdomīgu un ticamu politiku. Šādas finansu
politikas turpināšana nākotnē varēs nodrošināt makroekonomisko stabilitāti un
ekonomisko izaugsmi.
Tagad pievērsīsimies 1995. gada banku krīzei, kura lielā
mērā ietekmēja Latvijas ekonomiku – tai skaitā arī banku darbību. Krievijas
krīze tika pasniegta pamācošā veidā : bankrotējušajām bankām bija atļauts
izgāzties, banku sistēmā tika uzlaboti ārējie apstākļi un prasības bankām, ko
Latvijas Banka veica ar lielu stingrību. Apdomīgie lēmumi Latvijā šodien ir
līdzīgi Eiropas Savienības direktīvām. Attīstība, kas sekoja pēc banku krīzes
pagājušajā gadā, atklāja nopietnas paliekošas vājās vietas Latvijas banku
sistēmā, turklāt atklājās, cik lielu šoku var radīt situācija Krievijā.
Taču banku finansiālo rādītāju pasliktināšanās ir
izskaidrojama ne tikai ar Krievijas krīzi, bet arī ar ārzemju investoru
investīciju trūkumu. Tas izskaidrojams ar to, ka Latvijai nav skaidras nākotnes
vīzijas, jo netiek pilnībā veikta ilgtermiņa plānošana.
Šeit mēs atkal varam atgriezties pie mārketinga plāna,
kurš sevī ietver situācijas analīzi, tirgus segmentāciju un citus posmus.
Mārketinga plānošana būtu jāveic ne tikai Latvijas bankām, bet arī valdībai, kā
rezultātā ne tikai bankas varētu rēķināties ar saviem nākotnes klientiem, bet
arī visu Latvijā pastāvošo nozaru uzņēmumi varētu plānot, kādai produkcijai būs
noiets un līdz ar to pievērsties šīs produkcijas ražošanai. Tādā veidā tiktu
sekmēti gan kapitālieguldījumi no ārvalstīm, kas sekmētu valsts ekonomisko
izaugsmi, gan arī kreditēšana, jo uzņēmēji ņemtu kredītus, lai attīstītu savu
biznesu, kurš būtu drošs.
Nozīmīgs progress struktūras reformās ir veikts pēdējos
gados, kā rezultātā ekonomikā ir palielinājusies nozīme akcijām, kā arī
privātajam sektoram, kā arī sabiedriskajam sektoram. Ierobežojumi cenām,
privātā biznesa aktivitātēm, ārējai tirdzniecībai un kapitāla plūsmai tika
aprobežoti jau pārejas perioda sākumposmā, un Latvijai šodien ir ļoti liberāla
ekonomikas sistēma. Mazs, bet strauji augošs vietējais tirgus tika izveidots,
taču tam jau tagad ir liela ietekme un kapitāla piesaistīšanas iespējas. Mazu
un vidēju uzņēmumu privatizācija ir pabeigta, un Latvija tagad ir iesaistīta
pēdējajā privatizācijas posmā, kur tiks privatizēti lielie valsts monopoli, kā
arī citi valsts uzņēmumi. Kā rāda daudzu lielāko Eiropas valstu pieredze, tas
ir komplekss strīdīgs pasākums. (Important Progress : For this reason……)
Ņemot vērā iepriekšējo periodu, Latvija sastapsies ar
divām galvenajām ekonomiskās politikas pārmaiņām. Pirmkārt, kā ekonomika sāk
atjaunoties pēc ārējā šoka no Krievijas krīzes, tas būs nozīmīgi turēt ārējo
naudas deficītu zem kontroles. Mazā un atvērtā ekonomikā, ar monetāro politiku,
kura tiecas padarīt nacionālo valūtu stabilu, ārējā līdzsvara uzdevums tiek
uzdots ekonomikas politikai. Šis apstāklis norāda uz to, ka ir liela nozīme
izveidot striktu finansu disciplīnu, īpaši 1999. un 2000. gados. Otrkārt, ņemot
vērā, ka tirgus ekonomikas pamatelementi ir tieši vietā, Latvijai ir
nepieciešams veikt otrreizējas reformas. Tie ietver sabiedriskās
administrēšanas modernizāciju, lai sasniegtu divus mērķus, proti, augstāku
pakalpojumu un preču kvalitāti un augstāku iedzīvotāju pirktspēju. Aplūkojot šo
jautājumu no banku viedokļa, ja palielinātos iedzīvotāju pirktspēja, attīstītos
arī uzņēmējdarbība, un līdz ar to attīstītos arī banku kreditēšana un darbība
ar vērtspapīriem. Latvijai varētu ieteikt arī attīstīt apdrošināšanas biznesu,
taču tas var attīstīties tikai tad, ja iedzīvotājiem ir augsts pirktspējas
līmenis, nevis apdrošināšanas attīstīšana piespiedu veidā, kā piemēram obligātā
civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.
Jāteic, ka gan apdrošināšana, gan banku pakalpojumi ir
ļoti daudzveidīgi. Zināmā mērā varētu teikt, ka šīs abas nozares var būt kā
sadarbības partneri. Piemēram, ja kāda persona vai uzņēmums vēlas aizņemties
naudu, tad tam nepieciešams galvotājs. Par šādu galvotāju var būt kāda fiziska
vai jurisdiska persona, kurai ir lieli īpašumi vai vērā ņemami naudas līdzekļi.
Taču pēdējā laikā Latvijas apdrošināšanas sabiedrības ir ierviesušas tādu
pakalpojuma veidu, kā galvojums pret atlīdzību. Apdrošināšanas sabiedībām ir
lieli naudas līdzekļi, tāpēc tās ir uzņēmušās galvot fizisku vai juridisku
personu banku aizņēmumus. Par to apdrošināšanas sabiedrības saņem procentu
likmi, kas ir divas reizes zemāka par banku aizdevuma procentu likmēm. Arī
bankām ir izdevīga šāda apdrošināšanas sabiedrību darbība, jo tad vairāk personu
var ņemt bankas kredītus, un bankām parādās vairāk ienākumu, kurus savukārt var
ieguldīt vērtspapīros.
1992. gadā Latvija iestājās Starptautioskajā Monetārajā
Fondā. Latvijai bija lieli sasniegumi kooperācijā un sadarbībā ar citām šī
fonda dalībfalstīm. Pagājušo četru gadu laikā, kaut arī Latvijai bija pieejami
Starptautiskā Monetārā Fonda resursi, Latvijas maksājumu bilance bija noturīga.
Pēdējie uzturēšanas pasākumi, lai uzturētu Latvijas stabilitāti fonda ietvaros,
tika veikti 1999. gada martā. Diskusijas par to, ka varētu veikt citus papildus
pasākumus, notika aprīlī, un tās tiks turpinātas.
Lai veiksmīgi varētu noritēt banku operācijas ar
vērtspapīriem, nepieciešams kapitāla ieplūdums no ārvalstīm Latvijā.
Ielūkojoties vēsturē, pirms 1939. gada Baltijas valstis
bija izdevīgas kapitāla investēšanai vairāk nekā liela daļa citu Eiropas valstu
un Skandināvijas valstis. Pēc daudzu rietumu ekonomistu domām Baltijas valstis
var atgūt šīs pozīcijas.
Kā apgalvoja viens no ārzemju investoriem, kurš ir
ieguldījis līdzekļus a/s ‘Staburadze’ – Ernesto Preatone, ārzemju investoriem,
ienākot Latvijā, būtu jārēķinās ar diviem apstākļiem. Pirmais apstāklis ir tas,
ka Latvijas uzņēmumos ir jāiegulda daudz naudas līdzekļu. Kā otrais apstāklis
ir mināms tas, ka šeit ir jāiegulda daudz zināšanu jeb ‘know how’.
Aplūkojot nozares, kurās būtu vērts ieguldīt gan
materiālos, gan nemateriālos līdzekļus, pie šādām nozarēm var pieskaitīt :
1)
kokapstrādi, jo vairāk nekā puse
Latvijas teritorijas ir meži,
2)
finansu pakalpojumi,
3)
tranzīts, kas sevī ietver tirdzniecību
un transportu,
4)
tūrisms – ieskaitot viesnīcas,
5)
nekustāmais īpašums,
6)
tekstilrūpniecība,
7)
pārtikas rūpniecība,
8)
realizācijas industrija,
9)
ar nesen privatizētajiem uzņēmumiem
saistītās nozares, piemēram telekomunikācijas.
Kā vienu no svarīgākajām nozarēm, kuras tika minētas,
varam minēt finansu pakalpojumus. Tā kā ne vien mūsu pašmāju ekonomisti, bet
arī cilvēki, kuri investējuši līdzekļus Latvijas rūpniecībā, uzskata, ka šajā
nozarē ir vērts ieguldīt papildus līdzekļus, varam secināt, ka drīzumā Latvijas
banku sistēma paplašināsies, līdz ar to paplašināsies arī Latvijas banku
operācijas ar vērtspapīriem.
Taču kopumā darbības ar vērtspapīriem būtu ļoti
apgrūtinātas, ja nebūtu Rīgas Fondu Biržas. Tāpēc nedzaudz ielūkosimies tās
vēsturē un tagadējā darbībā.
Rīgas Fondu Birža tika dibināta 1993. gadā bezpeļņas
akciju sabiedrība. Rīgas Fondu Birža pieder divdesmit septiņiem akciju
turētājiem – galvenokārt Latvijas komercbankām kā valsts īpašuma fonds.
Sabiedrības uzraudzības pārstāvji tiek ievēlēti sabiedības pilnsapulcē, kura
uzņem jaunus biedrus, pieņem likumus un noteikumus, uzrauga darbības
menedžmenta jautājumos.
Lai aizsargātu ārzemju investorus, Rīgas Fondu Birža ir
izveidojusi garantijas fondu, kurā tiek ieguldīta nauda no fiksētajiem
ieņēmumiem plus mainīgajiem ieņēmumiem no darījumiem. Tādejādi ārzemju
investoru darbība Latvijas teritorijā kļuvusi daudz drošāka.
Bet tagad aplūkosim 10 Latvijas lielāko uzņēmumu
apgrozījumu latos.
Lielākais apgrozījums ir Unibankai, un tas sastāda 73849,14 Ls, taču viszemākais no 10 lielākajām kompānijām ir Rīgas Transporta Flotei, un tas sastāda 5858,51 Ls.
Aplūkojot Latvijas lielāko banku akciju kapitālu, tas ir
sekojošs :
Banka
|
Daļu kapitāls
|
HANSABANKA
|
138006460
|
LATVIJAS UNIBANKA
|
37105655
|
LATVIJAS HIPOTĒKU UN ZEMES BANKA
|
4745500
|
Tas, ka Hansabankai ir vislielākais akciju kapitāls, ir izskaidrojams ar to, ka Hansabankā tika ieguldīta liela daļa ārvalstu kapitāla.
Valstīs ar attīstītu vērtspapīru tirgu bankas patstāvīgi
cenšas palīdzēt saviem klientiem vērtspapīru iegādē. Latvijā vērtspapīru tirgus
ir samērā maz attīstīts, jo kā jau minējām, Rīgas Fondu Birža tika dibināta
1994. gadā t.i. tikai piecus gadus atpakaļ.
Banku patstāvīgā palīdzība saviem klientiem vērtspapīru
iegādē pamatojas uz to, ka bankas kā minimums pieņēma klienta orderi noteiktu
akciju un obligāciju iegādei, bet pēc tam ar dīleru starpniecību atrada tiem
visizdevīgāko pielietojumu. Banka garantē to saglabāšanu līdz to realizācijai
vai dzēšanas momentam. Tādam banku operāciju veidam, kas tiek saukts par
diskonta brokeru pakalpojumiem, ir dažādas priekšrocības:
1)
dot papildus ienākumus bankai par šo
operāciju veikšanu,
2)
palīdzēt bankai kompensēt parastos
depozītu zaudējumus, kad klients izraksta čekus no saviem rēķiniem, lai
ieguldītu vērtspapīrus citā finansu iestādē.
Analizējot sīkāk Latvijas banku piedāvātās operācijas ar
vērtspapīriem, pievērsīsiemies bankai, kurai ir vislielākais akciju kapitāls,
proti, Hansabankai.
Hansabanka saviem klientiem piedāvā sekojošas operācijas
ar vērtspapīriem :
1.
Klienta vērtspapīru konta atvēršana :
1.1. juridiskām personām 6
LVL
1.2. fiziskām personām 3
LVL
2.
Dereģistrācijas operāciju veikšana :
2.1. juridiskām personām 7
LVL
2.2. fiziskām personām 3
LVL
3.
Vērtspapīru pārskaitījumi :
3.1. uz citu kontu Hansabankā 2
LVL
3.2. uz citu banku 10
LVL
3.3. jebkurš ieraksts Igaunijas un Lietuvas vērtspapīru
kontos 4 LVL
3.4. vērtspapīru piegāde pret apmaksu (DVP) 4
LVL
4.
Vērtspspīru ieķīlāšana 20
LVL
5.
Ārpuskārtas vērtspapīru konta izrakstu
izsniegšana pēc pieprasījuma 1 LVL
6.
Vērtspapīru konta izrakstu izsniegšana
par periodu bezmaksas
7.
Mēneša maksa par katru kontu, ja šajā
mēnesī ir bijis atlikums :
7.1. Akciju portfeļa vērtība līdz 10 000 LVL 2
LVL
7.2. Akciju portfeļa vērtība no 10 000 līdz 500 000 LVL 0,04%
7.3. Akciju portfeļa vērtība no 500 000 līdz 2 000 000
LVL 0,025%
7.4. Akciju portfeļa vērtība virs 2 000 000 LVL 0,015%
8.
Klienta vērtspapīru konta slēgšana :
9.
Vērtspapīru pirkšanas un pārdošanas
operācijas :
9.1. Darījuma apjoms līdz 25 000 LVL 0,55% no
izpildītā apjoma
9.2. Darījumu apjoms no 25 000 līdz 50 000 LVL 0,35% no izpildītā apjoma
9.3. Darījumu apjoms virs 50 000 LVL pēc
vienošanās
9.4. tiešie darījumi Rīgas Fondu Biržā 0,5%
10.
Valsts parādzīmju pirkšana izsolē :
10.1. nominālvērtība līdz 100 000 LVL 0,2
no nomināla
10.2. nominālvērtība virs 100 000 LVL 0,15% no nomināla
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru