Muitas
nodoklis ir viens no instrumentiem, ar kuru palīdzību valsts var regulēt
tautsaimniecību kopumā, sekmējot nozaru attīstību, papildinot valsts budžetu.
Latvijas
muitas darbību definē divi svarīgi likumdošanas akti:
·
Likums par muitas nodokli
(tarifiem)
·
LR muitas likums,
kuri
nosaka pietiekamu juridisko pamatu muitas darbībai un muitas nodokļa
iekasēšanai no precēm, kuras ir šķērsojušas LR robežu.
Kārtību,
kādā Latvijas Republikas muitas teritorijā preces un citus priekšmetus apliek
ar muitas nodokli, piemērojot muitas tarifos norādītās muitas nodokļa likmes,
nosaka likums “Par muitas nodokļiem(tarifi)”.
Muitas nodokli
noteiktā kārtībā saskaņā ar šo likumu valsts budžetā iemaksā fiziskās un
juridiskās personas, kas ieved Latvijas Republikā vai izved no tās preces vai
citus priekšmetus. Maksājumi jāizdara bezskaidras naudas norēķina veidā, bet
fiziskajām personām atļauts maksājumus kārtot arī skaidrā naudā.
Muitas nodokli nosaka,
pamatojoties uz:
1) preču vai citu priekšmetu muitas vērtību;
2) muitas tarifiem, kas balstās uz preču aprakstīšanas un kodēšanas
harmonizēto sistēmu un kombinēto nomenklatūru;
3) šajā likumā un starptautiskajos līgumos paredzētajiem preču un citu
priekšmetu izcelsmes noteikumiem.
Preces un citus priekšmetus
klasificē pēc:
1)
Muitas tarifi piemērojami precēm un citiem priekšmetiem, kas tiek pārvietoti
pāri Latvijas Republikas robežai, ja šīs preces un citi priekšmeti tiek aplikti
ar muitas nodokli, kā arī ja tie atbilst attiecīgajam preces vai citu
priekšmetu kodam saskaņā ar preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto
sistēmu un kombinēto nomenklatūru.
2)
Precēm un citiem priekšmetiem, kuru kodu deklarēšana pēc preču aprakstīšanas un
kodēšanas harmonizētās sistēmas un kombinētās nomenklatūras saskaņā ar Valsts
ieņēmumu dienesta instrukciju varētu prasīt nesamērīgi daudz darba un lielus
izdevumus, var uz deklarētāja lūguma pamata piemērot tādus kodus, kuriem muitas
tarifos atbilst augstākā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa likme.
3)
Tranzītpārvadājumos muitas iestādes var atļaut deklarētājam vienkāršotu preču
un citu priekšmetu kodu deklarēšanu, bet nedrīkst atļaut vienkāršoti deklarēt
tādas tranzītkravas, kurās ir preces un citi priekšmeti, kas Latvijas Republikā
tiek aplikti ar akcīzes nodokli, kā arī preces un citi priekšmeti, kuru
importam Latvijas Republikā nepieciešamas speciālas uzņēmējdarbības atļaujas
(licences). Vienkāršotā deklarēšana attiecas tikai uz preču un citu priekšmetu
kodu atbilstoši preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajai sistēmai un
kombinētajai nomenklatūrai.
4)
Ja, klasificējot preces, rodas domstarpības, izmantojamas preču aprakstīšanas
un kodēšanas harmonizētās sistēmas un Eiropas savienības kombinētās
nomenklatūras spēkā esošās versijas oficiālie izdevumi.
5)
Finansu ministrija nodrošina iespēju ieinteresētajām personām bez maksas
iepazīties ar preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas un Eiropas
savienības kombinētās nomenklatūras spēkā esošās versijas oficiālo izdevumu.
Ievedmuitas un izvedmuitas
nodokļu likmes:
1)
Ievedmuitas un izvedmuitas nodokļu likmes nosaka procentos no preču un citu
priekšmetu muitas vērtības vai latos atbilstoši preču un citu priekšmetu
mērvienībai.
2)
Vienai un tai pašai precei un vienam un tam pašam priekšmetam var noteikt
dažādas (sezonas) muitas nodokļa likmes, norādot muitas tarifos to darbības
laiku.
Ievedmuitas un izvedmuitas nodokļu likmju iedalījums
Ievedmuitas
un izvedmuitas nodokļu likmes iedala šādi:
1)
pamatlikme;
2)
likme, kas piemērojama tirdzniecībā ar valstīm, ar kurām Latvijai ir spēkā
vislielākās labvēlības režīms (MFN likme);
3)
likme, kas piemērojama tirdzniecībā ar valstīm, ar kurām Latvijai ir spēkā
brīvās tirdzniecības režīms;
4)
likme, kas piemērojama tirdzniecībā ar valstīm, kurām Latvija piešķīrusi
tirdzniecības atvieglojumus.
Imports par dempinga cenām - preču ievešana Latvijas Republikas teritorijā par cenām, kas ir
būtiski zemākas nekā identisku vai vienveidīgu preču ārējā tirgus cenas šajā
pašā laikā. Šāds ievedums nodara vai var nodarīt zaudējumus identisku vai
vienveidīgu preču vietējiem ražotājiem vai kavē identisku vai vienveidīgu preču
ražošanas organizēšanu vai paplašināšanu Latvijas Republikā.
Subsidētais imports – tādu preču ievešana Latvijas Republikas muitas teritorijā, kuru
ražošanā un eksportā tieši vai netieši izmantota subsīdija. Šāds ievedums
nodara vai var nodarīt zaudējumus identisku vai vienveidīgu preču vietējiem
ražotājiem vai kavē identisku vai vienveidīgu preču ražošanas organizēšanu vai
paplašināšanu Latvijas Republikā.
Subsīdiju raksturojums
Subsīdijas:
1)
valsts valdības vai jebkuras valdības institūcijas (turpmāk - valsts)
finansiāla palīdzība, kad:
·
valsts tieši pārskaita līdzekļus
eksportējamo preču ražošanas vai eksporta attīstībai vai uzņemas garantijas
saistības attiecībā uz to;
·
netiek piemērots vai aprēķināts
valsts nodoklis (nodeva), kuram citādi vajadzētu tikt iekasētam vai arī kurš
tiek iekasēts, eksportējot preces uz kādu citu valsti. Ja šāda nodokļa
(nodevas) atlaide nepārsniedz nodokli, ko iekasē par iekšējā tirgus patēriņam
ražotām precēm, šāda atlaide netiek uzskatīta par subsīdiju;
·
valsts preču piegādes vai
pakalpojumus nodrošina ar citādiem noteikumiem nekā esošā infrastruktūra vai
arī preces iepērk ar atvieglotiem noteikumiem;
·
valsts finansē, pilnvaro vai ieceļ
fizisko vai juridisko personu veikt vienu vai vairākas "a",
"b" un "c" apakšpunktā minētās funkcijas, kuras parasti
veic pati valsts un kuras neietilpst iepriekšminētās fiziskās vai juridiskās
personas kompetencē;
2)
jebkura veida atbalsts attiecībā uz eksportēto preču cenu vai ievedēja
ienākumiem.
Gadījumi, kad rodas vai var
rasties materiāli zaudējumi vietējiem ražotājiem:
v tiek traucēta vai var tikt traucēta kādas tautsaimniecības nozares vai
kāda atsevišķa tās sektora attīstība vai reorganizācija;
v kādā tautsaimniecības nozarē vai kādā atsevišķā tās sektorā tiek radīti
vai var tikt radīti stipri traucējumi vai grūtības, kas var izraisīt
saimnieciskā vai sociālā stāvokļa ievērojamu pasliktināšanos;
v kādai tautsaimniecības nozarei vai kādam atsevišķam tās sektoram tiek
radīti vai var tikt radīti ievērojami zaudējumi.
Iekšējo tirgu regulējošie
pasākumi:
Ja
preču un citu priekšmetu intensīva importa vai eksporta rezultātā rodas vai var
rasties materiāli zaudējumi šādu vai līdzīgu preču un citu priekšmetu vietējiem
ražotājiem, Ministru kabinets var uz laiku, kas nepieciešams minēto interešu
aizsardzībai, ieviest:
1)
antidempingu;
2)
kompensācijas mehānismu.
Finansu
ministrijas izveidota komisija, pamatojoties uz Latvijas Republikas vai
ārvalstu ieinteresēto fizisko vai juridisko personu pamatotu iesniegumu vai arī
pēc savas iniciatīvas un, ja nepieciešams, saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta
veiktas pārbaudes rezultātiem, dod atzinumu un iesniedz Ministru kabinetam
priekšlikumus par antidempinga vai kompensācijas mehānisma noteikto maksājumu
piemērošanu, ja tiek konstatēts, ka Latvijas Republikas teritorijā ievestas
preces par dempinga cenām vai arī to ražošanā vai eksportā tieši vai netieši
izmantotas subsīdijas un tā rezultātā rodas vai var rasties materiāli zaudējumi
vietējiem ražotājiem. Pārbaude ir jāveic četru mēnešu laikā no iesnieguma
saņemšanas brīža. Ja ir nepieciešama papildu pārbaude, Finansu ministrija var
pagarināt pārbaudes laiku līdz vienam gadam. Iesniegumā ir jāiekļauj
informācija, kas pamato apgalvojumu, ka attiecīgā ražotne Latvijas Republikā ir
cietusi zaudējumus tāpēc, ka Latvijas Republikas teritorijā ievestas preces par
dempinga cenām vai arī ievesto preču ražošanā vai eksportā tieši vai netieši
izmantotas subsīdijas. Iesniegumu var iesniegt sešu mēnešu laikā no dienas, kad
iepriekšminētās preces ir ievestas Latvijas Republikas teritorijā. Finansu
ministrija saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu un apstiprinātajiem noteikumiem
veic nepieciešamos pasākumus iepriekšminēto maksājumu piemērošanai.
Antidempinga
maksājums nedrīkst pārsniegt identiskas vai vienveidīgas preces ārējā tirgus
cenas un importējamās preces vērtības starpību. Ja eksportētājvalsts (valstu
ekonomiskās savienības) tirgu nevar uzskatīt par pieņemamu ārējā tirgus cenas
noteikšanai vai šis tirgus neatspoguļo salīdzināmās cenas, importēto preču
vērtība tiek salīdzināta ar cenu, par kādu šīs preces tiek eksportētas uz kādu
trešo valsti, vai arī ar šo preču ražošanas izmaksām. Kompensācijas maksājums
nedrīkst pārsniegt konstatētās subsīdijas apmēru. Ja tiek konstatēts, ka
konkrētajā gadījumā apstākļi, kuru dēļ tika noteikti antidempinga vai
kompensācijas maksājumi, ir mainījušies vai vairs nepastāv, Ministru kabinets
pēc Finansu ministrijas izveidotās komisijas ierosinājuma var attiecīgi grozīt
vai atcelt iepriekšminētos maksājumus. Ja ar antidempinga vai kompensācijas
maksājumu aplikto preču ievedējs var dokumentāri pierādīt, ka uzliktais
maksājums ir nepamatots, pēc ievedēja lūguma Finansu ministrija nosaka
pārmaksāto summu, kas ir atmaksājama ievedējam no valsts budžeta.
Iepriekšminētais lūgums jāiesniedz ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc
antidempinga vai kompensācijas maksājuma apjoma noteikšanas. Pārbaude sakarā ar
dempinga vai subsidēta importa izmantošanu tiek pārtraukta, ja zaudējumus
sakarā ar dempingu vai subsidēto importu nevar pierādīt. Pārbaudi var pārtraukt
tad, ja eksportētājs piedāvā Finansu ministrijai veikt pieņemamus pasākumus
dempinga vai subsidētā importa rezultātā nodarīto zaudējumu novēršanai vai arī
ja eksportētājvalsts vai eksportētājs piedāvā pieņemamus pasākumus eksporta
subsīdiju vai šo subsīdiju rezultātā nodarīto zaudējumu novēršanai, kā arī tad,
ja cenas tiek būtiski mainītas vai arī šāds eksports tiek pārtraukts.
Pārtraukto pārbaudi var atjaunot, ja minētie pasākumi netiek veikti vai arī
minētie zaudējumi netiek novērsti. Pēc ieinteresētās personas pamatota lūguma
var ierosināt atkārtotu pārbaudi un noteiktos antidempinga vai kompensācijas
maksājumus var pārskatīt. Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar attiecīgiem
starptautiskiem līgumiem var pieprasīt eksportētājam vai atsevišķos gadījumos -
attiecīgai eksportētājvalsts institūcijai pārbaudei nepieciešamo informāciju.
Ja pēc pamatota lūguma informācija tomēr netiek sniegta, var veikt iekšējā
tirgus aizsardzībai nepieciešamos pasākumus, nosakot attiecīgus kompensācijas
maksājumus. Ministru kabineta lēmumi par antidempinga vai kompensācijas
mehānisma noteikto maksājumu piemērošanu, to apjomu un piemērošanas termiņu, kā
arī termiņa pagarināšanu vai atcelšanu tiek publicēti "Latvijas
Vēstnesī". Kārtību, kādā piemērojami antidempinga un kompensācijas
mehānisma noteiktie maksājumi, nosaka Finansu ministrijas izdota instrukcija.
Nodokļu likmes:
Ievedmuitas nodoklis – nodokļa bāze ir preču imports.
v Pamatlikme:
1%, 2%,
3%, 5%, 6%, 10%, 20%, 25%, 30%, 35%, 40%, 50%, 55%, 75%; Ls0.03, Ls0.1, Ls0.12,
Ls2.5, Ls7.8.
v Vislielākās labvēlības režīma:
0.5%,
1%, 1.5%, 3%, 5%, 6,7%, 7%, 7,5%, 9%, 10%, 10,7%, 12%, 12,5%, 13%, 13,1%, 15%,
20%, 24%, 25%, 30%, 35%, 36%, 37,5%, 40,5%, 41,6%, 43%, 45%, 50%, 55%, 87,8%
Ls0.03, Ls0.1, Ls0.12.
v Brīvās tirdzniecības režīma
Atbrīvojumi
no aplikšanas ar nodokli
·
Piens zīdaiņiem hermētiskā
iesaiņojumā;
·
Spraudeņi bez saknēm, izņemot
vīnkokus;
·
Tabletes pret kakla iekaisumu un
pilieni pret klepu;
·
Izstrādājumi mazbērnu uzturam;
·
Vafeļu konusi saldējuma masas
pildīšanai;
·
Minerālūdeņi un gāzētie ūdeņi;
·
Vīns, izņemot dzirkstošo;
·
Neapstrādāta, homogenizēta vai
atjaunota tabaka;
·
Smirģelis, dabiskais korunds,
dabiskais granāts un pārējie dabiskie abrazīvie materiāli;
·
Minerālais kurināmais,
minerāleļļas un to pārtvaices produkti; bitumenvielas; minerālvaski;
·
Hlors; alumīnija sulfāts;
dārgmetāli koloidālā stāvoklī; noteikta vai nenoteikta ķīmiska sastāva
dārgmetālu organiskie un neorganiskie savienojumi; dārgmetālu amalgamas;
·
Dietilamīns un tā sāļi;
·
Provitamīni, vitamīni un hormoni;
·
Dabiskie vai sintezētie glikozīdi
un augu alkaloīdi un to sāļi, ēteri, esteri un pārējie atvasinājumi;
·
Ķīmiski tīrie cukuri;
antibiotikas;
·
Farmācijas produkti;
·
Pigmenti un uz to pamata
izgatavotie preparāti;
·
Mutes dobuma vai zobu higiēnas
līdzekļi;
·
Gatavās sprāgstvielas; bikforda
auklas; detonējošās auklas; aizdedzinošās vai detonējošās kapseles; degļi;
elektrodetonatori;
·
Eksponētas un attīstītas
kinofilmas ar skaņas celiņu vai bez tā, vai kas sastāv tikai no skaņas celiņa;
·
Dezinficējošie līdzekļi;
·
Polietilēns; polipropilēns;
poliakrilamīds; epoksīdsveķi; poliamīds; amīnsveķi; plastmasas trauki, knupīši,
higiēnas priekšmeti bērniem līdz 3 gadu vecumam;
·
Gumijas higiēniskie vai
farmaceitiskie izstrādājumi; ķirurģiskie cimdi;
·
Izstrādājumi no ādas, ko izmanto
mašīnās utml.; izstrādājumi no zarnām, pūšļiem vai cīpslām;
·
Mākslīgās kažokādas un to
izstrādājumi;
·
Neapstrādāti kokmateriāli;
·
Vārdnīcas, enciklopēdijas u.c.;
periodiskie izdevumi;
·
Audumi no dabiskā zīda vai zīda
atlikām;
·
Dzija no smalkiem vai rupjiem
dzīvnieku matiem; aparātdzijas un ķemmdzijas audumi;
·
Kokvilnas šķiedras; šujamie diegi;
·
Paklāji un pārējās tekstila
grīdsegas;
·
Apavi ar gumijas vai plastmasas
virsu;
·
Slēpošanas apavi un snovborda
zābaki; tenisa, basketbola, vingrošanas apavi;
·
Apavu daļas;
·
Aizsargājošās galvassegas;
·
Ripzāģu plātnes ar tērauda
darbdaļu; metālzāģu taisnās plātnes; urbšanas instrumenti; maināmie instrumenti
rokas darbarīkiem vai darbgaldiem; naži un asmeņi mehāniskām ierīcēm; plāksnes,
stienīši, uzgaļi u.c. no metālkeramikas; bārdas naži;
·
Metāla plauktiņi, pakaramie utml.;
·
Kodolreaktori, katli, iekārtas un
mehāniskās ierīces; to daļas;
·
Elektromehāniskās mājsaimniecības
mašīnas, ar iebūvētu elektromotoru; elektriskie skuvekļi, matu griešanas
mašīnas un atmatošanas ierīces, ar iebūvētu elektromotoru; telekomunikācijās
izmantojamie mikrofoni; telefona līniju klausules; magnētiskās lentes un diski;
videoprojektori; elektroniskās integrālās shēmas un mikroshēmas;
·
Traktori; vieglie automobiļi; ar
palīgmotoru aprīkoti motocikli un velosipēdi; invalīdu ratiņi; bērnu ratiņi;
·
Kinoaparāti un kinoprojektori;
fotopalielinātāji; fotokopēšanas mašīnas; rasēšanas utml. aprēķinu instrumenti;
medicīnas instrumenti un ierīces; mehanoterapijas aparatūra; ortopēdiskās
palīgierīces; aparatūra, kas balstās uz rentgenstarojumu, alfa, beta vai gamma
starojumu; gāzes, šķidrumu vai elektriskās enerģijas padeves vai ražošanas
skaitītāji;
·
Šaujamieroči, kas paredzēti
sportam, medībām vai mērķī šaušanai; patronas mērķī šaušanai;
·
Mēbeles bērniem līdz 3 gadu
vecumam;
·
Slēpes; piepūšamās bumbas; slidas;
vingrošanas, vieglatlētikas vai fizkultūras rīki un inventārs.
·
Atvieglojumi - Ar muitas nodokli
netiek aplikti
·
Transportlīdzekļi, kuri veic
regulārus kravu, bagāžas un pasažieru starptautiskos pārvadājumus, kā arī
meteriāltehniskās apgādes priekšmeti un aprīkojums, degviela, pārtika un cita
manta, kas nepieciešama šo transportlīdzekļu normālai ekspluatācijai reisa
laikā un starpposmu apstāšanās punktos vai kas nopirkta ārvalstīs
transportlīdzekļu avāriju (bojājumu) likvidēšanai;
·
Materiāltehniskās apgādes
priekšmeti un aprīkojums, degviela, izejvielas rūpnieciskai pārstrādei, pārtika
un cita manta, kuru izved no Latvijas Republikas, lai nodrošinātu Latvijas
Republikai piederošo un Latvijas Republikas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nomāto
(fraktēto) kuģu darbību, kā arī Latvijas Republikā ievedamā šo kuģu jūras zvejā
iegūtā produkcija;
·
Latvijas Republikas un ārvalstu
valūta un vērtspapīri, pases, vīzas, akcīzes nodokļa markas un vēlēšanu
biļeteni;
·
Preces, kuras konfiscētas,
pamatojoties uz tiesas, muitas iestādes vai citu pilnvaroto institūciju lēmumu
(spriedumu); atrastā manta, kas pāriet valsts vai pašvaldības kā atradēja
īpašumā, pamatojoties uz policijas lēmumu vai tiesas lēmumu (spriedumu); pēc
mantošanas tiesībām valsts vai pašvaldības īpašumā pārgājusī manta,
pamatojoties uz tiesas lēmumu (spriedumu) vai mantojuma līgumu; dāvinājumi
valstij vai pašvaldībai, pamatojoties uz dāvinājuma līgumu;
·
Priekšmeti, kurus ieved Latvijas
Republikā vai izved no tās fiziskās un juridiskās personas, kam saskaņā ar
Latvijas Republikas likumdošanas aktiem ir tiesības šādus priekšmetus brīvi
ievest Latvijas Republikā un izvest no tās;
·
Preces un citi priekšmeti, kurus
pārvieto cauri Latvijas Republikas teritorijai tranzītsatiksmē;
·
Preces un citi priekšmeti, kuri
tiek ievesti Latvijas Republikā uzglabāšanai un pārkraušanai muitas noliktavās
vai iekšzemes muitas zonās;
·
Preces un citi priekšmeti, kuri
tiek izvesti no Latvijas Republikas iekšzemes muitas zonām un muitas noliktavām
pāri Latvijas Republikas robežai;
·
Humānās palīdzības sūtījumi un
dāvinājumi – saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem;
·
Mantotā manta un to fizisko
personu sadzīves priekšmeti, kuras pārceļas uz dzīvi Latvijas Republikā vai
izbrauc uz pastāvīgu dzīvesvietu ārvalstīs, kā arī jebkuru fizisko personu
personiskās lietošanas priekšmeti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
·
Priekšmeti, kas paredzēti Latvijas
Republikas oficiālām iestādēm ārvalstīs;
·
Ārvalstu ieguldījumi saskaņā ar
likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā”;
·
Dzīvnieki un bioloģiskās vai
ķīmiskās vielas, kuras paredzētas izmēģinājumiem laboratorijās Labklājības
ministrijas noteiktajā kārtībā;
·
Cilvēku izcelsmes terapeitiskās
vielas, kā arī asinsgrupu un audu noteikšanas reaģenti – Labklājības
ministrijas noteiktajā kārtībā;
·
Specializētie pārtikas produkti,
kuriem uz etiķetes ir norāde, ka šie produkti lietojami līdz trīs gadu vecu
bērnu uzturā;
·
Apbalvojumi vai laimesti, kuri
saņemti starptautiskajos konkursos vai loterijās;
·
Preces un citi priekšmeti, kuri
paredzēti izlietošanai vai patērēšanai izstādēs, gadatirgos vai līdzīgos
pasākumos saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem;
·
Preču un citu priekšmetu paraugi,
kuri ievesti pārbaudes, analīzes un izmēģinājumu mērķiem Ekonomikas ministrijas
noteiktajā kārtībā;
·
Materiāli, kuri paredzēti kara
upuru memoriālu, pieminekļu vai piemiņas vietu izveidošanai un uzturēšanai;
·
Zārki ar cilvēku mirstīgajām
atliekām, bēru urnas un dek1oratīvi apbedīšanas priekšmeti;
·
Grāmatas un cita veida
iespieddarbi, kas paredzēti lietošanai izglītības un zinātnes iestādēs, kā arī
bibliotēkās;
·
Invalīdiem paredzētie automobiļi,
kompensatorās ierīces un citas invalīdiem paredzētās preces saskaņā ar
Labklājības ministrijas apstiprinātu klasifikatoru un Labklājības ministrijas
noteiktajā kārtībā;
·
Masu informācijas līdzekļi saskaņā
ar Ministru kabineta noteikumiem;
·
Dzīvnieki un augi, kuri ierakstīti
1973.gada Vašingtonas konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar
apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām pielikumos un starptautiskajai
tirdzniecībai ar kuriem ir izdoti Vašingtonas konvencijas sekretariāta
apstiprinātas formas importa, eksporta vai reeksporta atļauja;
·
Militāra rakstura preces, kas
paredzētas valsts aizsardzības un drošības nodrošinājumam saskaņā ar Ministru
kabineta noteikumiem;
·
Preces, kuras paredzētas
sportistiem treniņu un sacensību nodrošināšanai;
·
Preces, kas tiek ievestas izmantošanai
uz mākslīgām salām, naftas izpētes un ieguves platformām un citām jūrā
pastāvīgi nostiprinātām ierīcēm un tiek tur patērētas un izmantotas;
·
Enerģētiskie resursi – nafta,
dabas gāze un citi ogļūdeņraži, kas tiek iegūti ar naftu saistītajos darbos
jūrā un no mākslīgajām salām, naftas izpētes un ieguves platformām ievesti
pārējās Latvijas Republikas muitas teritorijā;
·
Preces un citi priekšmeti citos ar
likumiem noteiktajos gadījumos
Izvedmuitas nodoklis – nodokļa bāze ir preču
eksports
v Pamatlikme
10%, 20%, 50%, 100%.
v Vislielākās labvēlības režīma:
10%, 20%, 50%, 100%.
v Brīvās tirdzniecības režīma.
Izņemot:
·
Iespiestas grāmatas, brošūras,
lapiņas un līdzīgus iespiestus izdevumus;
·
Dzelzs atgriezumus un lūžņus;
dzelzs vai tērauda lietņus pārkausēšanai;
Mākslas
darbus, kolekcionēšanas un antikvāros priekšmetus.
Noteikumi par īpašiem muitas kontroles pasākumiem brīvajā zonā
Šie
noteikumi nosaka īpašos muitas kontroles pasākumus, kas tiek veikti brīvajā
zonā.
Brīvās
zonas administrācija ir attiecīgi valsts akciju sabiedrības:
·
"Rīgas tirdzniecības
osta";
·
Ventspils brīvostas licencētas
uzņēmējsabiedrības;
·
Liepājas speciālās ekonomiskās
zonas uzņēmējsabiedrības;
·
Rēzeknes speciālās ekonomiskās
zonas uzņēmējsabiedrības pārvaldes institūcija.
Ievedot
ārvalstu preces no brīvās zonas pārējā muitas teritorijā, uz tām tiek
attiecināts tāds tirdzniecības režīms, kāds ir paredzēts Latvijas Republikas
līgumā ar attiecīgo preču izvedējvalsti.
Ievedot brīvajā zonā
Latvijas preces, kurām ir piemērota muitas procedūra - izvešana uz laiku vai
izvešana pārstrādei -, to statuss nemainās.[1]
Noteikumi par beznodokļu tirdzniecības veikaliem
Beznodokļu tirdzniecības veikals - vieta, kur muitas kontrolē tiek
realizētas preces fiziskajām personām, kuras izbrauc no muitas teritorijas uz
ārvalstīm vai kuras ir tranzīta pasažieri.
Šie
noteikumi nosaka beznodokļu tirdzniecības veikala darbību un kārtību, kādā
izsniedzama atļauja beznodokļu tirdzniecības veikala turēšanai. Beznodokļu
tirdzniecības veikala teritorija ir Latvijas Republikas muitas teritorijas
sastāvdaļa, kas saskaņā ar Muitas likumu ir uzskatāma par muitas kontroles
zonu. Beznodokļu tirdzniecības veikali var tikt izveidoti tikai tajās lidostās
un jūras ostās, kuras Ministru kabinets ir noteicis par Latvijas Republikas
robežkontroles punktiem. Par beznodokļu tirdzniecības veikala turētāju var būt
tikai Latvijas Republikā reģistrēta persona, kas saņēmusi attiecīgu Valsts
ieņēmumu dienesta atļauju un kuras īpašumā vai nomā ir beznodokļu tirdzniecības
veikala telpas.
Beznodokļu
tirdzniecības veikalā aizliegts ievest:
v preces, kuru ievešana Latvijas Republikā vai izvešana no tās ir
aizliegta;
v preces, kuru realizācija Latvijas Republikā ir aizliegta;
v preces, kuras ir pakļautas citu valsts iestāžu kontrolei (ja nav
saņemta attiecīgo iestāžu atļauja);
v preces, kuras sver vairāk par 20 kilogramiem vai kuru izmēri (garums,
platums, augstums) pārsniedz 200 centimetru.
Beznodokļu tirdzniecības veikalā preces fiziskajām personām tiek
pārdotas pēc braukšanas dokumentu (iekāpšanas talona) uzrādīšanas. Beznodokļu
tirdzniecības veikalā par precēm jāmaksā latos. Maksāt var arī ārvalstu valūtā,
ja beznodokļu tirdzniecības veikalā tiek lietoti elektroniskie kases aparāti,
kas nodrošina attiecīgās valūtas pārrēķinu latos.
Alkoholiskajiem
dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un dārgmetālu izstrādājumiem, kurus pārdod
beznodokļu tirdzniecības veikalā, ir jābūt marķētiem ar īpašām markām, uz kurām
ir norāde, ka prece ir paredzēta pārdošanai beznodokļu tirdzniecības veikalā.
Minētajām precēm ir jābūt iepriekš sagatavotām tirdzniecībai beznodokļu
tirdzniecības veikalā. Uz Latvijas Republikā ražoto alkoholisko dzērienu
etiķetēm, tabakas izstrādājumu un dārgmetālu izstrādājumu iesaiņojuma jābūt
informatīvam uzrakstam, kas apliecina, ka minētās preces ir paredzētas
pārdošanai beznodokļu tirdzniecības veikalā. Preču marķējuma un iesaiņojuma
veidu nosaka Valsts ieņēmumu dienests.[2]
Muitas nodokļa iemaksu apjomi
budžetā ir nelieli (apmēram 1%), un to samazināšanās absolūtā izteiksmē gan
1999. gadā, salīdzinot ar 1998. gadu (3,7 milj. latu), gan 2000. gada 1.
ceturksnī pret 1999. gada 1. ceturksni (0,3 milj. latu) kopējo budžeta apjoma izpildi
būtiski neietekmē. Šī nodokļa nozīme mazinās sakarā ar noslēgtajiem
starptautiskajiem līgumiem, muitas tarifu un to atvieglojumu izmaiņām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru