Noma ar izpirkumu (līzings) un nomāto pamatlīdzekļu uzskaite grāmatvedībā.




Saturs.

Ievads…………………………………………………………………..2.lpp.

1.Būtiskās izmaiņas SGS 17…………………………………………   3.lpp.

2.Līzinga klasifikācija………………………………………………….6.lpp.
2.1.Finansu līzinga klasifikācija………………………………………. 7.lpp.
2.2.Operatīvais līzings………………………………………………….9.lpp.

3.Finansu līzinga grāmatojums……………………………………… 11.lpp.
3.1.Līzinga ņēmēja finansu līzinga iegrāmatojums…………………  11.lpp.
3.2.Līzinga devēja finansu līzinga iegrāmatojums…………………   12.lpp.
3.3.Ražotāju vai dīleru finansu līzings. ……………………………   13.lpp.

4.Līzinga kārtībā nomāto pamatlīdzekļu uzskaite…………………….14.lpp.

5.Automašīnas līzings SIA “X”……………………………………….16.lpp.

Secinājumi un priekšlikumi……………………………………………19.lpp.

Izmantotā literatūra…………………………………………………….20.lpp.

Pielikums.
1.Automašīnas pirkuma līgums.
2.Finansu līzinga līgums.
3.Finansu līzings ar fiksētu procentu likmi.


































kursa darbs





“Noma ar izpirkumu- līzings
un nomāto pamatlīdzekļu uzskaite grāmatvedībā”

















Rīga,1998









             Ievads.


               Šis jaunais jēdziens- līzings strauji ir ienācis mūsu ikdienā. Uz līzinga pamata tiek iegādāts viss- dzīvokļi, automašīnas, gāzes plītis un rūpniecības iekārtas.

               Diemžēl šodien nav atsevišķa Latvijas normatīvā dokumenta , kas nosaka līzinga būtību, tā uzskaites un nodokļu aplikšanas noteikumus. Tāpēc, atkarībā no savām interesēm , katrs traktē līzingu pa savai modei. Līzinga devēju asociācija cenšas pielīdzināt atsevišķas formas kredītam, mazumtirdzniecības darbinieki cenšas piesegt pārdošanu ar maksājuma pagarinājumu( uz kredīta), nodokļu inspekcija savās vēstulēs svārstās starp trim jēdzieniem : noma- pakalpojums- kredīts. Prakse vēl ievieš savu specifiku. Visi šie līzinga uzskaites un nodokļu aplikšanas jautājumi prasa savu risinājumu.

               Šodien neviens viedoklis nevar tikt uzskatīts par pilnīgu un galīgu. Lai izprastu līzinga problēmu , jāizpēta, jāsalīdzina un jāapkopo gandrīz divu desmitu normatīvo dokumentu nostādnes  t.sk.
             
q  Starptautiskā grāmatvedības standarta “ Par nomu”,
q  LR likuma “ Par pievienotās vērtības nodokli”,
q  LR likuma “ Par uzņēmumu ienākuma nodokli”,
q  VID vēstuļu u. c .nostādnes.

 Līzings ir nomas attiecības. Un tāpēc pārdošanu ar maksājuma pagarinājumu nevar uzskatīt par līzingu, tāpat kā sarežģīti ir uzskatīt par nomas attiecībām tās attiecības , kas izriet no Latvijā praksē pielietojamā atgriezeniskā līzinga noteikumiem.

 Sakarā ar to, ka Latvijas likumdošanā nav sniegti atsevišķi skaidrojumi finansu līzinga operācijām un to atspoguļošanai uzskaitē , tad ņemot vērā AP lēmuma 17.04.1992.”Par likumdošanas aktu izstrādāšanu grāmatvedībai LR” 1.punktu, līdz speciālu normatīvu dokumentu izstrādāšanai līzinga operāciju atspoguļošanai grāmatvedībā var ieteikt uzskaites praksē pielietot starptautiskos grāmatvedības standartus.

Līzings ir līgums uz noteiktu laika periodu , kurš piešķir īpašuma vai iekārtu lietošanas tiesības par nomas maksu.






1.Būtiskās izmaiņas SGS 17.

   Pārstrādātais Starptautiskais grāmatvedības standarts SGS 17 “Nomas ar izpirkumu (līzinga) uzskaite” ir spēkā atskaites periodiem , kuri sākas ar 1999.g.1.janv.vai pēc šī datuma.

               Šajā pārstrādātajā standartā izdarītas izmaiņas , kuras uzskatītas par nepieciešamām, lai pabeigtu galveno standartu komplektu izveidošanu atbilstoši starptautiskās finansēšanas un iekļaušanas fondu biržu sarakstos prasībām.

               Būtiskās izmaiņas , kas izdarītas sākotnējā SGS Nr.17, ir sekojošas:


1.1.Sākotnējais SGS 17 definēja nomu ar izpirkumu (līzingu) kā vienošanos, kuras rezultātā līzinga devējs nodod tiesības izmantot kādu līdzekli apmaiņā pret nomas maksu, kuru jāmaksā nomas ņēmējam. Pārstrādātajā SGS Nr.17 definīcija ir mainīta , aizvietojot terminu “nomas maksa” ar “maksājumu vai maksājumu sēriju” .


1.2.Nosakot, ka līzinga klasifikācija ir balstīta uz līzingā izdotā līdzekļa īpašumtiesībām raksturīgo risku un atlīdzību sadalījumu starp līzinga devēju un līzinga ņēmēju, kam pamatā ir principa “ noteicošā būtība nevis forma” pielietojums, sākotnējais SGS Nr.17 sniedza situāciju piemērus, kuri kalpoja kā indikatori tam, ka līzings ir finansu līzings. Pārstrādātajā SGS Nr.17 sniegti papildus klasifikācijas indikatori, lai vēl vairāk atvieglotu klasifikācijas procesu.


1.3.Sākotnējais SGS Nr.17 iepriekšminētajos piemēros izmantoja terminu “lietderīgais izmantošanas laiks”, kurš klasifikācijas procesā tika izmantots salīdzināšanai ar līzinga termiņu. Pārstrādātais SGS Nr.17.izmanto terminu” saimnieciskais izmantošanas laiks”, ņemot vērā to, ka līdzekli var izmantot viens vai vairāki lietotāji.


1.4.Sākotnējā SGS Nr.17 bija prasība atklāt nosacījuma nomas maksu, bet nebija minēts nekas par to, vai nosacījuma nomas maksas ir vai nav jāiekļauj minimālo līzinga maksājumu aprēķinā. Pārstrādātais SGS Nr.17.pieprasa, lai nosacījuma nomas maksas netiktu iekļautas minimālajos  līzinga maksājumos.


1.5.Sākotnējā SGS Nr.17 nebija minēts nekas par to, kā uzskaitāmas sākotnējās tiešās izmaksas, kuras radušās līzinga ņēmējam līzinga līguma pārrunāšanas un nodošanas gaitā. Pārstrādātais SGS Nr.17 šajā sakarā sniedz norādījumus , izvirzot prasību , lai izmaksas, kuras tieši attiecināmas uz darbībām, kuras nomas ņēmējs veicis, lai nodrošinātu finansu līzingu , tiktu iekļautas iznomājamā līdzekļa summā.


1.6.Sākotnējais SGS Nr.17 noteica, ka līzinga devējs var brīvi izvēlēties metodi finansu ienākumu sadalē, respektīvi, ka finansu ienākumu atzīšana balstās uz modeli, kas atspoguļo pastāvīgu, periodisku atdeves likmi attiecībā uz:

-līzinga devēja nedzēsto tīro ieguldījumu attiecībā uz finansu līzingu, vai
-līzinga devēja nedzēsto tīro naudas līdzekļu ieguldījumu attiecībā uz finansu līzingu.

  Pārstrādātais SGS Nr.17 pieprasa, lai finansu ienākumu atzīšana tiktu balstīta uz modeli, kas atspoguļo pastāvīgu, periodisku atdeves likmi, pamatojoties uz vienu metodi, respektīvi, līzinga devēja nedzēsto tīro ieguldījumu attiecībā uz finansu līzingu.

1.7. Pārstrādātais SGS Nr.17 atsaucas uz Starptautisko grāmatvedības standartu par līdzekļu vērtības samazināšanos, sniedzot norādījumus attiecībā uz nepieciešamību novērtēt līdzekļu vērtības samazināšanās iespēju. Sākotnējais SGS Nr.17 nepievērsās šim jautājumam.


1.8. Pārstrādātais SGS Nr.17 izvirza jaunas informācijas atspoguļošanas prasības, kas ietver sekojošus punktus:

1.8.1. Minimālo līzinga maksājumu summa , kas saskaņota ar līzinga saistību pašreizējām vērtībām trijās periodu kategorijās:

-          nevēlāk kā par vienu gadu;
-          vēlāk kā par vienu gadu un nevēlāk kā par pieciem gadiem;
-          vēlāk par pieciem gadiem (prasība līzinga ņēmējiem).

1.8.2. Kopējais bruto ieguldījums nomā ar izpirkumu (līzingā), kas saskaņots ar saņemamo minimālo līzinga maksājumu diskontēto pašreizējo vērtību trijās periodu kategorijās:

-līdz vienam gadam,
-vēlāk par vienu gadu, bet nevēlāk par pieciem gadiem,
-          vēlāk par pieciem gadiem (prasība līzinga devējam).

1.8.3.Saistītie finansu maksājumi augšminētos punktos 1.8.1 un 1.8.2.

1.8.4.Nākotnes minimālie apakšnomas maksājumi , kas gaidāmi saskaņā ar neatsaucamām apakšnomām bilances datumā.

1.8.5.Uzkrātā summa sliktajiem (tiem, kurus nevar iekasēt) debitoru minimālajiem līzinga maksājumiem.

1.8.6.Nosacījuma nomas maksas, ko līzinga devēji atzinuši izdevumos.


1.9.Sākotnējā SGS Nr.17 ietilpa piemēri situācijām , kurās līzings parasti tiek klasificēts kā finansu līzings. Pārstrādātajā SGS Nr.17 pielikumi vairs nav iekļauti , sakarā ar to, ka tajā iekļauti papildus indikatori, kas padara klasifikācijas procesu skaidrāku.


1.10.Noteikumos, kas attiecas uz pārdošanu un atgriezeniskā līzinga darījumiem, konkrētāk, prasībās, kuras ietver tādu atgriezenisko līzingu, kurš ir operatīvais līzings, ietilpst likumi, kuri nosaka rindu apstākļu, kas pamatojas uz patiesās vērtības relatīvajiem lielumiem, uzskaites vērtību un pārdošanas cenu. Pārstrādātais SGS Nr.17 ietver pielikumu , kas sniedz papildus  norādījumus attiecībā uz prasību interpretāciju.






































2.Līzinga klasifikācija.

Līzings ir vienošanās, kuras rezultātā līzinga devējs nodod līzinga ņēmējam apmaiņā pret maksājumu vai maksājumu sēriju tiesības izmantot kādu līdzekli uz noteiktu laika periodu.

Šī definīcija attiecas arī uz nomas līgumiem, kurus dēvē arī par nomas pirkuma līgumiem, kuri dod nomas ņēmējam izvēli iegūt īpašumtiesības uz līdzekli saskaņā ar noteikumiem, par kuriem puses vienojušās.


Operatīvais līzings: līzings, kurš pēc būtības nenodod līzinga ņēmējam visus līdzekļa īpašumtiesības un riskus un atlīdzības.

Finansu līzings: līzings, parasti neatsaucams, kas būtībā nodod visus īpašumtiesību riskus un atlīdzības līzinga ņēmējam. Īpašuma tiesības eventuāli var tikt vai arī netikt nodotas.

Neatsaucamais līzings var tikt atsaukts tikai :

q  ja gadījies kāds maz iespējams, nejaušs gadījums;
q  ar līzinga devēja atļauju;
q  ja puses noslēdz jaunu līzinga līgumu attiecībā uz to pašu  vai līdzvērtīgu līdzekli;
q  ja līzinga ņēmējs samaksā papildus summu , kas ir tik liela , ka līzingu uzsākot, līzinga turpināšanās ir pietiekami skaidra.

Zemes līzings klasificējams kā operatīvais līzings , ja nav gaidāms, ka līdz līzinga termiņa beigām īpašumtiesības pāries līzinga ņēmējam. Tas tādēļ, ka zemes lietderīgās izmantošanas laikam būtu jābūt neierobežotam . Jebkuras prēmijas, ko maksā par līzinga objektu, amortizējams līzinga termiņa laikā kā iepriekš apmaksāti nomas maksājumi.

Līzinga veids tiek klasificēts līzinga uzsākšanas brīdī. Tas, vai līzings ir operatīvais līzings vai finansu līzings, ir atkarīgs no darījuma būtības, nevis no kontrakta formas.














2.1. Finansu līzinga būtība.

 Līdz līzinga termiņa beigām līzings nodod līzinga ņēmējam līdzekļa īpašumtiesības. Līzinga termiņš ir līzinga neatsaucamais periods. Tas ietver jebkurus turpmākos periodus, kuru laikā līzinga ņēmējam ir tiesības atjaunot līzingu, ja uzsākot līzingu, ir pietiekami skaidrs , ka līzinga ņēmējs šīs tiesības izmantos.

 Līzinga uzsākšana ir agrākais no diviem datumiem:

-līzinga līguma datums, vai
-pušu apņemšanās attiecībā uz līzinga galvenajiem nosacījumiem.

 Līzinga ņēmējam ir tiesības pirkt līdzekli par izdevīgu cenu. Tā ir cena, par kuru sagaidāms, ka tā būs pietiekami zemāka par patieso vērtību tad, kad šī izvēle kļūs iespējama , tā ka līzinga uzsākšanas brīdī ir pietiekami skaidrs, ka šīs tiesības tiks izmantotas.

 Līzinga termiņš aizņem līdzekļa saimnieciskās izmantošanas laika lielāko daļu, pat ja īpašumtiesības netiek nodotas. Saimnieciskās izmantošanas laiks ir:

-vai nu periods, kura laikā paredzams, ka līdzekli varēs saimnieciski izmantot viens vai vairāki lietotāji,

-vai arī produkcijas vai līdzīgu vienību skaits, kuras vienam vai vairākiem lietotājiem paredzams iegūt no līdzekļa.

 Līzinga uzsākšanas brīdī minimālo līzinga maksājumu pašreizējā vērtība ir lielāka vai vienāda par visu līzingā izdotā līdzekļa patieso vērtību (t.i. summa , par kuru pamatlīdzekli var apmainīt , vai saistību nokārtot , kompetentu, labticīgu pušu starpā nesaistītā komercdarījumā) bez subsīdijām un nodokļu atvieglojumiem līzinga ņēmējam tai laikā.


 Minimālie līzinga maksājumi ir maksājumi līzinga termiņa laikā, kuru veikšanu pieprasa vai var pieprasīt no līzinga ņēmēja, kopā ar:

-līzinga ņēmēja gadījumā- jebkurām summām, ko ir garantējis līzinga ņēmējs vai puse, kas saistīta ar līzinga ņēmēju;

-līzinga devēja gadījumā –jebkuru atlikušo vērtību, ko līzinga devējam garantējis kāds no sekojošiem :

·         līzinga ņēmējs;
·         puse, kas saistīta ar līzinga ņēmēju;
·         neatkarīga trešā puse, kas finansiāli ir spējīga segt šo garantiju.

 Minimālajos līzinga maksājumos neietilpst līzinga devējam radušās ar pakalpojumiem un nodokļiem saistītās izmaksas, kuras atmaksā līzinga ņēmējs. Ja līzinga ņēmējam ir tiesības pirkt līdzekli par izdevīgu cenu, minimālie līzinga maksājumi sastāda minimālos maksājumus līzinga termiņa laikā kopā ar maksājumu, kas nepieciešams, lai izmantotu pirkuma tiesības.














































2.2. Operatīvai līzings.

 Operatīvie līzinga maksājumi ienākumu pārskatā jāatzīst par nomas izmaksām pēc lineārās metodes līzinga termiņa laikā.

 Var izmantot citu sistemātisko metodi, ja tā atbilst lietotāja gūto labumu laika modelim, pat ja maksājumi netiek veikti pēc šī grafika.


Informācija, kas līzinga ņēmējam jāatspoguļo operatīvā līzinga gadījumā papildus tai, kas prasīta SGS Nr.32 “Finansu instrumenti: skaidrošana un atspoguļošana”:

·         kopējie minimālie līzinga maksājumi nākotnē saskaņā ar neatsaucamo operatīvo līzingu katram no sekojošiem periodiem:

-līdz vienam gadam;
-vēlāk par vienu gadu, bet ne vēlāk par pieciem gadiem;
-vēlāk par pieciem gadiem (prasība līzinga ņēmējam);

·         kopējie minimālie apakšnomas maksājumi nākotnē, kurus paredzēts saņemt saskaņā ar neatsaucamajām apakšnomām bilances pārskata datumā;
·         līzinga un apakšnomas maksājumi, kas atspoguļoti ienākumos attiecīgajā periodā, uzrādot atsevišķas summas minimālajiem līzinga maksājumiem, nosacījuma nomas maksām un apakšnomas maksājumiem;
·         vispārējs līzinga ņēmēja būtisko līzinga līgumu raksturojums, tajā skaitā

-bāze nosacījumu nomas maksas maksājumu noteikšanai;
-atjaunošanas vai atpirkšanas izvēļu un ekskalācijas pantu pastāvēšana un nosacījumi;
-ierobežojumi, kas izriet no līzinga līgumiem, kā piem., attiecībā uz dividendēm, papildus parādu un tālāko līzingu.


 Pamatlīdzekli, ko tur operatīvajam līzingam, bilancē jāatspoguļo saskaņā ar tā būtību. Tā piemēram, līzingā izdota ēka jāuzrāda kā īpašuma, ēku un iekārtu  vienība.

 Nomas ienākumus parasti jāatzīst pēc lineārās metodes līzinga termiņa laikā. Var izmantot  citu sistemātisku metodi, ja tā labāk atspoguļo līzinga pelnīšanas procesa laika modeli, pat ja maksājumi netiek saņemti pēc šāda grafika.

 Līzingā izdoto pamatlīdzekļu nolietojumam ir jāatbilst līzinga devēja nolietojuma aprēķināšanas politikai attiecībā uz līdzīgiem pamatlīdzekļiem.




 Sākotnējās tiešās izmaksas, kas radušās konkrēti, lai iegūtu operatīvā līzinga ieņēmumus, ir:

-atliktas un realizētas peļņas un zaudējuma pārskata līzinga perioda laikā proporcionāli nomas ienākumu atzīšanai;

-atzītas kā izdevumi tajā periodā, kurā tās ir radušās.


Informācija, ko līzinga devējs atklāj par operatīvo līzingu ir

q  katrai pamatlīdzekļu šķirai bruto uzskaites vērtība, uzkrātais nolietojums un uzkrātie zaudējumi sakarā ar vērtības mazināšanos bilances datumā:
-nolietojuma maksājums par periodu;
-vērtības mazināšanās izraisītie zaudējumi realizēti peļņas un zaudējumu aprēķinā par periodu;
-ienākumi no iepriekšējo periodu vērtības mazināšanās izraisīto zaudējumu maiņas;
q  nākotnes minimālie līzinga maksājumi saskaņā ar neatsaucamajiem operatīvajiem līzingiem kopumā un par katru no sekojošiem periodiem:
-līdz vienam gadam;
-vēlāk par vienu gadu, bet ne vēlāk kā par pieciem gadiem;
-vēlāk par pieciem gadiem (prasība līzinga ņēmējam);

q  kopējās nosacījuma nomas maksas, kas atspoguļotas ieņēmumos;
q  vispārējs līzinga devēja nozīmīgāko līzinga līgumu raksturojums.

























3.Finansu līzinga grāmatojums.

3.1.Līzinga ņēmēja finansu līzinga iegrāmatojums.

 Finansu līzingu līzinga ņēmēja bilancē jāatspoguļo :

q  gan kā pamatlīdzekli , gan kā saistības;
q  jāiegrāmato par līzingā ņemtā īpašuma zemāko no

-patiesās vērtības līzinga uzsākšanas brīdī bez subsīdijām un nodokļu atvieglojumiem;
-minimālo līzinga diskontēto maksājumu pašreizējo vērtību apmērā.

               Diskonta faktors, kas izmantots , aprēkinot minimālo līzinga maksājumu pašreizējo vērtību, ir līzinga netiešā procentu likme, ja to iespējams noteikt. Ja to nav iespējams noteikt, tiek izmantota līzinga ņēmēja pašreizējā aizņemšanās likme.

 Līzinga netiešā procentu likme ir diskonta likme , kuras rezultātā kopējā minimālo līzinga maksājumu pašreizējā vērtība plus negarantētā atlikusī vērtība ir vienlīdzīga ar līzingā nodotā līdzekļa patieso vērtību līzinga uzsākšanas brīdi.

 Līzinga ņēmēja pašreizējā aizņemšanās procentu likme ir procentu likme , kura līzinga ņēmējam rastos, ja tas aizņemtos līdzekļus , kuri nepieciešamišī pamatlīdzekļa iegādei uz līdzīgu termiņu un līdzīgām garantijām līzinga uzsākšanas brīdī.

 Sākotnējās tiešās izmaksas, kā piemēram, līzinga līguma sagatavošanas un nodrošināšanas izmaksas, konkrētam finansu līzingam tiek iekļautas līzingā ņemtā līdzekļa izmaksā.

 Finansu līzinga rezultātā katrā pārskata periodā veidojas nolietojuma izdevumi līdzeklim, kā arī finansu izdevumi. Līzingā ņemto un nomniekam piederošo līdzekļu nolietojuma politikai jābūt saskaņotai. Pamatlīdzeklis tiek pilnībā amortizēts īsākajā no

            -līzinga termiņiem;
-lietderīgās izmantošanas laika (ja nav pietiekams drošības , ka  līzinga ņēmējs līdz līzinga termiņa beigām iegūs īpašuma tiesības).

               Lietderīgais izmantošanas laiks ir paredzamais atlikušais periods sākot no līzinga termiņa sākuma, kura laikā uzņēmums paredz patērēt līdzekļa saimnieciskos labumus. Līzinga termiņš nenosaka robežu šim laikam.

               Nomas maksājumi tiek sadalīti starp finansu maksājumiem un nedzēstās saistības samazināšanu. Finansu maksājums tiek aprēķināts tā, lai rastos pastāvīga periodiska procentu likme par atlikušo nedzēsto saistību katrā pārskata periodā.

3.2.Līzinga devēja finansu līzinga iegrāmatojums.

 Iekārta , kas tiek izdota finansu līzingā , bilancē jāatspoguļo kā debitoru parādu par to summu, kas vienāda ar tīro ieguldījumu līzingā, nevis kā pamatlīdzekli.

 Tīrais ieguldījums līzingā ir bruto ieguldījums līzingā mīnus nenopelnītie finansu ienākumi.

 Bruto ieguldījums līzingā ir kopējie diskontētie minimālie līzinga maksājumi plus jebkura negarantētā atlikuma vērtība, kas uzkrājas līzinga devējam.

 Negarantētā atlikusī vērtība ir tā daļa no atlikuma vērtības :

            -kuras realizācija līzinga devējam nav nodrošināta;
            -kuru garantējusi tikai puse, kas saistīta ar līzinga devēju.

 Nerealizētie finansu ienākumi ir starpība starp līzinga devēja bruto ieguldījumu līzingā un tā pašreizējo vērtību diskontējot ar līzinga netiešo procentu likmi.

 Saņemtie līzinga maksājumi samazina bruto ieguldījuma līzingā pamatsummu  un nenopelnītos finansu ienākumus.

 Finansu ienākumi sistemātiski un racionāli tiek sadalīti līzinga termiņa laikā , balstoties uz modeli, kas parāda konstantu periodisku atdevi līzinga devēja nedzēstajam neto ieguldījumam līzingā.

Līzinga devējs atklāj par finansu līzingu šādu informāciju:

q  tīrā uzskaites vērtība bilances datumā katrai pamatlīdzekļu šķirai;
q  saskaņojums starp kopējiem minimālajiem līzinga maksājumiem bilances datumā un to pašreizējo vērtību. Papildus tam, kopējie minimālie līzinga maksājumi bilances datumā un to pašreizējā vērtība katrā no sekojošiem periodiem:
-ne vēlāk par vienu gadu;
-vēlāk par vienu gadu un ne vēlāk kā par pieciem gadiem;
vēlāk kā par pieciem gadiem;

q  nosacījuma nomas maksas atzītas ienākumos šajā periodā;
q  kopējie nākotnes minimālie apakšnomas maksājumi, kurus paredzams saņemt saskaņā ar neatsaucamo apakšnomu bilances datumā ;
q  vispārējs līzinga ņēmēja būtisko līzinga līguma nosacījuma raksturojums, t.sk.
-bāze nosacījumu nomas maksas maksājumu noteikšanai;
-atjaunošanas vai atpirkšanas izvēļu un ekskalācijas pantu pastāvēšana un nosacījumi;
q  ierobežojumi, kas izriet no līzinga līgumiem , kā piemēram, attiecībā uz dividendēm, papildus parādu un tālāko līzingu.

3.3.Līzinga devēja -ražotāju vai dīleru finansu līzings.

Ja līzinga devējs ir ražotājs vai dīleris , līzinga rezultātā rodas divu veidu ienākumi:

            -peļņa vai zaudējums, kas līdzinās peļņai vai zaudējumam no tūlītējās pārdošanas, atspoguļojot jebkādas pielietotās apjoma vai tirdzniecības atlaides;
            -procentu ienākumi līzinga termiņa laikā.

Pārdošanas ieņēmumus iegrāmato pēc zemākās no

                        -līdzekļa patiesās vērtības;
                        -minimālo līzinga maksājumu diskontētās pašreizējās vērtības , ko aprēķina ar attiecīgu tirgus procentu likmi.

Pārdošanas izmaksas ir līzingā izdotā īpašuma izmaksa vai uzskaites vērtība , ja tā atšķiras , mīnus jebkuras negarantētās atlikušās vērtības diskontētā pašreizējā vērtība. Atšķirība starp pārdošanas vērtību un pārdošanas izmaksām ir pārdošanas peļņa.

Ja tiek uzrādītas mākslīgi zemas procentu likmes, kas parasti ir veids, kā tiek pievilināti klienti, pārdošanas peļņa nedrīkst būt augstāka par to, kāda tā būtu izmantojot tirgus procentu likmi.

Sākotnējās tiešās izmaksas jāatzīst kā izdevumus līzinga uzsākšanas brīdī, jo tās pamatā attiecas uz pārdošanas peļņas iegūšanu.

Pārdošanas tipa finansu līzinga gadījumā tiek uzskaitīti ražotāja vai dīlera pārdošanas ieņēmumi, pārdoto preču izmaksa un bruto peļņa vai zaudējums. Tas , vai atlikusī vērtība ir garantēta vai negarantēta, ietekmē aprēķinus.




















4.Līzinga kārtībā nomāto pamatlīdzekļu uzskaite.

Šāda pamatlīdzekļu nomāšana var notikt divejādi: ar izpirkšanas tiesībām un bez izpirkšanas tiesībām.

·         Ja pamatlīdzekļi nomāti ar izpirkšanas tiesībām –pēc tā sauktā finansu līzinga, tie uzskaitāmi īpašā analītiskā konta pamatlīdzekļos:

-kreditējot kontā 5540 “Norēķini par parādiem citiem uzņēmumiem” īpašu analītisku iznomātāja kontu, piem. K 5541.

Iznomātā pamatlīdzekļa vērtību nomas līgumā norāda iznomātājs.

 Uzskaite grāmatvedībā notiek pēc šādas kārtības:

4.1.Nomātā pamatlīdzekļa vērtību sadala vienādās daļās visā nomas līguma laikā un ik gadus nomaksā vienā gadā atmaksājamo daļu, debetējot iznomātāja kontu (piem., D5541) un kreditējot attiecīgo naudas līdzekļu kontu (piem., K2620).

4.2.Par šo pašu summu aprēķina pamatlīdzekļa nolietojumu, debetējot kontu
D 7420 “Pamatlīdzekļu nolietojums” un kreditējot kontu K 1290 “Pamatlīdzekļu nolietojums”, abos kontos izveidojot īpašu iedaļu “Nomāto pamatlīdzekļu nolietojums”, piem. K 1291 un D 7421.

4.3.Nomas līgumam beidzoties, kontu D 1291 debetē par nomātā pamatlīdzekļa nolietojuma uzkrāto summu  un kreditē uz attiecīgo pamatlīdzekļu kontu , K 1231, un pamatlīdzekļa daļā paliks tā nomātā pamatlīdzekļa vērtība , kas paredzēta izpirkšanai.

4.4. Ikgadējā nomas procentu maksa grāmatojama konta D 7550 “Pārējie saimnieciskās darbības izdevumi” debetā, īpašā iedaļā “Pamatlīdzekļu nomas maksa”, kreditējot kontā K 5540 analītisko kontu norēķiniem ar iznomātāju.

Šādu pamatlīdzekļu izpirkšanu grāmato tāpat kā jebkuru citu lietotu pamatlīdzekļu pirkšanas operāciju.

·         Ja pamatlīdzekļu objekts nomāts bez izpirkšanas tiesībām, tā sauktajā operatīvajā līzinga kārtībā, tad nomātais objekts jāuzskaita nevis bilancē, bet gan īpašā ārpusbilances kontā. Norēķini par nomu grāmatojami līdzīgi kā par nomu ar izpirkšanas tiesībām.









              Noma ar izpirkuma tiesībām nodokļu aprēķināšanas vajadzībām tiek uzskatīta par finansu līzinga operāciju, ja tiek izpildīti vismaz divi no sekojošiem kritērijiem:

-          īpašuma tiesības tiek nodotas līzinga saņēmējam pēc nomas līguma izbeigšanās;

-          līzinga ņēmējam ir tiesības iegādāties aktīvu (līzinga objektu) par cenām, kas ir ievērojami zemākas par tirgus vērtību;

-          nomas termiņam jābūt 75 %un vairāk no aktīva (līzinga objekta) ekonomiskās kalpošanas laika;

-          pieņemtā (diskontētā) vērtība nomas maksājumiem ir 90 % vai vairāk no līzinga objekta tirgus vērtības.

 Pietiek izpildīt divus no šiem kritērijiem , lai saimniecisko darījumu uzskaitītu par aktīvu pārdošanas līzinga ņēmējam, bet līzinga devējs būtu vienlaicīgi aktīvu pārdevējs un finansu (līzinga) kompānija. Ja tiek izpildīti minētie nosacījumi, līzinga devējs noraksta (amortizē)objekta izmaksas vērtību saskaņā ar abpusēji apstiprināto maksājumu grafiku. Līzinga devējs pēc tam, kad objektu ir nodevis līzinga ņēmējam, peļņas un zaudējumu aprēķinā neuzrāda norakstīto (amortizēto) objekta vērtību.

Saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 7.novembra noteikumu Nr.339 “Noteikumi par uzņēmumu grāmatvedības kārtošanu un organizāciju 16.pantu, uzņēmuma saimnieciskie darījumi jāiegrāmato un jāuzrāda finansu pārskatos, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.

Ievērojot Finansu ministrijas 1994.gada 30.maija norādījumu Nr.02-5/357 “Norādījumi par pamatlīdzekļu un to nolietojuma (amortizācijas) uzskaiti “ 2.nodaļas 2.2.punkta nosacījumus , nomātos pamatlīdzekļus, uz kuriem uzņēmumam ir nomas līgumā paredzētas tiesības, īpaši noteiktos apstākļos nomnieks uzskaita līdzīgi pašu īpašumā esošiem pamatlīdzekļiem, (ja noslēgtais līgums paredz visu risku un visu iespējamo ieguvumu sakarā ar pamatlīdzekļu īpašuma tiesībām nodošanu nomniekam līgumā noteiktā ilgā laika periodā, kuram beidzoties, nomnieks var iegūt nomātos pamatlīdzekļus savā īpašumā).

Savukārt likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli “ II nodaļas 13.panta 7.daļa paredz, ja pamatlīdzekļi ir nomāti ar izpirkuma tiesībām, to nolietojuma, rekonstrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas izmaksas noraksta tā, it kā pamatlīdzekļi būtu nomnieka īpašums.








Izmantotā literatūra.

             
              1.Starptautiskais grāmatvedības Standarts Nr.17.

              2. LR grāmatvedību reglamentējošie akti.

              3.J.Benze.”Finansu grāmatvedība”, auditorfirma “Grāmatvedis”, Rīga, 1997.,102-105.lpp.

              4.Latvijas Ekonomists 6 (42) 1998. Vēlreiz par līzinga būtību. 45-46 lpp.

              5. Grāmatvedības kursu nepublicētie materiāli.








































Mašīnas iegrāmatojums praksē.

Tab.nr.1.
Datums
Konts
Grāmatojums
 (DEM)
Kurss
DEM
/LVL
 (LVL)
Kopsumma LVL
Piezīme
1
2
3
4
5
6
7
8
5.05.98
Iegrāmato mašīnu ar PVN
1241/
5541


9850,0


5.06.98
-Izpirkuma maksa ar PVN
-iegrāmato komisijas maksu
-iegrāmato
kursu starpību

5541/
2620

7750/
2620

8250/
2620

7492,49


501,84
0,337


0,337
2525,0


169,12





2694,12





2712,96-2694,12
=18,84
6.07.98
-Izpirkuma maksa ar PVN
-iegrāmato % maksāj-

-iegrāmato
kursu starpību

5541/
2620

7551/
2620

8250/
2620

334,49


247,0
0,331


0,331
110,72


81,76





192,48





194,98-192,48
=2,50
7.08.98
-Izpirkuma maksa ar PVN
-iegrāmato % maksu

-iegrāmato
kursu starpību

5541/
2620

7551/
2620

8250/
2620

336,01


215,48
0,339


0,339
124,08


73,05





197,13





198,51-197,13
=1,38
4,09.98
-Izpirkuma maksa ar PVN
-iegrāmato % maksu

-iegrāmato
kursu starpību
-aprēķina nolietoj.pa ceturksni
5541/
2620

7551/
2620

8250/
2620


7420/1290
369,62


211,87
0,339


0,339
125,30


71,82





197,12





328,33





197,33-197,12
=0,20
2.10.98
-Izpirkuma maksa ar PVN
-iegrāmato %maksu

-iegrāmato
kursu starpību

5541/
2620

7551/
2620

8250/
2620

379,97


201,51
0,349


0,349
132,61


70,33





202,94





204,97-202,94
=2,03
4,11.98
-Izpirkuma maksa ar PVN
-iegrāmato %maksu

-iegrāmato
kursu starpību

5541/
2620

7551/
2620

8250/
2620

377,0


204,49
0,343


0,343
129,31


70,14





199,45





199,45-199,45
=0
7.12.98









-Izpirkuma maksa ar PVN
-iegrāmato % maksu

-iegrāmato
kursu starpību
-aprēķ.nolietoj.pa ceturksni
5541/
2620

7551/
2620

8250/
2620


7420/
1290
387.19


194.29
0,343


0,343
132.81


66,64





199,45





492,51





199,45-199,45
=0













Secinājumi un priekšlikumi.


  Finansu līzings dod iespēju lietot līzinga objektu , pakāpeniski atmaksājot aizņēmumu. Kad visi maksājumi veikti, līzinga objekts pāriet  līzinga ņēmēja rīcībā.


Finansējuma priekšrocības ir šādas:

1.Lietojiet tagad- maksājiet rītdien! Ikmēneša maksājumi ļauj lietot līzinga objektu , norēķinoties par to pakāpeniski.

2.Nav nepieciešama papildus garantija. Līzinga objekts pats kalpo par ķīlu.

3.Līzinga nosacījumi (pirmā iemaksa , termiņš u.tml.) var tikt piemēroti  konkrētajām klienta iespējām un vēlmēm.

4.Iespēja plānot izdevumus un ieņēmumus.


































              5.Automašīnas līzings SIA “X”.

              SIA “X” tika nolemts iegādāt vieglo automašīnu finansu līzinga kārtībā.

Tāpēc vispirms tika izvēlēts piemērots mašīnas modelis “Lauva auto” un atrasts līzinga devējs “Hoipank lizings”. No SIA “X” tika sagatavota dokumentu pakate, t.sk.gada bilance un iesniegta līzinga devējam “Hoipank līzings”. Līzinga devējs, izskatot SIA “X” ienākumus,  nolēma ļaut iegādāt auto uz finansu līzinga šādiem noteikumiem:

-procentu likme                     13,5 % gadā,
-pirmā iemaksa                      25 % no pārdošanas cenas,
-līguma komisijas maksa       2% no galējās pārdošanas cenas + 18 % PVN
-līzinga līgums                       48 mēneši
-pēdējā maksājuma datums   10.06.1998.

              1998.gada maijā tika noslēgts automašīnas pirkuma līgums.

1998.gada jūnijā tika noslēgts finansu līzinga līgums ar līzinga devēju “Hoipank lizings” un veikta pirmā izpirkuma un komisijas maksa.

1998. gada 3. jūlijā tika saņemta SIA”X”  automašīna nomas lietošanā ar izpirkumu.

1998.gada jūlija- decembra mēnešos tika regulāri pārskaitīts līzinga devējam no SIA “X” konta automašīnas izpirkuma maksa un procentu maksa.


















Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru