Studiju darbs mācību priekšmetā
“Lēmumu analīzes metodes”
Saturs
Ievads ……………………………………………………………… 4
Lēmumu pieņemšana daudzkritēriju gadījumā
Evristiskie lēmumi ………………………………………... 5
Pirmās grupas evristiskie lēmumi
………………………… 6
Praktisks
piemērs …………………………………………………...
Secinājumi
…………………………………………………………..
Ievads
Katram
cilvēkam ir dzīvē bijušas situācijas, kurās tam jāpieņem kāds lēmums. Bet tāda
jau ir katra cilvēka ikdiena. Bet ja mērķis ir viens, iespējas ir vairākas un
ar dažādiem rādītājiem, tad palīgā var nākt Lēmumu analīze.
Lemšanas
jēdziens ir – mērķtiecīgs darbības veids, kura rezultātā jāizvēlas viena no
esošām alternatīvām.
Lemšanas
procesa svarīgākie elementi elementi:
*)
risināmais uzdevums jeb problēma;
*) cilvēks
vai grupa, kura risina uzdevumus, izmantojot tehniskos līdzekļus,
*) viens
vai vairāki mērķi, saskaņā ar kuriem notiek izvēle;
*)
alternatīvu kopa, no kuras izdara izvēli.
Lēmumu
pieņemšanas metodes ir dažādas un tās atšķiras ar lēmumu uzdevuma apstākļiem
(determinēti, riska, nenoteikti apstākļi), kā arī ar alternatīvu un kritēriju
kopu lielumiem.
Evristiskie
lēmumi
Uz doto brīdi
evristisko lēmumu noteikumi ir ļoti daudzi. Grāmatas “Lēmumu pieņemšana daudzkritēriju gadījumā”
autors Gafts ir apskatījis trīs izdalītas evristisko lēmumu grupas.
Šajā
studiju darbā ir aprakstīta pirmā evristisko lēmumu noteikumu grupa.
Pirmās
grupas evristiskie lēmumu noteikumi
Pirmās
grupas lēmumu noteikumi postulē kritēriju K1, … Kn noteiktu
konvolūcijas veidu kopējā integrālī, saturot dažas konstantes, kuru nozīme
balstās uz esošās informācijas prioritāti. Šādas pieejas gadījumā
daudzkritēriju uzdevums nonāk pie pieļaujamā lēmuma meklāšanas, nodrošinot
maksimālu nozīmi izvēlētam integrālam kritērijam. Citiem vārdiem – postulējas
ne tikai pats pastāvošās vērtības nozīmīguma fakts, bet arī konkrētais veids,
piemēram,
n
F1(x) = å aixi
+ ao
i=1
vai
n n
F2(x) = å bixi
+ å cixi + do.
i=1 i=1
Pēc daudzu autoru domām, meklēt konstanšu ao, ai, bi, ci, do vērtības ir diezgan
apgrūtinošas. Tādēļ izrietošais uzdevums aizvietojas ar jaunu, tam ekvivalentu:
atrast pieļaujamo lēmumu kritēriju vērtību, kura izvietojas vistuvāk pie kādas
ideālas (optimālas) vektora vērtības x*
= (x*, x*, … , x*), kur ar x* saprotama optimālā kritērija
1 2 n i
Ki nozīme. Pieņemts, ka vektora x* komponentes var būt
netiešas personas (lēmumu pieņemot) uzdotas, vai kā maksimālās kritēriju
vērtības. Konvolūcijas kritēriju veids šajā gadījumā norāda vektoru “tuvuma
mēru”. Pēc nelielas pārveidošanas viegli pierādīt, ka konvolūucijas attēlo
sekojošus skalārus “tuvuma mērus”:
n x*i
- xi
D1(x,x*)
= å ri_________;
i=1 x*i
- xoi
n
D2(x,x*) = å ( x*i -
xi
)2,
i=1 x*i - xoi
kur ar xoi
saprotama priekšrocīgākā kritērija Ki
nozīme. Normalizētā vērtība
x*i
– xi
x*i
– xoi
ir attiecīgā lēmuma
novēršanās nozīme pēc i-tā kritērija no x*i optimālās vērtības un
var izmainīties no 0 līdz 1. Konstantes ri un m i uzdodas
uz pamatinformācijas par prioritātēm. Tās raksturo kritēriju “svaru”, “iespēju”
vai “prioritāti”. Šādai lēmumu likumu argumentācijas izmantošanai un konstanšu
vērtību noteikšanai ir diezgan kopējs raksturs. Piemēram, konvolūcijas F1,
F2 (jeb “tuvuma mēri” D1, D2) skaitās
pieejamas ar izvēlētā lēmuma “vidējā līmeņa augstākās nozīmes
kritēriju”palīdzību. Šāda vidutēšana noved pie tā, ka lēmumam integrālā
rādītāja augstākā vērtība var sniegties, pamatojoties uz vienu vai nedaudziem
kritērijiem, pie diezgan zemas pārējo nozīmes. Šī nepilvērtība vairāk saista
rādītāju F1 un mazāk F2.
Bet sliktums ir citur. Jebkuru no šādiem integrāliem rādītājiem ir grūti
pārbaudīt konkrētos uzdevumos. Informācijas saņemšanā par prioritātēm (vērtībām
x*i , xoi , ri , m i ) no
personas, kura pieņem lēmumu, pēdējai nav zināms par tās apstrādes mehānismu
(bet, ja ir zināms, tad tā tik un tā izrādās bezspējīga ņemt vērā savu slēdzienu
ietekmi uz beigu rezultātu). Tam pateicoties, vienas un tās pašas informācijas
izmantošana par prioritātēm noved pie dažādu lēmumu izdalīšanas ar dažādiem
integrāliem rādītājiem. Ilustrācijai aplūkosim divu kritēriju
K1, K2 gadījumu un pieņemsim, ka abi kritēriji saņēma
vienādu “svarus” r1= r2 =1/2, , m 1=m 2=1/2.
Divi patvaļīgi punkti x, y no Y iegūst integrālā rādītāja F1
vienādas vērtības, t.i. līdzvērtīgi, ja viņi atrodas vienādā attālumā D1(x,x*) = D1(y,x*) no punkta x* = (x*1,
x*2). Analoģiski nosakāma līdzvērtība punktiem x, y pēc attiecības
pie integrālā rādītāja F2. Uzstādot vērtību D1(D2) patvaļīgi fiksētā līmenī, var iegūt līdzvērtību
vienādojumā Y. Pirmajā gadījumā vienādi punkti izvietojas gar taisnēm – AB un
A’B’, kuras uzdodas līdzvērtīgā veidā
_x*1- x1_ + _x*2- x2_ =
h,
x*1 - xo1
x*2 - xo2
otrā – apkārtnē ar centru punktā
x*, kas uzdodas ar šādu vienādojumu
x*1- x1 2 x*2- x2 2 =
h2.
x*1
- xo1 x*2
- xo2
Svaru koeficientu vērtību izmaiņas pirmajā gadījumā izmaina taisnes leņķi, otrajā – izstiepj riņķa līniju elipsē. Saskaņā ar izskatāmiem lēmumu noteikumiem priekšroka tiek dota tam punktam, kurš pieļaujamā apgabalā atrodas vistuvāk punktam x*. Pieļaujamais apgabals zīmējumā ierobežots ar koordinātēm ABC. Integrālā rādītājā F1 šādi punkti ir A un B, integrālā rādītājā F2– punkts C. Acīmredzams, ka šie punkti zināmā mērā atšķiras ar savu nozīmi no kritērijiem K1, K2.
Praktisks
piemērs.
Lai
aplūkotu praktiski pirmās grupas evristisko lēmumu noteikumus, izpētēju
šādu piemēru.
Ģimene
Ziemassvētkus vēlas sagaidīt kādā no ārvalstīm. Tika savākti dati no firmas
“OZOLCIEMS”, kura piedāvā iespēju svētkus pavadīt piecās Eiropas vietās. Ģimene
nolēma, ka ceļos ar lidmašīnu un ārpus Latvijas uzturēsies ilgāk, lai aplūkotu
un iepazītu tuvāk vietu, kurā sagaidīs Ziemassvētkus.Lūk apkopotie dati:
Vietas nosaukums |
Dienu skaits
|
Ceļojuma cena ($)
|
Prāga |
7
|
520
|
Lapzeme
|
6
|
690
|
Roma
|
5
|
490
|
Londona
|
6
|
570
|
Parīze
|
6
|
800
|
Veicot attiecīgus aprēķinus, tika iegūts grafiks:
Pēc šī grafika var nolasīt,
kura no alternatīvām ir vispieņemamākā ģimenei. Un tas ir, - ceļojums uz
Parīzi, kurā ģimene varēs pavadīt 6 dienas un ceļojums izmaksās 800Ls katram
ģimenes loceklim.
Grafiks tika zīmēts
kritēriju vienāda svaru gadīumā, maksimizējot abus kritērijus (Dienu skaits un Celojuma cena).
Ja viens no kritērijiem
būtu jāmaksimizē, atbistošie vienādojums būtu šādi jāpārveido:
_x*i- xoi_ .
x*i - xoi
Secinājumi
Darba
praktiskais piemērs tika aplūkots ar evristisko lēmumu pieņemšanas pirmo grupu.
Katram, kurš pēta kādu lēmumu uzdevumu, ir jāizvēlas kāda no lēmumpieņemšanas
metodēm. Viena no tām ir šajā darbā apskatīta, un arī to var izmantot. Metodes,
kurām ir trūkumi un kuras neaplūko visu sākuminformāciju, var tikt aizvietotas
ar šo metodi. Man gan šī metode liekas sarežģīta un grūtu, tādēļ es
vislabprātāk izvēlētos kādu citu metodi.
Par evristisko lēmumu
pieņemšanas pirmo grupu vēl piebilstams tas, ka daudzu kritēriju gadījumā,
grafisku uzdevuma attēlu nevar izveidot, jo kritēriju skaitam ir atbilstošs
koordinātu ašu skaits.
Izmantotā
literatūra
Gafts M. G.
“Daudzkritēriju lēmumu pieņemšana” (krievu val.,1979)
(bibliogrāfiskais saraksts nr [17])
Priekšmeta
“Lēmumu analīzes metodes” konspekti
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru