Ideja izstradat
ieskaites darbu tieši par šo temu man radas tapec, ka dzivojot Slampes pagasta,
neapzinajos ne sava novada apvidvardus, ne vecvardus. Nemaz nebiju ieverojusi,
ka musu izloksne, kaut nedaudz, bet tomer atškiras no citas vietas dzivojošo
cilveku runas. Tapec man škita interesanti uzzinat to, kas tieši mums - mana
novada dzivojošajiem - ir savadaks runa, neka citiem.
Ansis Lerhis
Puškaitis (1859 - 1903) - Dūukstes skolotajs (mans novadnieks) un sava laika
lielaka vienas tautas pasaku krajuma savacejs, sakartotajs un izdevejs (6002
teksti). Šis pasakas ir ka piemineklis mana novada apvidvardiem un vecvardiem.
Visi cenšas runat pareizi, - pec iespejas vienadak ar parejiem - literara
latviešu valoda. Ari es ikdiena sastopos ar izlokšnu noliegšanu. Klases
biedrene Inga daudzos vardos runa lieto plato “e” un “e”, bet mes šo runu
nepienemam un macam runat “pareizi”. Bet varbut tomer mums vajag saglabat gan
sava novada ipatnibas runa, gan macet runat “pareiza” - literara latviešu
valoda. Ar to tacu mes butu tikai bagataki.
A.Lerha - Puškaiša
folkloras vaceja (ari mana novadnieka) darbiba aptver gan tikai 19. gadsimta
80. - 90. gadus, tacu latviešu vestitajas folkloras vesture vina vakumi
nozimigi ka paši vecakie samera senu teiceju repertuara daleji pieraksti.*
A.Lerha - Puškaiša
krajumam ir gluūi neaizstajama nozime, petijot latviešu vestitajas folkloras
stavokli pagajušaja gadsimta ne tikai tematikas siūetu, bet ari valodas zina.
Kaut gan, jau sakot ar 19.gadsimta vidu, sarunvaloda pakapeniski zud vai
“nogludinas” dialektu ipatnibas un mazinas dialektismi ari folklora, kas to
vieta arvien vairak parnem literaras valodas elementus.*
Dūukstes izloksne,
kas atspogulojas A. Lerha - Puškaiša savaktajas pasakas, ar savam valodas
ipatnibam pilniba atbilst vidus dialekta zemgaliskajam izloksnem. Ta uzskatama
par pedejo tiro vidus dialekta izloksni Zemgales ziemelu dala; aiz Dūukstes
valoda jau ieskanas nedzilo tamnieku izlokšnu ipatnibas.*
Dūukstes izloksne
vardos - melns, velns, vilna, pilns -
izskanu kopas -ln- vieta, runa tikai ar -ll-. Piem. - mells, vells, villa,
pills. (Kaut gan ši paradiba nav sastopama Dūukstes pasakas).
Dūukstes izloksne
aiz lupeniem vienmer lieto j, piem.,
kapj, kampj. Bet pasakas sastopamas ari formas bez j. “Keve nekap”, “baltais sunits iekap karite”, utt.
Vardos dievs, tevs, govs izloksne vienskaitla
nominativa locijuma zudis v, un tos
*J.Rudzitis A.Lerhis
“Puškaitis un vestitajas folkloras teiceji.”//Latvijas ZA Vestis - 1974. -
Nr.10.
*A.Ozols “Latviešu
tautasdziesmu valoda” - Riga, 1961.
*Z.Birzniece
“Dūukstes un daūu apkartejo izlokšnu fonetika” - Riga, 1959.
izruna dies, tes, gos. Visos locijumos v zudis vardos purs, ciris, buris, tapat dūukstinieki saka ari duris.(Pasakas šajos vardos konstatejami
ari no izloksnes formam atškirigi vardi jeb šie paši vardi, tikai “pareizi”.
Pasakas verojams
garš patskanis priedekli uz- : uzacis, uzpurnis, uzmaukt, uzlikt, uzkapt.
Reizem burta r priekša dzirdams (un lasams Dūukstes
pasakas) garš patskanis: gards, bargs.
Dūukste priedekla -niek- priekša lieto e - kazenieks, krodzenieks,
kaut gan Dūukstes pasakas parasti sastopams e
vieta burts i.
Lietvardos ar
piedekli -nic-, tapat ka A.Lerha -
Puškaiša pierakstitajas pasakas, ari izloksne sastopams tikai isais i: pavarnica,
menesnica, meslenica.
Varda akmens vieta dūukstenieki runa akmins, kadreiz dzird ari zobins, zibins, dibins, asmins,u.tml.
Dūukste ir
sastopamas ari šadi sieviešu dzimtes daudzskaitlinieki - ragus, pelus, dzirnus.
Formas pati vieta dūukstenieki runa pate.
No prievardiem
Dūukstes izloksnei svešs ir iz , ko
pasakas var sastapt diezgan bieūi, piem., “izšluk
runga iz rokam”,”pabaū galvu iz kruma”. Dūukstenieki iz vieta lieto no.
Daūkart prievarda pa vieta lieto par, piem. par nakti.
Dūukste runa tikai
ar izskanam -ams, -ama, -am, piem., nesam, skatams, dzirdu vinu lasam.
Vecvardi. Par vecvardiem
sauc vardus, kas agrak bijuši parasti, bet ko tagad lieto reti vai nelieto
nemaz. Par vecu varbut ari varetu saukt pat visu izloksni. Ta pamazam iznikst.
Tikai veco cilveku runa vel sastopamas šis dūukstenieku izloksnes formas. Ūel,
bet varbut vajadzetu padomat par šis izloksnes saglabašanu.
Apvidvardi - tie, kurus lietojam sava novada - apvidu, vairums palikuši tikai par
vecvardiem. Vai musu izloksnei jaiznikst?
daramais
- adiklis
naudas zutne - naudas maks
karite
- kariete
vagare
- vagars
eita
- ejiet
netik
ne acis nolaist - patik skatities
pamasa
- pusmasa
iraidas
- ir
sašluka
- atdevas bedam
talak
- turpmak
kajup - pamodies
taisitajs - meistars
camarina - kamara, adina
/autors – Linda
Strenga, Zemgales vidusskola, nodots Baibai Reinbergai/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru