MUITAS NODOKĻA IETEKME UZ TAUTSAIMNIECĪBU

B I Z N E S A  A U G S T S K O L A  “T U R Ī B A”

GRĀMATVEDĪBAS KATEDRA

STUDIJU DARBS “NODOKĻU” KURSĀ

MUITAS    NODOKĻA    IETEKME    UZ TAUTSAIMNIECĪBU

N24 kursa studente: Guna Līce

Rīga, 1998.

SATURA RĀDĪTĀJS

1. Ievads                                                                                            3

2. Par muitas nodokli, tarifiem                                                          4

3. Muitas regulējošo likumu pielietojums dzīvē un to

          ietekme Latvijas ekonomikā                                                      5

4. Muitas dienesta un nodokļa darbības vērtējums                                      6

5. Muitas nodokļa atvieglojumi                                                                   7

6. Latvija Pasaules Tirdzniecības organizācijā                                  8

7. Statistikas dati par importu                                                            10

8. Muitas darbība Latvijas iekšējā tirgus aizsardzībā                         10

9. Secinājumi                                                                                     12

10. Izmantotā literatūra                                                                     13

IEVADS

1995.gada valsts budžeta krīze uzrādīja bīstamu simptomu Latvijas nodokļu sistēmā – netika ievākti plānotie 475 milj. Ls.

Protams, var vainot budžeta sastādītājus par utopiski lielu ieņēmumu paredzējumu, tomēr īstais vaininieks šajā situācijā bija Valsts Ieņēmumu Dienests, kura darbības neefektivitātes dēļ, valsts budžetā iestājās krīze.

Tā kā Muitas Departaments ir VID struktūrvienība, tad daļa atbildības bija jāuzņemas arī tam, lai gan ieņēmumi no muitas nodokļa daudz neatšķīrās no plānotā. Šī situācija gan vairāk saistīta ar apstākli, ka ir zudusi cerība ievākt muitas nodokli no visām precēm, kuras šķērsojušas LR robežu, jo pašreizējais stāvoklis muitas sistēmā neatļauj to izdarīt.

Kursa darba tēmu izvēlējos divu apstākļu dēļ:

1.     sabiedrības neuzticība muitai (uzpērkamība, skandāli, vadības maiņa Rīgas Muitā, birokrātisms, u.c.).

2.     mans pašreizējais darbs ir cieši saistīts ar muitu (visa veida importa, eksporta un tranzīta darījumi, deklarēšana, u.c., vairāk kā 4.gadu stāžs).

Šī kursa darba mērķis ir analizēt muitas dienesta un nodokļu ietekmi valsts ekonomikā, uzņēmējdarbībā, vērtēt muitas darbību regulējošo likumdošanu (LR Muitas Kodekss un likums par “Muitas nodokli (tarifiem)” LR, izpētīt iepriekš minēto likumu pielietojumu un to ietekmi uz LR ārējo tirdzniecību.

PAR MUITAS NODOKLI (TARIFIEM)

Šis likums nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikas muitas teritorijā preces un citus priekšmetus apliek ar muitas nodokli, piemērojot muitas tarifos norādītās muitas nodokļa likmes.

Muitas tarifs ir noteiktā sistēmā apkopotas muitas nodokļa likmes.

Muitas nodokli noteiktā kārtībā saskaņā ar šo likumu valsts budžetā iemaksā fiziskas vai juridiskas personas, kas ieved LR vai izved no tās preces vai citus priekšmetus.

Muitas nodokli nosaka, pamatojoties uz:

1.     preču vai citu priekšmetu muitas vērtību (invoisā, rēķinā uzrādītā vērtība, jeb “valsts noteiktās” cenas par “gabaliem” vai “kilogramu” vērtību);

2.     muitas tarifiem, kas balstās uz preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu un kombinēto nomenklatūru.

3.     Likumā un starptautiskajos līgumos paredzētajiem preču un citu priekšmetu izcelsmes noteikumiem (EUR1, EUR2, izcelsmes sertifikāti ISO 9001, ISO 9002)

Ievedmuitas nodokļa likmes nosaka procentos no preču vai citu priekšmetu muitas vērtības vai latos atbilstoši preču un citu priekšmetu mērvienībai. Vienai un tai pašai precei vai priekšmetam var noteikt dažādas (sezonas) muitas nodokļa likmes, norādot muitas tarifos to darbības laiku. Nodokļu likmes ir stingrās (fiksētās) un proporcionālās (%). Piemēram, ievedot cukuru – 0,12 Ls/kg.

Ievedmuitas nodokļu likmes iedalās:

1.     pamatlikme;

2.     likme, kas piemērojama tirdzniecībā ar valstīm, ar kurām Latvijai ir spēkā vislielākās labvēlības režīms.

3.     Likme, kas piemērojama tirdzniecībā ar valstīm, ar kurām Latvijai ir spēkā brīvās tirdzniecības režīms;

4.     Likme, kas piemērojama tirdzniecībā ar valstīm, kurām Latvija piešķīrusi tirdzniecības atvieglojumus.

Ievedmuitas nodoklis tiek aprēķināts muitas kravas deklarēšanas brīdī.

Ir vairāki importa veidi:

IM4 – imports brīvam apgrozījumam;

IM5 – ieveðana uz laiku;

IM6 – reimports, uz laiku izvestas preces atpakaļievešana;

IM7 – ievešana muitas noliktavā’

IM9 – darbība muitas kontrolē.

Muitas nodokli piemēro tikai IM4, t.i., imports brīvam apgrozījumam.

MUITAS REGULĒJOŠO LIKUMU PIELIETOJUMS

DZĪVĒ UN TO IETEKME LATVIJAS EKONOMIKĀ.

Katras valstiskas iestādes un nodokļa sekmīgas darbības pamats ir kvalitatīvi izstrādāta darbību noteicoša likumdošana. Latvijas muitas darbību definē un regulē divi svarīgi likumdošanas akti:

1.     LR Muitas kodekss;

2.     Likums par muitas nodokli (tarifiem)

Muitas likumdošanas (muitas tarifu) uzdevums ir sekmēt tādu valsts ārējo tirdzniecību, kura veicinātu izejvielu ievešanu valstī un gatavas produkcijas izvešanu. Latvijas likums par muitas nodokli savā būtībā atbilst šīm prasībām, jo tikai dažām izejvielu grupām netiek piemērots izvedmuitas tarifs. Šie tarifi aizsargā vietējos ražotājus, jo ievedot preci, kuru ražo pie mums Latvijā – lielākas tarifu likmes, nekā precēm, kuras pie mums neražo.

Tomēr runājot par ievedmuitas nodokļa likmēm, rodas vairākas problēmas, kuras neveicina ražošanas attīstību Latvijā. Neskatoties uz noteiktajām tarifu likmēm, pastāv neskaidrība ievedamo preču cenu noteikšanā, muitas nodokļa aprēķināšanā.

Notiek cīņa, lai Latvijā neievestu preces par dempinga cenām (tās ir cenas, kas ir būtiski zemākas nekā identisku vai vienveidīgu preču ārējā tirgus cenas šajā pašā laikā. Šāds ievedums nodara, vai var nodarīt zaudējumus identisku vai vienveidīgu preču vietējiem ražotājiem vai kavē šādu preču ražošanas organizēšanu vai izplatīšanu Latvijā), un subsidētiem produktiem (subsidētais imports – preču ievešana, kuru ražošanā vai eksportā tieši vai netieši izmantota subsīdija).

Tā, piemēram, VAS “RER” katru mēnesi ieved izejvielas un komplektējošās detaļas apmēram 3000 preču nomenklatūras pozīcijā (tai skaitā arī kondensatorus). Atbilstoši Muitas Departamenta cenrādim, visi ievestie kondensatori tiek klasificēti ar vienu cenu – 5,29 Ls, lai gan “RER” ieved 12 dažādus kondensatorus ar līgumcenu no 0,12 līdz 1,04 Ls gabalā. Muitas nodoklis tiek aprēķināts nevis no līgumcenas, bet gan ņemot par pamatu 5,29 Ls. Šādi izmaksas palielinās ne tikai VAS “RER”, bet visiem kas ieved lētāku preci, jo vienveida preču grupas ietvaros piemēro vidējo cenu, lai gan to raksturlielumu variācijas, preču grupas ietvaros, ir milzīgas.

Taču tā nav vienīgā “palīdzība” no muitas puses pašmāju ražotājiem. Latvijas muitas dienests, cerot panākt nodokļu parādu samaksu, kurš mums daudziem ir liels un “velkas” līdz jau ilgu laiku, nepiešķir uzņēmumiem labvēlības statusu (dod tiesības kārtot muitas procedūras iekšzemes muitā). Līdz ar to preču atmuitošanas procedūra jāveic uz robežas. Tas uz uzņēmējiem atsaucās ar zaudējumiem un līdz ar to, gluži pretēji, kavē parādu atmaksu , jo automašīnu dīkstāve pie robežas un muitas, uzņēmuma “muitas” speciālista vešana uz robežpunktu, - atsaucas uz pašizmaksu, un laika neekonomiju.

MUITAS DIENESTA UN NODOKĻA DARBĪBAS VĒRTĒJUMS

Muitas dienests ir valsts iestāde, kas kontrolē preču pārvešanu un pārsūtīšanu pār valsts robežu un iekasē muitas nodokli.

Tātad, iekasējamā nodokļa subjekts ir fiziska vai juridiska persona gadījumā, ja viņa nodarbojas ar preču pārvešanu pār valsts robežu. Nodokļa objekts, savukārt, ir jebkura valsts robežu šķērsojusi prece. Atkarībā no šķērsošanas virziena ir:

1.     importprece;

2.     eksportprece;

3.     tranzītprece.

Šīs nodokļa likmes nosaka valsts likumdošanas kārtībā un publicē attiecīgās valsts muitas tarifos. Parasti muitas tarifu produkcijas veidam vai grupai nosaka trīs likmes:

                                                Maksimālo;

                                                Minimālo;

                                                Priviliģēto.

Galvenais priekšnoteikums šādai likmju noteikšanai ir produkcijas gatavības pakāpe. Ievedmuitas mēdz noteikt minimālas izejvielām – līdz 5%, bet maksimālas no 20-25% gatavai produkcijai. izvedmuitas savukārt nosaka pretēji – izejvielām maksimālas likmes, bet gatavai produkcijai – minimālas. Tranzītkravas  muitas nodokļa lielums ir atkarīgs no caurvedamās preces bīstamības pakāpes pret apkārtējo vidi. Jo kaitīgāka prece (krava), jo lielāks būs muitas nodoklis.

Muitas nodokļa iekasēšana notiek speciālās šim nodoklim izveidotās muitas maksas teritorijās un to veic muitas dienests. Valsts kasē ienākošo naudu valsts parasti izmanto ne tikai budžeta ieņēmumu palielināšanai, bet ar tās palīdzību var regulēt ārējo tirdzniecību un sekmēt iekšējā tirgus aizsardzību, jo muitas nodoklis sadārdzina importa preci, bet vietējiem ražotājiem cena neizmainās.

          Tādējādi, ar muitas nodokli valsts var regulēt tautsaimniecību kopumā, sekmējot vienas vai otras nozares attīstību, un meklējot savu “nišu” pasaules ekonomiskajā attīstībā.

          Valsts, kurai nav savu derīgo izrakteņu bāzes, kurai ir nelielas, bet atrodas ekonomiski izdevīgā ģeogrāfiskā vietā, ir jāattīsta rentablās rūpniecības un lauksaimniecības nozares un jāpalielina tranzītvalsts funkcijas, kļūstot par savienotājposmu pasaules ekonomikā. Muitas nodoklis ir ideāls instruments šo mērķu sasniegšanai un to jācenšas izmantot.

MUITAS NODOKĻA ATVIEGLOJUMI

Likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)” ir uzskaitītas preces ai priekšmeti, kuriem ir paredzēts muitas nodokļa atvieglojums, vai arī muitas nodoklis netiek piemērots

          Ar muitas nodoklis netiek aplikti:

1.     Latvijas Republikas un ārvalstu valūta un vērtspapīri, pases, vīzas, akcīzes nodokļa markas un vēlēšanu biļeteni;

2.     Preces, kuras konfiscētas, pamatojoties uz tiesas, muitas iestādes vai citu pilnvaroto institūciju lēmumu; atrastā manta, kas pāriet valsts vai pašvaldības kā atradēja īpašumā, pamatojoties uz policijas vai tiesas lēmumu, dāvinājumi valstij vai pašvaldībai, u.c;

3.     Preces un priekšmeti, kuri tiek ievesti Latvijas Republikā uzglabāšanai un pārkraušanai muitas noliktavās vai iekšzemes muitas zonās. Tas Latvijā ir ļoti izplatīts darījums, kuru dēvē par IM 7. Arī es pati personīgi ļoti daudz izmantoju šo darījuma veidu, jo budžeta iestādes labprāt pērk tehniku un preces tieši no muitas noliktavas, jo tas dod iespēju tikai vienu reizi nomaksāt PVN nodokli ( kā zināms, pērkot no veikala, mēs maksājam PVN precēm, kuras ievedot LR brīvam apgrozījumam ar IM4, PVN jau ir nomaksāts, un veikalā šīs preces pašizmaksa ir cēlusies tieši nomaksāto nodokļu dēļ.);

4.     Ar muitas nodokli netiek apliktas preces vai priekšmeti, kuri pakļauti reimporta darījumam, tas ir IM6. Tās ir preces vai priekšmeti, kurus uz Rīgas Muitas atļaujas pamata esam izveduši uz laiku ārpus LR robežas, un tagad vedam atpakaļ neizmainītā veidā. Pārsvarā šo darījumu izmato izvedot uz laiku izstādēm, semināriem un preču vai tehnikas demonstrēšanai; neapliekas arī IM5 (ievešana uz laiku);

5.     Humānās palīdzības sūtījumi un dāvinājumi – saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem;

6.     Masu informācijas līdzekļi saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem;

7.     Cilvēku izcelsmes terapeitiskās vielas, kā arī asinsgrupu un audu noteikšanas reaģenti – Labklājības Ministrijas noteiktajā kārtībā.

Kā arī citas preces un priekšmeti, kas minēti likuma sestajā nodaļā, 22.pantā.

LATVIJA PASAULES TIRDZNIECĪBAS ORGANIZĀCIJĀ.

Pasaules Tirdzniecības Organizācija (PTO) ir pasaules tirdzniecības sistēmas institucionālais pamats. Tā ir organizācija, kura veidoja vienošanos par tarifiem un tirdzniecību. PTO ir platforma, uz kuras attīstās tirdzniecības attiecības starp valstīm, administrē un īsteno daudzpusējas tirdzniecības vienošanās, kuras kopā veido PTO, darbojas kā forums daudzpusējām tirdzniecības sarunām, cenšas atrisināt strīdus, pārrauga nacionālo tirdzniecības politiku, sadarbojas ar citām institūcijām, kuras ir iesaistītas globālās ekonomiskās politikas veidošanā. Dalība Pasaules Tirdzniecības Organizācijā radīs Latvijai godīgu konkurenci 132 valstu tirgū.

PTO par legālu instrumentu vietējo ražotāju aizsardzībai atdzīst tarifus, taču ir noteikts, ka nedrīkst būt diskriminējošas attieksmes pret dažādu importētāju produkciju. Tarifi tiek arī sasaistīti. Tas nozīmē, ka tarifa līmenis noteiktam produktam kļūst par PTO dalībvalsts saistību, un to nedrīkst palielināt bez sarunām ar lielākajiem tirdzniecības partneriem. Daudzi cerēja, ka PTO atcels kvotas lauksaimniecības preču eksportam no Latvijas uz Eiropas Savienību. PTO nav brīvās tirdzniecības līgums, bet gan vislielākās labvēlības režīma iedibinātājs tirdzniecībā. Ar Eiropas Savienību Latvijai esot daudz ciešākas attiecības un pat nulles tarifi daudzām preču grupām, taču ES ļoti stingri sargā savu lauksaimniecības preču tirgu. Latvijai pastāv iespējas attīstīt tirdzniecības attiecības ar PTO valstīm vairākos līmeņos. Ar valstīm, kurām nav noslēgti nekādi līgumi, pastāv tarifu pamatlikmes. Ar valstīm, kurām līgumi darbojas, tarifu likmes tiek samazinātas. Ja parakstīs brīvās tirdzniecības līgumus, tad tirdzniecības liberalizācija dažos gadījumos būs ar nulles tarifa līmeni. Varam arī atzīmēt, ka PTO neapmierina divi Latvijā esošie fakti: “Lattelekom” monopols un ierobežojumi ārvalstu apdrošināšanas kompānijām. Stingrāki nosacījumi ir attiecībā uz lauksaimniecības subsīdijām. Latvija apņēmusies pilnībā atcelt eksporta subsīdijas lauksaimniecības produktiem. Eksporta subsīdijas aizstātas ar augstāku aizsardzības līmeni ievedmuitas tarifu veidā lauksaimniecības un pārstrādātajiem produktiem.

          Latvijas iestāšanās process PTO sākās 1992,gadā, kad Latvijai tika piešķirts novērotājas statuss organizācijā, ko toreiz sauca par Vispārējo vienošanos pat tirdzniecību un tarifiem.

          Pēc iestāšanās Pasaules Tirdzniecības Organizācijā Latvijai ievedmuitas tarifi jāsaskaņo ar šīs starptautiskās organizācijas prasībām, taču ievedmuitas samazinājums būs minimāls (tā saka Finansu ministrijas Muitas tarifu un likumdošanas departamenta direktors). Izmaiņas ievedmuitas tarifos attieksies uz precēm, kurām piešķirts vislielākais labvēlības režīms – vairākām precēm likmes būs jāsamazina. Piemēram, gaļai un tās produktiem, par kuru ievešanu Latvijā patlaban ir jāmaksā 40% no vērtības, līdz 2000.gadam ievedmuita būšot 36%.

          Turklāt patlaban tiek gatavoti grozījumi likumā “Par muitas nodokli, tarifiem”, kurā tiks izstrādātas PTO prasībām atbilstošas ievedmuitas likmes importa precēm.

STATISTIKAS DATI PAR IMPORTU

Šī gada janvārī –jūlijā Latvija no Eiropas Savienības valstīm importēja 55,6% no kopējā importēto preču apjoma. Pagājušā gada pirmajos septiņos mēnešos – 53,6%.  No NVS Latvijā tika ievesti 15,9% no importa kopapjoma.

          Arējās tirdzniecības dati aprēķināti, izmantojot informāciju no muitas kravas deklarācijām un statistikas pārskatiem. Tie atbilst speciālās tirdzniecības sistēmas shēmai. Importa kopapjomā ietilpst:

1.     preces, kuras deklarētas patēriņam Latvijā;

2.     preces, kuras tiek ievestas pārstrādei, uzņemoties saistības par atpakaļizvešanu;

3.     preces, kuras tiek ievestas Latvijā atpakaļ pārveidotā veidā pēc pārstrādes ārvalstīs.

Ievedums muitas noliktavās un izvedums no muitas noliktavām uz ārvalstīm atbilstoši speciālās tirdzniecības sistēmas shēmai nav ieskaitīti ārējās tirdzniecības kopapjomā.

          Šī gada janvārī – jūlijā Latvijā strauji pieaudzis transporta līdzekļu imports – 78,2% jeb par 51,6 milj. Ls. Metāla un to izstrādājumu imports audzis par 43,5%, savukārt ķīmiskās rūpniecības un tās produkcijas imports palielinājies par 34,2%.

          Samazinājies imports augstākminētajā laika posmā minerāliem produktiem.

MUITAS DARBĪBA LATVIJAS IEKŠĒJĀ TIRGUS AIZSARDZĪBĀ.

          1990.gada muitas dienests iekšējo tirgu aizsargāja, nepieļaujot preču izvešanu no Latvijas, jo valdīja absurda situācija: iedzīvotājiem bija pietiekami naudas līdzekļu, taču tam nebija reāla preču seguma. Tāpēc svarīgi bija aizsargāt nabadzīgo preču sortimentu Latvijas veikalos.  Tomēr pateicoties lata stabilitātei un iedzīvotāju maksātspējas pieaugumam, jau 1993. Gadā šī situācija tika likvidēta, tirgu piepildot ar importa precēm. Šajā situācijā muita iekšējo tirgu sāka aizsargāt ar pasaulē pieņemtiem līdzekļiem- ievedmuitas tarifiem, no kura lieluma ir atkarīga ievedmuitas preces cena valstī.

          Zemkopības ministrijas (Latvijas zemnieku savienības) izstrādātie ievedmuitas tarifi lauksaimniecības precēm būtu 160%, kas pēc ekonomikas ministrijas (respektīvi – “Latvijas Ceļa”) domām nebūt neatrisinās lauksaimnieku un visas ekonomikas problēmas Latvijā, jo prasot augstu protekcionismu, nozīmē kaitēt tautsaimniecības izaugsmei un patērētājiem, kuru ir daudz vairāk nekā ražotāju.

          Tāpēc “Latvijas Ceļš” visiem spēkiem centās izgāzt šos ievedmuitas tarifus, jo viņu ekonomiskā koncepcija paredz veidot Latvijā tā saukto “selektīvo” tirgu, kas ļauj nonākt ārvalstu produkcijai, kas nepieciešama un kas ir izdevīga lai  saglabātu vietējo ražotāju konkurenci ar ārvalstu analoģisko preču ražotājiem, bet augstie ievedmuitas tarifi radītu gluži pretēju efektu – esošie pašmāju lauksaimnieki nemaz necenstos ražot lētāku un konkurētspējīgāku produkciju.

          Tomēr, kā pierādīja 1995.gada budžeta krīze, šie tarifi, kuri vidēji sastāda 45% lauksaimniecības produkcijai, ir par augstu, jo veicina kontrabandas ieplūšanu, nevis legālu preču ievešanu. Jo uzņēmējiem izdevīgāk riskēt un nemaksāt, nevis pievienot ievestai preču vērtībai vēl vismaz pusi no cenas.

          Tāpēc reālajā dzīvē var veidoties situācija, ka zemāki ievedmuitas tarifi var labāk aizsargāt iekšējo tirgu, nekā lieli ievedmuitas tarifi. Pamatoti, jo samazinoties starpībai starp oficiālo muitas nodevu un “kukuli” muitai, uzņēmēji pārstās riskēt un veiks legālus maksājumus.

          Lai palielinātu muitas darbības efektivitāti un valsts budžets nezaudētu ievērojamas summas, ir jāveic izmaiņas likumdošanā (likums par “Muitas nodokli(tarifiem)”), jo tas pašreiz savu uzdevumu – vietējo zemnieku, ražotāju aizsardzība – nepilda. Tas gluži pretēji, palielina preču plūsmu uz Latviju, iznīcina legālos maksātājus, kuri vairs nespēj konkurēt ar kontrabandistiem. Tāpēc ir liela cerība, ka ar Latvijas iestāšanos PTO šie jautājumi un problēmas tiks risinātas.

SECINĀJUMI

Muitas nodoklis ir viens no instrumentiem, ar kuru palīdzību valsts var regulēt tautsaimniecību kopumā, sekmējot nozaru attīstību, papildinot valsts budžetu.

Latvijas muitas darbību definē divi svarīgi likumdošanas akti:

-         Likums par muitas nodokli (tarifiem)

-         LR muitas likums

kuri nosaka pietiekamu juridisko pamatu muitas darbībai un muitas nodokļa iekasēšanai no precēm, kuras ir šķērsojušas LR robežu.

Muitas efektivitātes palielināšana prasa pasākumu virknes izpildi, kam galarezultātā būtu jādod ievērojams ieguldījums muitas darbības uzlabošanā.

Jāatjauno Muitas Pārvalde (bij. Muitas Departaments) kā juridiska persona, kura pakļaujas tieši un tikai Ministru kabinetam.

Jāsamazina ievedmuitas tarifi lauksaimniecības precēm.

Jāveic plaša kadru sastāva un atalgojuma sistēmas maiņa visās muitas iestādēs, kontrolpunktos.

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

1.     LR likums “Par muitas nodokli (tarifiem)”, Lietišķas informācijas dienesta sējums

2.     LR likums “Muitas likums”, Lietišķās informācijas dienesta sējums

3.     “Muitas vērtību noteikšana”, SIA “Projekta” veidots seminārs

4.     “Dienas Bizness” 23/09/98, “Preču eksports šā gada…”

5.     “Dienas Bizness” 26/09/98 “Ievedmuitas tarifi nesamazināšoties”

6.     “Lietišķā Diena” 12/10/98 “Latvijai būs vieglāk tirgoties”

7.     “Dienas Bizness” 10/03/95 “Par LR ārējo tirdzniecību”

8.     “Dienas Bizness” 09/03/95 “Eksperiments muitā fiksē pārkāpumus”

9. “Kapitāls” oktobris, 1998