Saturs.
1. Ievads.
2. Vispārīgie noteikumi.
3. Maksātnespējas procesā iesaistītās institūcijas un
personas.
3.1. Kreditoru sapulce un komiteja.
3.2. Administrators.
3.3. Parādnieks un viņa pārstāvji.
4. Maksātnespējas pieteikums, tā saturs un veidi.
5. Maksātnespējas process.
5.1. Mierizlīgums.
5.2. Sanācija.
5.3. Bankrots.
6. Nobeigums.
7. Izmantotā literatūra.
8. Pielikumi.
I E V A D S
Sākumā pasaules praksē likumdošana
par maksātnespēju un
bankrotu attīstījās divos principiāli
atšķirīgos vīrzienos: britu modeļa pamatā
bija doma, ka bankrots ir kreditoriem parādu atmaksāšanas veids, kas
tiek pavadīts ar uzņēmuma likvidāciju.
Amerikāņu modelī bankrotam ir prētējais mērķis : atjaunot uzņēmuma
maksātspēju, veicot reorganizācijas
procedūras.Tagad attīstītajās valstīs ar tirgus ekonomiku tiek ievērota šo divu metožu satuvināšanas tendence, t.i.
likumdošanai par uzņēmumu maksātnespēju
priekšā stāv vienlaikus divi mērķi: apmierināt kreditoru prasības atjaunojot
parādnieka maksātspēju.
Savā darbā es izklāstīšu maksātnespējas procesu, tā dalībniekus un
sanācijas piemerošanas gadījumus, kā arī maksātnespējīga uzņēmuma likvidāciju
jeb bankrotēšanu. Rakstot šo darbu es esmu konsultējusies ar juristu, kam
ir pieredze uzņēmuma maksātnespējas jautājumos, un pat daļēji piedalījos maksātnespējas procesā un lietas
izskatīšanā Apgabaltiesā. Šim darbam ir
pielvienoti dokumenti, kas ilustrē
maksātnespējas procesa uzsākšanu un
lietas izskatīšanu tiesā. Kā
pamatmateriālu es izmantoju 1996.gada 12.septembra Likumu “Par uzņēmumu
un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” (turpmāk – likums), kā arī juridisko termiņu vārdnīcu, kas ļava tikt
skaidrībā ar izmantotiem definējumiem.
Izpētot izvēlēto temu, man gribētos
būt pārliecinātai, ka gadījumā, ja
profesionālās darbības laikā man nāksies sastāpties ar maksātnespējas problēmām, es būšu kompetenta jebkādu maksātnespējās jautājumu
risināšanā.
Visparīgie noteikumi.
Pirmkārt, grībētos noskaidrot, kas ir
maksātnespēja un maksātnespējas process. Maksātnespēja – ar tiesas
spriedumu konstatēts parādnieka stāvoklis, kurā
tas nespēj pienācīgi veikt savu parādu saistību izpildi. Maksātnespējas
process – process, kas risinās
uzņēmumā vai uzņēmējsabiedrībā no maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas dienas
līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.1
Par maksātnespējīgu var atzīst parādnieku –
uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību, ja tiesa konstatē, vismaz vienu no sekojošām pazīmēm: ²
1. parādnieks nespēj
vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs pienācīgi nokārtot savas parādu saistības;
2. parādnieks ir pārtraucis kārtot parādu saistības, kurām
iestājies izpildes termiņš;
3. parādnieka parādu saistības pārsniedz tā aktīvus.
Dažreiz
tiesai grūti konstatēt vai uzņēmums spēs vai nespēs kārtot savas
parādu saitības nākotnē. Arī šinī jautājumā likums palīdz tiesai, 3.panta 2. punktā paredzot, ka par apstākļiem , kuru dēļ
parādnieks nespēs pienācīgi nokārtot savas parādu saistības ir vismaz viens no
šādiem apstākļiem:
1. to trešo personu maksātnespēju, kurām ir parādu saistības
pret parādnieku;
2. faktu, ka ilgstoši nav saņemta samaksa par precēm vai
pakalpojumiem;
3. neapdrošinātas mantas bojāeju;
4. zaudējumus, kas nodarīti trešo personu nelikumīgu darbību
rezultātā.
Turklāt,
visi minētie apstākļi pierādāmi ar
rakstveida pierādījumiem.
Maksātnespējas
procesā ir iesaistīta parādnieku kreditoru sapulce un kreditoru komiteja (
vai arī varbūt vienkarši viens kreditors ), administrators,
parādnieks un tā pārstāvji. Lietu par parādnieka maksātnespēju izskata
vienīgi Apgabaltiesa pēc
parādnieka juridiskās adreses.
Kreditoru
sapulce.
Pirmkārt,
kas ir kreditors? Kreditors ir valsts,
juridiska persona, fiziska persona vai uz līguma pamata saistīta fizisku
personu grupa ( piemēram, uzņēmuma
darbinieki), kurai ir likumīgas prasījuma tiesības pret parādnieku.
Ja
vienam parādniekam ir vairāki kreditori, tad viņi var apvienoties un izveidot
kreditoru sapulci. Kreditoru
sapulcē ir tiesības piedalīties visiem
kreditoriem neatkarīgi no prasījuma apmēra, bet
taču ar balsstiesībām var piedalīties sapulcē tikai nenodrošinātie
kreditori. Nodrošinātiem kreditoriem ir balsstiesības parāda nenodrošinātās
daļas apjomā, kā arī ja sapulcē notiek
balsojums par sanācijas plānu. Rodas jautājums: kas ir nodrošinātais un
nenodrošinātais kreditors? Likums atbild arī uz šo jautājumu: nodrošinātais
kreditors - kreditors, kura prasījuma tiesība ( prasījums) ir nodrošināta ar
rokas ķīlu, komercķīlu, zemesgrāmatā vai
kuģu reģistrā ierakstītu hipotēku.
Nenodrošinātais
kreditors, savukārt, ir kreditors, kura prasījuma tiesības (prasījums) nav
nodrošināts ar ķīlu.
Kreditoru sapulcei likums piešķir plašas un
dažādas pilnvaras, kas ir minētas likuma 7.pantā. Tādas pašas pilnvaras ir
arī tam kreditoram, kurš tikai viens
piedalās maksātnespējas procesā. Kreditoru sapulsei ir tiesības izvēlēt
kreditoru komiteju, ko ievēlē no kreditoru sapulces balsstiesīgo dalībnieku
vidus ne mazāk kā 5 un nevairāk kā 9
locekļu sastāvā uz visu maksātnespējas procesa laiku. Kreditoru
komitejai ir sekojošās pilnvaras:
1. apstiprināt
cesijas līgumus;
2. pieprasīt administratoram pārskatus par viņa darbu,
noklausās
un apstiprina tos;
3. noteikt atlīdzības apmēru
administratoram;
4. noteikt un kontrolēt administratora nodrošinājumu;
5. apstiprināt parādnieka gada pārskatus un izskatīt citus
jautājumus.
Kreditoru sapulci vada
administrators, kura nepiedalīšanas
sapulces sēdē nav šķērslis
kreditoru sapulces norisei.
Administrators.
Pēc definējuma administrators ir tiesas iecelta persona, kura
piedalās maksātnespējas procesā, realizē noteiktas pilvaras un ir atbildīga
likumā noteiktajā kārtībā.
Administrators tiek iecelts tūlīt pēc maksātnespējas lietas
ierosināšanas no to personu vidu, kuras ir pieteikušas maksātnespējas lietā.
Par administratoru var būt:
1. zverinātie advokāti;
2. zverinātie revidenti;
3. uzņēmējsabiedrības, kuru pamatnodarbošanās veids ir audita pakalpojumi;
4. Tieslietu ministrijas licencēti juristi.1
Ja par administratoru tiek iecelta juridiskā persona, tā rakstveidā
pilnvaro fizisku personu, kura pārstāvēs administratoru maksātnespējas procesā.
Taču pastāv arī ierobežojumi administratoru amata iecelšanai.
Par administratoru nevar iecelt:
1. personu, kura atzīstama par ieinteresētu attiecībā pret
parādnieku;
2. personu, pret kuru parādniekam ir prasījuma tiesības;
3. personu, pret kuru kā pret parādnieku ir ierosināta cita
maksātnespējas lieta;
4. personu, kura ir bijusi notiesāta par noziegumu pret
īpašumu, saimnieciskajiem noziegumiem, noziegumiem uzņēmējdarbībā,
amatnoziegumiem kā arī noziegumiem pret jurisdikciju.2
Administratoram ir jānodrošina maksātnespējas procesa likumīga un
efektīva gaita, viņš pārņem parādnieka mantu, dokumentāciju un zīmogu līdz
maksātnespējas procesa izbeigšanai vai mierizlīguma noslēgšanai. Administrators
maksātnespējas procesa laikā pārvalda parādnieka mantu un nodrošina to
saglabāšanu līdz maksātnespējas procesa izbeigšanai. Kā vēl vienu
administratora pienākumu var minēt faktiskās maksātnespējas celoņus
noskaidrošanu un atzinumu par atrasto sniegšanu kreditoru sapulcei un tiesai.
Līdz maksātnespējas lietas izskatīšanai
tiesā administratoram ir tiesības:
1. iepazīties ar parādnieka finasiālo stāvokli un visiem
dokumentiem ;
2. pieprasīt no parādnieka informāciju, kas nepieciešama
maksātnespējas procesa gaitā, un saņemt
to;
3. pieaicināt speciālistus.
Pēc parādnieka pasludināšanas par
maksātnespējīgu administartors balstoties uz parādnieka stāvokļa analīzi nolēm
vai ir iespējams turpināt parādnieka darbību pilnā vai ierobežotā apjomā, kā
arī viņš ir tiesīgs:
1. ņemt pārvaldījumā visu parādnieka mantu, ka arī trešajām
personām piederošo mantu, kas atrodas parādnieka valdījumā vai turējamā;
2. atsavināt parādnieka mantu likuma noteiktajā kārtībā,
t.i. izpārdot mantu atklātās izsolēs, vai ar kreditoru sapulces piekrišanu izmantot citas atsavināšanas formas.¹
Notēlojot
administratora darbību var piebilst, ka viņam
var būt palīgs vai palīgi; administrators par savu darbu saņem
atlīdzību, kuras apmēru nosaka kreditoru sapulce; administrators ir pilnā apmērā atbildīgs par zaudējumiem, kas viņa vainas dēļ nodarīti
kreditoriem; administratoru var atcelt
tiesa uz kreditoru lēmuma pamata; kreditori var celt prasības pret
administratoru, bet ne vēlāk kā vienu gadu pēc maksātnespējas procesa
izbeigšanas utt.
_______________________
1
Likums par uzņēmumu un uzņēmējsabiesrību maksātnespēju, pieņemts Saeimā
1996.gadā 12. Septembrī, 21. un 102. Panti.
Parādnieks un viņa
pārstāvji
Maksātnespējas procesā
piedalās vēl viens dalībnieks, par kuru es esmu vēl maz rakstījusi. Tas ir parādnieks.
Likuma izpratnē parādnieks ir uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, kas nespēj nokārtot savas parādu saistības. Ņemot vērā,
ka parasti parādnieks ir juridiska persona, likumdevējs paredzēja jēdzienu “ parādnieka pārstāvji”. Kas tie ir?
Parādnieka pārstāvji- parādnieka
kapitāla daļu turētāji, parādnieka pārvaldes institūciju locekļi un
amatpersonas, kuras saskaņā ar parādnieka statūtiem vai līgumiem ir tiesīgas pieņemt lēmumus attiecībā uz parādnieku vai pārstāvēt
viņu. Parādnieka pārstāvjus, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta, nosaka administrators. Parādnieka
pārstāvju pamatpienākumi ir sniegt
administratora un kreditoru sapulces pieprasīto informāciju rakstveidā
un ierasties uz visām kreditoru sapulsēm
un tiesas sēdēm.
Maksātnespējas
pieteikums, tā saturs un veidi
Iepazīstoties ar līkumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību
maksātnespēju” var secināt, ka
maksātnespējas process iesākas
maksātnespējas pieteikuma
iesniegšanas dienā. Pēc definējuma maksātnespējas pieteikums ir
parādnieka, tā likvidatora ( likvidacijas komisijas), kreditora ( kreditoru
grupas ) vai kompetentu valsts institūciju pieteikums tiesā, uz kura pamata var
ierosināt lietu par maksātnespēju. Tas
nozīme, ka pieteikumu tiesā var sniegt ne tikai kreditors, administrators vai
valsts institūcija ( visbiežāk ,tas ir
Valsts Ieņēmuma Dienesta pieteikums sakarā ar nodokļu parādiem ), bet
arī pats parādnieks. Šo pieteikumu nedrīkst iesniegt nodrošinātie kreditori
(37.pants). Pastāv arī gadījumi, kad pieteikuma iesniegšana ir obligāta.
