Mazais Princis.







      Dzimis 1900. gadā. 30. gados par varoņdarbu skaistumu, par vīrišķību un draudzību rakstīja arī Antuāns de Sent-Ekziperī. Pēc profesijas lidotājs, viņš izdeva vairākas nelielas grāmatas ''Lidojums naktī'' ''Cilvēku Zeme'' kurās pastāstīja par savu grūto profesiju, par lidotāju ikdienu, kas pilna briesmu un liek cilvēkam sasprindzināt visus savus spēkus.
      Šo grāmatu nozīmība sniedzas tālu pāri vienas profesijas ietvariem : tās ir grāmatas par cilvēku, tās centieniem un uzdevumiem. Sent-Ekziperī darbi ir neparasti ar savu romantiku un ar to ka valdzina ar liriskumu. Rakstnieks gan noliedz fašismu un karus, taču viņa varoņiem trūkst skaidru sabiedrisku ideālu, viņi bieži aprobežojas ar to, ka dara savu darāmo.
      Antuāns de Sent-Ekziperī ir rakstnieks. Literatūras darbiem liriski filazofiska ievirze : tajos paustas lidotāja profesijā (no 1926) gūtās atziņas. Pirmajos stāstos ''Dienvidu Kurjers'' (1929. gadā latviešu valodā.) ''Lidojums naktī'', vēstīts par pilotu nesavtīgo atdevi savam darbam, vīrišķību, biedriskumu, cilvēku dvēseles bagātību. Stāstā ''Cilvēku zeme'', lidotāju piedzīvojumu apraksts mijas ar filazofiskām pārdomām par cilvēka dzīves uzdevumu. 2. pasaules kara laikā sarēžģītā stāstā ''Kara lidotājs'' 1942. gadā. atmaskoti Francijas sagrāves vaininieki.
      Filazofiska pasaka ''Mazais Princis'', alegoriskā formā apcerēts cilvēku attiecību skaistums, cilvēku atbildība par visu labo un ļauno pasaulē. 1944. gadā neatgriezās no kaujas lidojuma. Nepabeigts palika romāns ''Citadele''. Antuāns de Senkt-Ekziperīir viens no tiem cilvēkiem, kuri neiekļaujas parastajos ietvaros. Un ne būt ne tāpēc, ka viņš būtu varējis sevi augstāk par citiem cilvēkiem. Tieši pretēji - neviens nebija tik tuvs cilvēkiem tik cilvēcisks šī vārda vispilnīgākajā nozīmē kā viņš. Bet ar savām morālajām īpašībām, ar savu intelektu, savu darbību ,  vārdu sakot , ar visu savu dzīvi Antuāns de Sent-Ekziperī paceļas pāri parastā cilvēka līmenim un ierindojas to vidū, kuriem jābūt par paraugu citiem cilvēkiem un jo sevišķi jaunatnei.
      Sent-Ekziperī bija viens no aviācijas pionieriem , talantīgs rakstnieks un dzejnieks , morālists domātājs humānists, izgudrotājs, varonis.
      Šāda metode attaisnojama attiecībā uz franču lasītāju, kuram labi pazīstami rakstnieka darbi , apstākļi , kādos tie radušies , jo Sent-Ekziperī ir kļuvis par franču literatūras XX. gadsimta klasiķi un par viņu māca visās skolās. Cittautu lasītājiem šāda metode varētu radīt zināmas grūtības un kļūt par šķērsli Sent - Ekziperī izprasšanai.   
      ''Tikai tad mēs būsim laimīgi, kad apzināsimies savu lomu, kauču vis necilāko. Tikai tad varēsim dzīvot mierā, jo tas, kas piešķir jēgu dzīvei, piešķir jēgu nāvei.'' Šos vārdus, kurus autors saka savā darbā ''Cilvēku zeme'', pilnā mērā var attiecināt uz viņa paša ne visai garo un traģisko  mūžu. Lidotājs Sent - Ekziperī ir skatījis un iepazinis visdažādākos cilvēkus, izbaudījis cilvēku attiecību daudzveidību - mīlestību, draudzīgumu, biedriskumu, pašaizliedzību un uzskatu pretišķību. Viņš pazīst arī negatīvās cilvēku īpašības: naidu, gļēvulību, cietsirdību un fanātismu. Taču aizvien viņš ir palicis uzticīgs savai pārliecībai , kas saskaņojas visdziļākajā humānismā. ''Kāpēc turēt naidu citam uz citu ? Mēs esam savstarpēji saistīti , mūs nes viena un tā pati planēta .''
      Autors ir iepazinis ne tikai cilvēkus , bet arī Zemi un dabu - zvaigžņu mirdzumu naktī , smilšu tuksnesi, sniegotos kalnus, vēju un jūru. Viņa poētiskais pasaules skatījums varbūt vislabāk izpaužas šai nelielajā grāmatā ''Mazais princis''. Vai tā mums šobrīd ir vajadzīga? Nešaubīgi teikšu ''jā''. Savā laikā pēckara paaudzei tā bija viena no visiemīļotākajām grāmatām. Šai pasaulē,  kur viss mainās tik ātri, kur tās vērtības, kas bija dārgas vecākajām paaudzēm, šķiet nevajadzīgas, der atgādināt, ka ir kaut kas skaistāks, cildenāks un vērtīgāks par naudu, par biznesmeņu darījumiem, par popmūzikas dārgumiem.
      Tās ir normālas vērtības, un par tām stāsta mazais princis: draudzība, uzticība un atbildības sajūta, un visu ;lietu uztvere ar sirdi. Un, ja mēs esam to sapratuši, tad jutīsim atbildību par savu rozi un par savu draudzeni lapsu un mums vairs nebūs vienalga, vai mazajam jēriņam ir vai nav uzpurņa.
      Grāmata “Mazais princis “ ir tūlkota daudzu tautu valodās, pēc tās ir veidotas teātra izrādes, multiplikācijas filmas bērniem, un, kaut arī kopš grāmatas iznākšanas (1943) ir jau apritējuši veseli piecdesmit gadi, tā nav novecojusi un, manuprāt, nenovecos nekad, kamēr vien pasaulē būs cilvēki, kas pratīs saskatīt būtiskāko gan cilvēkos, gan dabā, kas sapratīs atmiņu skaistumu, kas būs izjutuši prieku tur, kur to vis mazāk gaidīja, un kas būs laimīgi, jūtot “biedra pleca siltumu”.
      Šai nemierīgajā, haotiskajā un traģiskajā laikmetā, kurā mēs dzīvojam, lai “Mazais princis sniedz mums mierinājumu, kas būtu kā tuksnesī uzietas akas ūdens veldze, kā saulrietu mirdzums vai zvārgulīša skaņas.
      Šo grāmatu lasīs pieaugušie un bērni, un tā gribētos novēlēt, lai ikviens viņiem paņem no tās kādu domas sēkliņu sev, kas izaugot un uzplaukstot viņiem palīdzēs dzīvot.
      Antuans de Senkt - Ekziperīdzimis Lionā 1900. gadā, kļuvis par lidotāju, iemīlējis savu profesiju un tieši par to stāsta savās grāmatās “Dienvidu kurjers”,  “Lidojums naktī” un “Cilvēku zeme”. 1939. gadā mobilizēts kā kara lidotājs, viņš gājis bojā 1944. gada 31. jūlijā , veikdams kaujas lidojumu Dienvudfrancijā pāri jūrai pie Korsikas, ko tanī laikā vēl okupēja vācu fašistiskā armija. Kurā vietā un kā tas noticis, par to nav liecību.
      Bet varbūt tas nav tik svarīgi, jo viss viņa mūžs ir apliecinājums tām nesatricināmajām cilvēciskajām vērtībām, kas izpaužas viņa darbos, un šķiet  ka viņš ir bijis laimīgs, jo ir iepazinis gan labprtīgi uzņemta pienākuma cildenumu , gan draudzību un mīlestību, gan nesavtīga biedriskuma jūtas.
      Padomāsim arī par tām...
      Man šī ainava šķiet pati skaistākā un skumjākā vieta pasaulē.
      Ielūkojoties vērīgāk , lai jūs droši varētu pazīt šo vietu , ja kādreiz ceļosiet Āfrikā pa tuksnesi. Un, ja jums gadās doties tur garām, es jūs ļoti lūdzu, nesteidzieties, uzkavējaties mazliet zem šīs zvaigznes ! Un, ja jums pienāk klāt kāds bērns, ja viņš smejas, ja viņam ir zeltaini mati, ja viņš neatbild, kad viņu izjautā, tad jūs, protams, nojautīsiet , ka tas ir mazais princis...    


Galvenie dati par
 Antuāna De Senkt - Ekziperī
dzīvi un darbību.


          1900.gada 22. jūnijā Lionā piedzima Antuāns Marī Rožē de Senkt - Ekziperī. Viņa tēvs - apdrošināšanas sabiedrības inspektors. Antuāna ģimenei ir sena izcelsme : tēva ģimene - no Limuzēnas , māte - no Provansas bruņinieku dzimtā. Pirms Antuāna ģimenē bija piedzimušas divas meitas : Marī Madlēna - 1898. gadā un Simona - 1899. gadā.
                   1902. gadā. Piedzimst Antuāna brālis Fransuā.
          1904. gadā. Piedzimst māsa Gabriet. Nomirst tēvs. Antuāna agrīnā bērnība paiet Senmorisas de Remansas muižā Enas depaetamentā, netālu no Lionas. Senkt - Ekziperī ģimene bieži viesojas Lamollaspilī, Antuāna mātesmeitas madame de Fonskolombas muižā. Bērniem ir guvernante - austriete, vārdā Paula, par kuru Antuāns visu mūžu saglabā siltas atmiņas.
          1909. gadā. Senkt - Ekziperī ģimene apmetas uz dzīvi Mansas pilsētā. 7. oktobrī Antuāns iestājas Senkruā koledžā. Viņš nedzīvo skolas pansionātā, bet pēc mācību stundām paliek skolā, lai sagatavotu uzdevumus nākamajai dienai.
          1912. gadā. Antuāns piedzīvo Amberjē lidlaukā savas ''gaisa kristības'';lidmašīnu vada slavenais lidotājs Vedrīns.
          1914. gada. Oktobrī Antuāns un viņa brālis Fransuā iestājas Mongrē koležā, kas atrodas Vilfransā pie Sonas. Pirmā septembra beigās abi zēni brauc uz Šveici turpināt izglītību pie mariānistiem Fribūrā.
          1917. gadā. Antuāna brālis Fransuā saslimst ar reimokardītu un nomirst. Antuāns Friburā noliek pārbaudījumus gatavības apliecības iegūšanai. Lai sagatavotos iestāju konkursam kara flotes skolā, viņš mācās Bosijē skolā Parīzē pāriet uz Senluī liceju, pēc tam apmetas uz dzīvi liceja internātā, kur pabeidz papildus kursu matemātikā.
          1919. gadā. Antuāns neiztur konkursu kara flotes skolā. Viņš iestājas Mākslas akadēmijas arhitektūras nodaļā.
          1921. gadā. Pirms termiņa pārtraucis akadēmisko atvaļinājumu, ko viņam piešķīra, iestājoties agstākajā mācību iestādē, Antuāns piesakās iznīcinātāju aviācijas 2. pūlkā Strazburgā. Pretēji savām cerībām viņš nonāk darba komandā un tiek norīkots darbos remonta darbnīcās. Taču viņam tomēr izdodas nolikt eksāmenus civilās aviācijas lidotāja tiesību iegūšanai. Viņu pārceļ uz Maroku, kur viņš tagad viegli varēs kara lidotāja tiesības, bet pēc tam viņu nosūta papildināties uz Istru.
          1922. gadā. Antuāns beidz Rezerves virsnieku kursusAvorā. Oktobrī viņam piešķir jaunākā leitnanta pakāpi un nosūta uz 34. aviācijas pūlku, kas atrodas Buržē pie Parīzes.
          1923. gada. Janvārī viņš piedzīvo savu pirmo aviācijas katastrofu. Galvaskausa lūzums. Martā viņš tiek demobilizēts. Antuāns iestājas darbā Buarona dakstiņu fabrikas kantorī Parīzē.
          1924. gadā. Antuāns atstāj dakstiņu fabrikā. Pēc divu mēnešu ilgas prakses laika, strādājot par strādnieku Sorera smago un soeciālo automašīnu rūpnīcā, viņš kļūst par šīs firmas tirzdniecības aģentu Monlisonas rajonā.
          1926. gadā. Antuāns publicē Adrienas Monjē izdotajā žurnālā  ''Le Navire d' Argent'' īsu noveli ''Aviators''. 11. oktobrī viņu ieteic aviokonstruktora Latekoēra 1921. gadā nodibinātās Aviācijas uzņēmumu Ģenerālās kompānijas galvenajam administratoram Bepo de Masimi.
          1927. gada. Pavasarī Antuāns sāk strādāt uz gaisa satiksmes līnijas Tulūza - Kasblanka, bet pēc tam uz līnijas Kasablanka - Dakār, pārvadājot pastu. 19. oktobrī viņu nozīmē par Džūbijas zemessarga (Rio de Oro) starplidlauka priekšnieku. Šeit viņš raksta savu pirmo daiļdarbu - ''Dienvidu kurjers''.
          1928. gada. 17. septembrī Senkt - Ekziperī mēģina izzagt savus biedrus, kas bija nonākuši klejotāju cilšu gūstā.
        1929. gada. martā Antuāns atgrižas Francijā un iesniedz Galimāra izdevniecībai  ''Dienvidu kurjera'' manuskriptu. Viņš iestājas Jūras flotes augtākajos aviācijas kursos  Brestā. Nāk klajā ''Dienvidu kurjers''. Ieguvis diplomu, Antuāns oktobrī dodas uz Dienvidameriku, kur nozīmēts par ''Aeroposta Argentina'', kas ir komoānijas ''Aeropostale'' filiāle, tehnisko direktoru
ku1930. gadā Sent- Ekziperī apbalvo ar Goda leģiona kavaliera ordeni par nopelniem civilās aviācijas jomā. 12. jūnijā, deviņdesmit otro reizi pārlidojot Kordiljeru andus, Gjomē cieš avāriju un kļūst par kalnu gūstekni. Neraugoties uz sliktajiem laika apstākļiem, Sent-Ekziperī, meklējot savu draugu, lido virs Andiem piecas dienas. 20. jūnijā viņš uzzina, ka Gjomē ir izglābies. Antuāns viņu nogādā uz Buenosairesu. Tajā pašā gadā Sent-Ekziperī raksta ''Lidojumu naktī'' un sastop konsuelu.
        1931. gada. Janvārī Sent-Ekziperī atgriežas Francijā. Dabū trīs mēnešus garu atvaļinājumu. Aprīlī Antuāns-Ekziperī ar Konsuelu Suneinu salaulājas (Agejā, Varas departamentā ). Lielāko tiesu dzīvo prombūtnē no sievas. 13. martā kompāniju -Aēropostale izsludina par maksāt nespējīgu un uzņēmumam nozīmē konkursu. Konkursu pagaidu administrācijas priekšgalā Rauls Dotrī. Maijā Sent- Ekziperī  atgriežas darbā, pilda pilota pienākumus uz pasta līnijas Francija- Dienvidamerika posmā Kasablanka - Portetjēna, bet pēc tam arī lido līdz Dakārai. Šajā laikā viņš un Konsuela spiesti dzīvot galvenokārt Kasblankā. Jūnijā Didjē Dorā atceļ no tehniskā direktora amata. Oktobrī nāk klajā "Lidojums naktī". Decembrī Sent-Ekziperī piešķir "Femina" prēmiju. Antuāns atkal pieprasa atvaļinājumu un atgriežas Parīzē.
1932. gada. Februārī Sent-Ekziperī atkal atsāk darbu aviācijas sabiedrībā, bet šoreiz par otro pilotu uz hidroplān, kas apkalpo līniju Marsēļa - Alžīra. Amerikāņi uzņem filmu "Lidojums naktī". Didjē Dorā iekārto Sent-Ekziperī par lidmašīnu izmēģinātāju Latekoēra rūpnīcā. Novembrī izmēģinājuma lidojumā Sentrafaelas līcī viņš gandrīz aiziet bojā. Pabeidz rakstīt scenāriju filmai "Annemarija", ko bija aizsācis vēl Buneusairesā, bet panākumu tam nebija nekādu.
        1933. gadā. Turpina strādāt pie Latekoēra. Uzraksta priekšvārdu Morisa Burdē grāmatai "Aviācijas diženums un sūrums ". 30. augustā kompānija "Aēropostee" tiek pārveidota par nacionālo kompāniju "Air France". Jaunajā kompānijā Didjē Dorā uzaicina strādāt par sevišķu uzdevumu ierēdni. Gada beigās Dorā aiziet no "Air France" un kopā ar Masimi, pasta-telegrāfa-telefona ministra Žorža Mandela atbalstīts, nodibina kompāniju "Air Bleu", kas apkalpo gaisa pasta līnijas pašā Francijā : tas Antuānam vēlāk atvieglos savas "Simoun" tipa lidmašīnas iegūšanu.
        1934. gadā. Sent-Ekziperī iestājas "Air France" dienestā, taču ne par pilotu, bet kompānijas sevišķos uzdevumos apbraukā Āfriku, Indoķīnu un citas zemes. Pabeidz scenāriju filmai "Dienvidu kurjers".
1935. gada sākumā veic braucienu apkārt Vidusjūrai, lasot referātus. Aprīlī avizes "Paris Soir" uzdevumā kā žurnālists brauc uz PSRS. Bijons inscenē filmu "Dienvidu kurjers" ; galvenajās lomās : Pjērs Risārs  Vilms un Ženija Holta (lidojumu skatos Vilmu dublē Sent-Ekziperī pats). Sent-Ekziperī iegādājas lidmašīnu "Simoun" un decembrī uzsāk lidojumu Parīze - Saigona. Lībijas tuksnesī cieš avāriju.
        1936. gada 1. janvārī Sent-Ekziperī un viņa mehāniķi Prevo pusdzīvus aiz slāpēm tuksnesī izglābj arābi. Antuāns atgriežas Parīzē, bet pārtrauc darbu "Air France" kompānijā. Rodas pirmie uzmetumi "Citadelei". Augustā kā avīzes "L Intransigeant" korespodents dodas uz Spāniju, kur plosās pilsoņu karš, un publicē avīzē reportāžas. 7.-8. decembrī atlantijas okeānā iet bojā viņa draugs Mermozs.
        1937. gada februārī - martā par naudu, ko viņš saņem no apdrōšināšanas sabiedrības, Sent-Ekziperī iegādājas jaunu lidmašīnu un nodibina pirmo tiešo satiksmi Kasblanka - Timbuktu. Aprīlī avīzē "L Intransigeant" publicē apcerējumu par Gjomē. Jūnijā atkal dodas uz Spāniju - šoreiz ar savu lidmašinu avīzes "Paris Soir" uzdevumā. Pēc atgrisšanās no Spānijas viņš lido uz Vāciju.
              1938. gada janvārī ar pasažieru laineri "Ile de France " dodas uz Ņujorku un 15. Februārī uzsāk lidojumu Ņujorka - Ugunszeme. Cieš avāriju Gvatemalā. Sākot ar 28. martu, ārstējas Ņujorkā , bet vēlāk - aprīlī atgriežas Francijā, kur turpina strādāt pie Ņujorkā aizsāktās "Cilvēku zemes ". Oktobrī viņš publicē avīzē "Paris Soir" vairākas reportāžas ar kopēju nosaukumu "Karš vai miers? ". Ārstējas Višī. Publicē nedēļas laikrakstā "Marianne" nevelti "Lidotājs un dabas spēki ", kura kā papildus nodaļa ietilpst "Cilvēku zeme" amerikāņu izdevumā - "Vējš, smiltis un zvaigznes".
        1939. gada februārī nāk klajā "Cilvēku zeme ". Februārī - martā brauciens uz Vāciju, Šoreiz ar automašīnu. 25. maijā par grāmatu "Cilvēku zeme" Sent-Ekziperī tiek pišķirta Franču akadēmijas "Lielā romāna prēmija ". 7. jūnijā ar hidroplānu "Lieutenant-de-Vaisseau-Paris", ko vada Gjomē, Sent-Ekziperī izlido uz Ņujorku un 15.jūnijā izlido atpakļreisā uz Franciju. Publicē priekšvārdu Annas Lindbergas grāmatai "Klau, vējš !". 1. augustā publicē priekšvārdu žurnāla "Document" speciālnumuram, kas veltīts lidmašīnu izmēģinātājiem. Augustā brauc atpakaļ uz Ņujorku. 16. augustā ar pasažieru kuģi "Ile de France" atgriežas Havrā. 4. septembrī saskaņā ar mobilizāciju ierodas kara aviācijas lidlaukā Tulūzā - Montodrana. 3. novembrī tiek pārcelts uz tālās izlūkošanas aviācijas vienību 2/33. Kopš 17. decembra aviovienība 2/33 dislocēta Orkontā Šampaņā.
1940. gada janvāra beigās vienībā ierodas tās jaunais komandieris majors Aliass un viņa vietnieks kapteinis Želē, kuri piemunēti “Kara lidotāja”. 10. Maijā sākās vācu uzbrukums. Aviovienību 2/33 pārceļ no Orkontas uz Parīzes apkaimi. Sent-Ekziperī tiekas ar valdības galvu Polu Reino. 22. Maijā izpilda kaujas uzdevumu - lidojumu uz Arasu, kas kļūst par sižetu daiļdarbam “Kara lidotājs ”. Sent-Ekziperī izteikta pateicība ar pavēli (2. Jūnijā). 17. Jūnijā eskadrīļu 2/33 pārsviež uz Alžīru. 5. Augustā Sent-Ekziperī caur Marseļu atgriežas Francijā un dodas pie māsas uz Ageju. Seko braucieni uz Višī, uz Parīzi, uz Sentamūru pie Leona Vērta. 5. Novembrī ar kuģi dodas uz Maroku. 16. Novembrī ierodas Lisabonā. 27. Novembrī Antuāns uzzina par Gjomē bojā eju. Decembrī ar kuģi dodas uz Ņujorku.
1941. gada jūnijā tiekas Losandželosā ar fon Karmanu. Raksta “Kara lidotāju ” un strādā pie “Citadeles ”. 7. Decembrī ASV iesaistās karā.
1942. gada. Februārī ASV angļu valodā iznāk “Kara lidotājs ” ar nosaukumu “Flight to Arras” (“Lidojums uz Arasu ”). Galimārs izdot šo grāmatu Francijā, bet tā tiek izņemta no apgrozības. Sent-Ekziperī raksta “Mazo princi”. 8. Novembrī sabiedrotie iesēdina karaspēku  Ziemeļāfrikā. Sent-Ekziperī raksta “Uzsaukumu Frančiem”.
1943. gada Februārī nāk klajā “Vēstule ķīlniekam”. Martā Sent-Ekziperī ierodas Alžīrijā. 6. Aprīlī ASV nāk klajā “Mazais princis ”. Pagrīdes izdevniecībā “Edition de Minuit”, līdzdarbojoties Žanam Brileram (Verkoram ), Francijā no jauna izdot  “Kara lidotāju ”. Jūlijā Sent-Ekziperī atkal iet ekskadrīļā 2/33, kas dislocēta Marsā Tunisijā, un veic ar lidmašīnām “Lightning P-38” vairākus lidojumus virs Francis. Uzraksta “Vēstuli ģenerālim X.”. Antuāns cieš avāriju pie nosēšanās un tiek iedalīts rezervē. Atgrišanās  Alžīrā. Dzīvo ārsta Pelisjē namā, strādā pie “Citadeles ”.  Pievēršas matemātikai  un aerodinamikai. Decembrī - “Vēstule ģenerālim ”.
1944. gads Marts - aprīlis : atgriežas ierindā, kur 31. Eskadriļā iecelts par komandiera vietnieku “Marauder” tipa Tipa vidējiem bumbvedējiem, kuru bāze ir Viljasedro Sardīnijā. 16. Martā viņš ir atkal ir savā ekskadriļā  2/33, kas atrodas Algero Sardīnijā un vēlāk tiek pārsviesta uz Bargo Korsikā. 31. Jūlijā Sent-Ekziperī godas pēdējā lidojumā , no kura neatgrižas. 














Izmantotā literatūra referātā.


Antuāns de Sent-Ekziperī
Mazais Princis
Izdevniecība - Sprīdītis
No franču valodas tūlkojusi
Ieva Lase 1993. gadā.


Ārzemju literatūras vēsture
Izdevniecība - Liesma
Rīgā 1965. Gadā.
111.lpp.


Sent-Ekziperī
Marsels Mižo
Izdevniecība - Liesma
Rīga 1960. Gads.
No krievu valodas tūlkousi
Helga Sintere.


Latvijas Padomju Enciklopēdija (8)
Galvenā enciklopēdiju redakcija
Rīga 1986. gadā.
Antuāns de Sent-Ekziperī.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru