Līgums

Līguma jēdziens, puses, priekšmets, galvenie un blakus noteikumi

Līguma jēdziens

Latvijas Civillikuma 1511. pantā ir noteikts, ka “līgums  plašākā  nozīmē  ir  ikkatra  vairāku  personu savstarpēja vienošanās par  kādu  tiesisku  attiecību  nodibināšanu,  pārgrozīšanu  vai izbeigšanu”.

Latvijas Konversācijas vārdnīca to definē līdzīgi. “Jēdziens līgums plašākā nozīmē ir divu vai vairāku personu vienošanās, kas vērsta uz kādas tiesiskas attiecības nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu.”

“Līgums  šaurākā,  šeit  pieņemtā  nozīmē  ir  vairāku  personu savstarpējs  ar  vienošanos  pamatots  gribas  izteikums,  kura  mērķis  ir nodibināt saistību tiesību.” (CL 1511. pants)

Līgums – vāciski Vertrag. Pēc definīcijas un Vācijas Civillikuma būtisku atšķirību šo abu jēdzienu saturā nav.

Līguma puses

Tās sauc arī par līgumslēdzējām pusēm vai līdzējiem. Līgumslēdzēja puse – vāciski Partei.

Līguma priekšmets

“Par līguma priekšmetu var būt visdažādākās tiesību attiecības, t.i., līgums ir tāda tiesību forma, kas ir svarīga ne vien privātās, bet arī publiskās tiesībās (neizņemot starptautiskās). Privāttiesiskie līgumi savukārt var gadīties visās privāttiesību nozarēs. Pēc satura tos iedala no vienas puses lietu, ģimenes un mantojuma tiesību līgumos, no otras saistību jeb parādu līgumos, ko mēdz saukt arī par līgumiem šaurākā nozīmē.” (LKV)

 “Līguma saturs pilnīgi atkarājas no līdzēju ieskata, izņemot likumā sevišķi paredzētos gadījumus. Līguma priekšmets nedrīkst būt kaut kas pretlikumisks, netikumisks vai negodīgs. Tāpat tas nedrīkst būt objektīvi neiespējams, un līgums ar tādu saturu nav spēkā. Tomēr, ja kreditors ir maldījies vai atradies atvainojamā nezināšanā par līguma izpildīšanas neiespēju, viņš var prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam cēlušies sakarā ar pārliecību, ka līgums būs spēkā. Subjektīvas neiespējas gadījumā, t.i. tādas, kas pastāv tikai parādniekam, līgums paliek spēkā, un parādniekam jāatlīdzina zaudējumi. Līguma priekšmets nedrīkst būt pilnīgi nenoteikts vai atstāts vienīgi parādnieka ieskatam.” (LKV) Līguma priekšmets – vāciski Vertragsgegenstand.

Galvenie un blakus noteikumi

Līguma galvenie noteikumi nosaka to, kas ir līgums, līdzēji un līguma priekšmets, kā arī to, kā notiek līdzēju vienošanās.

Civillikuma 1548. pants nosaka, ka “katrā  līgumā  var  ievest  dažādus  blakus  noteikumus, un proti, nosacījumus un termiņus”.

“Nosacījums  ir  tāds blakus noteikums, ar kuru līguma spēks darīts atkarīgs no kāda nākoša un nezināma vai vismaz par tādu domājama notikuma.” (CL 1549. pants)

“Ar  termiņu  no  līguma izrietošās tiesības sākuma vai ilguma dara atkarīgu no  zināma  brīža iestāšanās, kuru, saskaņā ar to, sauc vai nu par sākuma, vai beigu termiņu.” (CL 1579. pants)