Nākotnes līgumi 2

Kādēļ vajadzīgi nākotnes līgumu tirgi? 2

Cenu riska pārvešana: hedžēšana. 2

Cenas noteikšana 4

Spekulanti palielina tirgū kapitālu un likviditāti 4

Spekulantu tipi 5

Hedžēšanas piemērs 5

Spekulēšanas piemērs 7

Nākotnes līgumu veidi. 8

Preču nākotnes līgumi. 8

Finansu nākotnes līgumi 9

Indeksu nākotnes līgumi 9

Obligāciju nākotnes līgumi 10

Procentu likmes nākotnes līgumi 10

Valūtu nākotnes līgumi 11

Darbā izmantotie termini 11

Secinājumi 12

Izmantotā literatūra 12

Nākotnes līgumi

Kādēļ vajadzīgi nākotnes līgumu tirgi?

Nākotnes līgumu biržas, vienalga kādā veidā tās ir strukturētas un kādā veidā tajās noris tirdzniecība, pastāv tādēļ, ka tās pilda divas ļoti svarīgas ekonomikas funkcijas – riska pārvietošana un cenas noteikšana. Nākotnes līgumu tirgus padara iespējamu tiem, kuri grib samazināt cenu risku nodrošinātājiem (hedger) nodot daļu vai visu cenu risku tiem kuri ir gatavi to pieņemt spekulantiem.

Cenu riska pārvešana: hedžēšana.

Nākotnes līgumu tirgus pirmā funkcija ir nodrošināšana. Nodrošināšana ir nākotnes līgumu pirkšana un pārdošana, lai izvairītos no riska, kas rodas mainoties preču cenām tirgū. Šis riska sadales mehānisms ir padarījis nākotnes līgumus saistošus praktiski visiem uzņēmumiem un finansu institūcijām.

Nodrošinātāji vai nu plāno iegūt savā īpašumā kādu preci vai viņiem tā jau ir īpašumā – labību, kokmateriālus, kukurūzu, valdības parādzīmes utt. – un ir norūpējušies par to, ka preces cena var izmainīties pirms viņi to pārdos vai nopirks. Gandrīz katrs kurš vēlas aizsargāties pret nevēlamām cenu izmaiņām var izmantot nākotnes līgumu tirgu – lauksaimnieki, ražotāji, eksportētāji, banķieri, apdrošināšanas sabiedrības un citi.

Uzņēmējdarbība ir saistīta ar risku. Lauksaimniecībā piemēram ilgstošs sausums var ietekmēt gaidāmo ražu un lauksaimnieku ienākumus. Sausums ietekmē arī labību, kviešus, auzas, kukurūzu. Šo graudaugu cena savukārt tieši ietekmēs tirgus cenas sausajām brokastīm, cepam eļļām, alum, spirtam, maizei, gaļai, utt..

Ražotājiem, samazinātas piegādes, ko radījuši piemēram streiki, jēlmateriālu ievešanas aizliegums, var paaugstināt attiecīgā produkta tirgus cenu. Šie ekonomiskie faktori var tieši ietekmēt cenu, ko ražotāji un patērētāji maksā par attiecīgo produktu sākot no degvielas un beidzot ar dārglietām. Bankai ienesīguma likmes izmaiņas, kuru tā maksā saviem noguldītājiem, izmaina tās izdevumu struktūru un ietekmē aizdevuma likmi.

Mūsdienu ekonomikā ir pilnīgi neiespējami izvairīties no riska ko rada cenu svārstības tirgū. Nodrošināšanās nākotnes līgumu tirgū minimizē ietekmi, kuru rada cenu nevēlamas svārstības.

Piemēram būvuzņēmējs kurš vēlas uzbūvēt 20 mājas. Viņš nolemj pārdot katru māju pirms būvniecības uzsākšanas, lai novērstu risku, ko varētu radīt nekustamā īpašuma vērtības krišanās, kas savukārt varētu radīt būvuzņēmējam zaudējumus. Protams pārdodot māju iepriekš viņš atsakās arī no iespējas gūt papildus peļņu gadījumā, ja nekustamā īpašuma vērtība palielinātos. Tā vietā viņš bloķē cenu un atbrīvojas no jebkura riska, laba vai slikta, kas varētu būt saistīts ar nekustamā īpašuma tirgus svārstībām.

Māju pircēji dara to pašu. Nobloķējot savu cenu viņi ir aizsargāti pret nekustamā īpašuma cenu celšanos, bet reizē ar to arī zaudē iespēju nopirkt māju daudz lētāk, ja cenas kristos mājas būvniecības laikā. Gan būvuzņēmējs, gan pircējs lieto hedžēšanu, lai nopirktu cenu stabilitāti.

Nākotnes līguma piemērs. Pieņemam, ka sojas pupiņu pārstrādātājs piekrīt pārdot sojas eļļu ražotājam pēc sešiem mēnešiem. Abas puses noslēdz darījumu par šodienas cenu, lai gan piegāde notiks tikai pēc sešiem mēnešiem. Sojas pupiņu pārstrādātājam pašlaik vēl nav sojas pupiņu, ko pārstrādāt eļļā, bet viņš uzskata, ka sojas pupiņu cenas var celties nākamajos sešos mēnešos un radīt viņam zaudējumus.

Lai nodrošinātos pret cenu kāpumu, sojas pupiņu pārstrādātājs nopērk sojas pupiņu piegādes nākotnes līgumu uz kura pamata viņam tiks piegādātas sojas pupiņas sešu mēnešu laikā. Kad ir pagājuši pieci ar pus mēneši , sojas pupiņu pārstrādātājs nopērk pupiņas un kā jau bija paredzējis tirgus cena bija pieaugusi. Tā kā tika veikta nodrošināšanās nākotnes līgumu tirgū , sojas pupiņu pārstrādātājs var pārdot savus nākotnes līgumus ar peļņu, jo palielinoties preces cenai tai piesaistīto nākotnes līgumu cena arī aug, un izmantot iegūto peļņu, lai nolīdzinātu cenu kāpumu un aizsargāt savu peļņu, ko iegūtu pārdodot sojas eļļu.

Preču un preču nākotnes līgumu cenu līmeņi ceļas apmēram vienādi, jo ir atkarīgi no tiem pašiem pieprasījuma un piedāvājuma datumiem.

Finansu nākotnes līgumi piedāvā tādas pašas nodrošināšanas iespējas. Pieņemam ka nopietnai finansu institūcijai pieder nozīmīgs daudzums ASV valsts parādzīmju. Firmas finansu speciālisti uzskata ka procentu likme tuvākajā nākotnē celsies, radot parādzīmju vērtību krišanos. Zinot ka ir visai riskanti turēt atstāt savā valdījumā tik daudz nenodrošinātu ieguldījumu ir bīstami, viņi nolemj pārdot ASV valsts parādzīmju nākotnes līgumus.

Mēnesi vēlāk, procentu likmes pieaug un parādzīmju vērtība samazinās. Firma izmanto savu nodrošinājumu atpērkot, pārdotos nākotnes līgumus un iegūs peļņu. Tādējādi firma ir aizsargājusi savu ieguldījumu naudas vērtību, jo ienākumi no nodrošināšanas sedz zaudējumus, kas rodas pazeminoties parādzīmju cenai. Protams, ka tirgus situācija nemainās tā kā tas ir paredzēts prognozēs. Un nodrošinātājs pieņem šo varbūtību, dažreiz zaudējot iespēju gūt papildus peļņu, kā primāro mērķi uzskatot cenu riska samazināšanu.

Cenas noteikšana

Tā kā nodrošinātāju un spekulantu gaidas un intereses satiekas biržā, notiek tirdzniecība un informācija par cenām izplatās pasaulē. Šī cenu informācija tiek izmantota kā rādītājs, lai noteiktu kādas preces vai finansu instrumenta cenu noteiktā dienā un laikā. Nākotnes līgumu biržas piedāvātās iespējas sasniedz katru Pasaules tirgus sektoru, kuros tirgus situācijas izmaiņas rada risku.

Spekulanti palielina tirgū kapitālu un likviditāti

Spekulanti pilda dažas būtiskas ekonomikas funkcijas, jo viņi atvieglo tirdzniecību ar precēm un finansu instrumentiem. Spekulanti nerada risku, viņi to pieļauj ar cerību iegūt peļņu.

Tirgū bez spekulantiem hedžeriem būtu grūti vienoties par cenu, jo pārdevēji (īsās pozīcijas hedžētāji) vēlētos iegūt augstāko iespējamo cenu , kamēr pircēji (vai garās pozīcijas hedžētāji) vēlētos zemāko iespējamo cenu. Šajā gadījumā pārdevējiem būtu jāpieņem piedāvājums neatkarīgi no tā cik cena zema un otrādi. Spekulanti pārmet tiltu šai plaisai starp piedāvājuma un pieprasījuma cenu, tādējādi padarot tirgu daudz efektīvāku.

Spekulantiem uzsākot darbību tirgū, palielinās gatavo pircēju un pārdevēju skaits un hedžētāji vairs nav ierobežoti tikai ar citu vajadzību hedžēšanu. Papildus riska uzņemšanai, kapitāla un likviditātes palielināšanai spekulanti arī nodrošina tirgus stabilitāti.

Spekulanti nodarbojas ar nākotnes līgumu pirkšanu un pārdošanu, lai gūtu peļņu no cenu svārstībām. Preču un finansu instrumentu cenu ietekmē daudzi ārējie faktori. Piemēram graudu cena svārstās līdzi pieprasījumam un piedāvājumam. Liela raža nozīmē zemāku graudu cenu. Augsta cena var rasties no tādiem faktoriem kā nepiemēroti laika apstākļi vai pēkšņi paaugstināts eksporta pieprasījums. Finansu instrumentu cena svārstās atkarībā no procentu likmēm, ekonomika rādītājiem un politiskajiem faktoriem.

Spekulējot nākotnes līgumu tirgū ir iespējams iegūt peļņu vai ciest zaudējumus, līdzīgi kā tirgojoties ar precēm. Taču spekulantiem visbiežāk nav vēlmes iegūt savā īpašumā to preci vai finansu instrumentu, kas atrodas nākotnes līguma pamatā. Viņi pērk līgumus ar cerību, ka cenas celsies, un tos varēs pārdot ar peļņu. Viņi pārdod kontraktus gaidot cenu krišanos ar cerību, ka vēl kritīsies un vēlāk varēs šo nākotnes līgumu atkal atpirkt atkal iegūstot peļņu. Spekulants var ieiet tirgū vai nu kā pārdevējs vai kā pircējs atkarībā no viņa uzskata par tirgus patreizējo un nākotnes situāciju.

Spekulanta peļņas potenciāls ir proporcionāli atkarīgs no tā vēlmes uzņemties risku un spējas paredzēt cenu izmaiņas. Iespējamā peļņa un zaudējumi ir vienlīdz iespējami gan garajā, gan īsajā pozīcijā esošajiem spekulantiem.

Spekulantu tipi

Spekulantus var klasificēt pēc to tirdzniecības metodēm.

Pozīciju tirgotājs (position trader) – uzņemas kādu no nākotnes līguma vai opciju pozīcijām un paliek tajā dažas dienas, nedēļu, mēnešus.

Sesijas tirgotājs (day trader) – atrodas tirgus pozīcijā tikai tirgus sesijas laikā un reti paliek tajā pašā pozīcijā arī nākošajā tirdzniecības sesijā. Šādu metodi visbiežāk izmanto biržas biedri kuri darījumus veic biržā.

Skalperis (scalper) – pats tirgojas biržā, izmantojot vismazākās cenu svārstības, uzņemoties mazus zaudējumus vai peļņu pie liela tirdzniecības apjoma. Līdzīgi dienas tirgotājiem maina savas pozīcijas dienas laikā.

Sadalītājs (spreader) – tirgojas izmantojot cenu starpību starp diviem vai vairākiem nākotnes līgumiem, dažādi tās pašas preces piegādes laiki, to pašu preci dažādas biržās.

Hedžēšanas piemērs

Hedžēšana nākotnes līgumu tirgū ir divpakāpju process. Atkarībā no hedžētāja situācijas preču (naudas) tirgū, viņš vai nu pirks vai pārdos nākotnes līgumus. Ja viņš gatavojas pirkt preci preču tirgū vēlākā laikā, viņa pirmais solis būs nākotnes līguma iegāde. Ja viņš gatavosies pārdot preci tad viņa pirmais solis būs nākotnes līguma pārdošana.

Otrais solis parādās, kad notiek darbība preču tirgū. Šajā brīdī nākotnes kontrakts vairs cenas aizsardzībai nav vajadzīgs un kontraktu slēdz (offset). Ja nodrošinātājs sākotnēji atrodas garajā pozīcijā, viņš pārdos nākotnes līgumu. Ja nodrošinātājs sākotnēji atrodas īsajā pozīcijā, viņš atpirks nākotnes līgumu. Abām gan sākuma, gan beigu pozīcijām ir jābūt par to pašu preci, daudzumu un piegādes mēnesi.

PIEMĒRS:

Pieņemam, ka Jūnijā zemnieks prognozē, ka viņš septembrī iegūs 10 000 tonnas labības. Nodrošinoties viņš var iesaldēt labības cenu Jūnija līmenī un aizsargāt sevi no cenu krišanās iespējas.

Uzskatīsim, ka jūnija labības cenas ir 70 latu tonnā, bet nākotnes līgumu cena par labības tonnu ir 75 lati. Zemnieks nodrošinās pārdodot divus novembra nākotnes līgumus (5000 tonnas līgumā) par cenu 75 lati. Parasti praksē lauksaimnieki nenodrošinās simtprocentīgi par prognozējamās ražas apjomu, tāpēc uzskatīsim, ka zemnieks patiesībā prognozē lielāku ražu.

Septembrī cenas labības tirgū un uz labību bāzēto nākotnes līgumu tirgū ir kritušās. Zemnieks pārdod savu labību vietējam uzpircējam par 67 latiem tonnā un izmanto no nākotnes līgumiem iegūto naudu, lai nopirktu novembra nākotnes līgumu 69 latiem par tonnu, tādējādi uz darbībām ar nākotnes līgumiem vien iegūstot papildus 6 latus uz tonnu ar kuriem segt labības cenu pazeminājumu.

Preču tirgus	Nākotnes līgumu tirgus
Jūnijs
Pašreizējā labības cena 70 lati tonnā	Pārdod 2 nākotnes līgumus par 75 latim tonnā
Septembris
Pārdod 10 000 tonnas labības par cenu 67 lati tonnā	Nopērk divus novembra nākotnes līgumus par 69 latiem tonnā
Rezultāts
Labības tirgus cena	67 lati par tonnu
Pārdoto nākotnes līgumu cena	75 lati par tonnu
Nopirkto nākotnes līgumu cena	69 lati par tonnu
Ieguvums no nākotnes līgumiem	6 lati par tonnu
Kopējā pārdošanas cena	67 + 6 = 73 lati par tonnu

Ja zemnieks nebūtu nodrošinājies tad 73 latu vietā par tonnu labības viņš iegūtu tikai 67 latus par tonnu. Naudas izteiksmē zemnieks 730 000 latu vietā iegūtu 670 000 latu zaudējot 60 000 latu.

Spekulēšanas piemērs

Atkarībā no spekulanta uzskatiem par tirgus uzvedību viņš vai nu pirks vai pārdos nākotnes līgumus.

Ja spekulants uzskata, ka tirgus cena celsies viņš nopirks nākotnes līgumu ar cerību ka cenas celsies un vēlāk slēgs savu pozīciju gūstot peļņu vai arī prognozējot, ka cenas kritīsies pārdos nākotnes līgumu un vēlāk slēgs savu pozīciju par zemāku cenu, tātad arī ar peļņu.

Spekulants slēgs savu pozīciju iegādājoties pretēja rakstura nākotnes līgumu pirms tā termiņa beigām. Abām gan darījuma uzsākšanas pozīcijai, gan darījuma slēgšanas pozīcijām ir jābūt par to pašu preci, līgumu skaitu un piegādes datumu.

PIEMĒRS:

Pieņemam, ka valsts parādzīmju nākotnes līgumu cenas līmenis ir 92.00 punkti, spekulants uzskata, ka parādzīmju cenas celsies un procentu likmes samazināsies. Pieņemam, ka spekulants iestājas garajā pozīcijā nopērk par 50 000 $ vērtu MidAm T-bond nākotnes līgumu. Tas ir šajā gadījumā nākotnes līgums cena būs 50 000 $ * 92% = 46 000$. Pieņemam, ka parādzīmju cena paaugstinās līdz 94.00 punktiem. Spekulants slēdz sākotnējo garo pozīciju pārdodot nākotnes līgumu – iegūstot peļņu 2.00 punktus jeb 1 000$.

Nākotnes līguma vērtība garajā pozīcijā 92.00 punkti vai 46 000$

Nākotnes līguma vērtība īsajā pozīcijā 94.00 punkti vai 47 000$

Peļņa 1 000$

Ja spekulants uzskata, ka palielināsies procentu likmes un attiecīgi parādzīmju tirgus cena kritīsies. Šajā gadījumā spekulants izmantos īso pozīciju tas ir pārdos uz parādzīmēm balstītus nākotnes līgumus.

Piemēram, ja nākotnes līguma cena šobrīd ir 92.00 punkti. Spekulants ieņem īso pozīciju ar cerību, ka cenas kritīsies. Cenas nokrītas uz 89.00 punktiem. Spekulants slēdz savu sākotnējo pozīciju un iegūst 3.00 peļņu, jeb šajā gadījumā 1 500$.

Nākotnes līguma vērtība īsajā pozīcijā 92.00 punkti vai 46 000$

Nākotnes līguma vērtība garajā pozīcijā 89.00 punkti vai 44 500$

Peļņa 1 500$

Šajos gadījumos spekulants guva peļņu tirgojoties ar nākotnes līgumiem, jo viņa prognozes piepildījās. Iespējams ir arī pretējais, ja spekulants kļūdītos viņa pozīcijas slēgšana radītu zaudējumus. Tādēļ būtiski ir būt informētam par situāciju tirgū un izstrādāt tirdzniecības plānu pirms uzsākt darījumus ar nākotnes līgumiem, un saprast risku, kas ar tiem saistīts.

Nākotnes līgumu veidi.

Preču nākotnes līgumi.

Preču nākotnes līgumi ir piesaistīti kādai noteiktai precei, cukuram, labībai, naftai utt. Nākotnes līgumi atšķirībā no opcijām ir apņemšanās nevis izvēle. Ja cena mainās nelabvēlīgā virzienā, opcijas īpašnieks var darījumu pamest. Nākotnes ļigumu darījumus nevar pamest, jo šeit nav privilēģijas, ko dod prēmijas. No šī aspekta raugoties nākotnes līgumiem piemīt lielāka riska pakāpe.

Pieņemsim, ka eksistē cukura tirgotājs kurš ir nobažījies par cukura cenu kāpumu, var uzņemties kādu no nākotnes līgumu pozīcijām. Viņš uzņemas iegādāties 100 tonnas cukura par 250 Ls/tonnā, tas ir nopērk nākotnes līgumu kurā paredzēts, ka viņš noteiktā laikā un vietā par 250 Ls/tonnā iegādāsies 100 tonnas cukura. Tātad, ja celsies cukura cena tad cena celsies arī cukuram piesaistītajam vērtspapīram piemēram uz 280 Ls/tonnā tādējādi radot iespēju gūt peļņu. Tas viss ir skaidri un saprotami, taču cilvēki parasti apjūk, kad uzzina, ka šis tirgotājs nemaz netaisās piegādāt cukuru.

Kas notiek, kad cukura nākotnes līguma cena sasniedz 280 Ls/t? tirgotājs slēdz savu pozīciju ar pretēja rakstura nākotnes līgumu apņemas piegādāt 100 tonnas cukura par 280 Ls/t. Līgumus savstarpēji slēdz nevis ar cukuru, bet gan ar cenu atšķirību tas ir 30 Ls/t, 100 Ls * 30 Ls = 3000 Ls, šis ieguvums segs zaudējumus, kas rodas iepērkot cukuru par dārgāku cenu.

Šeit jāatšķir divi jēdzieni:

Nākotnes līgums – termiņdarījuma līgums par atliktu (preces, vērtspapīru u.c.) piegādi nākotnē, taču parasti bez nodoma veikt piegādi bet gan termiņa beigās slēgt savu pozīciju ar pretēja rakstura termiņdarījumu.

Forvarda līgums - noteiktas preces piegāde vai saņemšana nākotnē par noslēgšanas brīdī vienoto cenu, tiem, kam tiešām šī prece būs nākotnē nepieciešama.

Brīdī, kad biržas klients uzdod uzdevumu, viņam ir jāiemaksā tā saucamā sākotnējā marža (initial margin). Nākotnes līgumu darījumos šī sākotnējā marža ir relatīvi zema, aptuveni 8 – 15% no darījuma nominālvērtības. To pieprasa tādēļ, lai pasargātu darījuma abas puses no pārmērīgiem zaudējumiem. Marža laika gaitā mainās atkarībā no darījuma tirgus vērtības izmaiņām, tajā ir jāiegulda vai nu papildus nauda vai arī to var izņemt.

Finansu nākotnes līgumi

Ir trīs pamata līgumu tipi – obligāciju, procenti likmju un akciju indeksu. Visiem šiem tipiem eksistē nākotnes līgumi.

Taču atšķirībā no preču nākotnes līgumiem, kuri gadījumā, ja pozīcija netiek slēgta ir jāizpilda, tas neattiecas uz visiem finansu nākotnes vērtspapīriem. Ja tiks pārdoti 20 nākotnes līgumi par 100 000 mārciņām katrs par Lielbritānijas parādzīmju piegādi, tad gadījumā ja pozīcija netiks slēgta, tad šie vērtspapīri būs jāpiegādā.

Savukārt FTSE100 indeksu nevar piegādāt tāpat kā nākotnes līgumus, kas balstīti uz procentu likmēm. Tas paceļ jautājumus:

Kas notiks, ja pircējs neslēgs savu pozīciju?

Kā mēs zinām, ka cena atbilst produkta vērtībai no kura šis vērtspapīrs atvasināts?

Nākotnes līguma pircējam vai pārdevējam, kurš neslēdz savu pozīciju, to automātiski slēdz baņķieru birža (clearing house). Jautājums par cenas atbilstību tiek atrisināts pieņemot, ka termiņa beigu cena ir tirgus cena.

Indeksu nākotnes līgumi

Nākotnes līgumi var tikt balstīti piemēram uz tādiem indeksiem kā S&P 100, FTSE 100, CAC 40, DAX u.c. Nākotnes līgums ir apņemšanās un šeit nav jāmaksā atlīdzība kā opcijai vienīgie izdevumi ir maržas iemaksāšana baņķieru biržai.

PIEMĒRS:

Apdrošināšanas kompānijas aģents plāno pārdot akcijas 24 mil mārciņu vērtībā 3 nedēļu laikā, lai segtu vētras radītos zaudējumus. Bažas rada fakts, ka tirgus vērtība dažām no šīm akcijām var kristies un pēc 3 nedēļām to pārdošanas vērtība varētu būt zem 24 mil mārciņas.

Izeja varētu būt pilnīga nodrošināšanās izmantojot uz FTSE 100 balstītus nākotnes līgumus. Cik līgumu jāpārdod? FTSE 100 cena ir 10 mārciņas par punktu. Tātad ja indeksa vērtība ir 6 000 punktu tad 6 000 * 10 = 60 000 un 24 mil/ 60 000 =400. Šeit sākas pirmās problēmas lai gan indeksa vērtība biržā ir 6000, bet reālā vērtība var būt 6020 (ietverot pieprasījumu, piedāvājumu, tirgus iespējas, cerības utt.)

Trīs nedēļas vēlāk tirgus ir krities par 10% un indeksa vērtība ir 5400 punktu. tagad pārdodot akcijas aģents iegūst 21.6 mil 2.4 mil vietā. Tagad, ja indeksa patreizējā vērtība ir 5430, pozīciju slēdz nopērkot 400 nākotnse līgumus par 5430 punktiem. Ieguvums ir:

Pārdoti nākotnes līgumi 6020

Nopirkti nākotnes līgumi 5430

Ieguvums uz līgumu 590

Tātad tīrais ieguvums ir 400 *5900 *10 +2.36 mil mārciņu. Tātad gaidot 3 nedēļas uz akcijām tika zaudēti 2.4 mil bet uz nākotnes līgumiem iegūti 2.36 mil. Izdevumi par brokera pakalpojumiem sastāda apmēram 4 mārciņas par līgumu kopā ap 1600.

Tirgus indeksa celšanās gadījumā aģents uz nākotnes līgumiem zaudētu bet iegūtu uz akciju cenas palielināšanos.

Obligāciju nākotnes līgumi

Būtībā uz obligācijām balstīti nākotnes līgumi ir visvienkāršākie. Piemēram ASV valdības obligācija ar vērtību 100 000 $. Ja nākotnes līgums ir noslēgts par 100 000 $ tad piemēram cenas izmaiņa par vienu procentu nesīs 1000$ ienākumus. Šajā gadījumā pozīcija nemaz nav jāslēdz tikai jāsagaida piegādes datums.

Teorētiski tas izskatās vienkārši bet praksē viss ir daudz sarežģītāk. Praksē lielākā daļa obligāciju nākotnes līgumu ir balstīti uz tā saucamajām iedomu obligācijām (notional bond) – tādas kuras neeksistē.

Procentu likmes nākotnes līgumi

Procentu likmes nākotnes līgumi dod iespējas tiem, kuru risks ir saistīts ar procentu likmju izmaiņām.

Ja uzņēmuma aizņēmums ir $20 000 000 un nākotnes līguma apjoms CME Čikāgas Preču Birža ir $1 000 000 tad uzņēmumam, ja viņi vēlas iegūt no procentu likmes celšanās viņi pārdod 20 3 mēnešu līgumus. Pieņemsim ka eirodolāra LIBOR likme patreiz ir 3.75%, tātad līguma cena ir 100 – 3.75 = 96.25. Sākotnējā marža ir 500$ par līgumu 20 * 500 = 10 000$, kas jāsamaksā baņķieru biržā. Līguma beigu termiņā eirodolāra LIBOR likme ir 4.75%. banka paziņo klientam, ka aizdevuma likme ir paaugstinājusies par 1% un uz 20 miljoniem tas nozīmē maksājuma palielinājumu par 50 000$.

CME līguma cena ir 100 – 4.75 = 95.25. Uzņēmums slēdz savu pozīciju nopērkot 20 nākotnes līgumus par 95.25.

Pārdod 20 līgumus 96.25

Pērk 20 līgumus 95.25

Ieguvums uz līgumu 1.00

Katrs 1% ir 2500 un kopā 2500 * 20 = 50 000$

Valūtu nākotnes līgumi

Tirdzniecība notiek līdzīgi obligāciju nākotnes līgumu tirdzniecībai.

Piemēram CME eiro līguma bāzes apjoms ir 125 000 eiro un tā vērtību nosaka balstoties uz eiro un dolāra kursu/ solis ir 0.01 cents un tā vērtība ir 12.50 dolāru. Ja līgumu var nopirkt kad dolārs/eiro ir $1.0384 un pārdot pie $1.0484 – ieguvums ir 100 soļi jeb 1250$ uz līgumu. Šajā gadījumā, ja pozīcija netiek slēgta piegāde ir iespējama.

Darbā izmantotie termini

Baņķieru birža (clearing house) – institūcija, kas garantē līgumus nākotnes līgumu un opciju tirgū.

CME - Čikāgas Preču Birža

Forvarda līgums - noteiktas preces piegāde vai saņemšana nākotnē par noslēgšanas brīdī vienoto cenu, tiem, kam tiešām šī prece būs nākotnē nepieciešama.

Garā pozīcija – tas kurš nopircis nākotnes līgumu.

Īsā pozīcija – nākotnes līguma pārdošana.

LIBOR – London Interbank Bid Rate. Likme par kuru viena banka aizdod otrai bankai naudu.

Marža – daļa no vērtspapīra cenas, ko klientam jāsamaksā darījuma slēgšanas dienā.

Nākotnes līgums – termiņdarījuma līgums par atliktu (preces, vērtspapīru u.c.) piegādi nākotnē, taču parasti bez nodoma veikt piegādi bet gan termiņa beigās slēgt savu pozīciju ar pretēja rakstura termiņdarījumu.

Nodrošinātājs, hedžētājs – persona, kas īsteno nodrošinājumu.

Pozīcija – laiks, kad jābeidz termiņdarījums.

Pozīcijas slēgšana – vērtspapīru pirkšana vai pārdošana, lai likvidētu saistības no agrāk veiktajiem darījumiem.

Secinājumi

1. Nākotnes līgumu biržas dod iespēju pārvietot risku un noteikt cenu

2. Pircēji un pārdevēji var izvairīties no riska, kas rodas svārstoties tirgus cenām ar nākotnes līgumu palīdzību

3. Nākotnes līgumi ir simetriski, ja zaudē uz preces, bāzes cenu tad iegūsti uz nākotnes līguma cenu un otrādi

4. Nākotnes līgumi ir iespējami tikai tirgū, kur ir gan spekulanti, gan hedžētāji

5. Nākotnes līgumu risks ir bezgalīgs

6. Spekulanti nerada risku, viņi to pieļauj ar cerību iegūt peļņu

7. Spekulanti palielina tirgū kapitālu un likviditāti

8. Jebkas var atrasties nākotnes līguma pamatā

Izmantotā literatūra

An Introdaction to Global Financial Markets, Stephen Valdez, McMillan Press LTD, 2000

Vērtspapīru Darījumi, Andris Klauss, Privatizācijas Aģentūra, 1996

Action in the Marketplace, 2000 Board of Trade of the City of Chicago

Bezmaksas referāti skolai