Dzimis 1900. gadā. 30. gados par varoņdarbu skaistumu, par
vīrišķību un draudzību rakstīja arī Antuāns de Sent-Ekziperī. Pēc profesijas
lidotājs, viņš izdeva vairākas nelielas grāmatas ''Lidojums naktī'' ''Cilvēku
Zeme'' kurās pastāstīja par savu grūto profesiju, par lidotāju ikdienu, kas
pilna briesmu un liek cilvēkam sasprindzināt visus savus spēkus.
Šo grāmatu nozīmība sniedzas tālu pāri vienas profesijas
ietvariem : tās ir grāmatas par cilvēku, tās centieniem un uzdevumiem.
Sent-Ekziperī darbi ir neparasti ar savu romantiku un ar to ka valdzina ar
liriskumu. Rakstnieks gan noliedz fašismu un karus, taču viņa varoņiem trūkst
skaidru sabiedrisku ideālu, viņi bieži aprobežojas ar to, ka dara savu darāmo.
Antuāns de Sent-Ekziperī ir rakstnieks. Literatūras darbiem
liriski filazofiska ievirze : tajos paustas lidotāja profesijā (no 1926) gūtās
atziņas. Pirmajos stāstos ''Dienvidu Kurjers'' (1929. gadā latviešu valodā.)
''Lidojums naktī'', vēstīts par pilotu nesavtīgo atdevi savam darbam,
vīrišķību, biedriskumu, cilvēku dvēseles bagātību. Stāstā ''Cilvēku zeme'',
lidotāju piedzīvojumu apraksts mijas ar filazofiskām pārdomām par cilvēka
dzīves uzdevumu. 2. pasaules kara laikā sarēžģītā stāstā ''Kara lidotājs''
1942. gadā. atmaskoti Francijas sagrāves vaininieki.
Filazofiska pasaka ''Mazais Princis'', alegoriskā formā
apcerēts cilvēku attiecību skaistums, cilvēku atbildība par visu labo un ļauno
pasaulē. 1944. gadā neatgriezās no kaujas lidojuma. Nepabeigts palika romāns
''Citadele''. Antuāns de Senkt-Ekziperīir viens no tiem cilvēkiem, kuri
neiekļaujas parastajos ietvaros. Un ne būt ne tāpēc, ka viņš būtu varējis sevi
augstāk par citiem cilvēkiem. Tieši pretēji - neviens nebija tik tuvs cilvēkiem
tik cilvēcisks šī vārda vispilnīgākajā nozīmē kā viņš. Bet ar savām morālajām
īpašībām, ar savu intelektu, savu darbību ,
vārdu sakot , ar visu savu dzīvi Antuāns de Sent-Ekziperī paceļas pāri
parastā cilvēka līmenim un ierindojas to vidū, kuriem jābūt par paraugu citiem
cilvēkiem un jo sevišķi jaunatnei.
Sent-Ekziperī bija viens no aviācijas pionieriem , talantīgs
rakstnieks un dzejnieks , morālists domātājs humānists, izgudrotājs, varonis.
Šāda metode attaisnojama attiecībā uz franču lasītāju, kuram
labi pazīstami rakstnieka darbi , apstākļi , kādos tie radušies , jo
Sent-Ekziperī ir kļuvis par franču literatūras XX. gadsimta klasiķi un par viņu
māca visās skolās. Cittautu lasītājiem šāda metode varētu radīt zināmas
grūtības un kļūt par šķērsli Sent - Ekziperī izprasšanai.
''Tikai tad mēs būsim laimīgi, kad apzināsimies savu lomu,
kauču vis necilāko. Tikai tad varēsim dzīvot mierā, jo tas, kas piešķir jēgu
dzīvei, piešķir jēgu nāvei.'' Šos vārdus, kurus autors saka savā darbā
''Cilvēku zeme'', pilnā mērā var attiecināt uz viņa paša ne visai garo un
traģisko mūžu. Lidotājs Sent - Ekziperī
ir skatījis un iepazinis visdažādākos cilvēkus, izbaudījis cilvēku attiecību
daudzveidību - mīlestību, draudzīgumu, biedriskumu, pašaizliedzību un uzskatu
pretišķību. Viņš pazīst arī negatīvās cilvēku īpašības: naidu, gļēvulību,
cietsirdību un fanātismu. Taču aizvien viņš ir palicis uzticīgs savai
pārliecībai , kas saskaņojas visdziļākajā humānismā. ''Kāpēc turēt naidu citam
uz citu ? Mēs esam savstarpēji saistīti , mūs nes viena un tā pati planēta .''
Autors ir iepazinis ne tikai cilvēkus , bet arī Zemi un dabu -
zvaigžņu mirdzumu naktī , smilšu tuksnesi, sniegotos kalnus, vēju un jūru. Viņa
poētiskais pasaules skatījums varbūt vislabāk izpaužas šai nelielajā grāmatā
''Mazais princis''. Vai tā mums šobrīd ir vajadzīga? Nešaubīgi teikšu ''jā''.
Savā laikā pēckara paaudzei tā bija viena no visiemīļotākajām grāmatām. Šai
pasaulē, kur viss mainās tik ātri, kur
tās vērtības, kas bija dārgas vecākajām paaudzēm, šķiet nevajadzīgas, der
atgādināt, ka ir kaut kas skaistāks, cildenāks un vērtīgāks par naudu, par
biznesmeņu darījumiem, par popmūzikas dārgumiem.
Tās ir normālas vērtības, un par tām stāsta mazais princis:
draudzība, uzticība un atbildības sajūta, un visu ;lietu uztvere ar sirdi. Un,
ja mēs esam to sapratuši, tad jutīsim atbildību par savu rozi un par savu
draudzeni lapsu un mums vairs nebūs vienalga, vai mazajam jēriņam ir vai nav
uzpurņa.
Grāmata “Mazais princis “ ir tūlkota daudzu tautu valodās, pēc
tās ir veidotas teātra izrādes, multiplikācijas filmas bērniem, un, kaut arī
kopš grāmatas iznākšanas (1943) ir jau apritējuši veseli piecdesmit gadi, tā
nav novecojusi un, manuprāt, nenovecos nekad, kamēr vien pasaulē būs cilvēki,
kas pratīs saskatīt būtiskāko gan cilvēkos, gan dabā, kas sapratīs atmiņu
skaistumu, kas būs izjutuši prieku tur, kur to vis mazāk gaidīja, un kas būs
laimīgi, jūtot “biedra pleca siltumu”.
Šai nemierīgajā, haotiskajā un traģiskajā laikmetā, kurā mēs
dzīvojam, lai “Mazais princis sniedz mums mierinājumu, kas būtu kā tuksnesī
uzietas akas ūdens veldze, kā saulrietu mirdzums vai zvārgulīša skaņas.
Šo grāmatu lasīs pieaugušie un bērni, un tā gribētos novēlēt,
lai ikviens viņiem paņem no tās kādu domas sēkliņu sev, kas izaugot un
uzplaukstot viņiem palīdzēs dzīvot.
Antuans de Senkt - Ekziperīdzimis Lionā 1900. gadā, kļuvis par
lidotāju, iemīlējis savu profesiju un tieši par to stāsta savās grāmatās
“Dienvidu kurjers”, “Lidojums naktī” un
“Cilvēku zeme”. 1939. gadā mobilizēts kā kara lidotājs, viņš gājis bojā 1944.
gada 31. jūlijā , veikdams kaujas lidojumu Dienvudfrancijā pāri jūrai pie
Korsikas, ko tanī laikā vēl okupēja vācu fašistiskā armija. Kurā vietā un kā
tas noticis, par to nav liecību.
Bet varbūt tas nav tik svarīgi, jo viss viņa mūžs ir
apliecinājums tām nesatricināmajām cilvēciskajām vērtībām, kas izpaužas viņa
darbos, un šķiet ka viņš ir bijis
laimīgs, jo ir iepazinis gan labprtīgi uzņemta pienākuma cildenumu , gan
draudzību un mīlestību, gan nesavtīga biedriskuma jūtas.
Padomāsim arī par tām...
Man šī ainava šķiet pati skaistākā un skumjākā vieta pasaulē.
Ielūkojoties vērīgāk , lai jūs droši varētu pazīt šo vietu , ja
kādreiz ceļosiet Āfrikā pa tuksnesi. Un, ja jums gadās doties tur garām, es jūs
ļoti lūdzu, nesteidzieties, uzkavējaties mazliet zem šīs zvaigznes ! Un, ja
jums pienāk klāt kāds bērns, ja viņš smejas, ja viņam ir zeltaini mati, ja viņš
neatbild, kad viņu izjautā, tad jūs, protams, nojautīsiet , ka tas ir mazais
princis...
Galvenie dati par
Antuāna
De Senkt - Ekziperī
dzīvi un darbību.
1900.gada 22. jūnijā Lionā piedzima Antuāns Marī Rožē de
Senkt - Ekziperī. Viņa tēvs - apdrošināšanas sabiedrības inspektors. Antuāna
ģimenei ir sena izcelsme : tēva ģimene - no Limuzēnas , māte - no Provansas
bruņinieku dzimtā. Pirms Antuāna ģimenē bija piedzimušas divas meitas : Marī
Madlēna - 1898. gadā un Simona - 1899. gadā.
1902. gadā. Piedzimst Antuāna brālis Fransuā.
1904. gadā. Piedzimst māsa Gabriet. Nomirst tēvs. Antuāna
agrīnā bērnība paiet Senmorisas de Remansas muižā Enas depaetamentā, netālu no
Lionas. Senkt - Ekziperī ģimene bieži viesojas Lamollaspilī, Antuāna
mātesmeitas madame de Fonskolombas muižā. Bērniem ir guvernante - austriete,
vārdā Paula, par kuru Antuāns visu mūžu saglabā siltas atmiņas.
1909. gadā. Senkt - Ekziperī ģimene apmetas uz dzīvi Mansas
pilsētā. 7. oktobrī Antuāns iestājas Senkruā koledžā. Viņš nedzīvo skolas
pansionātā, bet pēc mācību stundām paliek skolā, lai sagatavotu uzdevumus
nākamajai dienai.
1912. gadā. Antuāns piedzīvo Amberjē lidlaukā savas ''gaisa
kristības'';lidmašīnu vada slavenais lidotājs Vedrīns.
1914. gada. Oktobrī Antuāns un viņa brālis Fransuā iestājas
Mongrē koležā, kas atrodas Vilfransā pie Sonas. Pirmā septembra beigās abi zēni
brauc uz Šveici turpināt izglītību pie mariānistiem Fribūrā.
1917. gadā. Antuāna brālis Fransuā saslimst ar reimokardītu
un nomirst. Antuāns Friburā noliek pārbaudījumus gatavības apliecības
iegūšanai. Lai sagatavotos iestāju konkursam kara flotes skolā, viņš mācās
Bosijē skolā Parīzē pāriet uz Senluī liceju, pēc tam apmetas uz dzīvi liceja
internātā, kur pabeidz papildus kursu matemātikā.
1919. gadā. Antuāns neiztur konkursu kara flotes skolā.
Viņš iestājas Mākslas akadēmijas arhitektūras nodaļā.
1921. gadā. Pirms termiņa pārtraucis akadēmisko
atvaļinājumu, ko viņam piešķīra, iestājoties agstākajā mācību iestādē, Antuāns
piesakās iznīcinātāju aviācijas 2. pūlkā Strazburgā. Pretēji savām cerībām viņš
nonāk darba komandā un tiek norīkots darbos remonta darbnīcās. Taču viņam tomēr
izdodas nolikt eksāmenus civilās aviācijas lidotāja tiesību iegūšanai. Viņu
pārceļ uz Maroku, kur viņš tagad viegli varēs kara lidotāja tiesības, bet pēc
tam viņu nosūta papildināties uz Istru.
1922. gadā. Antuāns beidz Rezerves virsnieku kursusAvorā.
Oktobrī viņam piešķir jaunākā leitnanta pakāpi un nosūta uz 34. aviācijas
pūlku, kas atrodas Buržē pie Parīzes.
1923. gada. Janvārī viņš piedzīvo savu pirmo aviācijas
katastrofu. Galvaskausa lūzums. Martā viņš tiek demobilizēts. Antuāns iestājas
darbā Buarona dakstiņu fabrikas kantorī Parīzē.
1924. gadā. Antuāns atstāj dakstiņu fabrikā. Pēc divu
mēnešu ilgas prakses laika, strādājot par strādnieku Sorera smago un soeciālo
automašīnu rūpnīcā, viņš kļūst par šīs firmas tirzdniecības aģentu Monlisonas
rajonā.
1926. gadā. Antuāns publicē Adrienas Monjē izdotajā
žurnālā ''Le Navire d' Argent'' īsu
noveli ''Aviators''. 11. oktobrī viņu ieteic aviokonstruktora Latekoēra 1921.
gadā nodibinātās Aviācijas uzņēmumu Ģenerālās kompānijas galvenajam
administratoram Bepo de Masimi.
1927. gada. Pavasarī Antuāns sāk strādāt uz gaisa satiksmes
līnijas Tulūza - Kasblanka, bet pēc tam uz līnijas Kasablanka - Dakār,
pārvadājot pastu. 19. oktobrī viņu nozīmē par Džūbijas zemessarga (Rio de Oro)
starplidlauka priekšnieku. Šeit viņš raksta savu pirmo daiļdarbu - ''Dienvidu
kurjers''.
1928. gada. 17. septembrī Senkt - Ekziperī mēģina izzagt
savus biedrus, kas bija nonākuši klejotāju cilšu gūstā.
1929. gada. martā Antuāns atgrižas Francijā un iesniedz
Galimāra izdevniecībai ''Dienvidu
kurjera'' manuskriptu. Viņš iestājas Jūras flotes augtākajos aviācijas
kursos Brestā. Nāk klajā ''Dienvidu
kurjers''. Ieguvis diplomu, Antuāns oktobrī dodas uz Dienvidameriku, kur
nozīmēts par ''Aeroposta Argentina'', kas ir komoānijas ''Aeropostale''
filiāle, tehnisko direktoru
ku1930. gadā Sent-
Ekziperī apbalvo ar Goda leģiona kavaliera ordeni par nopelniem civilās
aviācijas jomā. 12. jūnijā, deviņdesmit otro reizi pārlidojot Kordiljeru andus,
Gjomē cieš avāriju un kļūst par kalnu gūstekni. Neraugoties uz sliktajiem laika
apstākļiem, Sent-Ekziperī, meklējot savu draugu, lido virs Andiem piecas
dienas. 20. jūnijā viņš uzzina, ka Gjomē ir izglābies. Antuāns viņu nogādā uz
Buenosairesu. Tajā pašā gadā Sent-Ekziperī raksta ''Lidojumu naktī'' un sastop
konsuelu.
1931.
gada. Janvārī Sent-Ekziperī atgriežas Francijā. Dabū trīs mēnešus garu
atvaļinājumu. Aprīlī Antuāns-Ekziperī ar Konsuelu Suneinu salaulājas (Agejā,
Varas departamentā ). Lielāko tiesu dzīvo prombūtnē no sievas. 13. martā
kompāniju -Aēropostale izsludina par maksāt nespējīgu un uzņēmumam nozīmē
konkursu. Konkursu pagaidu administrācijas priekšgalā Rauls Dotrī. Maijā Sent-
Ekziperī atgriežas darbā, pilda pilota
pienākumus uz pasta līnijas Francija- Dienvidamerika posmā Kasablanka - Portetjēna,
bet pēc tam arī lido līdz Dakārai. Šajā laikā viņš un Konsuela spiesti dzīvot
galvenokārt Kasblankā. Jūnijā Didjē Dorā atceļ no tehniskā direktora amata.
Oktobrī nāk klajā "Lidojums naktī". Decembrī Sent-Ekziperī piešķir
"Femina" prēmiju. Antuāns atkal pieprasa atvaļinājumu un atgriežas
Parīzē.
1932. gada. Februārī
Sent-Ekziperī atkal atsāk darbu aviācijas sabiedrībā, bet šoreiz par otro
pilotu uz hidroplān, kas apkalpo līniju Marsēļa - Alžīra. Amerikāņi uzņem filmu
"Lidojums naktī". Didjē Dorā iekārto Sent-Ekziperī par lidmašīnu
izmēģinātāju Latekoēra rūpnīcā. Novembrī izmēģinājuma lidojumā Sentrafaelas
līcī viņš gandrīz aiziet bojā. Pabeidz rakstīt scenāriju filmai
"Annemarija", ko bija aizsācis vēl Buneusairesā, bet panākumu tam nebija
nekādu.
1933. gadā. Turpina strādāt pie Latekoēra. Uzraksta
priekšvārdu Morisa Burdē grāmatai "Aviācijas diženums un sūrums ".
30. augustā kompānija "Aēropostee" tiek pārveidota par nacionālo
kompāniju "Air France". Jaunajā kompānijā Didjē Dorā uzaicina strādāt
par sevišķu uzdevumu ierēdni. Gada beigās Dorā aiziet no "Air France"
un kopā ar Masimi, pasta-telegrāfa-telefona ministra Žorža Mandela atbalstīts,
nodibina kompāniju "Air Bleu", kas apkalpo gaisa pasta līnijas pašā
Francijā : tas Antuānam vēlāk atvieglos savas "Simoun" tipa
lidmašīnas iegūšanu.
1934. gadā. Sent-Ekziperī iestājas "Air France"
dienestā, taču ne par pilotu, bet kompānijas sevišķos uzdevumos apbraukā
Āfriku, Indoķīnu un citas zemes. Pabeidz scenāriju filmai "Dienvidu
kurjers".
1935. gada sākumā veic
braucienu apkārt Vidusjūrai, lasot referātus. Aprīlī avizes "Paris
Soir" uzdevumā kā žurnālists brauc uz PSRS. Bijons inscenē filmu
"Dienvidu kurjers" ; galvenajās lomās : Pjērs Risārs Vilms un Ženija Holta (lidojumu skatos Vilmu
dublē Sent-Ekziperī pats). Sent-Ekziperī iegādājas lidmašīnu "Simoun"
un decembrī uzsāk lidojumu Parīze - Saigona. Lībijas tuksnesī cieš avāriju.
1936. gada 1. janvārī Sent-Ekziperī un viņa mehāniķi Prevo
pusdzīvus aiz slāpēm tuksnesī izglābj arābi. Antuāns atgriežas Parīzē, bet
pārtrauc darbu "Air France" kompānijā. Rodas pirmie uzmetumi
"Citadelei". Augustā kā avīzes "L Intransigeant"
korespodents dodas uz Spāniju, kur plosās pilsoņu karš, un publicē avīzē
reportāžas. 7.-8. decembrī atlantijas okeānā iet bojā viņa draugs Mermozs.
1937. gada februārī - martā par naudu, ko viņš saņem no
apdrōšināšanas sabiedrības, Sent-Ekziperī iegādājas jaunu lidmašīnu un nodibina
pirmo tiešo satiksmi Kasblanka - Timbuktu. Aprīlī avīzē "L
Intransigeant" publicē apcerējumu par Gjomē. Jūnijā atkal dodas uz Spāniju
- šoreiz ar savu lidmašinu avīzes "Paris Soir" uzdevumā. Pēc
atgrisšanās no Spānijas viņš lido uz Vāciju.
1938. gada
janvārī ar pasažieru laineri "Ile de France " dodas uz Ņujorku un 15.
Februārī uzsāk lidojumu Ņujorka - Ugunszeme. Cieš avāriju Gvatemalā. Sākot ar
28. martu, ārstējas Ņujorkā , bet vēlāk - aprīlī atgriežas Francijā, kur
turpina strādāt pie Ņujorkā aizsāktās "Cilvēku zemes ". Oktobrī viņš
publicē avīzē "Paris Soir" vairākas reportāžas ar kopēju nosaukumu
"Karš vai miers? ". Ārstējas Višī. Publicē nedēļas laikrakstā
"Marianne" nevelti "Lidotājs un dabas spēki ", kura kā
papildus nodaļa ietilpst "Cilvēku zeme" amerikāņu izdevumā -
"Vējš, smiltis un zvaigznes".
1939. gada februārī nāk klajā "Cilvēku zeme ".
Februārī - martā brauciens uz Vāciju, Šoreiz ar automašīnu. 25. maijā par
grāmatu "Cilvēku zeme" Sent-Ekziperī tiek pišķirta Franču akadēmijas
"Lielā romāna prēmija ". 7. jūnijā ar hidroplānu
"Lieutenant-de-Vaisseau-Paris", ko vada Gjomē, Sent-Ekziperī izlido
uz Ņujorku un 15.jūnijā izlido atpakļreisā uz Franciju. Publicē priekšvārdu
Annas Lindbergas grāmatai "Klau, vējš !". 1. augustā publicē
priekšvārdu žurnāla "Document" speciālnumuram, kas veltīts lidmašīnu
izmēģinātājiem. Augustā brauc atpakaļ uz Ņujorku. 16. augustā ar pasažieru kuģi
"Ile de France" atgriežas Havrā. 4. septembrī saskaņā ar mobilizāciju
ierodas kara aviācijas lidlaukā Tulūzā - Montodrana. 3. novembrī tiek pārcelts
uz tālās izlūkošanas aviācijas vienību 2/33. Kopš 17. decembra aviovienība 2/33
dislocēta Orkontā Šampaņā.
1940. gada janvāra beigās vienībā ierodas tās jaunais
komandieris majors Aliass un viņa vietnieks kapteinis Želē, kuri piemunēti
“Kara lidotāja”. 10. Maijā sākās vācu uzbrukums. Aviovienību 2/33 pārceļ no Orkontas
uz Parīzes apkaimi. Sent-Ekziperī tiekas ar valdības galvu Polu Reino. 22.
Maijā izpilda kaujas uzdevumu - lidojumu uz Arasu, kas kļūst par sižetu
daiļdarbam “Kara lidotājs ”. Sent-Ekziperī izteikta pateicība ar pavēli (2.
Jūnijā). 17. Jūnijā eskadrīļu 2/33 pārsviež uz Alžīru. 5. Augustā Sent-Ekziperī
caur Marseļu atgriežas Francijā un dodas pie māsas uz Ageju. Seko braucieni uz
Višī, uz Parīzi, uz Sentamūru pie Leona Vērta. 5. Novembrī ar kuģi dodas uz
Maroku. 16. Novembrī ierodas Lisabonā. 27. Novembrī Antuāns uzzina par Gjomē
bojā eju. Decembrī ar kuģi dodas uz Ņujorku.
1941. gada jūnijā tiekas Losandželosā ar fon Karmanu. Raksta
“Kara lidotāju ” un strādā pie “Citadeles ”. 7. Decembrī ASV iesaistās karā.
1942. gada. Februārī ASV angļu valodā iznāk “Kara lidotājs ”
ar nosaukumu “Flight to Arras” (“Lidojums uz Arasu ”). Galimārs izdot šo
grāmatu Francijā, bet tā tiek izņemta no apgrozības. Sent-Ekziperī raksta “Mazo
princi”. 8. Novembrī sabiedrotie iesēdina karaspēku Ziemeļāfrikā. Sent-Ekziperī raksta “Uzsaukumu
Frančiem”.
1943. gada Februārī nāk klajā “Vēstule ķīlniekam”. Martā
Sent-Ekziperī ierodas Alžīrijā. 6. Aprīlī ASV nāk klajā “Mazais princis ”.
Pagrīdes izdevniecībā “Edition de Minuit”, līdzdarbojoties Žanam Brileram
(Verkoram ), Francijā no jauna izdot
“Kara lidotāju ”. Jūlijā Sent-Ekziperī atkal iet ekskadrīļā 2/33, kas
dislocēta Marsā Tunisijā, un veic ar lidmašīnām “Lightning P-38” vairākus
lidojumus virs Francis. Uzraksta “Vēstuli ģenerālim X.”. Antuāns cieš avāriju
pie nosēšanās un tiek iedalīts rezervē. Atgrišanās Alžīrā. Dzīvo ārsta Pelisjē namā, strādā pie
“Citadeles ”. Pievēršas matemātikai un aerodinamikai. Decembrī - “Vēstule
ģenerālim ”.
1944. gads Marts - aprīlis : atgriežas ierindā, kur 31.
Eskadriļā iecelts par komandiera vietnieku “Marauder” tipa Tipa vidējiem
bumbvedējiem, kuru bāze ir Viljasedro Sardīnijā. 16. Martā viņš ir atkal ir
savā ekskadriļā 2/33, kas atrodas Algero
Sardīnijā un vēlāk tiek pārsviesta uz Bargo Korsikā. 31. Jūlijā Sent-Ekziperī
godas pēdējā lidojumā , no kura neatgrižas.
Izmantotā literatūra referātā.
Antuāns de Sent-Ekziperī
Mazais Princis
Izdevniecība - Sprīdītis
No franču valodas tūlkojusi
Ieva Lase 1993. gadā.
Ārzemju literatūras vēsture
Izdevniecība - Liesma
Rīgā 1965. Gadā.
111.lpp.
Sent-Ekziperī
Marsels Mižo
Izdevniecība - Liesma
Rīga 1960. Gads.
No krievu valodas tūlkousi
Helga Sintere.
Latvijas Padomju Enciklopēdija (8)
Galvenā enciklopēdiju redakcija
Rīga 1986. gadā.
Antuāns de
Sent-Ekziperī.
ok
AtbildētDzēst