Loģistikas pārvaldība

VeA Pārvaldības nodaļas 1.kursa  studenta Mārča Nēliusa referāts pārvaldības teorijā.

Vārds loģistika nāk no grieķu valodas. Grieķu valodā

logos - prāts, saprāts;

logismos - [ap]rēķins, pārdomāšana, plāns;

logistika – praktiskā reizināšanas māksla;

logistikos – tāds, kas aprēķina, loģiski domā;

logizomai – aprēķināt, pārdomāt;

logo – domāt.

Militārajā sfērā jēdzienu loģistika lieto kopš 19. gadsimta vidus. Tur loģistika tiek saprasta kā visas darbības un pakalpojumi, lai atbalstītu bruņotos spēkus. Loģistikas uzdevums ir pareizi aprēķināt visu to, kas nepieciešams militārajai grupai, kā arī vieta un laiks, lai tā uzvarētu iespējamo pretinieku.

Loģistika ir izgājusi trīs stadijas līdz tās mūsdienu izpratnei. 50-o gadu vidū tirgi strauji izpletās. Tādēļ uzņēmumos liela nozīme bija realizācijai un ražošanai, un loģistikai tika atvēlēta tikai otrā plāna loma. Priekšnosacījums loģistikas attīstībai bija kopējo izmaksu daļas palielināšanās izmaksu un efektivitātes aprēķinos. Paralēli norisinājās tirgus maiņa no pārdevēju uz pircēju tirgu. Pircēju izturēšanās un attieksmes izmaiņu rezultātā lielāku uzmanību sāka pievērst klientu apkalpošanas servisam. Šajā laikā loģistikas uzdevums bija nodrošināt visaugstāko līmeni klientu servisā un nepārtrauktu tirgus apgādi.

Otrā stadija sākās ar naftas krīzes izraisītajām grūtībām piegādē  70-o gadu sākumā. Šajā laikā bija raksturīga loģistikas funkciju pārvietošana uz sagādes jomu. No tā laika loģistiku būtībā veidoja materiālu vadība. Šajā laikā loģistika tika arvien vairāk  institucionalizēta organizācijas struktūrā. Loģistisko aktivitāšu koncentrācijas funkciju sfērās noveda pie atsevišķām loģistikas daļām, kuras iezīmēja vienas no otras stipri atdalītas atbildības sfēras (sagādes, ražošanas, realizācijas loģistikas.

Šodien tiek tādas agrāk izolētas disciplīnas kā uzglabāšana, transports un iegāde integrētas vienā kopējā loģistikas procesā. Rezultāts šai attīstībai ir loģistikas konceptu izveide, kas aptver ne tikai uzņēmumu, bet sniedzas arī ārpus tā robežām, saista to ar klientiem, galvenajiem piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Pēdējās loģistikas attīstības stadijas, kura protams vēl turpinās, sākumā radās tādas loģistikas metodes kā Kanban, “Tieši laikā” (Just-in-time) un sadarbībā ar citām disciplīnām koncepti “Kompjūteratbalstītā ražošana” (“Computer Aided Industry”) un “Kompjūterintegrētā ražošana” ( “Computer Integrated Manufacturing”). Vēlāk pievienojās “Pilnīgās kvalitātes menedžments” (“Total Quality Management”) un “Pārinženierēšana” (“Reengineering”). Tagad loģistiku uzlūko kā šķērsgriezuma funkciju tāpat kā kontrolingu, personālvadību un finansu vadību, un piešķir tai stratēģisku nozīmi: Šodien loģistika ir tirgus panākumu faktors, kas palīdz konkurences cīņā.

Loģistika ir zinātniska mācība par materiālu, personu, enerģijas un informācijas plūsmu sistēmās plānošanu, vadīšanu un kontroli.

Uzņēmuma loģistikas centrā ir visu uzņēmuma materiālu un preču plūsmu optimāla pārvaldīšana- no iegādes tirgiem, cauri uzņēmumiem un iekšā noieta tirgū. Šādā nozīmē loģistiku jāsaprot kā klientu un piegādātāju attiecību menedžmentu.

Skaidrības labad loģistikas jēdziens tiek norobežots atkarībā no veida kādā to uzlūko vai pielieto. Izšķir:

-institucionālo loģistikas iedalījumu (att.);

-funkcionālo loģistikas iedalījumu, ko lielākoties aplūko ražošanas uzņēmumā (att.);

-vadības un izpild-sistēmu hierarhiskā uzbūvē (att.).

Loģistikas priekšmeti var būt:

-         krājumi (materiāli, vielas),

-         personas (bioloģiski objekti),

-         informācija,

-         enerģija,

-         līdzekļi, kas nodrošina materiālu plūsmas,

-         ražošanas līdzekļi,

-         līdzekļi, kas nodrošina informācijas plūsmas,

-         infrastruktūra (ēkas, laukumi, ceļi).

Loģistikas procesā šie priekšmeti iedarbojas viens uz otru. Loģistikas procesi ir pārveides procesi, kuros notiek loģistikas priekšmetu sistēmas stāvokļa izmaiņas attiecībā uz laiku, vietu, daudzumu, sastāvu un kvalitāti.

Loģistikas uzdevums ir piegādāt

-         īsto daudzumu,

-         īsto loģistikas priekšmetu (preces, personas, enerģiju, informāciju),

-         īstajā vietā,

-         īstajā laika momentā,

-         īstajā kvalitātē.

Šie seši “īstie” parāda loģistiskās domāšanas un darbības mērķus. Loģistikas domāšanas un darbības orientējas uz pilnīguma, plūsmu-, tirgus- un laika orientēšanās principiem. Cēlonis, iedarbība un rezultāts bieži loģistikas ķēdē atrodas tālu viens no otra. Kādas darbības radītie augļi citreiz nemaz neparādās tajā vietā, kur tā notiek. Tādēļ runa nevar būt par izmaksu minimizēšanu, piemēram, vienam vienīgam transportēšanas procesam, bet par aptverošu, pilnīgu sistēmu  plānošanu, vadīšanu un pārraudzīšanu, lai šīs sistēmas optimizētu.

Gribētu uzsvērt informācijas lomu materiālu plūsmā. Katru materiālu kustību pavada informācija. Tā var sekot vai pat aizsteigties priekšā, tikt izmantota vadīšanā un regulēšanā, kā arī administrācijas uzdevumu veikšanai (faktūras jeb rēķina sastādīšanai, iegrāmatošanai). Informācija datu formā atrodas uz stacionāriem vai kustīgiem datu nesējiem, tiek savākta ar piemērotiem sensoriem un uzņēmuma datu apkopošanas mašīnām, pārtransportēta pa informācijas tīkliem, apstrādāta ar datoriem un izvadīta. Informācijas plūsmas arī bez materiālu plūsmas ir daudzu loģistikas sistēmu sastāvdaļa.

Lielumi, kurus ietekmē loģistikas darbības un no kuriem var spriest par tām ir piegādes laiks, piegādes spēja, piegādes uzticamība, piegādes kvalitāte, elastīgums (fleksibilitāte) un informācijas gatavība. Pie loģistikas izmaksām pieskaita visas izmaksas, kam ir kaut kāds sakars ar loģistikas procesiem un loģistikas lielumiem. Ziņas par loģistikas izmaksu lielumu dod organizāciju visaptverošs loģistikas kontrolings. Pie loģistikas pieder izmaksas, kas saistītas ar materiālu un preču plūsmu vadīšanu, preču ienākšanu un iziešanu, transportu, uzglabāšanu, kā arī izmaksas par kapitāla piesaisti un risku. Nobeigumā vēl gribētu piedāvāt A.T.Kērnija (A.T. Kearney)       izveidotās pazīmes, kas piemīt uzņēmumam ar labu loģistiku. Tās ir:

·        uz sadarbību balstīta orientēšanās uz klientiem;

·        integrēta un visaptveroša stratēģiskā plānošana;

·        sadarbība, partnerība ar piegādātājiem;

·        funkciju aptveroša un saistoša  operatīva plānošana;

·        nepārtraukti uzlabojumi;

·        atbildības pārnešana, uzticēšana;

·        jaunu informācijas tehnoloģiju izmantošana;

·        procesu pārraudzība un vadība.

Mārcis Nēliuss.

Izmantotā literatūra:

          Ullrich Wegner “Einführung in das Logistik-Management”, Verlag Dr. Th. Gabler GmbH, Wiesbaden, 1996

          Reinhardt Jünemann „Materialfluß und Logistik“ , Springer-Verlag, Berlin Heidelberg, 1989

          “Vahlens großes Logistik Lexikon“, Verlag C.H.Beck, Verlag Vahlen

          Hubert Böckmann “Hilfsunterlagen zur Logistik”