Multinacionālās korporācijas, to darbība

Kristapa Freimaņa

 VA I P 2.1 studenta

referāts Uzņēmējdarbībā

Multinacionālās korporācijas, to darbība

Ievads. Pēdējā laikā presē un citos masu medijos bieži sastopamies ar jēdzienu multinacionālās korporācijas (MNK).  Ko tas nozīmē un kas tad īsti tās ir? Nav vienkāršas un vispārēji atzītas šo uzņēmumu definīcijas. Esošās definīcijas var iedalīt pēc to kritērijiem: Piederība, Tautību sajaukums galvenajā pārvaldē(Nationality mix of headquarter managers), u.c.

        Piederības kritērijs. Uzņēmums ir multinacionāls tikai tad, ja kompānija pieder divu vai vairāku valstu fiziskām vai juridiskām personām, piemēram, Royal Dutch/Shell un Unilever, ko kontrolē briti un holandieši, taču pēc šīs definīcijas tikai retas par multinacionālām uzskatītas korporācijas varētu tikt pie tādām pieskaitītas. Lielākā daļa MNK pieder vienas valsts fiziskām vai juridiskām personām.

         Tautību sajaukums galvenajā pārvaldē struktūrās.  Starptautisks uzņēmums ir MNK, ja tā vadītāji ir dažādu valstu pilsoņi. Parasti vadītāji ir no valsts, kurā atrodas šī uzņēmuma galvenā pārvalde (headquarters). Pašlaik arī pēc šī kritērija maz kompāniju atbilst šim kritērijam.

        Pēc Aiovas Valsts Universitātes profesora E. Kvan Čoi domām (E. Kwan Choi) MNK ir uzņēmums, kas

1.piedalās preču un/vai pakalpojumu ražošanā vairākās valstīs izmantojot savas filiāles;

          2.tieši kontrolē savu filiāļu darbību;

3.izmanto ražošanas, mārketinga, finansu un personāla apgādes stratēģijas, kas pārsniedz valsts robežas;

        Visizplatītākā MNK definīcija ir , ka MNK ir uzņēmums, kas darbojas vairākās valstīs un vairāk kā 25 %  preču un pakalpojumu tiek ražoti ārpus valsts, kurā tas izveidots (country of origin).

        Tieši pēdējā laikā MNK tiek pievērsta pastiprināta uzmanība sakarā ar to ietekmes pieaugumu, dažas valstis ir nokļuvušas daļējā atkarībā no noteiktām MNK, piemēram, Nigērija no Royal Dutch/Shell. Tāpēc es gribētu apskatīt cēloņus, kas ir MNK panākumu pamatā.

        Viens no cēloņiem, ko izmanto praktiski visas MNK ir nodokļu politikas neviendabība dažādās valstīs. Pamatmehānisms šīs neviendabības izmatošanai ir šāds: MNK deklarē savus ienākumus zemu nodokļu valstīs (low tax countries), kaut gan patiesais to ienākums tiek iegūts valstīs ar augstiem nodokļiem (high tax countries), kas parasti ir arī šo kompāniju galvenās pārvaldes atrašanās vieta.

       

             Ng - Galvenās pārvaldes valsts nodokļu likme;

        Nc  - Citas valsts, kurā darbojas MNK nodokļu likme;

Ja Ng  > Nc tad MNK imports no zemu nodokļu valsts tiek novērtēts augstāk, bet eksports uz šo valsti zemāk, tādējādi samazinot uzrādāmo peļņu augstu nodokļu valstīs, un palielinot zemu nodokļu valstīs.

Piemēram MNK, kurš darbojas trijās valstīs:

Vācija (nodokļi = 50 %)

ražošanas izmaksas	$4000
ienākums no pārdošanas	$4000
peļņa	$0
nodokļi	$0

                                    

Honkonga (nodokļi = 15 %)

pirkšanas izmaksas	$4000
ienākums no pārdošanas	$5000
peļņa	$1000
nodokļi	$150

       

ASV (nodokļi = 34%)

pirkšanas izmaksas	$5000
ienākums no pārdošanas	$5000
peļņa	$0
nodokļi	$0

Kopējie nodokļi = $150

Šis piemērs parāda kā MNK var maksāt nodokļus tajā valstī, kurā ir viszemākā nodokļu likme no tām kurās tā darbojas. Nepareiza vērtības noteikšana pārdodot pāri robežām savus produktus savām filiālēm citur ir daudzās valstīs ir nelegāla, taču to ir ļoti grūti pierādīt. ASV Iekšējo Ienākumu Dienests (Internal Revenue Service) vairākkārt ir apvainojis Toyota par to, ka šis uzņēmuma vairākkārt ir pārvērtējis savai ASV filiālei pārdoto kravas automašīnu, vieglo auto un automašīnu rezerves daļu vērtību, taču nekad nav to pierādījis. Tieši Japāņu autofirmu nodokļu apiešanas manevri bija cēlonis ASV īslaicīgam Japānas preču ievešanas aizliegumam 1996. gadā.

        Otra svarīga priekšrocība, ko izmanto MNK ir darbaspēka izmaksu atšķirības dažādās valstīs. Šo priekšrocību pamatā izmanto MNK, kuru produktu ražošanā ir nepieciešami lieli darbaspēka resursi, piemēram, elektroniku ražojošas firmas (IBM, Hitachi, Matsushita u.c.), sporta apģērbus ražojošas firmas (Nike, Reebok) u.c. Samazinot darbaspēka izmaksas var radikāli palielināt ieņēmumus un peļņu. Piemēram, Nike sporta kurpju izmaksas Vjetnamas fabrikās ir $5, taču mazumtirdzniecības cena ir $140.

        Treškārt, dažu MNK lielums ir kļuvis par faktoru, kas ļoti lielā mērā ietekmē dažādu valstu politiku, gan iekšējo, gan ārējo. ASV viens no galvenajiem ārpolitikas baušļiem ir lielo uzņēmumu (ne tikai MNK) interešu ievērošana un cīņa par tām. Piemēram, Irākas krīzes eskalācija un turpināšanās mūsdienās. Protams, nevar noliegt Sadama Huseina personības un darbības ietekmi uz šo konfliktu vismaz tā sākumfāzē, taču šobrīd embargo saglabāšana ir tieši ASV nopelns un ieguvēji ir naftas koncerni, jo Irākā atrodas vienas no lielākajām naftas atradnēm pasaulē un embargo atcelšana nozīmētu daudz lielāku konkurenci naftas tirgū, kas ASV valsts ieņēmumus un kompāniju ieņēmumus varētu diezgan krasi samazināt. MNK ietekmi šeit pierāda tas, ka Pasaules Ekonomikas Forumā, kurā piedalījās 1000 lielāko pasaules uzņēmumu, pamatā MNK pārstāvji un kurš notika 1998. Gada janvāra beigās – februāra sākumā Davosā tika pieņemts lēmums lobēt valdības par ekonomisko sankciju saglabāšanu Irākai. Dažas mazākas un ekonomiski nespēcīgas valstis ir nonākušas noteiktu multinacionālo korporāciju atkarībā, piemēram, Nigērijas valdība un tās iekšpolitiskie lēmumi, kur tiktu skartas Royal Dutch/Shell intereses vienmēr nostāsies tieši Shell, nevis kādā citā pusē, jo 80% no valdības ne pārāk lielā budžeta sastāda tieši Shell maksājumi.

        Ceturtkārt, MNK ir daudz lielākas manevrēšanas iespējas, salīdzinot ar pārējiem uzņēmumiem, ja kādā no valstīm mainās spēles noteikumi – tirgus īpašības MNK var savu darbību pārsviest uz citām valstīm, piemēram varu minēt Kellogs Latvija darbību Ādažos. Tika atvērta Kellogs produkta Corn Flakes ražotne Ādažos, jo bija pietiekoši izdevīgi makroekonomiskie noteikumi, taču augot vidējai algai valstī, daudz izdevīgāk kļuva Kellogs produkciju ievest un ražotne tika slēgta.

Secinājumi:

1.     MNK izmanto to, ka tirgus, kurš it kā skaitās brīvs patiesībā ir sašķelts un tirgus liberalizācijas pakāpes katrā valstī ir dažādas. MNK ir iespējams, kas nav iespējams nacionālajiem (t.i. vienas valsts) uzņēmumiem – izvēlēties to valsti, kur noteiktajai darbībai ir visizdevīgākais tirgus.

2.     MNK šobrīd bieži ir svarīgāki politikas un pasaules vadības aktieri nekā valstu valdības, nerunājot par to pilsoņiem, kuri teorētiski ir šīs valsts varas avots.

3.     Konkurēt ar MNK ir iespējams, nacionālajiem uzņēmumiem konkurēt ar MNK pēc parastām metodēm (kvalitātes palielināšana, cenu samazināšana utt.) praktiski nav iespējams, jo MNK var izvēlēties labāko darbaspēka tirgu ražošanai un labāko noieta tirgu, kā zināms šie tirgi ir apgriezti proporcionāli viens otram un vienā ekonomiskajā sistēmā (valstī) pastāvēt nevar, taču ir iespējams konkurēt, finansējot nevalstiskas vai sabiedriskas organizācijas (NGO), kuras veido kampaņas, parādot tieši MNK darbības melnās puses, t.i. – lēti produkti bieži ir atkarīgi no tā, vai ir vai nav jāmaksā par radīto piesārņojumu, lēti darbaspēka resursi bieži ir saistīti ar necilvēcīgiem darba apstākļiem un bērnu darbaspēka izmantošanu, kā arī, parādot MNK ietekmi tieši politikā un norādot uz MNK kā draudiem demokrātijai.