Latvijas eksporta attīstības problemas

Latvijas Universitāte

Starptautisko ekonomisko attiecību katedra

Tirdzniecības politika

[Latvijas eksporta attīstības problemas]

Latvijas Universitate

Ekonomikas un vadibas

fakultate.

2.kurss, grupa 2V-3

Andis Malejs

1998.gada 17.maija

Rīga 1998

Saturs.

1.     Ievads................................................................... 2

2.     Latvijas eksporta problemas ............................... 2

3.     Eksporta problemas (1918 - 1920) ...................... 3

4.     Retrospekcija ....................................................... 5

5.     Latvija atgriezas pasaules ekonomika .................. 7

6.     Pakalpojumu eksports un imports ...................... 9

7.     Arejas tirdzniecibas bilance ................................. 10

8.     Latvijas arejas tirdzniecibas sadalijums ............... 11

9.     Secinajumi ........................................................... 12

10.Problemas ............................................................ 13

11.Secinajumi lasot presi .......................................... 14

12.Izmantota literatura ............................................. 16

13.Pielikums ............................................................. 17

1.Ievads (kamdel tieši šis referats)

          Tirdzniecibas politika ir viena no galvenajam sferam, kas uztur valsts nacionalo labklajibu. Varetu teikt, ka ar tas palidzibu ir iespejams pacelt valsti gan neredzetos augstumos, gan nolaist paša dzilakaja okeana dzile. Tas varbut ir mazliet populistiski teikts, bet ar to es velejos uzsvert, ka tirdzniecibas politika no tiesas ir svariga lieta. Ta ietver daudz un dazadus aspektus – nodokli, muitas tarifi, starptautiskie ligumi par divkarteju nodoklu neaplikšanu, licencešanas sistema, tirdzniecibas infrastrukturas radišana un ta talak un ta joprojam. Tomer es personigi uzskatu, ka galvenais tomer valstij ir rupeties par sava eksporta nozares attistišanu. Nevelos izklausities merkantilisks, bet uzskatu, ka tas ir primarais, par ko jarupejas, jo, pirmkart, tas palielina valsts iekšzemes kopproduktu; otkart, tas dod iespeju razotajiem samazinat savas razošanas izmaksas, paaugstinat produktu kvalitati. Šadas lietas butu jaizverte ari mums. Lidz ar to es nolemu, ka man jaraksta šis referats tieši par šo temu – eksporta attistibas problemas Latvija.

2.Latvijas eksporta attistibas problemas.

Tapat ka vairumam mazo valstu, Latvijas areja tirdznieciba ir un bus seviški nozimiga, jo tas ekonomika var funkcionet tikai ka atverta ekonomika. Tos nosaka visparzinamie apstakli, kurus mainit nav iespejams: ierobezota vietejo izejvielu baze, valsts iekšeja tirgus maza ietilpiba. Tomer pasaules prakse rada, ka ari mazas valstis sekmigi, integrejoties pasaules ekonomika, var sasniegt apbrinojamus saimnieciskos rezultatus. Klut par Eiropas nelielu, augsti attistitu valstu lidzvertigu partneri - tadam jabut Latvijas saimnieciskas attistibas strategiskajam merkim. Ši merka sasniegšanai nepieciešams nosacijums ir sekmiga areja tirdznieciba. LR ekonomisko integraciju nosaka valsts arejas tirdzniecibas politika.

Politiskie faktori eksporta veikšanai:

          -stabilitate,

          -nacionala un valstiska identitate,

          -drošibas garantijas un kolektiva drošiba.

          LR neatkaribas pirmaja posma (1918 - 1940) bija samera attistita ekonomika un tirdzniecibas attiecibas ar daudzam pasaules valsim (lielakoties ar Rietumiem).

3.Eksporta problemas (1918 - 1920).

1918.gada beigas aiziet vacu okupacijas karaspeks izlaupot Latviju.

1919.gada 4. Julija tiek pilniba aizliegta precu izvešana uz arzemem. Bez tam eksporta atlaujas izdeva vienigi firmam, kas no arzemem ieveda pirmas vajadzibas preces. Tirdzniecibas un rupniecibs ministrija kaveja Latvijas precu eksportu , apgrutinot to ari ar visada veida formalitatem, ko biezi mainija, katra tada reize anulejot  visas agrak izdotas precu izvešanas atlaujas.

                   Piemeram.

            -1920. gada 14. janvari rikojums noteica, ka visiem izveidotajiem koferiem, kastem, groziem, aizsainiem u.t.t. jabut attiecigi atzimetiem ari izvedatlaujas lidz ar katra apzimeta iesainojuma saturu. Visas agrakas atlaujas, kuram šo apzimejumu nebija uzskatija par nederigam.

-Visbeidzot, ka to precizeja cita vieta, eksportetajiem bija janodod Finansu ministrijai liela dala iegutas arzemju valutas, dazos gadijumos pat lidz 80%, pret Latvijas rubliem. Dazas ekspotpreces bija apliktas ar izvedmuitu, ko samaksaja arzemju valuta.

          Nevar but ne mazako šaubu, ka šada arejas tirdzniecibas politika bremzeja Latvijas eksportu un reize ar to sekmeja inflaciju, ka ari kaveja importet tas preces, kuru trukums ap to laiku Latvija bija loti sapigs un kuru canas tapec strauji auga.

          1919.gada 6.aprili valdiba ieveda pirmos muitu tarifus. Grutibas sagadaja cina par eksporta ierobezojumu mikstinašanu un atcelšanu, ko tomer bija nepieciešams panakt, lai uzlabotu arejas tirdzniecibas bilanci un raditu drošaku pamatu Latvijas rubla kursa stabilizešanai. Par apstakliem, kadi pastaveja areja tirdznieciba, zinamu ainu sniedz smejošas rindas no kredita departamenta diroktora raksta 1921.g. 11.janvari “Latvijas Sarga”:

          “Ista kluda areja tirdznieciba ir nevis importa ierobezojumi, bet gan  lielas valutas nodevas un citas eksportetaju kompensacijas, monopoli un parmerigas izvedmuitas. Ne velti anglu zurnals “The Trade Journal” raksta, ka noslegt eksportdarijumu ar Latviju ir tas pats, kas runat ar trako nama iemitniekiem. Tapec ir jaatcel visi nepanesamie eksporta ierobezojumi, lai eksportetajiem nebutu del katra nieka jaskraida pa daznedazadam iestadem...”

          Jutami atvieglojumi eksporta tirdznieciba un pie tam strauja gaita sakas pec Ringolda Kalninga nakšanas finansu ministra amata.

          Valdiba 1921.g. 28.junija izdeva rikojumu, kas atlava olu, sviestu, siera, škinka, putnu un auglu eksportu. Tomer šie atvieglojumi nenaca bez cinas. Lidz 1921.g. vidum valdiba neatlava piena produktu eksportu, motivedama savu ricibu, ka mums it ka pašiem nepietiekot piena. Eksports šos produktus ari sadardzinašot un ta vairošot dzives dardzibas pieaugšanu. Tikai pec lielas un asas cinas gan laikrakstos, gan attiecigas iestades tika izkarota eksporta atlauja. Eksports tomer navareja iesakties, jo Finansu ministrija uzlika partikai augstu izvedmuitu.

          1921.gada 14.junija Ministru kabinets pienema un 15.julija izsludinaja rikojumu, kas atcela noteikumus, kas noteica, ka eksportetajiem dala no sanemtas arzemju valutas obligati jaapmaina pret Latvijas naudu.

            Pieaugot eksportam, pieauga ari arzemju valutas iepludums, kuru eksportetaji bija spiesti pardot valdibai, lai tiktu pie Latvijas naudas, kas bija vajadziga eksportam nodrigu precu iepirkšanai Latvijas eksportu apgrutinaja ari kara raditas sekas un apstakli.

         

Latvijas arejas tirdzniecibs attistibas apskatitaja laika posma raksturo sekojoši dati, miljonos latu:

           

4.Retrospekcija.

          1938.g. tikai 3,4% Latvijas eksporta un 3,7% importa vertibas attiecas uz PSRS. Latvijas nacionala valuta - Lats - bija konvertejama.

          Latvijas arejas tirdzniecibas bilabce pirms otra pasules kara biezi vien bija negativa. Tomer Latvijas bija ienemumi no kugniecibas, tranzita, arzemju turisma. To sauc par neredzamo eksportu, kas parsniedza izdevumus tajos pašos nolukos, tapec arejo maksajumu bilance bija pozitiva.

          1940.g. Padomju Savieniba okupeja Baltijas valstis. Pašregulejošais tirgus mehanisms tika aizstats ar direktivu sadales mehanismu un arejas tirdzniecibas valsts monopolu. Latvijai nekavejoties tika atnemtas jebkadas iespejas parzinat un ietekmet savu arejo tirdzniecibu, kas nonaca absoluta Maskavas iestazu kontrole. Bez pietiekama ekonomiska pamatojuma, vienigi PSRS militari rupnieciska kompleksa  un Maskavas  politisko merku intereses laika pec 1945.g. ieverojami tika mainita Latvijas tautsaimniecibu nozaru struktura tada veida , lai Latvijas tautsaimnieciba nebutu spejiga stradat arpus PSRS ietvariem. Šados apstaklos Latvijas arejos ekonomiskajos sakaros neparprotami domineja Padomju Savieniba. 1990.g. uz PSRS iekšejo tirgu gaja 95,2% Latvijas eksporta, taja paša laika no Padomju republikam ienaca  74,5% importa. Lidz 1991.gadam šie skaitli bija attiecigi 96,8% un 87,2%.

M.Šmilders ir aprekinajis precu un pakalpojumu eksportu un importu laika posma no 1961.g. lidz 1988.g.

Ja Latvija butu bijusi neatkariga valsts, šads izdevigs stavoklis (pozitiva precu un pakalpojumu bilance) dotu iespeju modernizet razošnu un paaugstinat dzives limeni. Tomer Latvija, budama PSRS vienota ekonmiska kompleksa ka sastavdala, no šadas situacijas neko neieguva, jo arejas tirdzniecibas pozitivas bilances raditos finansialos resursus vinota PSRS sistema parskaitija centram.

5.Latvija atgriezas pasaules ekonomika.

Šobrid Latvijas ekonomiska situacija kopuma, ka ari situacija tas areja tirdznieciba nebut nav vieglaka salidzinajuma ar 1920.gadu - pec pirma pasaules kara un Latvijas brivibas cinam.

Ja musu reformas butu bijušas pardomatakas  un labak organizetas, razošanas kritums butu mazaks. 1995.g. Latvijas iekšzemes kopprodukts bija tikai 47,8% salidzinajuma ar 1990.gadu. Tik liels kritums nevareja ari neietekmet arejo tirdzniecibu. Eiropas tirgu Latvija ir ka jaunpienaceja - ir spiesta cinities par vietu jau pilnigi aizpilditos, augsti piesatinatos starptautiskajos tirgos. Salidzinajuma ar vairumu rietumvalstu, razošanas tehnologiskais limenis Latvija ir loti atpalicis. Arejo tirdzniecibu ar Krieviju  un citam NVS valstim apgrutina to ekonomikas  katastrofalais stavoklis, ka ari Kriavijas meginajumi izmantot ekonomiskos sakarus ka politiskas šantazas instrumentu.

          No 1991.lidz 1993.gadam pastaveja LR arejas tirdzniecibas ministrija. Pec 1993.gada tos valsts arejos ekonomisko sakaru jautajumus, kas parsniedz vienas nozares ietvarus, parzina Ekonomikas ministrija, Finansu ministrija un  Arlietu mimistrija.

          Arejas tirdzniecibas valsts politika Latvija 1991-1994.gadam mainijas šadi:

          1. sakotneji areja tirdznieciba bija galvenokart licenceta.

2. pec tam par arejas tirdzniecibas valsts regulacijas koeficientu kluva muitas tarifi, ši loma tiem ir ari pašlaik.      

3. pakapeniski sevi piesaka pareja uz brivo tirdzniecibu, jo Latvija ar vairakam valstim ir noslegusi brivas tirdzniecibas ligumus.

    Latvijas iekšzemes kopprodukts, precu un pakalpojumu eksports un imports 1990.1993.gada(procentos salidzinamajas cenas)

Laika no 1990. lidz 1993. gadam Latvija verojams patiešam liels iekšzemes kopprodukta kritums. Tik dzila ekonomiska krize nevareja neietekmet arejo tirdzniecibu. Lai ari arejas tirdzniecibas valsts monopola likvidacija darbojas ka arejas tirdzniecibas aktivizejošs faktors, ši iedarbiba spejusi kompenset IKP samazinašanas ietekmi tikai daleji, t.i, precu un pakalpojumu eksporta un importa samazinašanas nebija tik strauja ka IKP samazinašanas. Latvijas eksporta iespejas sašaurinajas, jo sabrucis vienots PSRS tautsaimniecibas komplekss, kas bija galvenais Latvijas razojumu pateretajs, bet samera zemais razošanas tehnologijas limenis un no padomju laikiem mantota tautsaimniecibu nozaru struktura apgrutina iespiešanos Rietumu tirgu. Ari importa apjomi ir mazaki, jo krities pieprasijums pec daudzam izejvielam.  Sakot ar 1994.gadu straujak samazinas eksports. Eksporta un  importa  attiecibas tiks aplukotas runajot par arejas tirdzniecibas bilanci.

          Latvijai ir augsts ekonomikas atvertibas koeficients, kas liecina par valsts lielo atkaribu no arejas tirdzniecibas. 1990.-1993.gadan videji šis koeficients bija 64,8%. Salidzinajumam - 1985. gada vairaku Eiropas nelielo valstu atiecigais raditajs bija šads:

Belgija-78%, Niderlande-64%, Irija-62%, Norvegija-47%, Ungarija-42%, Austrija-40%, Šveice-39%, Zviedrija-35%, Somija-30%

          Ekonomikas atvertiba skoeficients Latvija pa gadiem ieverojami svarstijies, pie tam pedejos gados tas pazeminajies. Šads stavoklis liecina par valsts ekonomikas zinamu nestabilitati, mainigo iekšejo un arejo apstaklu ietekmi uz arejo tirdzniecibu - ši ietekme ir daudz specigaka neka valstim, kuram ir stabili arejie tirgi, ka ari par valsts eksporta iespeju sašaurinašanos apstaklos, kad IKP ir stipri krities.

6.Pakalpojumu eksports un imports.

          Jau iepriekš tika teikts, ka valsts neatkaribas pirmskara posma arejas tirdzniecibas negativa bilance tika biezi segta ar ta saucama neredzama eksporta vai pakalpojumu (galvenokart tranzits, kugnieciba, turisms) ienakumiem.

          Pakalpojumu eksportam liela nozime ari šodien Latvija. Latvijas iespejas šaja zina vel palielina peckara gados caur musu teritoriju izbuvetie naftas un naftas produktu vadi uz Ventspili, kas specializejusies ka  naftas eksporta osta.

          Pakalpojumu eksports un imports (milijonos Ls, faktiskas cenas)

          Secinajums, ka pakalpojumu eksporta apjoma salidzinajums ar precu eksporta apjomu, ka ari attiecigo saldo salidzinajums parada pakalpojuma eksporta ipaši svarigo lomu Latvijas ekonomika.
7.Arejas tirdzniecibas bilance.

            Arejas tirdzniecibs bilance kluva negativa, sakot ar 1994.g.pirmajiem menešiem. Šis nozimigas un, protams, nevelamas parmainas pamata ir šadi galvenie iemesli:

          1. Lata kurss pret dolaru salidzinajuma ar sakotnejo kursu lata ieviešanas laika ir pieaudzis, lidz ar to Latvijas eksporta apstakli pakapeniski ir pasliktinajušies, bet augušas importetaju iespejas.

2.Negativas arejas tirdzniecibas izveidošanos sekmeja vairaku Latvijas eksporta tradicionalu svarigu precu  grupu izveduma apjoma ieverojamu samazinašanos ka naudas, tas naturalaja izteiksme 1994.g. salidzinoši ar 1993.gadu un vienlaicigs tatu precu importa pieaugums, kuras Latvija varetu razot pati. Mazinajies piena un piena produktu, parfimerijas un kosmetikas lidzeklu, mikroautobusu eksports. Palielinajies zivju, graudu, cukura, bezalkoholisko un alkoholisko dzerienu, papira un kartona imports. Pieaudzis ari mehanisko un elektronisko mašinu un iekartu imports,bet atškiriba no iepriekšminetajiem importa posteniem, šis palielinajums vertejams pozitivi, jo liecina, ka tautsaimnieciba sakusies pamatlidzeklu atjaunošana.

          Ari arejas tirdzniecibas firmas attistitas valstis, pat ja to atvertibas koeficients ir zemaks neka Latvijai, eksporte un importe desmitiem tukstošu nosaukumu precu noluka apmierinat pirceju loti atškirigo pieprasijumu.

Svarigakas Latvijas eksport- un importpreces skatities

pielikuma (1.tab.). Šis tabulas dati rada, ka Latvijas eksporta makrostruktura pa precu grupam svarigakais postenis ir koksne un tas izstradajumi (20,3%), tad seko tekstilmateriali un tekstilizstradajumi (13,2%), pec tam metali un metalizstradajumi (10,1%). Šadu eksporta strukturu var raksturot ka tadu, kur domine resursietilpiga produkcija (koksne), ka ari darbietilpiga produkcija (tekstilijas). Diemzel kapital ietilpigas produkcijas starp galvenajam eksportprecem ir daudz mazak.

8.Latvijas arejas tirdzniecibas sadalijums.

            NVS un Krievijas ipatsvars Latvijas areja tirdznieciba salidzinajuma ar PSRS savienoto republiku ipatsvaru 1991.g. butiski mazinajies. Tomer Krievija un NVS joprojam ir Latvijas lielakie arejas tirdzniecibas partneri. Sasniegtais ipatsvara mazinajums javerte pozitivi. Protams labak butu, ja tas butu radies bez absoluta apjoma krituma, bet tikai uz ta rekina, ka audzis apgrozijums ar citam valstim.

         Salidzinajuma ar pirmskara laiku ieverojami ir palielinajies Lietuvas un Igaunijas ipatsvars Latvijas areja tirdznieciba. 1983.g. Igaunijas un Lietuvas summarais ipatsvars Latvijas importa bija 2,0%, uz šim valsim gaja 1,6 eksporta. Šada stavokla galvenais iemesls - toreizejais industralizacijas un  diversifikacijas limenis bija daudz zemaks par pašreizejo, tas neveicinaja savstarpejos ekonomiskos sakarus.

9.Secinajumi.

            Arejas tirdzniecibas valsts monopola likvidacija un iesaistišanas starptautiskajas  ekonomiskas attiecibas, kur gan eksporta, gan importa dominepasaules cenas, radijusi Latvija situaciju, kas specigi stimule parmainas tautsaimniecibas nozaru struktura virziena uz ekonomiski pamatotaku strukturu, kas atbilst musu ekonomikas attistibas dabiskajiem priekšnoteikumiem, pieprasijuma un piedavajuma dinamikai ka iekšeja, ta areja tirgu.

10.Problemas.

            Daudz negativo paradibu (arejas tirdzniecibas apjoma mazinašanas, negativas eksporta un importa bilances paradišanas) celoni meklejami paša tautas saimnieciba; mazaka mera šis paradibas ietekmejuši lemumi un pasakumi, kas attiecas tieši uz arejo tirdzniecibu.

         Arkartigi negativa paradiba ir joprojam valdoša nesakartotiba muitas dienesta. Lieli kontrobandas apjomi mazina valsts budzeta ienakumus, pasliktina pasmaju razojuma stavokli, deforme racionalas nozaru strukturas veidošanos.

11.Secinajumi lasot presi.

            Viena no pedejiem Timber Trade Jowenol numuriem ir publiceta informacija, ka Latvija pern uz Lielbritaniju eksportejusi ieverojamu daudzumu kubikmetru zagmaterialu. Ienemta godpilna piekta vieta, Latvija tikai nedaudz atpaliek no kokmaterialu industrijas gigantiem Krievijs un Kanadas. Tuvako sekotaju no Baltijas valstim Lietuvu - Latvija apsteigusi pieckartigi, bet Igauniju - pat desmitkartigi. Šadi rezultati tiek sasniegti, kad uz vispariga fona saka, ka Latvijas nacionalas valutas vertiba pret arvalstu valutam bremzejot eksportu un stimulejot importu. Šads piemers rada, ka Latvija sarazota eksportu bremze nevis finansu sistema un monetara politika, bet gan pašu uznemeju un vaditaju trukums - nespeja atrast produkcijas noieta tirgu un panemienus, ka taja ieklut, un visbiedzot - vienkarši nevelešanas censties darit kaut ko lietas laba; sak, gan jau valdiba un vel kads musu vieta padomas.

         Apstaklos, kad jaunie Latvijas bisnesmeni nereti greko ar dempinga cenam, seviški aktuali ir apjaust, ka EK valsti ir stingri andepinga panemieni. Zimigi, ka ar vienu no nedaudzajiem musu dabas resursiem - koksni mes jau esam kluvuši slaveni ar atklato dempingu. Tas ir taja paša laika, kad butu nepieciešams veltit visus spekus, lai attistitu esošo Latvijas kokapstrades razošanas potencialu.

         Viens no veidiem, ka veicinat Latvija razoto precu noietu pasaules tirgu, reklamet un popularizet Latvijas produkciju, ir veidot tirdzniecibas agenturu, tirdzniecibas parstavju tiklu arvalstis. Minatas strukturas varetu stimulet Latvijas precu noietu un darbotos ka komercstarpnieks Latvijas intereses.

         Pec manam domam, parejas posma deres skatities, kados tirgos var izvietot eksportam pašlaik atlicinamas izejvielas un prece, driz bus jasak nopietni analize, kadus materialus visizdevigak tuvaka vai talaka nakotne varetu eksportet uz Rietumiem, gustot vislabakos valutas ienakumus.

         Lai varetu maksimali kapinat eksporta ienakumus, ir atri un elastigi japiemerojas modernajam tirgum, ta prasibam. Rekinoties ar Latvijas augsti attistito industralizaciju, neattistito potencialu Rietumu tirgum un ari ar lielam lauksaimniecibai izmantojamiemam aramzemes platibam, navaresim atlauties visu šo potencialu neizmanot eksporta ienakumiem. Seviški nepieciešams steidzigi veikt musu materialas razošanas  un pakalpojumu sferas uznemumu potenciala analizi. Te butu ietecams orienteties pirmam kartam tadu ietilpigu valstu tirgiem ka Vacija, Francija, Lielbritanija, Italija, Spanija. Seviški svarigi ir novertet kopuznemumus, kas orienteti razošanai, realo eksporta potencialu pieveršot uzmanibu to arzemju partneru marketinga iespejam un finansialajam stavoklim. Galvena nozim Latvijas ekonomikas eksporta potenciala aktivizešanai Rietumu tirgos bus jaunas valdibas ekonomiska poltika.

         Ar tiešu un netiešu valsts piedališanos lietderigi veikt kreditešanu, apdrošinašanu, nodoklu stimulešanu, stingru standartizaciju, zinatniski informativo un tehnisko nodrošinajumu tiem uznemumiem, kas orientejas uz eksportu. Tapat jaatzime pozitiva nozime, kas ir valstij šaja posma, veicinot arzemju investisijas eksportam  razojošajas nozares, lai eksporta strategiju veiktu sapratiga tirgus valsts  protekcionisma ietvaros. Tas pastiprinas priekšnoteikumus, lai realizetu Latvijas ekonomikas eksporta orientaciju uz rietumiem.

12.Izmantota literatura.

V.Mezapuke. Ieskats LR areja tirdznieciba pec valsts neatkaribas atjaunošanas (1991-1994).// LZA. Vestnesis. - 1995.-Nr7./8.

A.Aizsilnieks. Latvijas saimnieks. Latvijas saimniecibas vesture. -Daugava, 1968.

A.Grišins. Latvijas precu eksporta perspektivas uz Eiropas kopienas valstim.//  Lietiška Diena. -  1993. 26.julijs.

A.Grišins.   Latvijas lielaka eksportpartnere joprojam paliek Krievija.// Dienas Bizness. -  1994.g. 8.julijs.

A.Grišins.   Latvijas Eksports 1994.g.//  Dienas Bizness - 1995 7.aprilis.

E.Voitkuns. Atjaunotas Latvijas eksporta iespejas.// Tevzemes AV. - 1992. - Nr15.

G.Rozenbergs. Tirdzniecibas iespejas Latvija.// Diena - 1995. 7.janvari.

13.Pielikums.

         

          Arejas tirdzniecibas bilance (1.tab.)