Latvijas banku operācijas ar vērtspapīriem.

Plāns.

Ievads.

1.      Latvijas Bankas finansiālā stāvokļa raksturojums.

2.      Latvijas ekonomiskās situācijas ietekme uz banku darbību.

3.      Īss banku raksturojums.

3.1.  Hansabanka.

3.2.  Unibanka.

3.3.  Rīgas komercbanka.

4.      Banku piedāvātie pakalpojumi.

Ievads.

Kopš Latvija atguva savu neatkarību astoņus gadus atpakaļ, ekonomiskās reformas ir ieviesušas funkcionējošu tirgus ekonomiku. Pagājušā gada laikā aptuveni 65% no iekšzemes kopprodukta tika saražots privātajā sektorā. Latvija ātri piemērojās Rietumeiropas politiskajai sistēmai un tās ekonomiskā tirgus struktūrai, uzsākot privatizācijas programmu 1994. gadā, tādām iestādēm kā Rīgas Fondu Birža, ir devušas lielu ieguldījumu privatizācijas procesa paātrināšanā.

1998. gada laikā Latvijas ekonomika bija pakļauta ekonomiskajai lejupslīdei Krievijā. Pagātnē Latvijas ekonomiskā situācija bija cieši saistīta ar Krievijas ekonomiku. Taču tagad eksports uz Krieviju sastāda tikai 15% no kopējā Latvijas eksporta. Eiropas Savienība ir kļuvusi par Latvijas lielāko tirdzniecības partneri ar 65% eksportu un 56% importu. Jāatzīst, ka bija dažas nozares, kuras lielā mērā ietekmēja Krievijas krīze. Liela daļa no šīm nozarēm pirms tam tika uzskatītas par uz eksportu orientētām, augošām nozarēm, kuru uzņēmumu akciju cenas vērtspapīru tirgū pieauga. Ar pretēju eksporta orientāciju šīs uz eksportu orientētās nozares kā pārtikas un farmaceitiskās nozares tika spēcīgi ietekmētas. Vēl viena cita nozare, kuru lielā mērā ietekmēja Krievijas krīze, ir Latvijas banku sistēma. Kopējais nozaru lejupslīdes iemesls ir saistīts ar Krievijas garantiju pazemināšanos, kā rezultātā samazinājās eksports uz Krieviju. Taču tīrais efekts kopumā bija pozitīvs. 1999. gada sākumā Skandināvijas bankas – Merita Nordbanken, Skandinaviska Enskilda Banken un ForeningsSparbanken tieši vai netieši kontrolēja gandrīz 40% Latvijas banku aktīvu. Tās pamatā ieguldīja divās Latvijas bankās – Latvijas Unibankā un Hansabankā.

1998. gadā Rīgas Fondu Biržā tika ierakstītas 20 jaunas firmas. 1998. gada privatizācijas laikā bija ļoti veiksmīgs gads Rīgas Fondu Biržai – tirgus kapitālieguldījumi palielinājās par 97%, sasniedzot 687,9 miljonus dolāru 1998. gada beigās. Nākotnes kapitāla tirgus attīstības pamatatslēga ir lielāko Latvijas uzņēmumu – Lattelekom, Latvenergo, Latvijas Kuģniecības privatizācija. Tā kā Latvijas valdība ir paziņojusi, ka privatizācija tiks pabeigta līdz nākošā gada septembrim, tad kopējā privatizācija būs veikta par 2,5 biljoniem dolāru jeb 50% no valsts iekšzemes kopprodukta(?????).

Baltijas valstis ir mēģinājušas nostiprināt savas pozīcijas pret Krievijas krīzi ar palielinātu sadarbību. Labs piemērs šeit mināms kooperācija starp Baltijas vērtspapīru operācijām. 1999. gada 23. aprīļa memorandā satikās trīs Baltijas fondu biržas. Noslēgtais kooperācijas līgums ir solis uz priekšu, lai piesaistītu ārzemju investorus Baltijas reģionā. Apvienotais Baltijas vērtspaīru tirgus būs piekatais lielākais vērtspapīru tirgus Centrālajā un Austrumeiropā.

1998. gada otrajā pusē ārvalstu tirgus līdzsvars un apgrozībā esošo līdzekļu deficīts. Tā kā valdība vairāk līdzekļu aizņēmās no ārvalstīm, tai bija mazāk iespēju aizņemties no pašu bankām. Tādejādi banku aizdevumi galvenokārt bija orientēti uz privāto sektoru.

Tādejādi varam secināt, ka Latvijas bankām ir samērā grūti izstrādāt mārketinga stratēģiju un tirgus segmentāciju. Valdība būtu liels pasūtītājs, taču tagad bankām ir jāveido cita tirgus segmentācija, jāmaina savu pakalpojumu nosacījumi. Minētais valdības lēmums spēcīgi ietekmēja arī Latvijas banku finansiālo stabilitāti.

Ja aplūkosim mārketinga plānošanu, kāpirmo posmu tajā varam minēt situācijas analīzi. Šeit bankas varēja prognozēt, ka viens no lielākajiem vai pat lielākais to klients būs valdība, taču kā izrādījās vēlāk, valdība atteicās no Latvijas banku pakalpojumiem.

Tādejādi arī otrais mārketinga plāna posms – mārketinga iespēju analīze bija kļūdains, jo mainījās banku lielākie klienti.

Tādejādi izmainījās arī visi pārējie mārketinga plāna posmi.

Aplūkojot Latvijas virzību uz Eiropas Savienību, jāteic, ka pakāpeniskā ekonomiskās iekārtas pielāgošana Eiropas Savienības ekonomiskajai sistēmai ir izpildīta. 1999. gada 17. februārī valdība parakstīja Eiropas Komisijas Apvienoto Novērtējumu. Tas atspoguļo Latvijas iestāžu saskaņotību. Eiropas Komisija ieteica samazināt pārejas periodu, kurā Latvijas ekonomika tiek integrēta Eiropas Savienībā. Saskaņā ar Latvijas valdības un ekonomikas policijas teikto, tās mērķis ir sasniegt pieņemamu ekonomisko izaugsmi, stabilu sociālo un ekonomisko attīstību, pakāpenisku sociālo un ekonomisko pārkāpumu novēršanu, kā arī vides aizsardzību un resursu lietderīgas izmantošanas nodrošināšanu.

Latvijas ekonomiskās situācijas stabilizācija bija apdomīgas makroekonomiskās politikas rezultāts. Stabils nacionālās valūtas kurss ir parādījis Latviju no labās puses un ir piesaistījis daudzus investorus. Kaut arī reālais spēkā esošais lata apmaiņas kurss kļuva augstāks kopš tā ieviešanas, darbaspēka izmaksu kāpums, vietējie valūtu kursi, eksporta apjoma pieaugums, eksporta akciju pieaugums rietumu tirgos atspoguļo to, ka Latvijas ražotā produkcija ir konkurētspējīga. Konservatīvā finansu politika sekoja gandrīz visus gadus kopš neatkarības atgūšanas. Liela nozīme šeit bija Latvijas Bankai, kura īstenoja apdomīgu un ticamu politiku. Šādas finansu politikas turpināšana nākotnē varēs nodrošināt makroekonomisko stabilitāti un ekonomisko izaugsmi.

Tagad pievērsīsimies 1995. gada banku krīzei, kura lielā mērā ietekmēja Latvijas ekonomiku – tai skaitā arī banku darbību. Krievijas krīze tika pasniegta pamācošā veidā : bankrotējušajām bankām bija atļauts izgāzties, banku sistēmā tika uzlaboti ārējie apstākļi un prasības bankām, ko Latvijas Banka veica ar lielu stingrību. Apdomīgie lēmumi Latvijā šodien ir līdzīgi Eiropas Savienības direktīvām. Attīstība, kas sekoja pēc banku krīzes pagājušajā gadā, atklāja nopietnas paliekošas vājās vietas Latvijas banku sistēmā, turklāt atklājās, cik lielu šoku var radīt situācija Krievijā.

Taču banku finansiālo rādītāju pasliktināšanās ir izskaidrojama ne tikai ar Krievijas krīzi, bet arī ar ārzemju investoru investīciju trūkumu. Tas izskaidrojams ar to, ka Latvijai nav skaidras nākotnes vīzijas, jo netiek pilnībā veikta ilgtermiņa plānošana.

Šeit mēs atkal varam atgriezties pie mārketinga plāna, kurš sevī ietver situācijas analīzi, tirgus segmentāciju un citus posmus. Mārketinga plānošana būtu jāveic ne tikai Latvijas bankām, bet arī valdībai, kā rezultātā ne tikai bankas varētu rēķināties ar saviem nākotnes klientiem, bet arī visu Latvijā pastāvošo nozaru uzņēmumi varētu plānot, kādai produkcijai būs noiets un līdz ar to pievērsties šīs produkcijas ražošanai. Tādā veidā tiktu sekmēti gan kapitālieguldījumi no ārvalstīm, kas sekmētu valsts ekonomisko izaugsmi, gan arī kreditēšana, jo uzņēmēji ņemtu kredītus, lai attīstītu savu biznesu, kurš būtu drošs.

Nozīmīgs progress struktūras reformās ir veikts pēdējos gados, kā rezultātā ekonomikā ir palielinājusies nozīme akcijām, kā arī privātajam sektoram, kā arī sabiedriskajam sektoram. Ierobežojumi cenām, privātā biznesa aktivitātēm, ārējai tirdzniecībai un kapitāla plūsmai tika aprobežoti jau pārejas perioda sākumposmā, un Latvijai šodien ir ļoti liberāla ekonomikas sistēma. Mazs, bet strauji augošs vietējais tirgus tika izveidots, taču tam jau tagad ir liela ietekme un kapitāla piesaistīšanas iespējas. Mazu un vidēju uzņēmumu privatizācija ir pabeigta, un Latvija tagad ir iesaistīta pēdējajā privatizācijas posmā, kur tiks privatizēti lielie valsts monopoli, kā arī citi valsts uzņēmumi. Kā rāda daudzu lielāko Eiropas valstu pieredze, tas ir komplekss strīdīgs pasākums. (Important Progress : For this reason……)

Ņemot vērā iepriekšējo periodu, Latvija sastapsies ar divām galvenajām ekonomiskās politikas pārmaiņām. Pirmkārt, kā ekonomika sāk atjaunoties pēc ārējā šoka no Krievijas krīzes, tas būs nozīmīgi turēt ārējo naudas deficītu zem kontroles. Mazā un atvērtā ekonomikā, ar monetāro politiku, kura tiecas padarīt nacionālo valūtu stabilu, ārējā līdzsvara uzdevums tiek uzdots ekonomikas politikai. Šis apstāklis norāda uz to, ka ir liela nozīme izveidot striktu finansu disciplīnu, īpaši 1999. un 2000. gados. Otrkārt, ņemot vērā, ka tirgus ekonomikas pamatelementi ir tieši vietā, Latvijai ir nepieciešams veikt otrreizējas reformas. Tie ietver sabiedriskās administrēšanas modernizāciju, lai sasniegtu divus mērķus, proti, augstāku pakalpojumu un preču kvalitāti un augstāku iedzīvotāju pirktspēju. Aplūkojot šo jautājumu no banku viedokļa, ja palielinātos iedzīvotāju pirktspēja, attīstītos arī uzņēmējdarbība, un līdz ar to attīstītos arī banku kreditēšana un darbība ar vērtspapīriem. Latvijai varētu ieteikt arī attīstīt apdrošināšanas biznesu, taču tas var attīstīties tikai tad, ja iedzīvotājiem ir augsts pirktspējas līmenis, nevis apdrošināšanas attīstīšana piespiedu veidā, kā piemēram obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.

Jāteic, ka gan apdrošināšana, gan banku pakalpojumi ir ļoti daudzveidīgi. Zināmā mērā varētu teikt, ka šīs abas nozares var būt kā sadarbības partneri. Piemēram, ja kāda persona vai uzņēmums vēlas aizņemties naudu, tad tam nepieciešams galvotājs. Par šādu galvotāju var būt kāda fiziska vai jurisdiska persona, kurai ir lieli īpašumi vai vērā ņemami naudas līdzekļi. Taču pēdējā laikā Latvijas apdrošināšanas sabiedrības ir ierviesušas tādu pakalpojuma veidu, kā galvojums pret atlīdzību. Apdrošināšanas sabiedībām ir lieli naudas līdzekļi, tāpēc tās ir uzņēmušās galvot fizisku vai juridisku personu banku aizņēmumus. Par to apdrošināšanas sabiedrības saņem procentu likmi, kas ir divas reizes zemāka par banku aizdevuma procentu likmēm. Arī bankām ir izdevīga šāda apdrošināšanas sabiedrību darbība, jo tad vairāk personu var ņemt bankas kredītus, un bankām parādās vairāk ienākumu, kurus savukārt var ieguldīt vērtspapīros.

1992. gadā Latvija iestājās Starptautioskajā Monetārajā Fondā. Latvijai bija lieli sasniegumi kooperācijā un sadarbībā ar citām šī fonda dalībfalstīm. Pagājušo četru gadu laikā, kaut arī Latvijai bija pieejami Starptautiskā Monetārā Fonda resursi, Latvijas maksājumu bilance bija noturīga. Pēdējie uzturēšanas pasākumi, lai uzturētu Latvijas stabilitāti fonda ietvaros, tika veikti 1999. gada martā. Diskusijas par to, ka varētu veikt citus papildus pasākumus, notika aprīlī, un tās tiks turpinātas.

Lai veiksmīgi varētu noritēt banku operācijas ar vērtspapīriem, nepieciešams kapitāla ieplūdums no ārvalstīm Latvijā.

Ielūkojoties vēsturē, pirms 1939. gada Baltijas valstis bija izdevīgas kapitāla investēšanai vairāk nekā liela daļa citu Eiropas valstu un Skandināvijas valstis. Pēc daudzu rietumu ekonomistu domām Baltijas valstis var atgūt šīs pozīcijas.

Kā apgalvoja viens no ārzemju investoriem, kurš ir ieguldījis līdzekļus a/s ‘Staburadze’ – Ernesto Preatone, ārzemju investoriem, ienākot Latvijā, būtu jārēķinās ar diviem apstākļiem. Pirmais apstāklis ir tas, ka Latvijas uzņēmumos ir jāiegulda daudz naudas līdzekļu. Kā otrais apstāklis ir mināms tas, ka šeit ir jāiegulda daudz zināšanu jeb ‘know how’.

Aplūkojot nozares, kurās būtu vērts ieguldīt gan materiālos, gan nemateriālos līdzekļus, pie šādām nozarēm var pieskaitīt :

1)      kokapstrādi, jo vairāk nekā puse Latvijas teritorijas ir meži,

2)      finansu pakalpojumi,

3)      tranzīts, kas sevī ietver tirdzniecību un transportu,

4)      tūrisms – ieskaitot viesnīcas,

5)      nekustāmais īpašums,

6)      tekstilrūpniecība,

7)      pārtikas rūpniecība,

8)      realizācijas industrija,

9)      ar nesen privatizētajiem uzņēmumiem saistītās nozares, piemēram telekomunikācijas.

Kā vienu no svarīgākajām nozarēm, kuras tika minētas, varam minēt finansu pakalpojumus. Tā kā ne vien mūsu pašmāju ekonomisti, bet arī cilvēki, kuri investējuši līdzekļus Latvijas rūpniecībā, uzskata, ka šajā nozarē ir vērts ieguldīt papildus līdzekļus, varam secināt, ka drīzumā Latvijas banku sistēma paplašināsies, līdz ar to paplašināsies arī Latvijas banku operācijas ar vērtspapīriem.

Taču kopumā darbības ar vērtspapīriem būtu ļoti apgrūtinātas, ja nebūtu Rīgas Fondu Biržas. Tāpēc nedzaudz ielūkosimies tās vēsturē un tagadējā darbībā.

Rīgas Fondu Birža tika dibināta 1993. gadā bezpeļņas akciju sabiedrība. Rīgas Fondu Birža pieder divdesmit septiņiem akciju turētājiem – galvenokārt Latvijas komercbankām kā valsts īpašuma fonds. Sabiedrības uzraudzības pārstāvji tiek ievēlēti sabiedības pilnsapulcē, kura uzņem jaunus biedrus, pieņem likumus un noteikumus, uzrauga darbības menedžmenta jautājumos.

Lai aizsargātu ārzemju investorus, Rīgas Fondu Birža ir izveidojusi garantijas fondu, kurā tiek ieguldīta nauda no fiksētajiem ieņēmumiem plus mainīgajiem ieņēmumiem no darījumiem. Tādejādi ārzemju investoru darbība Latvijas teritorijā kļuvusi daudz drošāka.

Bet tagad aplūkosim 10 Latvijas lielāko uzņēmumu apgrozījumu latos.

Lielākais apgrozījums ir Unibankai, un tas sastāda  73849,14 Ls, taču viszemākais no 10 lielākajām kompānijām ir Rīgas Transporta Flotei, un tas sastāda 5858,51 Ls.

Aplūkojot Latvijas lielāko banku akciju kapitālu, tas ir sekojošs :

Banka	Daļu kapitāls
HANSABANKA	138006460
LATVIJAS UNIBANKA	37105655
LATVIJAS HIPOTĒKU UN ZEMES BANKA	4745500

Tas, ka Hansabankai ir vislielākais akciju kapitāls, ir izskaidrojams ar to, ka Hansabankā tika ieguldīta liela daļa ārvalstu kapitāla.

Valstīs ar attīstītu vērtspapīru tirgu bankas patstāvīgi cenšas palīdzēt saviem klientiem vērtspapīru iegādē. Latvijā vērtspapīru tirgus ir samērā maz attīstīts, jo kā jau minējām, Rīgas Fondu Birža tika dibināta 1994. gadā t.i. tikai piecus gadus atpakaļ.

Banku patstāvīgā palīdzība saviem klientiem vērtspapīru iegādē pamatojas uz to, ka bankas kā minimums pieņēma klienta orderi noteiktu akciju un obligāciju iegādei, bet pēc tam ar dīleru starpniecību atrada tiem visizdevīgāko pielietojumu. Banka garantē to saglabāšanu līdz to realizācijai vai dzēšanas momentam. Tādam banku operāciju veidam, kas tiek saukts par diskonta brokeru pakalpojumiem, ir dažādas priekšrocības:

1)      dot papildus ienākumus bankai par šo operāciju veikšanu,

2)      palīdzēt bankai kompensēt parastos depozītu zaudējumus, kad klients izraksta čekus no saviem rēķiniem, lai ieguldītu vērtspapīrus citā finansu iestādē.

Analizējot sīkāk Latvijas banku piedāvātās operācijas ar vērtspapīriem, pievērsīsiemies bankai, kurai ir vislielākais akciju kapitāls, proti, Hansabankai.

Hansabanka saviem klientiem piedāvā sekojošas operācijas ar vērtspapīriem :

1.      Klienta vērtspapīru konta atvēršana :

1.1. juridiskām personām                                                                                6 LVL

1.2. fiziskām personām                                                                                   3 LVL

2.      Dereģistrācijas operāciju veikšana :

2.1. juridiskām personām                                                                                7 LVL

2.2. fiziskām personām                                                                                   3 LVL

3.      Vērtspapīru pārskaitījumi :

3.1. uz citu kontu Hansabankā                                                                        2 LVL

3.2. uz citu banku                                                                                            10 LVL

3.3. jebkurš ieraksts Igaunijas un Lietuvas vērtspapīru kontos                       4 LVL

3.4. vērtspapīru piegāde pret apmaksu (DVP)                                                4 LVL

4.      Vērtspspīru ieķīlāšana                                                                               20 LVL

5.      Ārpuskārtas vērtspapīru konta izrakstu izsniegšana pēc pieprasījuma      1 LVL

6.      Vērtspapīru konta izrakstu izsniegšana par periodu                                  bezmaksas

7.      Mēneša maksa par katru kontu, ja šajā mēnesī ir bijis atlikums :

7.1. Akciju portfeļa vērtība līdz 10 000 LVL                                                 2 LVL

7.2. Akciju portfeļa vērtība no 10 000 līdz 500 000 LVL                              0,04%

7.3. Akciju portfeļa vērtība no 500 000 līdz 2 000 000 LVL                         0,025%

7.4. Akciju portfeļa vērtība virs 2 000 000 LVL                                            0,015%

8.      Klienta vērtspapīru konta slēgšana :

9.      Vērtspapīru pirkšanas un pārdošanas operācijas :

9.1. Darījuma apjoms līdz 25 000 LVL                                  0,55% no izpildītā apjoma

9.2. Darījumu apjoms no 25 000 līdz 50 000 LVL                 0,35% no izpildītā apjoma

9.3. Darījumu apjoms virs 50 000 LVL                                              pēc vienošanās

9.4. tiešie darījumi Rīgas Fondu Biržā                                                            0,5%

10.  Valsts parādzīmju pirkšana izsolē :

10.1. nominālvērtība līdz 100 000 LVL                                             0,2 no nomināla

10.2. nominālvērtība virs 100 000 LVL                                            0,15% no nomināla