Lēmumu pieņemšana ar preču kustības problēmām.

Preču kustība – tā ir sistemātiska lēmumu pieņemšana par preču būtisku pārvietošanu, īpašuma tiesību nodošanu no ražotāja galējam patērētājam, ietver sevī preču uzglabāšanu, transportēšanu, darījumu slēgšanu.

Daudzu firmu mērķis ir nodrošināt vajadzīgās preces īstā laikā un vietā ar minimālām izmaksām. Diemžēl neviena no preču kustības sistēmām nespēj vienlaicīgi nodrošināt maksimālus pakalpojumus klientam un līdz minimumam samazināt izmaksas.

Piemēram:

Ø Lai samazinātu līdz minimumam izmaksas, preču nosūtīšanas nodaļa izmanto lētus konteinerus. Rezultātā liela daļa preces pa ceļam tiek sabojāta, kas izraisa neapmierinātību patērētājos;

Ø Nolemj neveidot lielus preču krājumus, lai samazinātu līdzekļu ieguldīšanu to uzturēšanai. Līdz ar to pieaug neizpildīto pasūtījumu skaits.

Veidojot preču kustības sistēmu, jāņem vērā klientu prasības attiecībā uz konkurentu piedāvājumiem.

Patērētāju interesē:

1)    Savlaicīga preču piegāde;

2)    Piegādātāja gatavība apmierināt klienta ārkārtējās vajadzības

3)    Akurāta apiešanās ar preci iekraušanas un izkraušanas darbos;

4)    Piegādātāja gatavība pieņemt preces atpakaļ ar defektiem un aizstāt tās ar citām;

5)    Piegādātāja gatavība veidot preču un materiālu krājumus klienta interesēs.

Preču kustību var iedalīt trīs posmos:

Ø Pasūtījuma apstrāde;

Ø Preču uzglabāšana noliktavā;

Ø Preču krājumu pastāvīga uzturēšana.

Tālāk raksturošu sīkāk katru no šiem posmiem:

1)    Pasūtījuma apstrāde

Pasūtījumu daļa saņem pasūtījumus pa telefonu vai arī rēķinu – kontiem, ja kādas no pasūtītajām precēm nav, ieraksta parādos. Nosūtāmajām precēm ir atbilstoša pavaddokumentācija. Ļoti svarīgi, lai šīs operācijas tiktu veiktas ātri un precīzi. Lielākajā daļā uzņēmumu šim nolūkam tiek izmantots dators.

Piemēram, dažās firmās datori ir saslēgti vienotā sistēmā, ar kuras palīdzību pēc pasūtījuma saņemšanas tiek pārbaudīta klienta maksātspēja, kā arī vai noliktavā ir nepieciešamā prece. Dators dod pavēli par preču nosūtīšanu, noformē rēķinu pasūtītājam, izdara korekcijas preču krājumos, ziņo tirdzniecības pārstāvim, ka viņa pasūtījums izpildīts un atrodas ceļā. Tas viss notiek aptuveni 15 sekunžu laikā.

2)    Preču uzglabāšana noliktavās.

Preču noliktavas veido tirdzniecības noliktavu tīklu. No noliktavu tīkla izvietojuma, specializācijas, tehniskā stāvokļa, mehanizācijas pakāpes ir atkarīga preču kustības kvalitāte un izmaksas.

Tirdzniecības noliktavu galvenās funkcijas:

Ø Nodrošināt racionālu preču krājumu glabāšanas režīmu;

Ø Nodrošināt preču materiālo vērtību kvantitatīvu un kvalitatīvu saglabāšanu;

Ø Nodrošināt optimālus preču krājumus visos preču kustības posmos;

Ø Nodrošināt regulāru un ritmisku preču piegādi mazumtirdzniecībā;

Ø Izdarīt preču krājumu komplektēšanu pēc sortimenta, papildu apstrādi, šķirošanu u.tml.

Ø Nepieļaut nekvalitatīvu preču ieplūšanu mazumtirdzniecības tīklā;

Ø Ieviest preču krājumu vadīšanas zinātniskās metodes;

Ø Organizēt informāciju par pieprasījumu, piedāvājumu pēc attiecīgās preču nomenklatūras un preču kvalitātes stāvokli;

Ø Veicināt noliktavu saimniecības efektivitāti.

No noliktavu funkcijām izriet noliktavu attīstības uzdevumi. Pašreizējā periodā galvenie no tiem ir: sistemātiska mazumapgrozījuma apjoma palielināšanas sekmēšana, preču krājumu nodrošināšana, preču kustības racionalizācija, noliktavu posmu skaita samazināšana, preču krājumu aprites paātrināšana, preču kvalitātes kontroles pastiprināšana, preču krājumu sortimenta paplašināšana, preču vairumpārdošanas metožu pilnveidošana.

Noliktavu funkcijas un nozīme preču apgrozībā nosaka to veidu un tipu. Preču noliktavas var klasificēt pēc:

Ø Atrašanās vietas preču kustības posmā no ražošanas līdz patērētājam;

Ø Veicamo funkciju rakstura;

Ø Preču grupu specializācijas;

Ø Preču fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām;

Ø Noliktavu piederības un pārvaldīšanas formas;

Ø Tehniskā iekārtojuma

Pēc noliktavu atrašanās vietas preču kustībā pastāv noliktavas preču ražošanas un sagādes rajonos un noliktavas preču patēriņa vietās.

Vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā visaugstākais īpatsvars ir šķirošanas un sadales noliktavām. Šeit notiek preču pieņemšana, papildu apstrāde, šķirošana un nosūtīšana uz veikaliem. Liela nozīme ir preču kvalitātes pārbaudei, lai veikalos nenonāktu nekvalitatīvas preces. Lai veikalos neuzkrātos lieki ievestas preces, svarīgi ir pareizi komplektēt veikaliem sūtāmo preču sortimentu atbilstoši preču saņēmēju pieprasījumiem.

Pēc preču specializācijas noliktavas iedalās: specializētajās un nespecializētajās.

Specializētās noliktavas parasti ir specializētiem tirdzniecības uzņēmumiem un vairumtirdzniecības organizācijām. Tajās ir plašs vienas vai atsevišķu preču grupu sortiments. Specializēto noliktavu grupā var būt šauri specializētas noliktavas, kurās uzglabā tikai viena veida preces – sāli, eļļu, miltus u.c.

Nespecializētās noliktavas var būt universālās un jauktās. Tajās uzglabā vairāku preču grupu sortimentu – apavus, apģērbu, trikotāžu.

Atbilstoši preču fizikālām un ķīmiskām īpašībām ir kopējās un speciālās preču noliktavas. Kopējās preču noliktavas ir noliktavu pamatveids. Tās paredzētas tādu pārtikas un nepārtikas preču uzglabāšanai, kuru glabāšana pieļaujama apmēram vienādos apstākļos. Speciālās noliktavas ierīko tādu preču uzglabāšanai, kurām nepieciešams īpašs režīms un līdz ar to īpaša iekārta (augļi, dārzeņi, kartupeļi, gaļa, sviests u.c.). Speciālās noliktavās ir saldētavas, sāls noliktavas u.c.

 Preču krājumu izvietošanas sistēmas pamatā ir noliktavu platības noteikšana katrai preču grupai pēc to pienākšanas, saņemšanas un realizācijas īpatnībām. Tāpēc katrai preču grupai nosaka savu pastāvīgu uzglabāšanas vietu.

Ja noliktava ir automatizēta un preču atlasīšanu, kā arī izvietošanu plauktos veic ESM, tad kodēšanai nav lielas nozīmes, jo ESM tāpat patur atmiņā ziņas, kur preces izvietotas. Lietojot šo variantu, iespējams racionālāk izmantot platību, jo preces, ja vien to pieļauj preču saderība, var izvietot jebkurā plauktā.

Izstrādājot izvietošanas sistēmas, nedrīkst aizmirst preču gabarītus un apgrozības ātrumu. Preces ar lielāku apgrozības ātrumu, kā arī smagas preces glabā saņemšanas un izsniegšanas vietu tuvumā.

Atkarībā no preču veida, krājumu apjoma, ienākošo preču partijas lieluma, preču kravas apstrādes īpatnībām parasti ir divi preču glabāšanas paņēmieni – grēdās un sastatņu plauktos. Preces, kas ir maisos, ķīpās, kastēs, mucās, glabā grēdās. Sastatņu plauktos glabā preces, kas pirms pārdošanas jākomplektē, jānosūta sīkākām partijām vai arī ko nav ērti izvietot grēdās. Vēl preces noliktavā var uzglabāt uz pakaramajiem, piemēram, gatavos apģērbus.

3)    Preču krājumu patstāvīga uzturēšana

Katram uzņēmumam ir vēlēšanās veidot preču krājumus, lai nepieciešamības gadījumā varētu apmierināt klientu vajadzības.

Tomēr uzturēt lielus preču krājumus uzņēmumiem nav rentabli, jo palielinās apgrozības izmaksas.

Tāpēc uzņēmuma vadībai ir jāmēģina  noskaidrot, cik lielā apjomā palielināsies preču noiets un ienākumi. Tikai pēc tam var būt preču krājumu papildu pasūtīšana, ņemot vērā konkrētu preču nosaukumu.

Tirgzinības speciālistam ir svarīgi painteresēties, kādu transporta veidu firma izvēlēsies. No transporta izvēles būs atkarīgas gan preču cenas, gan arī savlaicīga preču piegāde un to kvalitāte piegādes brīdī.

Galarezultātā visi minētie faktori ietekmēs pircēju pieprasījuma savlaicīgu apmierināšanu.

Preču uzglabāšana, preču krājumu uzturēšana un transportēšana prasa visciešāko darba koordinēšanu, lai radītu tirgū maksimāli augstu preču piegādes pakāpi un vienlaikus mērenas apgrozības izmaksas.