Maksātnespēja

Saturs.

1.    Ievads.

2.    Vispārīgie noteikumi.

3.    Maksātnespējas procesā iesaistītās institūcijas un personas.

3.1. Kreditoru sapulce un komiteja.

3.2. Administrators.

3.3. Parādnieks un viņa pārstāvji.

4.    Maksātnespējas pieteikums, tā saturs un veidi.

5.    Maksātnespējas process.

5.1. Mierizlīgums.

5.2. Sanācija.

5.3. Bankrots.

6.    Nobeigums.

7.    Izmantotā literatūra.

8.    Pielikumi.

 

 

 

I E V A D S

       Sākumā pasaules praksē  likumdošana  par   maksātnespēju un bankrotu  attīstījās divos principiāli atšķirīgos vīrzienos: britu modeļa pamatā  bija doma, ka bankrots ir kreditoriem parādu atmaksāšanas veids, kas tiek pavadīts  ar uzņēmuma likvidāciju. Amerikāņu modelī bankrotam ir prētējais mērķis : atjaunot uzņēmuma maksātspēju,  veicot reorganizācijas procedūras.Tagad attīstītajās valstīs ar tirgus ekonomiku tiek ievērota  šo divu metožu satuvināšanas tendence, t.i. likumdošanai  par uzņēmumu maksātnespēju priekšā stāv vienlaikus divi mērķi: apmierināt kreditoru prasības atjaunojot parādnieka maksātspēju.

       Savā darbā es izklāstīšu maksātnespējas procesu, tā dalībniekus un sanācijas piemerošanas gadījumus, kā arī maksātnespējīga uzņēmuma likvidāciju jeb bankrotēšanu. Rakstot šo darbu es esmu konsultējusies ar  juristu, kam  ir pieredze uzņēmuma maksātnespējas jautājumos, un pat daļēji  piedalījos maksātnespējas procesā un lietas izskatīšanā  Apgabaltiesā. Šim darbam ir pielvienoti  dokumenti, kas ilustrē maksātnespējas procesa uzsākšanu un  lietas izskatīšanu tiesā. Kā  pamatmateriālu  es izmantoju  1996.gada 12.septembra Likumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” (turpmāk – likums), kā arī  juridisko termiņu vārdnīcu, kas ļava tikt skaidrībā ar izmantotiem definējumiem.

         Izpētot izvēlēto temu, man gribētos būt  pārliecinātai, ka gadījumā, ja profesionālās darbības laikā   man  nāksies sastāpties  ar maksātnespējas problēmām, es  būšu kompetenta jebkādu maksātnespējās  jautājumu  risināšanā.    

Visparīgie noteikumi.

       Pirmkārt, grībētos noskaidrot, kas ir maksātnespēja un maksātnespējas process. Maksātnespēja – ar tiesas spriedumu konstatēts parādnieka stāvoklis, kurā  tas nespēj  pienācīgi veikt  savu parādu saistību izpildi. Maksātnespējas process –  process, kas risinās uzņēmumā vai uzņēmējsabiedrībā no maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas dienas līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.1

Par  maksātnespējīgu var atzīst parādnieku – uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību, ja tiesa konstatē, vismaz  vienu no sekojošām pazīmēm: ²

1.    parādnieks nespēj  vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs pienācīgi nokārtot  savas parādu saistības;

2.    parādnieks ir pārtraucis kārtot parādu saistības, kurām iestājies izpildes termiņš;

3.    parādnieka parādu saistības pārsniedz tā aktīvus.

Dažreiz  tiesai grūti  konstatēt  vai uzņēmums spēs vai nespēs kārtot savas parādu saitības nākotnē. Arī  šinī  jautājumā likums palīdz tiesai,  3.panta 2. punktā  paredzot, ka par apstākļiem , kuru dēļ parādnieks nespēs pienācīgi nokārtot savas parādu saistības ir vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1.    to trešo personu maksātnespēju, kurām ir parādu saistības pret parādnieku;

2.    faktu, ka ilgstoši nav saņemta samaksa par precēm vai pakalpojumiem;

3.    neapdrošinātas mantas bojāeju;

4.    zaudējumus, kas nodarīti trešo personu nelikumīgu darbību rezultātā.

Turklāt, visi minētie apstākļi  pierādāmi ar rakstveida pierādījumiem.

Maksātnespējas procesā ir iesaistīta parādnieku kreditoru sapulce un kreditoru komiteja ( vai  arī varbūt  vienkarši viens kreditors ), administrators, parādnieks un tā pārstāvji. Lietu par parādnieka maksātnespēju  izskata  vienīgi  Apgabaltiesa pēc parādnieka juridiskās adreses.

Kreditoru sapulce.

Pirmkārt, kas ir kreditors?  Kreditors ir valsts, juridiska persona, fiziska persona vai uz līguma pamata saistīta fizisku personu grupa ( piemēram,  uzņēmuma darbinieki), kurai ir likumīgas prasījuma tiesības pret parādnieku.

Ja vienam parādniekam ir vairāki kreditori, tad viņi var apvienoties un izveidot kreditoru sapulci.  Kreditoru sapulcē  ir tiesības piedalīties visiem kreditoriem neatkarīgi no prasījuma apmēra, bet  taču ar balsstiesībām var piedalīties sapulcē tikai nenodrošinātie kreditori. Nodrošinātiem kreditoriem ir balsstiesības parāda nenodrošinātās daļas apjomā, kā arī   ja sapulcē  notiek  balsojums par sanācijas plānu. Rodas jautājums: kas ir nodrošinātais un nenodrošinātais kreditors? Likums atbild arī uz šo jautājumu: nodrošinātais kreditors - kreditors, kura prasījuma tiesība ( prasījums) ir nodrošināta ar rokas ķīlu, komercķīlu, zemesgrāmatā  vai kuģu reģistrā ierakstītu hipotēku.

Nenodrošinātais kreditors, savukārt, ir kreditors, kura prasījuma tiesības (prasījums) nav nodrošināts  ar ķīlu.

 Kreditoru sapulcei likums piešķir plašas un dažādas pilnvaras, kas ir minētas likuma 7.pantā. Tādas pašas pilnvaras ir arī  tam kreditoram, kurš tikai viens piedalās maksātnespējas procesā. Kreditoru sapulsei ir tiesības izvēlēt kreditoru komiteju, ko ievēlē no kreditoru sapulces balsstiesīgo dalībnieku vidus ne mazāk kā 5 un nevairāk kā 9  locekļu sastāvā uz visu maksātnespējas procesa laiku. Kreditoru komitejai ir sekojošās pilnvaras:

1.    apstiprināt  cesijas līgumus;

2.    pieprasīt administratoram pārskatus par viņa darbu, noklausās 

                 un apstiprina tos;

3.    noteikt atlīdzības apmēru  administratoram;

4.    noteikt un kontrolēt administratora nodrošinājumu;

5.    apstiprināt parādnieka gada pārskatus un izskatīt citus

                 jautājumus.

          Kreditoru sapulci vada administrators, kura nepiedalīšanas  sapulces sēdē nav šķērslis  kreditoru sapulces norisei.

Administrators.  

Pēc definējuma administrators ir tiesas iecelta persona, kura piedalās maksātnespējas procesā, realizē noteiktas pilvaras un ir atbildīga likumā noteiktajā kārtībā.

Administrators tiek iecelts tūlīt pēc maksātnespējas lietas ierosināšanas no to personu vidu, kuras ir pieteikušas maksātnespējas lietā.

Par administratoru var būt:

1.    zverinātie advokāti;

2.    zverinātie revidenti;

3.    uzņēmējsabiedrības, kuru pamatnodarbošanās veids ir audita pakalpojumi;

4.    Tieslietu ministrijas licencēti juristi.1

Ja par administratoru tiek iecelta juridiskā persona, tā rakstveidā pilnvaro fizisku personu, kura pārstāvēs administratoru maksātnespējas procesā. Taču pastāv arī ierobežojumi administratoru amata iecelšanai.

