Senajā latviešu
gadskārtā Mārtiņi (10. novembrī) iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu.
Tas ir laiks, kad jābeidz visi rudens darbi, jānokuļ labība, jāapar zeme. Ja
pēc Mārtiņdienas zemi vēl ar – nākamajā gadā nav gaidāma nekāda raža, jo zemes
atpūtu vairs nedrīkst traucēt.
Ar Mārtiņiem
beidzas pieguļas laiks; arī lopus nelaiž ganos. Ja to dara vēl pēc Mārtiņiem –
zirgus un govis plēš vilki, kam šai dienā atļauts darīt, ko grib.
Līdz Mārtiņdienai
nokauj arī paredzētos lopus, un kopā ar apkūlībām dzer cūku bēres. Pēc
pabeigtiem darbiem dzīrēs nāk pats Dieviņš;
Mīļš Dieviņš
mums vaicāja,
Kādu godu
mēs dzeram:
Mēs dzeram
cūku bēres,
Miežu, rudzu
apkūlības.
Kas tad ir Mārtiņš?
Pēc viena no skaidrojumiem, Mārtiņš stājies senākā Miesmeša vietā, jo pēdējais
ir “rudens vīrs”, kad kauj cūkas un žāvē gaļu.
Bieži Mārtiņu min
kopā ar Ūsiņu: ko Ūsiņš pavasarī ir iesācis – to Mārtiņš rudenī nobeidz. Abi ir
zirgu un bišu sargātāji, abiem viņiem ziedo gaili.
Pēc ticējumiem tas
notika tā. Saimnieks aiznesa gaili uz zirgu stalli, nostājās pēc kārtas pie
katra zirga un apcēla visapkārt pret Sauli, nevis pa Saulei, lai nepiemestos
kāds ļaunums. Kad tas bija izdarīts, saimnieks nokāva gaili, turēdams to pār
sieku ar auzām un turpat iztecināja asinis. Auzas ar asinīm iebēra silē, lai
visi lopi dabūtu ēst. Ar gaiļa asiņaino galvu un kaklu apzieda staļļa
stenderes, bet uz durvīm uzvilka krustu. Tad gaili izvārīja vai izcepa, paņēma
plāceni, krūzi ar alu, aiznes atpakaļ uz stalli un nolika visu uz plaukta.
Nākamajā rītā pirms gaismas, saimnieks un mājas puiši sanāca stallī un turpat
gaili un plāceni apēda. Tāpat darīja saimniece lopu kūtī, tikai tur kāva nevis
gaili, bet vistu, un notiesāja to ar mājas meitām:
Mārtiņam
gaili kāvu
Deviņiem
cekuliem:
Tas baroja,
tas sukāja
Manis bēris
kumeliņus.
Pēc ticējumiem
Mārtiņš reizi gadā atjāj ar zirgu aplūkot sētas un laukus. Mārtiņu pavada
Mārtiņbērni, nesot sētām, laukiem un lopiem svētību un auglību.
Līdzīgi Miķeļiem, kas apvienoti ar
Apjumībām, Mārtiņi svinēti vienlaikus ar Apkūlībām. Mārtiņi iekrīt bagātā
laikā, tāpēc galds ir bagātīgi klāts, netrūkst ēdienu un dzērienu: vistas un
cūkas gaļa, pīrāgi, baltmaize, kaņepes, mizā cepti kartupeļi, putraimdesas,
rauši, biezpiens. Mārtiņa pārziņā ir bites, tādēļ galdā ir saldais medalus ar
medus plāceni:
Ko, bitīte,
tu darīji
Visu garu
vasariņu,
Ka Mārtiņa
vakarā
Galdiņš medu
neredzēja?
Tagadējā Mārtiņa zoss latviešiem nebija
cieņā. Tā saista ar leģendāro Tūres bīskapu Mārtiņu. Leģenda stāsta: kad
Mārtiņu gribējuši iecelt par bīskapu, viņš paslēpies zosu kūtī, bet tās ar savu
lielo gāgināšanu viņu nodevušas.
Ar Mārtiņiem sākas budēļos iešana, kas
turpinās visu ziemu līdz pat Meteņiem. Gaismā tiek celtas garajos vasaras
vakaros pagatavotās maskas, bet saimnieki gādā, lai atnākušie Mārtiņbērni,
budēļi, ķekatas, čigāni varētu priecāties un mieloties līdz ar mājiniekiem.
Budēļu vidū parasti redzama garā sieva, mazais vīriņš, kaza, dzērve, lācis,
vilks, labības statiņš u.c. Tie Mārtiņbērni, kuriem maskas neļauj iebaudīt no
galda, iebāž ēdamo maisā, kuru tie nēsā sev līdzi:
Nedod,
Dievs, tādu dienu,
Kāda diena
Mārtiņam:
No ciemiņa
ciemiņā,
Gaiļa nasta
mugurā.
Mārtiņtēvs,
zinādams, kas katrā sētā ir slikts un kas labs, vienīgos norāj un pamāca, kā
dzīvot tālāk:
Mārtiņš
rāja sābru māti
Mārtenīša
vakarā;
Ko
nedeva darbiniekiem,
Ko
tie bija pelnījuši.
Mārtiņbērni, kaut
arī diezin kā uzņemti, tomēr mēdz “zagt” visu, kas pagadās pa rokai:
Lūdzam,
māmiņa,
Laid mani
iekšā,
Nezagšu
adatu,
Ne īlēniņa.
“Nozagtās” lietas nobēdzina kaut kur
mājas tuvumā, lai tās var atrast.
ĒDIENI
Mārtiņos klāj baltu
galdautu, jo tuvojas ziema; rotā baltām svecēm un mārtiņrozēm.
No ēdieniem
Mārtiņdienā taisīja bumbas jeb pītes no zirņiem, pupām, kartupeļiem un kaņepēm,
ko visu sagrūda piestā un saspieda bumbās. Jātaisa desas, lai cūkas labi
barotos.
Mārtiņgaldā liek
ceptu gaili vai vistu ar piedevām – sautētiem burkāniem un zirņiem; ēd arī
sautētas aknas un sirdis, putraimdesas, kāļus, mizā ceptus kartupeļus, zirņus,
biezpienu, sviestu, kaņepes, speķa raušus, medus rausi, ābolus; no dzērieniem –
medalu.
TICĒJUMI UN LAIKA PAREDZĒJUMI
Ø Mārtiņa dienā lācis uzmeklē un apēd tādas
taukas zāles, no kurām drīz aizmieg un visu ziemu negrib ēst. Viņš ceļas tikai
kāpostu Māras dienā.
Ø Melderiem jāsvētī Mārtiņa vakars – tad
dzirnavas atpūšas.
Ø Mārtiņa un Katrīnas dienās jāmin mīklas, lai
aug gari lini.
Ø Mārtiņa vakarā jāpieberž istabas sienas ar
sūnām, lai ziemā turētu siltumu.
Ø Kad Mārtiņi ir cieti – tad Katrīnas un Andreji
ir slapji.
Ø Ja Mārtiņos kokos ir sarma – nākamgad būs
daudz dārza augļi.
Ø Ja ap Mārtiņiem ir skaidras Mēness naktis –
būs skaidrs siena laiks.
Ø Ja ap Mārtiņa dienā salst – ap Ziemassvētkiem
būs silts laiks.
Anete Spilveniece
F1L
2000.gads
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru