Latvijas valdība

RCDP

9.a klases skolnieces

Natālijas Fedčenko

 

 

referāts

“Latvijas valdība”

Rīga, 2000.gads

Ievads.

Latvijas valdība ir mani ļoti interesējoša lieta, jo uzskatu, ka uz tās balstās valsts labklājība. Interesanti būs izsekot , kā mainās valdība sākot no 1918. gada, kad tika pasludināta Latvijas neatkarība un nodibināja Latvijas valsti. Kā un kāpēc mainījās valsts prezidenti, no kurienes tie bija, kādi bija ministru prezidenti, kādēļ tie mainījās un vai tas ko mainīja valstī, par visu to un vēl daudz ko interesantu šajā referātā.

Pirmās Republikas laiks.

Satversmes sapulce          01.05.1920. - 07.11.1922.

Pirmā Saeima                   08.11.1922. - 03.11.1925.

Otrā Saeima                      04.11.1925. - 06.11.1928.

Trešā Saeima                    07.11.1928. - 03.11.1931.

Ceturtā Saeima                 04.11.1931. - 15.05.1934.

Jau pēc Februāra revolūcijas Latvijā sāka veidoties daudz un dažādas partijas. Katrai no šīm partijām bija atšķirīgi uzskati par Latvijas nākotni. Visvairāk par brīvās valsts izveidošanu iestājās partija, kura apvienoja latviešu lauksaimneikus, - Zemnieku savienība. Šo partiju bija nodibinājis un vadīja agronoms Kārlis Ulmanis.

Kārlim Ulmanim izdevās vienoties ar visu partiju pārstāvjiem, izņemot lieliniekus un vācu piekritējus, ka nepieciešams izveidot brīvu Latvijas valsti tieši tagad, kad gan Krievijā, gan Vācijā notiek revolūcija.

1918.g. 18. novembrī visu Latvijas novadu pārstāvji pulcējās Nacionālajā teātrī. Dienu iepriekš, 17. novembrī, visi šie parstāvji bija izveidojuši Tautas Padomi, kuras uzdevums bija pasludināt Latvijas  valsts nodibināšanu un sastādīt pirmo Latvijas valdību.

Tautas padome pasludināja Latvijas valsts nodibināšanu. Tautas padome nolēma arī izveidot Latvijas Pagaidu valdību, kura vadītu valsti līdz tam laikam, kad latvju zeme kļūtu brīva no svešām varām. Par  Latvijas  Pagaidu valdības vadītāju Tautas padome vienbalsīgi ievēlēja Ulmani.

Kārlis Ulmanis.

Dzimis 1877.g. 4. septembrī Zemgalē, Bērzmuižas pagasta “Pikšās”. Pirmo izglītību ieguva Bērzmuižas pagasta skolā, pēc tam mācības turpināja Jelgavas pilsētas skolā, tad – reālskolā. Pēc reālskolas beigšanas kādu laiku dzīvoja un strādāja tēva mājās, bet 1902. g. Aizbrauca uz ārzemēm studēt lauksaimniecību. Atgriezies strādāja Valmieras apvidū, Kauguros, par agronomu. Šeit viņš vadīja lauksaimniecības žurnālu, kurā publicēja arī savus rakstus. Bet jau pēc mēneša par rakstiem, kas aizskāra cariskās Krievijas valdību, viņu uz 4 mēnešiem ieslodzīja cietumā. Arī pēc atbrīvošanas viņu vajāja policija, un viņš bija spiests atstāt dzimteni. Devās uz ASV, kur papildināja zināšanas Nebraskas štata universitātē. Pēc šīs augstskolas beigšanas īsu

laiku tajā strādāja par pasniedzēju. 1913. atgriezās dzimtenē un turpināja strādāt par agronomu Kauguros, tajā pašā laikā veikdams plašu sabiedrisko darbu. I pasaules kara laikā viņš daudz palīdzēja latviešu bēgļiem.

1918. gada 4. decembrī latviešu lielinieku partijas vadītāji nodibināja Latvijas Padomju valdību un 17. decembrī pasludināja, ka visa vara Latvijā pieder padomēm. Šo jauno valdību atbalstīja Padomju Krievijas valdība, kas savam karaspēkam – Sarkanajai Armijai – deva uzdevumu atbrīvot Latviju no vācu karaspēka un padzīt Pagaidu valdību. Sarkanā Armija iegāja Rīgā, un   Latvijas Pagaidu valdība pārcēlās uz Liepāju. Līdz janvāra beigām Padomju valdības rokās bija jau gandrīz visa Latvijas teritorija : frontes līnija gāja gar Ventu. Padomju Latvijas valdība, kuru vadīja Pēteris Stučka, solīja tautai brīvu, laimīgu dzīvi, visu cilvēku vienlīdzību. Taču valdība darbojās pret tautas interesēm.  1919. gada 6. martā Latvijas armija zaudēja savu pirmo virspavēlnieku – Oskaru Kalpaku. Ģenerāļa fon der Golca karotāji tika sakauti un padzīti ne tikai no Vidzemes un Rīgas, bet tiem bija jāatstāj arī Kurzeme. 1919. g. 8. oktobrī bermontieši sāka uzbrukumu Rīgai. Latvija sāka pretuzbrukumu. 11.novembrī Latvijas galvaspilsēta no ienaidniekiem bija brīva. Miera līgums ar Padomnju Krievijas valdību tika noslēgts 1920. g. 11.augustā. Latvijas atbrīvošanas karš beidzās ar visas tautas uzvaru. Jau pirms miera līguma parakstīšanas ar Padomju Krieviju, notika pirmās brīvās vispārējās vēlēšanas, tajās ievēlēja Latvijas Satversmes sapulci, tā bija likumdošanas iestāde. Vēlētāju aktivitāte 1920.g. 17. un 18. aprīlī bija ļoti augsta -  84,9 % Latvijas iedzīvotāju. Par 150 deputātu vietām satversmes sapulcē cīnījās 24 politiskās grupas. Visvairāk vietu – 57 ieguva sociāldemokrāti, 26 – LZS. Tā darbojās 2 gadus. Par tās prezidentu, ar 83 balsīm,  tika ievēlēts Jānis Čakste, kurš tajā pašā laikā bija arī valsts prezidents. Otrs kandidāts bija sociāldemokrāts Rainis, bet tas saņēma tikai 48 balsis. Satversmes sapulce noteica, ka Latvija ir patstāvīga, neatkarīga republika ar demokrātisku valsts iekārtu un ka augstākā vara pieder Latvijas tautai. Līdz 1922. g. Satversmes sapulce darbojās kā pagaidu parlaments – savas darbības laikā tā pieņēma 205 likumus un 435 citus lēmumus. Satversme nonāca pie vienošanās, ka prezidentu ievēlēs Saeima uz 3 gadiem ar vismaz 51 deputātu balsu vairākumu. Valsts prezidents reprezentē valsti starptautiskajās attiecībās, ieceļ sūtņus un ir augstākais armijas virspavēlnieks. Valdības un parlamenta – Saeimas darbā viņa ietekme ir maza. Kopumā LR Satversme tika pieņemta 1922.g. 15. februārī, tika apstiprināta arī LR simbolika – himna, karogs un ģērbonis.  Latvijas Satversme paredzēja, ka Satveresmes sapulci nomainīs jauna  likumdošanas iestāde, kura sauksies “saeima”. 1922. g. rudenī Saeima arī tika ievēlēta. To veidoja 100 tautas pārstāvji – deputāti. Tie no sava vidus ievēlēja valsts prezidentu, kā arī izveidoja ministru kabinetu. To vadīja ministru prezidents. Latvijas prezidents bija atkal J.Čakste, bet ministru prezidents – K.Ulmanis.

    Pirmajam Valsts prezidentam bija liela autoritāte kā tautā, tā arī politiķu vidū. Viņš nomira 68 gadu vecumā pirmas Valsts prezidenta amata laika beigām. Par nākamo prezidentu ievēlēja Demokrātiskā centra partijas pārstāvi Gustavu Zemgalu, kurš amatu pildīja līdz 1930.g., kad viņu nomainīja LZS pārstāvis Alberts Kviesis, kurš bija prezidents līdz 1936.g.

5. Saeimas vēlēšanas bija paredzētas 1934.g., taču valsts apvērsuma dēļ tās nenotika.Visu četru Saeimu raksturīgākā iezīme bija balstiesīgo pilsoņu aktīva piedalīšanās vēlēšanās.Savus kandidātus izvirzīja ne tikai politiskās partijas, bet arī nelielas interešu grupas, ja, lai iesniegtu sarakstu vēlēšanām, pietika savākt 100 atbalstītāju sarakstus. Rezultātā sarakstu kopējais skaits bija ļoti liels. Lai ierobežotu sarakstu skaitu, tika grozīts vēlēšanu likums. Sākot ar 3.Saeimas vēlēšanām, katra saraksta iesniedzējam bija jāmaksā 1000ls drošības nauda. Kuru atmaksāja tikai tad, ja no saraksta tika ievēlēts vismaz viens deputāts. (sk. tabulu nr.1)

 Tomēr visas Saeimās bija izteikti divi līderi (sk.tabulu nr.2) – kreiso partija LSDSP un labējo zemnieku savienība. Visu Saeimu priekšsēdētāji bija sociāldemokrāti. 1. Saeimu vadīja F.Vesmanis, pārējās 3 līderis bija sociāldemokrāts Pauls Kalniņš. Pavisam tika pieņemti 1122 likumu, kas nodrošināja LR pilsoņu politisko vienlīdzību un demokrātisko brīvību, kā arī saimniecisko attīstību. Četru Saeimu laikā tika sastādīti 13 Ministru kabineti. Latvijā sākās parlamentārā krīze.Populāra bija prasība par visas tautas vēlētu Valsts prezientu. LZS 1933.g. isniedza projektu, kas paredzēja ievēlēt prezidentu uz 5 gadiem, piešķirot viņam plašas pilnvaras, bet deputātu skaitu samazināt līdz 50. Pret to bija sociāldemokrāti, kuri uzskatīja, ka izmaiņas jāizdara tikai vēlēšanu likumā, lai Saeimā neiekļūtu mazās partijas. 1934.g. 8.maijā otrajā lasījumā pieņēma daļu ierosināto grozījumu. Tomēr tika izteikts priekšlikums piešķrt Valsts prezidentam tiesības atlaist Saeimu pirms+ tās pilnvaru beigām. Taču tas izraisīja neapmierinātību Zemnieku savienībā. 3. lasījumam, kurā galīgi būtu apstiprināti jau iepriekš pieņemtie grozījumi, vajadzēja notikt pēc 10 dienām – 18.maijā, taču valsts apvērsuma dēļ tas nenotika.

Latvijas Republikas pastāvēšanas laikā no 1918. g. 19. novembra līdz 1940.g. 19. jūnijam  latviešu tauta guva panākumus ekonomikā, kultūrā un izglītībā, kļuva par attīstītu Eiropas valsti.  Latvijas Republikas Satversme paredzēja   plašu demokrātiju. Latvijā darbojās apmēram 100 partijas. Taču 15 gadu laikā partiju ķildu dēļ Latvijā nomainījās 19 valdības. (sk.tabulu nr.3) Faktiski vienmēr šos kabinetus vadīja politiķi, kas kādā citā valdības sastāvā sevi apliecinājuši par ministriem, tāpēc viņu devums Latvijas valstij jau ticis svērts šajos posteņos.    Šīs partiju savstarpējās cīņas, kā arī nelabvēlīga ārpolitiskā situācija negarantēja valsts drošību. Valstī izveidojās politiskās krīzes situācija. Valdošo aprindu pārstāvji – ministru prezidents un Zemnieku savienības līderis K.Ulmanis, kara ministrs ģenerālis J.Balodis u.c. nolēma izdarīt valsts apvērsumu – pārņemt varu un atlaist Saeimu. Apvērsums notika 1934.gada 15.maijā, to palīdzēja izdarīt armija un pusmilitārā aizsargu organizācija. Izveidojās autritārs režīms.

1940. gada 15., 16. jūnijā  Latvijai Padomju Savienība pavēlēja atcelt līdzšinējo valdību un izveidot tādu, kas atbalsta komunistu partiju, un ielaist Baltijas zemēs neierobežotu daudzumu padomju karaspēka papildus tam, kas jau bija nometināts. 1940.g. 17. jūnijā Latvijā ienāca labi bruņots padomju karaspēks. 1940. gada 21. jūlijā jaunā Komunistiskās partijas izveidotā Saeima, neprasot tautai un paklausot Staļina un Višinska norādījumiem, pasludināja padomju varas nodibināšanu Latvijā. Bija radīta Latvijas Padomju Socialistiskā Republika. 5. augustā PSRS Augstākā padome oficiāli iekļāva Latviju Padomju Savienības sastāvā. Jau 2. dienā pēc Padomju Latvijas nodibināšanas – 22.jūlijā – neatkarīgās Latvijas veidotājs Valsts prezidents Kārlis Ulmanis tika apcietināts un izsūtīts. Sākās “baigais gads”. 1941. g. 14. jūnijā uz Sibīriju izsūtīja daudzus tūkstošus Latvijas iedzīvotāju, sirmgalvjus un zīdaiņus ieskaitot.

1939.g. 1. septembrī sākās otrais pasaules karš.1941.g. 22. jūnijā vācu karaspēks iebruka Padomju Savienībā. 1941.g. 1. jūlijā vācieši iesoļoja Rīgā, bet jau 8. viņu rokās bija visa Latvija. 1945. g. 8. maijā Vācija bija spiesta padoties sabiedrotajām valstīm – Padomju Savienībai, Anglijai un ASV.  Otrais pasaules karš beidzās, taču Latvija gaidīto brīvību neatguva un kā bijusi, tā palika Padomju Savienības sastāvā.

Valdības                       19.11.1918. - 20.06.1940.

1.     (Pagaidu) valdība - Kārlis Ulmanis 19.11.1918. – 13.07.1919.

2.     Pagaidu valdība - Kārlis Ulmanis 14.07.1919. – 08.12.1919.

3.     Pagaidu valdība - Kārlis Ulmanis 09.12.1919. – 11.06.1920.

4.     Valdība - Kārlis Ulmanis 12.06.1920. – 18.06.1921.

5.     Valdība - Zigfrīds Anna Meierovics 19.06.1921. – 26.01.1923.

6.     Valdība - Jānis Pauļuks 27.01.1923. – 27.06.1923.

7.     Valdība - Zigfrīds Anna Meierovics 28.06.1923. – 26.01.1924.

8.     Valdība - Voldemārs Zāmuēls 27.01.1924. – 18.12.1924

9.     Valdība - Hugo Celmiņš 19.12.1924. – 23.12.1925.

10.                         Valdība - Kārlis Ulmanis 24.12.1925. – 06.05.1926.

11.                         Valdība - Arturs Alberings 07.05.1926. – 18.12.1926.

12.                         Valdība - Marģers Skujenieks 19.12.1926. – 23.01.1928.

13.                         Valdība - Pēteris Juraševskis 24.01.1928. – 30.11.1928.

14.                         Valdība - Hugo Celmiņš 01.12.1928. – 26.03.1931.

15.                         Valdība - Kārlis Ulmanis 27.03.1931. – 05.12.1931.

16.                         Valdība - Marģers Skujenieks 06.12.1931. – 23.03.1933.

17.                         Valdība - Ādolfs Bļodnieks 24.03.1933. – 16.03.1934.

18.                         Valdība - Kārlis Ulmanis 17.03.1934. – 15.05.1934.

19.                        Valdība - Kārlis Ulmanis 18.05.1934. – 20.06.1940.

1985. g. par Padomju Savienības valsts vadītāju kļuva Mihails Gorbačovs. Sākās pārbuve. Šī pārbuve izmainīja baltijas tautu dzīvi. 1988. g. sanāca Latvijas kultūras darbinieki un no tribīnes runāja par savas valsts nākotni. Drīz pēc tam izveidojās organizācijas cīņai par demokrātisku valsti. Latvijā un Igaunijā tās sauca par Tautas fronti, bet Lietuvā – par “Sajūdis”. Latvijas Tautas frontes priekšgalā tika ievēlēts Dainis Īvāns. Sākās trešais atmodas laikmets. 1990. g. 4. maijā jaunievēlētā Augstākā Padome pasludināja, ka tiek uzsākts ceļš uz Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Latvijas tauta ar gavilēm uzņēma šo vēsti un sveica jaunos valsts vadītājus – Anatoliju Gorbunovu, Ivaru Godmani, Daini Īvānu u.c. 1991.g. augustā sabruka kādreiz varenā Komunistiskā partija ne vien Latvijā, bet arī Padomju Savienībā. 21. augustā  Latvijas Augstākā Padome pasludināja Latviju par brīvu, neatkarīgu valsti. 

Otrās Republikas laiks.

Augstākā  padome 03.05.1990. – 05.07.1993.

Piektā Saeima         06.07.1993. – 06.11.1995.

Sestā Saeima           07.11.1995. – 02.11.1998.

Septītā Saeima        03.11.1998. – līdz sasaukuma beigām

Valdības                  07.05.1990. – 02.11.1998.

Vissmagākais ekonomiskais periods latvijai bija no 1990.g. marta līdz 1993.g. jūlijam, kad notika atdalīšanās no PSRS. Par Ministru padomes priekšsēdētāju kļuva viens no bijušajiem LTF līderiem Ivars Godmanis.notika pārēja uz nacionālo valūtu.

1993.g. jūnijā notika pirmās brīvās un demokrātiskās pēckara vēlēšanās Latvijā. Visvairāk vietu – 36 - Saeimā ieguva “Latvijas ceļš”, otrajā vietā bija LNNK, trešajā – Latvijas Zemnieku savienība. Par Latvijas prezidentu pēc vairākkārtējām balsošanām tika ievēlēts LZS biedrs Guntis Ulmanis. 5. Saeimas darbības laiks lielā mērā bija “Latvijas ceļa” valdīšanas laiks.

6. Saeimas vēlēšanu rezultāti bija negaidīti, visvairāk vietu – 18 – guva Demokrātiskā partija “Saimnieks”, “Latvijas ceļš” samazinājās līdz 17 vietām, toties 16 vieta ieguva Tautas kustība “Latvija”. 14 vietas bija “Tēvzemei un Brīvībai”. Par Ministru prezidentu tika uzaicināts pie partijām nepiederošais uzņēmējs A.Šķēle.valstī sākās ekonomiska stabilizācija un pakāpeniska augšupeja.1997.g. valdību sastādīja G.Krasts (“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK), kurš kopumā turpināja Šķēles iesākto.

1.    Pārejas valdība - Ivars Godmanis 07.05.1990. – 02.08.1993.

2.    Valdība – Valdis Birkavs 03.08.1993. – 14.09.1994.

3.    Valdība – Māris Gailis 15.09.1994. – 20.12.1995.

4.    Valdība – Andris Šķēle 21.12.1995. – 12.02.1997.

5.    Valdība – Andris Šķēle 13.02.1997. – 06.08.1997.

6.    Valdība – Guntars Krasts 07.08.1997. – 02.11.1998.

7.    Valdība - ...    

Latvijas Valsts prezidentu   valdīšanas laiki.

prezidenti	valdīšanas laiks
Jānis Čakste	1922. – 1927.
Gustavs Zemgals	1927. – 1930.
Alberts Kviesis	1930. – 1936.
Kārlis Ulmanis	1936. – 1940.
Guntis Ulmanis	1993. – 1999.
Vaira Vīķe - Freiberga	1999.- ...

Nobeigums.

 Kā nobeigumu vēlos piedāvāt tagadējās Latvijas valsts valdības iekārtu, bet secinājumus izdariet paši, vai tas, ka valstī vara mainās tik bieži var uzlabot tās stāvokli ?

Kas valda Latvijā?

Pastāv likumīga politiska vara. Vara pieder politiķiem, kuri pieņem likumus, vajā noziedziniekus un sadala mūsu kopīgo naudu. Kas tie ir par cilvēkiem?

Saeimas priekšsēdētājs, Valsts prezidents, Ministru prezidents. Likumdošanas vara pieņem visiem obligātus likumus. Izpildvara pārvalda valsti saskaņā ar piņemtajiem likumiem. Tiesu vara seko, lai likumi tiktu ievēroti, spriež tiesu gadījumus, ja likumi tiek pārkāpti, izšķir strīdus.

Latvijā pastāv varas dalījums.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimā ar balsu vairākumu ievēlē Valsts prezidentu. Tāpat Saeima ar balsu vairākumu apstiprina amatos tiesnešus, kuri nav atceļami. Tiesnešus pret viņu gribu var atcelt no amata vienīgi uz tiesas sprieduma pamata.

Valsts prezidents iesaka Saeimai kandidātus premjerministra amatam. Prezidents var izstrādāt likumprojektus un ierosināt Saeimā to pieņemšanu. Viņiem tie obligāti jāizskata. Prezidents var arī ierosināt tautas referendumu par Saeimas atcelšanu un jaunu vēlēšanu sarīkošanu.ja vēlētāju vairākums nobalso par tādu priekšlikumu, saeima tiek atlaista, bet prezidents paliek savā postenī un rīko jaunas Saeimas vēlēšanas. Ja vairums ir pret, prezidents tiek atcelts un Saeima ievēle jaunu prezidentu.

Ministru kabinetu izveido Saeimas Ministru kabinets, un Saeima to apstiprina. Katrs ministrs pārvalda kādu noteiktu valsts kontrolētu dzīves jomu. Ministru skaits var mainīties. Visās demokrātiskās valstīs ir iekšlietu, ārlietu, tieslietu un finansu ministri. Gandrīz visās ir ekonomikas, izglītības, kultūras, lauksaimniecības, satiksmes un sociālās aizsardzības ministri. Pēdējos gados daudzās valstīs ir radīts vides aizsardzības ministra postenis.

Tiesas spriedumu var atcelt vienīgi augstākstāvoša tiesa.

Latvijā pastāv parlamentārā iekārta.

 

 

 

                    Ieceļ, vada

PREZIDENTS

MINISTRU PREZIDENTS

                                                         iesaka

 

 

VALDOŠĀ KOALĪCIJA

                                                         ievēlē                        ievēlē

       

 

PARLAMENTS

                                                                izveido

 

 

VĒLĒTĀJI

                                                      ievēlē

 

 

 

 

Literatūras saraksts.

1)   Aija Tūna “Civilzinības”

2)   Gunārs Kurlovičs  “Latvijas Republika”

3)   Indulis Ķēniņš “Dzimtenes mācība”

4)   Ivars Baumerts “Latvijas vēstures burtnīca 5.klasei”

5)   Juris Freibergs “Jaunāko laiku vēsture”

6)   Oskars Gerts “Latvijas valsts un tās vīri”