Par administratoru nevar iecelt:

1.    personu, kura atzīstama par ieinteresētu attiecībā pret parādnieku;

2.    personu, pret kuru parādniekam ir prasījuma tiesības;

3.    personu, pret kuru kā pret parādnieku ir ierosināta cita maksātnespējas lieta;

4.    personu, kura ir bijusi notiesāta par noziegumu pret īpašumu, saimnieciskajiem noziegumiem, noziegumiem uzņēmējdarbībā, amatnoziegumiem kā arī noziegumiem pret jurisdikciju.2

Administratoram ir jānodrošina maksātnespējas procesa likumīga un efektīva gaita, viņš pārņem parādnieka mantu, dokumentāciju un zīmogu līdz maksātnespējas procesa izbeigšanai vai mierizlīguma noslēgšanai. Administrators maksātnespējas procesa laikā pārvalda parādnieka mantu un nodrošina to saglabāšanu līdz maksātnespējas procesa izbeigšanai. Kā vēl vienu administratora pienākumu var minēt faktiskās maksātnespējas celoņus noskaidrošanu un atzinumu par atrasto sniegšanu kreditoru sapulcei un tiesai.

Līdz maksātnespējas lietas izskatīšanai  tiesā  administratoram ir tiesības:

1.    iepazīties ar parādnieka finasiālo stāvokli un visiem dokumentiem ;

2.    pieprasīt no parādnieka informāciju, kas nepieciešama maksātnespējas procesa gaitā, un saņemt  to;

3.    pieaicināt speciālistus.

Pēc parādnieka pasludināšanas par maksātnespējīgu administartors balstoties uz parādnieka stāvokļa analīzi nolēm vai ir iespējams turpināt parādnieka darbību pilnā vai ierobežotā apjomā, kā arī viņš  ir tiesīgs:

1.    ņemt pārvaldījumā visu parādnieka mantu, ka arī trešajām personām piederošo mantu, kas atrodas parādnieka valdījumā vai turējamā;

2.    atsavināt parādnieka mantu likuma noteiktajā kārtībā, t.i. izpārdot mantu atklātās izsolēs, vai ar kreditoru sapulces piekrišanu  izmantot citas atsavināšanas formas.¹

           Notēlojot administratora darbību var piebilst, ka viņam  var būt  palīgs vai palīgi;  administrators par savu darbu saņem atlīdzību, kuras apmēru nosaka kreditoru sapulce; administrators ir  pilnā apmērā atbildīgs par  zaudējumiem, kas viņa vainas dēļ nodarīti kreditoriem; administratoru var atcelt  tiesa uz kreditoru lēmuma pamata; kreditori var celt prasības pret administratoru, bet ne vēlāk kā vienu gadu pēc maksātnespējas procesa izbeigšanas utt.

_______________________

1 Likums par uzņēmumu un uzņēmējsabiesrību maksātnespēju, pieņemts Saeimā 1996.gadā 12. Septembrī, 21. un 102. Panti.

           Parādnieks un viņa pārstāvji 

          Maksātnespējas procesā piedalās vēl viens dalībnieks, par kuru es esmu vēl maz rakstījusi. Tas ir parādnieks. Likuma izpratnē parādnieks ir uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, kas nespēj  nokārtot savas parādu saistības. Ņemot vērā, ka parasti parādnieks ir juridiska persona, likumdevējs paredzēja  jēdzienu “ parādnieka pārstāvji”. Kas tie ir? Parādnieka pārstāvji- parādnieka  kapitāla daļu turētāji, parādnieka pārvaldes institūciju locekļi un amatpersonas, kuras saskaņā ar parādnieka statūtiem vai līgumiem  ir tiesīgas pieņemt  lēmumus attiecībā uz parādnieku vai pārstāvēt viņu. Parādnieka pārstāvjus, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir  obligāta, nosaka administrators. Parādnieka pārstāvju pamatpienākumi ir sniegt  administratora un kreditoru sapulces pieprasīto informāciju rakstveidā un ierasties uz visām kreditoru sapulsēm  un tiesas sēdēm.

           Maksātnespējas pieteikums, tā saturs un veidi      

           Iepazīstoties ar  līkumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” var secināt, ka  maksātnespējas process iesākas  maksātnespējas pieteikuma  iesniegšanas dienā. Pēc definējuma maksātnespējas pieteikums ir parādnieka, tā likvidatora ( likvidacijas komisijas), kreditora ( kreditoru grupas ) vai kompetentu valsts institūciju pieteikums tiesā, uz kura pamata var ierosināt  lietu par maksātnespēju. Tas nozīme, ka pieteikumu tiesā var sniegt ne tikai kreditors, administrators vai valsts institūcija ( visbiežāk ,tas ir  Valsts Ieņēmuma Dienesta pieteikums sakarā ar nodokļu parādiem ), bet arī pats parādnieks.  Šo pieteikumu  nedrīkst iesniegt nodrošinātie kreditori (37.pants). Pastāv arī gadījumi, kad pieteikuma iesniegšana ir obligāta. Piemēram, parādniekam ir pienākums iesniegt pieteikumu, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem: parādnieks nespēj nokārtot parādu saistības  triju nedēļu laikā no saistību izpildes termiņa iestāšanās dienas un nav panākta rakstveida vienošanās ar kreditoriem par šā parāda nokārtošan vai parādnieka parādu saistības pārsniedz tā aktīvus.

        Kā rāda tiesas prakse parasti maksātnespējas pieteikumu iesniedz  tomēr kreditori  ievērojot 39.panta noteikumus:

1.    divu nedēļu laikā pēc pretenzijas iesniegšanas kreditora prasījums nav ne apmierināts, ne celti iebildumi un pēc šā termiņa izbeigšanās kreditors rakstveidā ir darījs parādniekam zināmu savu nodomu iesniegt maksātnespējas pieteikumu vismaz vienu nedēļu pirms tā iesniegšanas, turklāt  parādnieks nav varējis parādu nokārtot arī šajā termiņā;

2.    triju mēnešu laikā nav  bijis iespējams pilnīgi vai daļēji izpildīt tiesas spriedumu par parāda piedziņu sakarā ar to, ka parādnieka aktīvi ir nepietiekami parāda segšanai;

3.    parādnieks ir paziņojis kreditoram vai publiski par savu faktisko maksātnespēju.1

         Maksātnespējas lietā , kuru es gribu  piedavāt Jūsu uzmanībai  kā piemēru un kuru varu ilustrēt ar dokumentiem (pielikumā), visas augstāk minētas formalitātes  tika ievērotas.² Kreditors SIA “Avento”  04.05.2000.g. iesniedza pret savu parādnieku AS “Kaija”  pretenziju par summu 11 017,32 USD (pielikums Nr.1), kuru viņš  apmierināja  09.- 11.06.2000.g., t.i. pēc  37 dienām no pretenzijas un 20 dienām no brīdinājuma ( 24.05.2000.g. paziņojums)  saņemšanas dienas ( pielikums Nr.2 ).

Pieteikumu par  parādnieka atzīšanu par maksātnespējīgu (pielikums Nr.3 ) kreditors iesniedza Rīgas Apgabaltiesā  12.06.2000.g. , t.i. nākamajā dienā pēc parāda summas apmaksas, par ko viņam, droši vien, nebija zināms, jo parāda summa tika pārskaitīta kreditora bankas kontā. Apgabaltiesa, pārbaudot  maksātnespējas pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, 13.06.2000.g. uzskatīja, ka ir ievēroti LR likuma “Par  uzņēmumu un uzņēmejsabiedrību  maksātnespēju” 39.,44. p.p. noteikumi un ierosināja maksātnespējas lietu ( pielikums Nr.4 ) un jau pēc nedēļas Rīgas Apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesniesis V.Maksimovs iecēla par akciju sabiedrības “Kaija” administratoru zvērinātu advokātu A. Rukmani ,

Izvēlējot viņu no trijām pieteikušām personām  un uzdodot viņam noskaidrot lēmumā minētos jautājumos,t.sk. noskaidrot parādnieka pārstāvjus ( pielikums Nr.4 ).  Administrators, formāli iepazīstoties ar parādnieka finasiālo stāvokli, sastādīja atzinumu un iesniedza to tiesai. Savā atzinumā  viņš norādīja, ka eksistē visas likuma 3.pantā norādītās maksātnespējas pazīmes.

Tiesa, objektīvi  izskatot  maksātnespējas lietas materiālus ,  ņēma vērā, ka parādniekam vairāk nav nenokārtotu parādu saistības, kā arī parādnieka aktīvi pārsniedz tā parādu saistības, nolēma noraidīt SIA “Avento” maksātnespējas pieteikumu un izbeigt AS “Kaija” maksātnespējas procesu, atcelot administratoru ( pielikums Nr. 5 ). 

Tiesas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams ( 49.pants ).

Vēl varu piebilst, ka kreditors, iesniedzot pieteikumu tiesā, jau nevar grozīt tā priekšmetu un viņam nav tiesības atsaukt savu pieteikumu ( 46. pants ).

      Šī maksātnespējas lieta ir interesanta tādēļ, ka maksātnespējas process ir īss un ātrs, izbeidzoties parādnieka labā , faktiski atzīstot parādnieka maksātspēju. Varbūt , tas ir  pirmais gadījums Latvijas tiesas praksē, kad maksātnespējas process izbeidzās jau pieteikuma tiesas izskatīšanas gaitā.

              Maksātnespējas process.

   

             Parādnieku par maksātnespējīgu pasludina tiesa, un tās spriedums ir galīgs. Pēc parādnieka pasludināšanas par maksātnespējīgu viņš zaudē tiesības rīkoties ar savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešo personu mantu un šīs tiesības iegūst administrators; parādnieka pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta, un parādnieka valdīšanu veic administrators; apstājas nokavējuma naudas un procentu pieaugums prasījumiem. Pēc pasludināšanas administrators sniedz attiecīgo informāciju Uzņēmumu reģistram vai Zemesgrāmatu nodaļai, veic parādnieka mantas un dokumentu pilnu revīziju, kā arī pieņem un reģistrē kreditoru prasījumus.

Maksātnespējas procesu var izbeigt, ja parādnieks ir nokārtojis visas savas saistības vai ja līdz izsludinātam termiņam nav pieteicies ne viens kreditors vai arī ir pabeigta bankrotu procedura.

                Mierizlīgums.

               Mierizlīgums ir maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā vienošanās starp parādnieku un kreditoriem pa rparādnieka saistību izpildi.1

Mierizlīgums ir iespējams visās maksātnespējas procesa stadijās līdz parādnieka mantas izlozes sākumam. Tās var izpausties kā prasījumu summas samazināšana, saistību izpildes termiņa atlikšana vai atteikšanās no līgumsoda vai procentiem vai to samazināšana. Noslēgto mierizlīgumu apstiprina tiesa.

                 Sanācija.

                 Pēc definējuma tā ir maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā plānveidīgu pasākumu veikšana nolūkā novērst parādnieka iespējamo bankrotu, atjaunot maksātspēju un apmierināt kreditoru prasījumus.2 Parādnieka sanāciju vada administrators, kas ir tiesīgs nodibināt parādnieka filiāles vai pārstāvniecības, iegūt vai aizņemties parādnieka vārdā naudas līdzekļus un ieķilāt parādnieka mantu, kā arī iznomāt to.  Kad tiek pieņemts lēmums par sanācijas piemerošanu, nodrošinātie kreditori nedrīkst realizēt savas tiesības attiecībā uz parādnieka mantu, kura kalpo par nodrošinājumu viņu prasījumiem līdz sanācijas beigam vai tās pārtraukšanu.

Sanācijas procesu var pārtraukt ja sanācijas plānā paredzētajā termiņā nav sasniegta parādnieka maksātspējas uzlabošanās paredzētajā apjomā vai ir konstatēts, ka sanācijas plāns nav izpildams.

              

                 Bankrots.

                 Bankrots – maksātnespēja situācijas risinājums, kas izpaužas kā parādnieka likvidācija un kreditoru prasījumu apmierināšana no līdzekļiem, kuri iegūti likvidācijas procesā, atsavinot parādnieka mantu likumā noteiktajā kārtībā. Lēmumu par bankrota procedūras iesākšanu pieņem kreditoru sapulce, kas uzreiz arī nosaka parādnieka mantas izlsoles uzsākšanas dienu, kuru publicē laikrakstā ”Latvijas Vēstnesis” , pieņemto lēmumu nosūta reģistrēšanai Uzņēmumu reģistrā.

Bankrota procedūras pamatmērķis ir gūstot maksimālu ienākumu no parādnieka mantas izpārdošanas, pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus. Parādnieka aktīvu izpārdošana notiek atklātas izsoles, kuras organizē administrators. Pirmajā izsolē  izlsolīšana notiek ar augšupejošo soli. Ja manta izsolē netiek pārdota, turpmākajās izsolēs izsolīšana notiek ar lejupejošo soli. Pēc tām, kad vairāksolītājs par nekustamo īpašumu ir samaksājis noteikto summu, administrators sastāda un paraksta pirkuma līgumu, pamatoties uz kuru tiek izdarīts ieraksts Zemesgrāmatā.

No parādnieka naudas līdzekļiem, arī līdzekļiem, kas bija iegūti parādnieka mantas atsavināšanas rezultātā, vispirms pilnībā tiek segtas maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas, pēc tam atlikušie līdzekļi pirmajā kārtā tiek sadalīti starp kreditoriem, bet tā daļa, kas paliek pāri pēc izmaksu un parādu segšanas, tiek sadalīta parādnieka kapitāla daļu turētājiem proporcionāli katra ieguldījuma lielumam.

              Nobeigums.

             Pabeidzot darbu esmu pārpildīta ar informāciju, kuru nemaz neesmu zinājisi agrāk, pat piedāloties maksātnespējas procesā kā klausītāja nebiju aptvērusi visus sīkumus, bet tagad tukšas vietiņas ir aizpildītas. Vienīgais, kas gribētos vēl piebilst ir tas, ka tomēr likumā ir dažas vājas vietas, kurus var izmantot savā labā  nedarot  skaidru kaitējumu valstij un kreditoriem. Piemēram, punkts, kas nosak, ka pirmajā izlozē izlozīšana notiek ar augšupejošo soli un, ja manta izsolē netiek pārdota, turpmākajās izsolēs izsolīšana notiek ar lejupejošo soli. Šo te nosacījumu var brīnišķīgi izmantot lai iegūtu vajadzīgo parādnieka mantu, kas principā arī tiek darīts. Esmu dzirdējusi kādu viriešu sarunu, kurā viņi apsprieduši ļoti interesantu plānu kā “nospēlēt” izlozi. Protāms es biju  šoķēta, jo tas taču ir likuma pārkāpums! Bet, jo tālāk es klausījos, jo vairāk saprātu, ka viss ir stingri likuma robežās. Starp citu administrators arī bija lietas kursā. Kas tad notiek? Vai likums tiešām ir kā gumija un to var grozīt kā vēlies? Ne taču, tie divi virieši neko nav grozījuši, viņi to vienkārši interpritēja…savādāk . Ļoti gribētos ticēt, ka tādu gadījumu ir maz, bet tas ir apšaubami, jo kas tiek izdarīts vienreiz var būt izdarīts arī otrreiz.

Vēl man liekas  likums neapdomāti dot administratoram tik daudz pilnvaras un iespējas brīvi rīkoties pēc sava prāta. Viņš taču var speciāli novilcināt maksātnespējas procesu , jo administrators saņem atlīdzību pirmais pēc procesa izbeigšanās un par visu nostrādāto laiku! Manuprāt, nedrīkst paļauties tikai uz administratora cilvēcisko  godprātību, jo godīgus cilvēkus kļust arvien mazāk, vismaz es esmu sastāpusies un no malas vērojusi ļoti spilgtu piemēru administratora nekrietnūmam.

Ļoti ceru, ka manā praksē man negadīsies sastāpties ar maksātnespējas jautājumu.

Izmantotā literatūra:

1.    Likums par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju.

2.    Juridisko Terminu Vārdnīca Uzņēmējdarbībai.

3.    AS “Kaija” arhiva materiāli.

---

1 V. Skuja Juridisko Terminu Vārdnīca Uzņēmējsabiedrībai, Rīga, ekon. Reformu Institūts, 1996.g., 57.lpp.

² Likums par uzņēmumu un uzņēmējsabiesrību maksātnespēju, pieņemts Saeimā 1996.gadā 12. Septembrī, 3.pants.

1 Likums par uzņēmumu un uzņēmējsabiesrību maksātnespēju, pieņemts Saeimā 1996.gadā 12. Septembrī, 13.pants.

2 Turpat. 14. Pants, 1.daļa.

1 Likums par uzņēmumu un uzņēmējsabiesrību maksātnespēju, pieņemts Saeimā 1996.gadā 12.septembrī.

² Maksātnespējas lietas dikumentu kopijas ir saņemtas no AS “Kaija”arhiva ar tās Padomes priekšsēdētājas –finansu direktores I. Trušiņas piekrišanu  un  to turpmāka izmantošana ir aizliegta.

1 Turpat. 1.pants, 13.punkts

2 V. Skuja Juridisko Terminu Vārdnīca Uzņēmējsabiedrībai, Rīga, ekon. Reformu Institūts, 1996.g., 92.lpp.