Latvijā lielākā daļa saimnieciskās darbības ir saistīta ar
ārējo tirdzniecību. Valsts muitas politikas instrumenti ir:
ü nodokļi (muitas nodoklis, akcīzes, pievienotās vērtības, dabas
resursu nodoklis un neieskaitot šos nodokļus ir arī valsts nodevas par muitas
pakalpojumiem, kuras mainās atkarībā no pakalpojuma veida (1 Ls ¸
20 Ls). Nodokļu un nodevu iekasēšana uzticēta muitai;
ü Tirdzniecības principi un tirdzniecības līgumi, muitas tarifi
un citi maksājumi, kas ir Saeimas kompetencē.
Latvijā muitas darbību regulē “Muitas likums”. Muitas lietu
tiešo vadību veic muitas iestādes – Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienības.
Ikdienā uzņēmēji saskaras ar muitu veicot muitas procedūras. Saskaņā ar “Muitas
likumu”[1]
ir 15 muitas procedūru veidi:
1. Preču izlaišana brīvam apgrozījumam (IM-4);
2. Ievešana uz laiku (IM-5);
3. Preču ievešana pārstrādei (IM-5);
4. Preču atpakaļievešana (Reimports, IM-6);
5. Preču ievešana muitas noliktavā (IM-7);
6. Preču ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā;
7. Ievešana pārstrādei;
8. Preču ievešana pārstrādei muitas kontrolē (IM-9);
9. Preču izvešanas procedūra jeb eksports;
10. Preču izvešana pārstrādei;
11. Preču atpakaļ ievešana (Reeksports);;
12. Tranzīts;
13. Preču iznīcināšana;
14. Atteikšanās par labu valstij;
15. Komerciālo transportlīdzekļu apgādāšana.
Par
terminiem:
ü Muitas teritorija[2] Latvijas Republikas muitas teritorija ir visa Latvijas valsts
teritorija. Muitas teritorijas robeža ir muitas robeža;
ü Tirdzniecības politikas pasākumi
– licenzes, kvotas.
Savā
darbā sīkāk apskatīšu muitas procedūru – preču izvešana pārstrādei[3].
Analītiskā
daļa
Analīzei
par pamatu izmantošu piemēru, jo tā tas būs uzskatāmāk un saprotamāk. Situācija
– 1997.gads. Rīga. Ražotājs brūvē alu. Marketings izanalizējot tirgu izsaka
versiju, ka alum būtu lielisks noiets skārda bundžās, bet nav iekārtu, ar kuru
palīdzību sapildīt alu skārda bundžās. Ir divi varianti:
1. iepirkt iekārtas, bet tas ir dārgi, diezgan ilgs laiks
uzstādīšanai un nav 100% garantijas, ka mārketinga prognoze sevi attaisnos;
2. iepildīt alu citā rūpnīcā, kurai ir šādas iekārtas.
Rodas
jautājums - kādi dokumenti nepieciešami, lai varētu veikt šādu operāciju, t.i.,
izvest Latvijā saražoto alu uz Somiju, kur to iepildītu skārda bundžās.
Tātad,
lai veiktu jebkuru muitas procedūru, uzņēmumam jābūt reģistrētam Latvijas
Republikas uzņēmumu reģistrā un muitas iestādē jāuzrāda[4]:
ü Uzņēmuma reģistrācijas apliecība;
ü Uzņēmuma statūti;
ü Nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība;
ü Izziņa no bankas par uzņēmuma bankas rekvizītiem;
ü Pilnvara rīkoties uzņēmējsabiedrības vārdā.
Muitas
procedūras piemērošanai iesniedzamie dokumenti:
ü Preču rēķins (Rēķins);
ü Viens no starptautiskajām prasībām atbilstošiem preču
transporta dokumentiem:
§ Jūras transporta konosaments (Bill of lading);
§ Gaisa transporta dokuments (Air waybill);
§ Starptautiskā preču transporta pavadzīme (CMR);
§ Dzelzceļa transporta dokuments (dzelzceļa pavadzīme);
§ Pasta pārvadājumu pavadzīme.
Procedūra
“Preču izvešana pārstrādei”[5]
ļauj izvest Latvijas preces uz laiku ārpus muitas teritorijas, lai tās
pārstrādātu, un produktus, kas radušies pārstrādes procesa rezultātā, izlaistu
brīvam apgrozījumam Latvijas Republikas muitas teritorijā, piešķirot tiem
muitas maksājumu atvieglojumus. Svarīgākais, ko iegūst ražotājs, ir muitas
maksājumu atvieglojumi, tam nav jāmaksā pilns muitas nodoklis (ievedmuita)
ievedot iepildīto alu atpakaļ Latvijā.
Lai varētu
izmantot muitas maksājumu atvieglojumus pārstrādes produktiem, pirms šīs
procedūras uzsākšanas nepieciešams saņemt atļauju šīs procedūras veikšanai[6].
Atļauju izsniedz 15 dienu laikā teritoriālā muitas iestāde, pamatojoties uz tās
personas iesniegumu, kura uzņemas atbildību par pārstrādes operācijas veikšanu.
Atļauju muitas procedūras piemērošanai izsniedz, ja:
§ Atļaujas saņēmējs ir Latvijas Republikas persona;
§ Muitas iestādēm nodrošināta iespēja noteikt, ka pārstrādes
produkti iegūti pārstrādājot izvestās Latvijas preces. Ir jāveic pietiekami
preču identificēšanas pasākumi;
§ muitas procedūras piemērošana nevar būtiski kaitēt Latvijas
ražotāju ekonomiskajām interesēm.
Atļaujas
derīguma termiņš ir 2 gadi[7].
Tomēr tas nav tik viegli kā pirmjā brīdī šķiet, procedūra ļauj izvest preces uz
laiku gan pārstrādei, gan remontam. Ja pārstrādes operācijas mērķis būtu uz
laiku pārstrādei izvesto preču garantijas remonts, tad tās izlaistu brīvam
apgrozījumam, pilnīgi atbrīvojot no muitas maksājumiem. Atļauju preču izvešanai
remontam var saņemt kontrolpunkta muitas iestādē dienā, kad iesniegts
iesniegums, bet mūsu gadījumā ir jāņem vērā, ka alus tiks izvests, kā
koncentrāts (stiprums 7°), tas tiks papildināts ar ūdeni, pasterizēts un tikai
tad sapildīts bundžās. Sarežģījumi:
1) stiprums virs 5,5° - akcīzes prece[8]
- procedūra jāveic muitas noliktavā, kurai ir atļauts rīkoties ar akcizētajām
precēm. Latvijā nav daudz muitas noliktavas, kuras var rīkoties ar akcizēto
preci;
2) alu izvedot, būs viens svars, bet ievedot cits. Ražošanas daļai
jāsgatavo tehnoloģiskā shēma, par cik alus svars palielināsies, kad tam tiks
pievienots ūdens, piem., izvedot 1dekalitrs, bet ievedot 1,2 dekalitri;
3) Jāzin vienas skārda bundžiņas svars, piem. 0,4 kg, lai varētu
pēc tam tās nodeklarēt kā atsevišķu preci un samaksāt par to muitas nodokli.
Tātad
sagatavojam visu augstākminēto dokumentu paketi, kura nepieciešama, lai veiktu
muitas procedūras, plus tehnoloģisko shēmu, plus piegādātāja apstiprinājumu ar
alus bundžiņu svaru, aizpildam īpašas formas iesniegumu-atļauju un to visu iesniedzam teritoriālajā muitas
iestādē, mūsu gadījumā Rīgas muitā[9].
Veicot
šo procedūru ir jāņem vērā arī papildus nosacījumi:
§ Ir jāveic preču uzskaite muitas iestāžu noteiktā kārtībā, kā
arī jānodrošina iespēja muitas iestāžu amatpersonām piekļūt tai un veikt
pārbaudes;
§ Līdz atļautā noteiktā termiņa beigām pārstrādes produkti vai
arī preces nemainītā veidā ir jāizlaiž brīvam apgrozījumam muitas teritorijā
vai arī tām ir jā piemēro cita atļautā darbība.
Šo
vārdus es izprotu, ka muitas darbinieki, ja ir nepieciešamība var veikt alus
koncentrāta analīzi, piem.,vai tas vispār ir alus, kāds tam stiprums un tml.,
nosvērt izvedamo alus daudzumu un iespējams vēl kādas darbības. Līdz atļaujas
termiņa beigām izvešanas procedūra ir jāpabeidz. Muitas procedūra tiek
pabeigta, kad pārstrādātās preces tiek ievestas :
ü brīvajā zonā;
ü papildus pārstrādei;
ü muitas noliktavā;
ü pārstrādei muitas kontrolē[10].
Atļaujas
izsniegšana var tikt arī atteikta šādos gadījumos:
1) muitas iestādei ir iesniegti nepilnīgi vai arī nepatiesas ziņas
saturoši dokumenti;
2) muitas iestāde, pābaudot iesniegtajos dokumentos sniegtās
ziņas, uzskata, ka nav iespējams nodrošināt izvesto preču identificēšanu
pārstrādes produktos;
3) ja, izmantojot tipveida apmaiņas sistēmu, aizstājējproduktiem
ir augstāki tehniskie rādītāji nekā pārstrādes produktiem.
“Izvešana pārstrādei” procedūru aizliegts
piemērot ja:
1) Latvijas preču izvešana (eksports) ir saistīta ar muitas
maksājumu (muitas nodokļa) atmaksāšanu vai atbrīvošanu no tiem;
2) Izvedot (eksportējot) Latvijas preces, tām tiek piešķirtas tā
saucamās atlīdzinājuma summas (piemēram, eksporta subsīdijas) atbilstoši
Latvijas Republikas lauksaimniecības attīstības gada programmai. Uz mūsu
gadījumu tas neattiecas, subsīdijas alus ražotājiem nepienākas.
Galvojums
šai muitas procedūrai nav nepieciešams, jo izvedot preces parāds nerodas – nav
jāveic nekādi muitas maksājumi, izņēmuma gadījumos, ja ir jāveic maksājumi, tad
tie ir jāsamaksā parastajā kārtībā pirms izvešanas.
Kad
nokārtota atļauja un nokomplektēti pārējie nepieciešamie dokumenti var
sagatavot preci un sūtīt to uz akcizēto preču muitas noliktavu, bet iepriekš
(slēdzot līgumu ar muitas noliktavu) vēlams šo rīcību saskaņot ar šīs muitas
noliktavas pārstāvjiem. Tālāk viss notiek pēc šādas shēmas:
1.operācija Izvešana no Latvijas republikas – tiek
noformēts eksports (EK-2);
2.operācija Atpakaļievešana Latvijā (IM -6).
Procedūra
neizslēdz iespēju, ka izvestās preces ārvalstīs var tikt arī pārdotas, vai
sabojātas (neiekļaujas noteiktajā alus derīguma termiņā) un līdz ar to
neievestas atpakaļ Latvijas Republikā. Par šādu rīcību ir jāinformē uzraudzĪbas
iestāde. Šī muitas procedūra tiek pārformēta par eksportu – preču izvešanu.
Pagājis laiks alus ir papildināts ar
ūdeni, pasterizēts un iepildīts skārda bundžās. Tas tiek sūtīts atpakaļ. Ir it
kā tas pats alus, bet tas ir papildināts ar ūdeni un iepildīts skārda bundžās.
Ūdenim ievedmuitas nav, un tā kā tas vēl ir arī alus sastāvā, svars tiek
pielīdzināts izvestajam alus svaram saskaņā ar iesniegto tehnoloģisko shēmu (1
pret 1,2).Tas kopā ar alu tiek noformēts zem muitas procedūras “Preču
atpakaļievešana jeb reimports” (IM-6). Par jaunu produktu tiek uzskatītas
skārda bundžas, kuras arī formējam saskaņā ar muitas procedūru “Preču izlaišanu
brīvam apgrozījumam” (IM-4), t.i., samaksājam visus nodokļus: muitas, dabas
resursu un pievienotās vērtības nodokli.
Secinājumi
Tāds
īsumā ir mans muitas procedūras “Izvešana
pārstrādei” redzējums. It kā nekas īpaši sarežģīta tur nav, bet bez praktiskās
pieredzes tas nav izdarāms ar pirmo reizi, tāpēc mani ieteikumi būtu:
ü šo procedūru uzsākt vismaz mēnesi pirms pirmās operācijas
veikšanas;
ü obligāti tikties ar muitas kontroles posteņa amatpersonām, kurā
tiks veikta šī pirmā operācija;
ü apbruņoties ar pacietību un ievērot muitas darbinieku darba
laiku.
Kopsummā
muitas darbība pēdējo trīs gadu laikā ir
strauji uzlabojusies. Lēnām, bet noteikti
veidojas attiecības ka muitas ierēdnis ir palīgs uzņēmējiem nevis
situācijas valdītājs.
Aprakstot šo procedūru es papildināju un
uzlaboju savas zināšanas Latvijas
Republikas muitas likumdošanā. Paldies, ka izlasījāt līdz galam.
[1] B sadaļa, V nodaļa, 25.pants “Muitas likums”;
[2] A sadaļa, I nodaļa, 1.pants “Muitas likums”;
[3] B sadaļa, XIVnodaļa 78.pants “Muitas likums”
[4] Muitas procedūras Latvijā
[5] B sadaļa, XIVnodaļa, 76.pants “Muitas likums”
[6] B sadaļa, XIV nodaļa, 80.pants, “Muitas likums”
[7] “Muitas procedūru rokasgrāmata”, M.Ankalniņš, Rīga, 2000, 71
lpp;
[8] “Muitas procedūru rokasgrāmata”, M.Ankalniņš, Rīga, 2000, 76
lpp;
[9] “Muitas procedūru rokasgrāmata”, M.Ankalniņš, Rīga, 2000, 76
lpp;
[10] “Muitas procedūru rokasgrāmata”, M.Ankalniņš, Rīga, 2000, 75
lpp;
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru