Makrovide

Ievads

Lai kļūtu par veiksmīgu uzņēmēju nepieciešams izvērtēt savu biznesu kā no iekšienes tā arī no ārpuses. Uzņēmējam jāzina, ka uzņēmējdarbības vide nepārtraukti pārsteidz – te jauni draudi, te jaunas iespējas. Katrai kompānijai, lai izdzīvotu, visu laiku jāseko līdzi notiekošajām pārmaiņām un savlaicīgi jāadaptējas pie tām. Uzņēmējdarbības vidi var pētīt pats uzņēmējs, bet ir speciālisti kas to dara, tie ir mārketinga speciālisti. Daudzkārt uzņēmējdarbības vidi sauc par mārketinga vidi.

            Uzņēmējdarbības vide uzņēmējam ir tas pats kas autovadītājam migla. Uzņēmējam jāprot ieslēgt “tālās gaismas” nevis maldīties ar lukturīti.

            Šajā referātā es aprakstīšu makro vidi un tās iedalījumu: demogrāfiskie, ekonomiskie, tehnoloģiskie, politiskie un kultūras faktori.

Galvenie makrovides faktori

            Kompānijas, piegādātāji, starpnieki, pircēji, konkurenti, valsts un sabiedrība kopumā- visi ir uzņēmējdarbības vides dalībnieki. Tie ar savu uzvedību veido makrovidi. Darbojošies spēki uzņēmējdarbības vidē paši par sevi ir nekontrolējami faktori. Kurus nepieciešams izzināt  un atbilstošā veidā reaģēt uz tiem.

            Šajā strauji mainīgajā un globālajā pasaulē kompānijām jāseko līdzi sešiem galvenajiem faktoriem:demogrāfiskajiem, ekonomiskajiem, dabas, tehnoloģiskajiem, politiskajiem/ likumdošanas un sociālajiem/kultūras.

Demogrāfiskie faktori

            Pirmais makrofaktors- iedzīvotāji, kuri veido visdažādākos tirgus. Domogrāfiskajos faktoros ir iedzīvotāju skaits, dzimstības/mirstības izmaiņas, ieedzīvotāju skaits pilsētās/reģionos/valstīs. Kā arī vecuma struktūra, etniskais sastāvs, izglītības līmenis, mājsaimniecību struktūra.

Iedzīvotāju skaita pieaugums

            Raksturojot iedzīvotāju skaita pieaugumu šajā gadsimtā to var nosaukt par “sprādzienveidīgu”. Šogad pasaulē piedzima 6 miljonais cilvēks. Iedzīvotāju skaita pieaugums no vienas puses ir labvēlīgs uzņēmējiem, jo vairāk pircēju būs. Bet tad vecāki tērēs mazāk naudas savām vajadzībām.

Vecuma struktūra

            Pasaules iedzīvotāji dažādās vietās atšķiras pēc vecuma struktūras. Meksikā ir ļoti daudz jauno cilvēku. Japānā ļoti daudz veco cilvēku. Tāpēc Meksikā galvenās preces ir jauniešiem-piens, šokolāde, Coca-cola, rotaļlietas, bet Japānā ļoti pieprasītas ir preces vecākiem cilvēkiem. Vecuma struktūra parāda kādām precēm būs viss  lielākais noiets. Katra no vecuma grupām, pirmskolas bērni, bērni, kuri iet iet skolā, pusaudži, jauni cilvēki (25-40 gadi), vidēja vecuma cilvēki (40-65) un veci cilvēki (65 un vairāk). Ir jāpēta un jāizzina kādas preces un pakalpojumi būs piemēroti tām.

Izglītības līmenis

            Jebkuru sabiedrību iedala piecos izglītības līmeņos-neizglītoti, ar nepilnu vidējo izglītību, ar vidējo izglītību, ar vidējo tehnisko izglītību un ar augstāko izglītību. Vietās, kur pārsvarā ir augstākā izglītība pieprasītas ir grāmatas, preses izdevumi, tūrisma firmu pakalpojumi.

Mājsaimniecību struktūra

            “Tradicionāli” ģimene sastāv no vīra, sievas un bērniem. Bet mūsdienu ģimene ir vieninieki vai pāris (bieži pat nav formāli precējušies), vai viens vecāks un bērns, vai bērns, kas pametis vecākus. Katrai tādai grupai ir savas specifiskas prasības un savi iepirkšanās paradumi. Piemēram, vieniniekiem nepieciešams neliels dzīvoklis, lētas un kompaktas mēbeles, sadzīves tehnika, pārtikas produkti nelielos iepakojumos. Mūsdienās uzņēmējiem jāpievēršas vairāk netradicionālām ģimenēm, jo iespējams ka tieši tur var atrast nišu savai precei.

Iedzīvotāju ģeogrāfiskā pārvietošanās

            1990-tie gadi- periods kad pieauga migrācija starp valstīm un valstu iekšienē. Daudzi cilvēki pamet nabadzīgās valstis un nedrošos reģionus. Daudzi pārvietojas no laukiem uz pilsētām. Piemēram, ASV cilvēki pārvietojas no Z-iem un D-iem, tas izraisīja strauju ziemas apģērba pieprasījuma kritumu.

Ekonomiskie faktori

            Viena no svarīgākajām tirgus iezīmēm ir iedzīvotāju pirktspēja. Kopējais pirktspējas līmenis ir atkarīgs no iedzīvotāju tekošajiem ieņēmumiem, cenu līmeņa, ietaupījumiem, parādiem un pieejamajiem kredītiem. Ienākumu un izmaksu struktūras izmaiņas un tendences ir ļoti svarīgas uzņēmējiem.

Iedzīvotāju pirktspēju ietekmē šādi faktori:

1.      Ekonomikas kritums

2.      Bezdarba līmenis

3.      Kredītu pieejamība un procentu likmes

Kā iedzīvotāju atbildes reakcija uz nosauktajiem rādītājiem var būt daudz lielāka uzmanība pret pirkuma izdarīšanu. Lai ietaupītu savu naudu, cilvēki var atlikt ilglietošanas preču iegādi, bet var gadīties tā ka tieši steigsies šīs preces iegādāties, jo baidīsies ka tuvākajā nākotnē cenas būs vēl augstākas. Šāda situācija bija Krievijā, pašā krīzes sākumā.

            Iedzīvotāju izdevumu sadalījums

Tas katrā valstī ir atšķirīgs un dažreiz pat būtiski atšķirīgs. Izdevumu sadalījums izpaužas cik procentus no saviem ienākumiem cilvēks tērē konkrētām preču grupām.

            Uzņēmējiem jāņem vērā, kā mainās ienākumu sadales saturs. Šis sadalījums var būt ļoti neveiksmīgs vai otrādi.

Apkārtējās vides, dabas faktori

Problēma, ka industriālā darbība ietekmē apkārtējo vidi, kļuva aktuāla 60. gados. Rezultātā radās vairākas grupas, kā, piemērām “Zemes draugi”, “Green peace”, lai cīnītos ar šīm problēmām. Dabas aizsardzības  kustība iedvesmojusi izdot likumus, kuri negatīvi ietekmē dažas tautsaimniecības nozares. Metalurģijas kompānijas spiestas investēt miljardiem dolāru attīrīšanas iekārtu celtniecībā. Automašīnu ražotāji spiesti uzstādīt izplūdes gāzu katalizatorus. Līdz ar to mašīnas cena palielinās. Uzņēmējam jābūt gatavam pret draudiem vai iespējām, ka var iztukšoties dabas resursi, elektroenerģijas padārdzināšanos, apkārtējās vides piesārņojuma palielināšanos un valdības orientāciju to aizsargāt. Uzņēmumam ļoti saudzīgi jālieto deficītās izejvielas, bet tas atkal sadārdzina preces cenu un padara ražošanu sarežģītāku. Firmas, kas nodarbojas ar zinātniskās pētniecības un izpētes darbiem, var daļēji mazināt šīs problēmas asumu, atklājot jaunas izejvielu atradnes un radot jaunus materiālus.

Arī valdība var iejaukties dabas aizsardzībā un resursu racionālā izmantošanā. Uzņēmumam var likties ka valdība tikai traucē brīvi rīkoties, bet tomēr uzņēmējam jāsaprot ka viņa darbība nedrīkst piesārņot dabu vairāk par atļauto normu.

Zinātnes un tehnikas faktori

            Spēcīgs spēks, kas nosaka cilvēku likteņus ir zinātnes sasniegumi un jaunas lietas, kuras bija gan labas, gan sliktas cilvēcei.

            Jebkura jauna tehnoloģija nāk vecās vietā. Tranzistori nomāca vakuuma lampu ražošanu, digitālās fotokameras pamazām aizstāj parastās fotokameras, televīzija- avīzes u.t.t. Tā vietā, lai izveidotu jaunu vai uzlabotu līdzšinējo ražošanu, vecās nozares cīnījās pret jauninājumiem vai to ignorēja. Rezultātā tika zaudēts ražošanas apjoms.

Pēdējā laikā tiek izstrādātas jaunas idejas un strauji sarūk tas laika periods, kas paiet no idejas rašanās brīža līdz ražošanas sākšanai.

            Arvien lielāku uzmanību velta arī esošo preču uzlabošanai. Tā vietā, lai riskētu un piedāvātu pilnīgi jaunu preci, daudzas firmas labprātāk veic uzlabojumus jau esošajām precēm. Šajā ziņā ļoti rūpīgi domā pētniecības firmas.

            Jaunas tehnoloģijas var samazināt ražošanas izdevumus. Un līdz ar to celt preces konkurētspēju.

Politiskie, likumdošanas faktori

            Notiekošais politikā un likumdošanā nopietni ietekmē uzņēmēja rīcību un lēmumus. Politiskajā sfērā ietilpst likumi, valdības lēmumi, valsts iestādes. Dažreiz pateicoties politiskajiem lēmumiem rodas jaunas biznesa iespējas. Piemēram, ASV pieņemot lēmumu par obligātu utilizāciju sāka strauji attīstīties atkritumus pārstrādājošā rūpniecība.

            Uzņēmējdarbības likumdošanas galvenie mērķi ir aizsargāt:

·         Firmas no negodīgas konkurences

·         Patērētājus no negodīgiem uzņēmējiem

·         Valsts un sabiedrības intereses pret uzņēmēju izlaidību

Laika gaitā likumdošanas aktu skaits, kuri regulē uzņēmējdarbību, pastāvīgi palielinās. Eiropas komisija nodarbojas ar vienotas likumdošanas izstrādi ES valstīs. Latvijas likumi tiek saskaņoti ar ES likumiem vai aizgūti no ES. ES likumos ir daudz stingrākas prasības pret preces kvalitāti, īpaši pret pārtikas precēm, konkurenci, komercdarījumiem. Pēc PSRS sabrukuma bijušās padomju valstis ātri izdeva likumus, kuri stimulē un regulē tirgus ekonomiku. ASV ir milzums aktu, kuri aptver visdažādākos aspektus pret negodīgu konkurenci, preču kvalitāti/drošību, kreditēšanu, iepakojumu un tirdzniecības marku lietošanu u.t.t. Piemēram, Norvēģijā aizliegti daži tirdzniecības veicināšanas paņēmieni-konkursi, dažādākie apbalvojumu un balvas.

            Uzņēmēja pienākums ir labi zināt likumus, kuri attiecās uz uzņēmējdarbību. Lai neiznāktu tā ka labu gribēdams netīšām pārkāpj likumu.

Sociālie, kultūras faktori

Sabiedrība, kurā cilvēks uzaug, izveido viņa pārliecības, vērtības un uzvedības normas. Cilvēki, praktiski neapzināti, pieņem pastāvošos uzskatus kuri nosaka viņa attieksmi pret sevi, pret citiem, pret dabu un pasaules uzbūvi.

1.      Attieksme pašam pret sevi.

Cilvēki atšķiras ar to, kādā pakāpē viņi apmierina savas vajadzības. Cilvēki dara visu lai apmierinātu savas kvēlākās vajadzības. Viņi nopērk savu “sapņu auto” vai dodas savā “sapņu ceļojumā”. Pastāv arī tādi uzskati pret sevi kā:

man vajadzīga mierīga dzīve-tādi cilvēki rūpējas par savu veselību

man vairāk jāpievēršas dievam

man jāņem no dzīves viss ko man tā dod u.t.t.

2.      Attiecības ar citiem cilvēkiem

Ne visi cilvēki ir sabiedriski, citi pat bēg no sabiedriskiem kontaktiem, citi labi jūtas, tikai aktīvi darbojoties jautrā sabiedrībā. Personisko kontaktu veidošana ir viens no aktuālākajiem jautājumiem. Tas paver labu iespēju sabiedriskajām precēm un pakalpojumiem, piemēram, veselības centriem, atpūtas organizācijām, spēļu klubiem. Vienlaikus tas paredz, ka arī pieaugs preču tirgus, kuras vientuļam cilvēkam neļauj tādam justies, piemēram, video spēles, datori.

3.      Cilvēku attiecības ar sabiedriskajām organizācijām

Tā ietver attieksmi pret valsts struktūrām, partijām, universitātēm u.c. lielākā daļa cilvēku ir ar mieru sastrādāties ar tām, tomēr attieksme pret atsevišķām organizācijām var būt ļoti nelabvēlīga. Latvijā tāda varētu būt muita vai kāda komunistu partija. Bet piemēram Šveices armija ir ieguvusi popularitāti daudzās valstīs. Ražotāji uz precēm liek, it sevišķi uz pulksteņiem, “Swiss army” preču zīmi. Tā patērētājiem iedveš īpašu attieksmi pret armiju un konkrēto produktu. Ja cilvēku attieksme pret organizāciju ir nelabvēlīga, tad uzņēmumam vajag mainīt savu imidžu, reklāmu vai pārskatīt savas darbības aspektus, lai iekarotu “labvēlīgas organizācijas” reputāciju. Labs veids kā uzlabot imidžu ir veikt publiskus auditus.

4.      Attiecības ar sabiedrību

Tās ir dažādas-no patriotisma līdz vēlmei pamest valsti vai visu izmainīt. Attieksme pret sabiedrību, kurā dzīvo, atsaucas uz patēriņa struktūru, ietaupījumu apjomu un uzskatiem par tirgu. Latvijā ražotāji preču reklāmās uzsver ka šī prece ir ražota Latvijā, jo tas labvēlīgi ietekmē cilvēkus.

5.      Attieksme pret dabu

Pēdējos gados ir tendence pieaugt mīlestībai pret dabu. Cilvēki vēlas atpūsties pie dabas. Uzņēmēji reaģējot uz to, piedāvā preces, kas ļauj atpūsties pie dabas-noteiktus ceļojuma maršrutus, teltis, visu nepieciešamo ēdienu gatavošanai uz ugunskura u.t.t. ja tagad kāds pārdotu airsolus kuri satur ozonu noārdošas vielas cilvēki nepirktu šo preci. Tāpēc uzņēmumi mainījuši pildījumu pret nekaitīgu. Un uz iepakojuma uzsver ka tas ir dabai nekaitīgs.

Katrā sabiedrībā eksistē subkultūras, jeb apakškultūras. Tās ir dažādas grupas, kuras apvieno kopīgas vērtības. Tās varētu būt dažādas sektas, pusaudži, čigāni Latvijā. Ja subkultūras  prasības un vēlmes atšķiras no pārēj sabiedrības, rodas iespēja izmantot tos kā savu mērķa auditoriju.

Izmantotā literatūra

Филип Котлер “Маркетинг менеджмент”-Sanktpēterburga, Питер,1998 206-228 lpp.

“Tirgzinības pamati”-apgāds “Jumava”, 1998 23-37 lpp.

Uzņēmējdarbības makrovide

Autors: Dairis Kuciks

Ekonomikas un pārvaldības nodaļa I-III

Novembris 1999