Piemēram, parādniekam ir pienākums iesniegt pieteikumu, ja pastāv vismaz viens
no šādiem apstākļiem: parādnieks nespēj nokārtot parādu saistības triju nedēļu laikā no saistību izpildes
termiņa iestāšanās dienas un nav panākta rakstveida vienošanās ar kreditoriem
par šā parāda nokārtošan vai parādnieka parādu saistības pārsniedz tā aktīvus.
Kā rāda tiesas prakse
parasti maksātnespējas pieteikumu iesniedz
tomēr kreditori ievērojot
39.panta noteikumus:
1. divu nedēļu laikā pēc pretenzijas iesniegšanas kreditora prasījums nav
ne apmierināts, ne celti iebildumi un pēc šā termiņa izbeigšanās kreditors
rakstveidā ir darījs parādniekam zināmu savu nodomu iesniegt maksātnespējas
pieteikumu vismaz vienu nedēļu pirms tā iesniegšanas, turklāt parādnieks nav varējis parādu nokārtot arī
šajā termiņā;
2. triju mēnešu laikā nav bijis
iespējams pilnīgi vai daļēji izpildīt tiesas spriedumu par parāda piedziņu
sakarā ar to, ka parādnieka aktīvi ir nepietiekami parāda segšanai;
3. parādnieks ir paziņojis kreditoram vai publiski par savu faktisko
maksātnespēju.1
Maksātnespējas lietā ,
kuru es gribu piedavāt Jūsu
uzmanībai kā piemēru un kuru varu
ilustrēt ar dokumentiem (pielikumā), visas augstāk minētas formalitātes tika ievērotas.² Kreditors SIA “Avento” 04.05.2000.g. iesniedza pret savu parādnieku
AS “Kaija” pretenziju par summu 11
017,32 USD (pielikums Nr.1), kuru viņš
apmierināja 09.- 11.06.2000.g.,
t.i. pēc 37 dienām no pretenzijas un 20
dienām no brīdinājuma ( 24.05.2000.g. paziņojums) saņemšanas dienas ( pielikums Nr.2 ).
Pieteikumu par parādnieka
atzīšanu par maksātnespējīgu (pielikums Nr.3 ) kreditors iesniedza Rīgas
Apgabaltiesā 12.06.2000.g. , t.i.
nākamajā dienā pēc parāda summas apmaksas, par ko viņam, droši vien, nebija
zināms, jo parāda summa tika pārskaitīta kreditora bankas kontā. Apgabaltiesa,
pārbaudot maksātnespējas pieteikumu un
tam pievienotos dokumentus, 13.06.2000.g. uzskatīja, ka ir ievēroti LR likuma “Par uzņēmumu un uzņēmejsabiedrību maksātnespēju” 39.,44. p.p. noteikumi un
ierosināja maksātnespējas lietu ( pielikums Nr.4 ) un jau pēc nedēļas Rīgas
Apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesniesis V.Maksimovs iecēla par
akciju sabiedrības “Kaija” administratoru zvērinātu advokātu A. Rukmani ,
Izvēlējot viņu no trijām pieteikušām personām un uzdodot viņam noskaidrot lēmumā minētos
jautājumos,t.sk. noskaidrot parādnieka pārstāvjus ( pielikums Nr.4 ). Administrators, formāli iepazīstoties ar
parādnieka finasiālo stāvokli, sastādīja atzinumu un iesniedza to tiesai. Savā
atzinumā viņš norādīja, ka eksistē visas
likuma 3.pantā norādītās maksātnespējas pazīmes.
Tiesa, objektīvi izskatot maksātnespējas lietas materiālus , ņēma vērā, ka parādniekam vairāk nav
nenokārtotu parādu saistības, kā arī parādnieka aktīvi pārsniedz tā parādu
saistības, nolēma noraidīt SIA “Avento” maksātnespējas pieteikumu un izbeigt AS
“Kaija” maksātnespējas procesu, atcelot administratoru ( pielikums Nr. 5 ).
Tiesas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams ( 49.pants ).
Vēl varu piebilst, ka kreditors, iesniedzot pieteikumu tiesā, jau nevar
grozīt tā priekšmetu un viņam nav tiesības atsaukt savu pieteikumu ( 46. pants
).
Šī maksātnespējas lieta ir
interesanta tādēļ, ka maksātnespējas process ir īss un ātrs, izbeidzoties
parādnieka labā , faktiski atzīstot parādnieka maksātspēju. Varbūt , tas
ir pirmais gadījums Latvijas tiesas
praksē, kad maksātnespējas process izbeidzās jau pieteikuma tiesas izskatīšanas
gaitā.
Maksātnespējas
process.
Parādnieku par
maksātnespējīgu pasludina tiesa, un tās spriedums ir galīgs. Pēc
parādnieka pasludināšanas par maksātnespējīgu viņš zaudē tiesības rīkoties ar
savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešo personu mantu un
šīs tiesības iegūst administrators; parādnieka pārvaldes institūciju darbība
tiek apturēta, un parādnieka valdīšanu veic administrators; apstājas nokavējuma
naudas un procentu pieaugums prasījumiem. Pēc pasludināšanas administrators
sniedz attiecīgo informāciju Uzņēmumu reģistram vai Zemesgrāmatu nodaļai, veic
parādnieka mantas un dokumentu pilnu revīziju, kā arī pieņem un reģistrē
kreditoru prasījumus.
Maksātnespējas procesu var izbeigt, ja parādnieks ir nokārtojis visas
savas saistības vai ja līdz izsludinātam termiņam nav pieteicies ne viens
kreditors vai arī ir pabeigta bankrotu procedura.
Mierizlīgums.
Mierizlīgums ir
maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā vienošanās starp parādnieku
un kreditoriem pa rparādnieka saistību izpildi.1
Mierizlīgums ir iespējams visās maksātnespējas procesa stadijās līdz
parādnieka mantas izlozes sākumam. Tās var izpausties kā prasījumu summas
samazināšana, saistību izpildes termiņa atlikšana vai atteikšanās no līgumsoda
vai procentiem vai to samazināšana. Noslēgto mierizlīgumu apstiprina tiesa.
Sanācija.
Pēc definējuma tā ir
maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā plānveidīgu pasākumu
veikšana nolūkā novērst parādnieka iespējamo bankrotu, atjaunot maksātspēju un
apmierināt kreditoru prasījumus.2
Parādnieka sanāciju vada administrators, kas ir tiesīgs nodibināt parādnieka
filiāles vai pārstāvniecības, iegūt vai aizņemties parādnieka vārdā naudas
līdzekļus un ieķilāt parādnieka mantu, kā arī iznomāt to. Kad tiek pieņemts lēmums par sanācijas
piemerošanu, nodrošinātie kreditori nedrīkst realizēt savas tiesības attiecībā
uz parādnieka mantu, kura kalpo par nodrošinājumu viņu prasījumiem līdz
sanācijas beigam vai tās pārtraukšanu.
Sanācijas procesu var
pārtraukt ja sanācijas plānā paredzētajā termiņā nav sasniegta parādnieka
maksātspējas uzlabošanās paredzētajā apjomā vai ir konstatēts, ka sanācijas
plāns nav izpildams.
Bankrots.
Bankrots – maksātnespēja situācijas
risinājums, kas izpaužas kā parādnieka likvidācija un kreditoru prasījumu
apmierināšana no līdzekļiem, kuri iegūti likvidācijas procesā, atsavinot
parādnieka mantu likumā noteiktajā kārtībā. Lēmumu par bankrota procedūras
iesākšanu pieņem kreditoru sapulce, kas uzreiz arī nosaka parādnieka mantas izlsoles
uzsākšanas dienu, kuru publicē laikrakstā ”Latvijas Vēstnesis” , pieņemto
lēmumu nosūta reģistrēšanai Uzņēmumu reģistrā.
Bankrota procedūras
pamatmērķis ir gūstot maksimālu ienākumu no parādnieka mantas izpārdošanas, pēc
iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus. Parādnieka aktīvu
izpārdošana notiek atklātas izsoles, kuras organizē administrators. Pirmajā
izsolē izlsolīšana notiek ar augšupejošo
soli. Ja manta izsolē netiek pārdota, turpmākajās izsolēs izsolīšana notiek ar
lejupejošo soli. Pēc tām, kad vairāksolītājs par nekustamo īpašumu ir
samaksājis noteikto summu, administrators sastāda un paraksta pirkuma līgumu,
pamatoties uz kuru tiek izdarīts ieraksts Zemesgrāmatā.
No parādnieka naudas
līdzekļiem, arī līdzekļiem, kas bija iegūti parādnieka mantas atsavināšanas
rezultātā, vispirms pilnībā tiek segtas maksātnespējas procesa administrācijas
izmaksas, pēc tam atlikušie līdzekļi pirmajā kārtā tiek sadalīti starp
kreditoriem, bet tā daļa, kas paliek pāri pēc izmaksu un parādu segšanas, tiek
sadalīta parādnieka kapitāla daļu turētājiem proporcionāli katra ieguldījuma
lielumam.
Nobeigums.
Pabeidzot darbu esmu pārpildīta ar
informāciju, kuru nemaz neesmu zinājisi agrāk, pat piedāloties maksātnespējas
procesā kā klausītāja nebiju aptvērusi visus sīkumus, bet tagad tukšas vietiņas
ir aizpildītas. Vienīgais, kas gribētos vēl piebilst ir tas, ka tomēr likumā ir
dažas vājas vietas, kurus var izmantot savā labā nedarot
skaidru kaitējumu valstij un kreditoriem. Piemēram, punkts, kas nosak,
ka pirmajā izlozē izlozīšana notiek ar augšupejošo soli un, ja manta izsolē
netiek pārdota, turpmākajās izsolēs izsolīšana notiek ar lejupejošo soli. Šo te
nosacījumu var brīnišķīgi izmantot lai iegūtu vajadzīgo parādnieka mantu, kas principā
arī tiek darīts. Esmu dzirdējusi kādu viriešu sarunu, kurā viņi apsprieduši
ļoti interesantu plānu kā “nospēlēt” izlozi. Protāms es biju šoķēta, jo tas taču ir likuma pārkāpums! Bet,
jo tālāk es klausījos, jo vairāk saprātu, ka viss ir stingri likuma robežās.
Starp citu administrators arī bija lietas kursā. Kas tad notiek? Vai likums
tiešām ir kā gumija un to var grozīt kā vēlies? Ne taču, tie divi virieši neko
nav grozījuši, viņi to vienkārši interpritēja…savādāk . Ļoti gribētos ticēt, ka
tādu gadījumu ir maz, bet tas ir apšaubami, jo kas tiek izdarīts vienreiz var
būt izdarīts arī otrreiz.
Vēl man liekas likums neapdomāti dot administratoram tik
daudz pilnvaras un iespējas brīvi rīkoties pēc sava prāta. Viņš taču var
speciāli novilcināt maksātnespējas procesu , jo administrators saņem atlīdzību
pirmais pēc procesa izbeigšanās un par visu nostrādāto laiku! Manuprāt,
nedrīkst paļauties tikai uz administratora cilvēcisko godprātību, jo godīgus cilvēkus kļust arvien
mazāk, vismaz es esmu sastāpusies un no malas vērojusi ļoti spilgtu piemēru
administratora nekrietnūmam.
Ļoti ceru, ka manā
praksē man negadīsies sastāpties ar maksātnespējas jautājumu.
Izmantotā literatūra:
1. Likums par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju.
2. Juridisko Terminu Vārdnīca Uzņēmējdarbībai.
3. AS “Kaija” arhiva materiāli.
1 V. Skuja Juridisko Terminu Vārdnīca Uzņēmējsabiedrībai, Rīga, ekon.
Reformu Institūts, 1996.g., 57.lpp.
² Likums par uzņēmumu un uzņēmējsabiesrību
maksātnespēju, pieņemts Saeimā 1996.gadā 12. Septembrī, 3.pants.
1 Likums par
uzņēmumu un uzņēmējsabiesrību maksātnespēju, pieņemts Saeimā 1996.gadā 12.
Septembrī, 13.pants.
2 Turpat. 14. Pants, 1.daļa.
² Maksātnespējas lietas dikumentu
kopijas ir saņemtas no AS “Kaija”arhiva ar tās Padomes priekšsēdētājas –finansu
direktores I. Trušiņas piekrišanu
un to turpmāka izmantošana ir
aizliegta.
1 Turpat. 1.pants, 13.punkts
2 V. Skuja
Juridisko Terminu Vārdnīca Uzņēmējsabiedrībai, Rīga, ekon. Reformu Institūts,
1996.g., 92.lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru