Menedžmenta lomas un pamatfunkcijas pēc MincbergaMenedžmenta lomas un pamatfunkcijas pēc Mincberga

Biznesa augstskola Turība

 

Patstāvīgais darbs menedžmentā

 

 

 

 

 

 

 

Menedžmenta lomas un pamatfunkcijas pēc Mincberga

____vakara___ ____UV 13___		nodaļa grupa
Svetlana Soloha (studenta vārds, uzvārds)
Pasniedzējs	__Forands__ (vārds, uzvārds)

                                                             Rīgā

Saturs

Ievads........................................................................................................................ 3 lpp.

Starppersonu funkcija............................................................................................. 3 lpp.

1. Simbols................................................................................................................... 3 lpp.

2. Līderis.................................................................................................................... 4 lpp.

3. Starpnieks............................................................................................................... 4 lpp.

Informēšanas funkcija............................................................................................. 5 lpp.

4. Novērotājs.............................................................................................................. 5 lpp.

5. Informācijas izplatītājs........................................................................................... 5 lpp.

6. Runasvīrs................................................................................................................ 5 lpp.

Lemšanas funkcija................................................................................................... 6 lpp.

7. Pārveidotājs........................................................................................................... 6 lpp.

8. Traucējumu novērsējs............................................................................................ 6 lpp.

9. Resursu sadalītājs................................................................................................... 7 lpp.

10. Sarunu vedējs....................................................................................................... 7 lpp.

Secinājumi ................................................................................................................ 7 lpp.
Menedžmenta lomas un pamatfunkcijas pēc Mincberga.

 

Ievads

H. Mincebrgs uzskata, ka jebkurš organizācijas darbinieks spēlē konkrētu lomu un izpilda konkrētu sev uzticētu lomu. Katrs cilvēks atkarībā no sava rakstura īpašībām uzticēto lomu interpretē. H. Mincbergs ir izdalījis 10 lomas, ko sadalījis trīs darbības jomās.

Savā patstāvīgā darbā es izmantošu Mincberga teoriju lai aprakstīt uzņēmuma, kur pašlaik strādāju, vadītāju. Ar H. Mincberga teorijas palīdzību mēģināšu noskaidrot kādam vadīšanas stilam vadītājs apzināti vai ar sava rakstura dabisko avotu atdod priekšroku, t.i. liberālajam, autoritārajam vai demokrātiskajam, vai vadītājam piemīt visi šie stili, atkarībā no situācijas, kas būtu vislabākais variants.

Starppersonu funkcija

1.      Simbols – simbolisks uzņēmuma galva. Paraksta dokumentus, pieņem oficiālākus viesus, uzklausa visas prasības.

Uzskatu, ka, vispirms, lai būtu par uzņēmuma simbolu, ir jābūt vizuālam pamatam. Tas ir, atbilstošs oficiāliem sanākumiem izskats. Otrkārt, atbilstoša izturēšana pret cilvēkiem, t.i. biznespartneriem, citiem viņa līmeņa vadītājiem, konkurentiem. u.t.l. Tas ir vajadzīgs lai rastu pret sevi cieņu jau no pirmā skatiena, jo pirmo iespaidu, ja tas ir negatīvs, uz pozitīvo pusi mainīt daudz grūtāka, nekā uzturēt pozitīvo iespaidu arī turpmāk. Un tikai pēc tam, kad sākās oficiālas sarunas, kad ir nepieciešams ‘’atvērt savu muti’’ ir jāseko līdz savai izturēšanai pret cilvēkiem.

Mans vadītājs vienmēr ir apģērbts atbilstoši situācijai un izskatās ļoti iespaidīgi un cienoši, jau no pirmā skatiena uz viņu. Viņš vienmēr pats brauc uz oficiālām pārrunām un arī pieņem viesus. Vienmēr ir pieklājīgs un vietā nopietns, vietā jautrs. Pat viņa izskats uzreiz izsaka, ka viņš ir Vadītājs, neviss vietnieks vai tā saucamais ‘’sales manedzher”. Kaut gan arī šo profesiju pārstāvjiem nebūtu lieks līdzinātie vadītājam.

Sarunās gan ar biznespartneriem, gan ar viesiem, gan ar darbiniekiem vadītājs nekad nepārtrauc, vienmēr uzklausa līdz galam. Tas dod iespēju izteikt savu pirmatnējo, pastāvīgi nekoriģēto domu un pat pabeigt to līdz galam, kas mūsu dzīvē vēl joprojām ir retums un uzskatams par kaut ko nedabiski pieklājīgu, kaut gan civilizētājā pasaulē tā ir pilnīgi normāla, ikdienas parādība.

Viens no piemēriem – mana pieņemšana darbā. Sākumā vadītājs izstāstīja visu par uzņēmumu un veicamo darbu, pēc tam uzklausīja mani, t.i. ir manu stāstu par darba pieredzi un manus mērķus un vēlēšanās attiecībā uz darbu.

     Uzskatu, ka kā simboliskā uzņēmuma galvas lomā vadītājs, iedarās ideāli.

2.      Līderis – atbild par padoto motivāciju, aktivizēšanu. Atbild par pieņemšanu- atlaišanu, par mācīšanu.

Tā kā vadītājam pilnībā ir jāvada uzņēmumu viņam ir jāatbild par visu uzņēmuma darbību. Tā kā no jebkura nepareizi izdarīta sola uzņēmums un arī tā darbinieki var ciest zaudējumus, savu plānu realizēšanā un lēmumu pieņemšanā ir jābūt ļoti uzmanīgam. Pēc sava rakstura vadītais ir ļoti atbildīgs un sev uzticētu darbu, viņš ja arī uztic citam, tad ļoti sīki kontrolē to, jo pat no vissīkākā nepareiza soļa var zaudēt prestižu, kas ir viena no svarīgākām lietām biznesa pasaulē.

            Ja kāds no darbiniekiem izdara kaut ko nepareizi un no tā cieš kāds klients vai partneris, tad vadītais vienmēr atbild pat nodarītajiem zaudējumiem vai neērtībām pats, nekad neiesaistot vainīgo darbinieku. Tādu rīcību ciena gan kolektīvs, gan klienti vai partneri.

            Arī darbā pieņem vai atlaid viņš pēc sava lēmuma, nekad nejautājot darba kolektīva viedokli Visu atbildību par pieņemtiem lēmumiem viņš uzņem vienīgi pats, nevienu nevainojot nepareiza lēmuma pieņemšanā.

            Strādniekiem tas palīdz strādāt vairāk radoši, nebaidītos izteikt jebkādu domu vai ideju, jo visi zina, ka galējais vārds paliek aiz vadītāja.

3.      Starpnieks – uztur paša attīstītus ārējos kontaktus, tīklus ar sabiedrību, biznesa partneriem, vadību.

Pilnīgi atbilst šai lomai, jo vienmēr veicina rast jaunus kontaktus un uzturēt esošos. Pēc katrā kolektīva sapulces vienmēr viens no protokola punktiem ir meklēt jaunus kontaktus katram uzņēmuma darbiniekam, pat arī sekretārei un grāmatvedei.

Vienmēr atceras biznesa partnerus un klientus un izrāda tiem uzmanību. Piemēram, ne viens no piegādātājiem, biznesa partneriem un klientiem uz Ziemassvētkiem un Jauno Gadu svētkiem nebija aizmirsts. Arī nebija aizmirsti potenciālie klienti, piegādātāji un biznesa partneri.

Katru gadu ir ievietojama dažādos katalogos (ne visos) reklāma vizītkartes tipa. Pilnīgi neparastus jauninājumus ieved ļoti lēni, pēc iespējas vairāk nejūtamāk.

 

Informēšanas funkcija

4.      Novērotājs – meklē un saņem plašu speciālo informāciju, galvenokārt aktuālo, lai to pārstrādātu atbilstošai organizācijai un ārējai videi. Darbojas kā nervu centrs visai organizācijai iekšējai un ārējai informācijai.

Galvenokārt, pildot augstāk aprakstītu novērotāja lomu, vadītājs izmanto jau esošos sakarus, esošo sakaru pieredzi. Uzskata, ka viens no galvenajiem darba organizēšanas veidiem ir metodiskā darbība. Sekojot pierastam darba veidam, t.i. darba tradīcijai, novēro un meklē tās pozitīvas un negatīvas puses. Atradot, kādu negatīvo faktoru, kas bremzē strādnieka veicamo darbu, parāda to un uzdod risināt šī faktora uzlabošanas problēmu, vai tā pilnīgu aizvietošanu vai likvidēšanu.

5.      Informācijas izplatītājs – nodot saņemto informāciju no ārpuses vai no vieniem padotajiem otriem. Dažu informāciju nodot tieši, dažu savā interpretācijā. Darbojas ar pastu, ir mutiski kontakti: priekšnieks – padotie.

Informāciju, saņemto no ārpuses, vienmēr nodod tieši, t.i. tikai tam darbiniekam, kuram viņa ir nepieciešama. Ja sniegtā informācija ir nododama visiem, tad tā tiek nodotā kolektīva darba sapulcē, t.i. oficiālā ceļā, lai neviens nevarētu pēc tam teikt, ka nav lietas kursā.

Informācija no vieniem padotajiem otriem nododas tikai tad, ja pirmajam padotajam ir uzdots konkrēts uzdevums, kuru veicot, ir jāinformē citus darbiniekus tieši tā, kā to bija paredzējis vadītājs. Parasti mūsu darba kolektīvā pastāv riteņa komunikācijas veids, kura centrā ir vadītājs.

Darba apstākļos vadītājs darbinieku priekšā uztverams kā visu zinošs cilvēks. Par jebkuru notikumu darbā pirmām kārtām ir jāziņo vadītājam. Kaut gan darba korespondenci pirmā apskatās sekretāre, viņas pienākums visu dokumentāciju nodot vadītājam. Rodas sajūta, ka šajā konkrētajā situācijā sekretārei ir ‘’vēstuļu attaisāma naža’’ funkcija.

6.      Runasvīrs – sniedz informāciju par organizācijas plāniem, politiku, darbību, rezultātiem uz ārpusi. Pārstāv padotos sarunās ar priekšniekiem, pārstāv priekšnieku darījumos ar padotiem.

Katru mēnesi rīko darba sapulci, kurā analizē paveikto darbību un meklē plānu un mērķu realizēšanas ceļus. Plānus izstrādā pats, ņemot vērā iepriekš izteiktās padoto idejas. Norāda visefektīvāko darbības veidu, kuram gandrīz pat liek sekot.

Ar uzņēmuma galvu tiekas vienmēr pats, kā arī pats nodod pēc sava prāta interpretētos rīkojumus no ‘’augšas’’. Katru rīkojumu attiecīgai personai nodod savādāk, ņemot vērā darbinieka raksturu. Viņš ļoti labi zina, kuram no padotam ir jānodod rīkojumu, piemēram, savā kabinetā, tas nozīmē oficiāli un stingri, bet kuram var vienkārši pateikt aiz kafijas tasītes vai vienkārši pieejot pie padota darbavietas.

Lemšanas funkcija

7.      Pārveidotājs – meklē organizācijā un ārpus tās iespējas un variantus, tās pilnveidošanai. Iesaka jaunus paņēmienus, atklāj problēmas un meklē risinājumus. Vada stratēģiskās un apskata sēdes, kurā runā par projektiem un perspektīvām.

Es jau minēju, ka katru mēnesi uzņēmumā notiek sapulces, kurā analizē esošo stāvokli, padarītos darbus un perspektīvas. Sapulcē piedalās tikai ‘’radošie’’ darbinieki, t.i. ir tie, kuri strādā ar piegādātājiem, klientiem un biznesa partneriem ar vadītāju priekšgalā. Uzņēmuma galva uzskata, ka tikai no šiem darbiniekiem ir atkarīga uzņēmuma nākotne. Vadītājam ir savs uzskats un, formāli rīkojot sanāksmes ar ‘’radošiem’’ darbiniekiem, viņš patstāvīgi rīko neformālās sapulces, piedaloties visiem padotiem. Tas liek katram padotam justies vienlīdzīgi un vienādi svarīgiem, kā arī rod velmi strādāt kolektīvā, neviss katram atsevišķi.

Katrs ar vadītāju apstiprināts jauninājums tiek ievests darba dzīvē un veiksmīgi izmantots. Pirms jauninājums tiek ievests dzīvē un vadītais to apstiprina un atbalsta ir jāpastāv vairākiem argumentiem, kuri liecinātu par jauninājumu. Šeit var manīt inovācijas – investīcijas stratēģiju.

8.      Traucējumu novērsējs – atbild par koriģējošo rīcību, kad organizācija sastopas ar nozīmīgiem un negaidītiem traucējumiem. Vada stratēģiskās un apskata sēdes, kurās analizē krīzes un traucējumus.

Pateicoties laicīgai vadītāja rīcībai, par laimi nekādu nopietnu traucējumu mūsu darba dzīve nepieredzēja.

Bet ir, liekās, vismaz mūsu firmai, mūžīgs traucējums. Tas gan nav permanents un tas ir piegādātāji, kuri ir tiešās ietekmes ārēja vide. Tā kā viņi ir tiešās ietekmes ārēja vide norāda uz to, ka viņu rīcību var prognozēt, un dažāda veida aizkavējumi tiek ņemti vērā. Bet bez tā pastāv arī netiešās ietekmes ārēja vide, t.i. tā, kuru nevar prognozēt, un kura vienmēr ietekmē piegādātājus. Ar visiem piegādātājiem vadītājs attiecības personalizēja. Tas, ka piegādātāji pazīst mūsu firmu ne tikai pēc nosaukuma, bet arī personīgi, vairākos gadījumos palīdz izvairīties no iespējamās problēmas.

Kā traucējums var būt arī kāda padota ģimenes problēmas. Šajā ziņa vadītājs ir ļoti demokrātisks, dažkārt par liberāls. Padotais vienmēr zina, ka vadītājs sapratīs un mēģinās palīdzēt, mazāk pievēršot uzmanību padota darba režīmam, bet padotais zina arī to, ka tādu stāvokli ļaunprātīgi izmantot ne tikai nedrīkst, bet arī neizdosies.

9.      Resursu sadalītājs – atbild par visa veida resursiem, to sadali, par svarīgāko organizatorisko lēmumu pieņemšanu un apstiprināšanu. Vada tekošo plānošanu – gan finansiālo, gan padoto darba.

Vadītājs par resursiem tiešām atbild uzņēmuma galvai un plāno to izmantošanas veidu saskaņā ar uzņēmuma galvas prasībām, ieteicot vairākus variantus. Kas attiecās uz to, kādi resursi ir vajadzīgi, bieži, ja ne vienmēr, uzklausa padoto viedokli un, izejot no stāvokļa uz doto brīdi, lemj par to iegādi un sadali.

Šīs politikas rezultāta, cik grūts nebūtu uzņēmuma stāvoklis, padotie vienmēr saņem savu atalgojumu un labākajos uzņēmuma darbības laikos vienmēr tiek premēti. 

10.  Sarunu vedējs – atbild par organizācijas pārstāvēšanu visa veida sarunās. Ja nav konfliktu, šo lomu var pildīt apakšnieki. Konfliktus risina priekšnieks.

Sakarā ar to, ka mūsu organizācija nav liela, sastāv tikai no 9 cilvēkiem, ir noteiktas personas, kuras tiekas ar vieniem vai otriem biznesa pārstāvjiem vai klientiem. Bet visās oficiālās pārrunās piedalās arī vadītājs. Konflikta situācija tiek risināta, tiekoties uzņēmuma galvām.

           Tāda tradīcija pastāv no uzņēmuma paša dibināšanas brīža un netiek mainīta jau gandrīz 5 gadus. Viens no ‘’noslēpumiem’’ oficiālajos kontaktos ir attiecību personalizācija, t.i. tuvināšanos biznesa partnerim vai klientam kā cilvēkam, nepārkāpjot robežas.

Secinājumi

Tā kā šī darba pašā sākumā mans mērķis bija noteikt vadītāja vadīšanas stilu ar H. Mincberga teorijas palīdzību, analizējot visu augstāk minēto varu secināt, ka uzņēmumā, kurā es strādāju, vadītājs ir vietā demokrātiskā vadīšanas stila pārstāvis, vietā – autoritārā.

Demokrātisms viņā izpaužas ar to, ka vienmēr uzklausa padotos, nedalot tos ‘’augstākā’’ un ‘’zemākā’’ slāņa darbiniekos un, neizrādot savu uzpūsto pārākumu.

Autoritārais – pat uzklausot padoto viedokli, pieņem lēmumu vienpersonīgi, interpretējot doto padomu pēc sava prāta. Arī nekad neatdzīst savas kļūdas, pat tad, ja tās ir acimredzāmās.

Tomēr, es uzskatu, ka katrā vadītājā ir jābūt gan demokrātiskajam, gan autoritārajam, gan liberālajam vadīšanas stilam, jo gan dzīve, gan darba dzīve nav vienāda un apstākļi vienmēr mainās.