narkomānijas tiesiskie līdzekļi

Satura rādītājs:

1.         Ievads.                                                                                    3 lpp.

2.         Narkomānijas tiesiskie apkarošanas līdekļi.                7 lpp.

3.         Latvijas KK paredzēto noziegumu pamatpazīmes.     10 lpp.

4.         Nozieguma objektīvā puse.                                         11 lpp.

5.         Nozieguma objekts un priekšmets.                             12 lpp.

6.         Indīgo un stipri iedarbīgo vielu un narkotisko           

līdzekļu izgatavošana, glabāšana, pāvadāšana un                  

pārsūtīšana, un realizēšana.                                                     14 lpp.

7.         Narkotisko līdzekļu nelikumīga iegādāšanās vai       

glabāšana nelielos apmēros vai narkotisko vielu                    

lietošana bez ārsta atļaujas.                                                     17 lpp.

8.         Narkotisko vielu saturošo augu neatļauta sēšana       

vai audzēšana.                                                                         18 lpp.

9.         Narkotisko līdzekļu lietošanas perēkļu                      

organizēšana un turēšana.                                                       19 lpp.

10.       Narkotisko līdzekļu izplatīšana.                                              20 lpp.

11.       Nozieguma subjektīvā puse.                                       22 lpp.

12.       Nozieguma subjekts.                                                   24 lpp.

13.       Apskatāmo noziegumu kvalificējošās pazīmes.          25 lpp.

14.       Ja nelikumīgas darbības priekšmets ir bijuši               

narkotiskie līdzekļi sevišķi lielos apmēros.                              27 lpp.

15.       Divu vai vairāku vai vairāku personu                         

pamudināšana lietot narkotiskos līdzekļus.                             28 lpp.

17.       Nepilngadīgas personas pamudināšana lietot            

narkotiskos līzekļus.                                                                29 lpp.

18.       Nobeigums                                                                              30 lpp.

19.       Tabulas                                                                                    31 lpp.

20.       Izmantotā literatūra un normatīvie akti                                   33 lpp.

Ievads.

Kā liecina fakti, narkomānija šodien ir starptautiska problēma. Kā liecina statistika narkomānu kopskaits pasaulē pārsniedz 50 miljonus. Latvijā varētu būt apmēram 20 000 narkomānu, kaut gan jau vēl pastv tā sauktie svētdienas narkomāni. Un tam ir tendence katru gadu pieaugt, jo arvien vairāk pieaug narkomānu skaits uz uz nepilgadīgojauniešu rēķina Tādēļ ir pamats ir domāt, ka to skaits ir vēl lielāks, jo ņemot vērā šīs parādības latento raksturu, tad ir pamats domāt, ka uz vienu uzskaitīto nakomānu ir desmit neuzskaitīto.

Salīdzinājumā ar 80.gadu beigām pasaulē ievērojami aktivizējušies spēki, kas izvērš plašu narkotisko vielu propogandu, grib panākt pastāvošo pretnarkotiku konvenciju koriģēšanu un narkotiku legalizēšanu, lai radītu tikpat lielu tirgu, kāds ir alkohola un tabakas tirgus, un gūtu vēl varenāku peļņu.Globālais narkotiku fenomens ir šī milzu nauda, ko tā slēpj sevī, jo, narkotikas ir vielas, kas var cilvēku pakļaut, padarīt viņu atkarīgu, piespiežot atdot visus līdzekļus, lai apmierinātu aizvien pieaugušo tieksmi gūt nepieciešamo efektu. Cilvēki tad vairs nerēķinās ne ar ko, -ne ar morāli, ne ar aizliegumiem, nebaidās no cietuma, dara visu, un tas izputina ne tikai viņu pašu, bet arī ģimeni. Tas ir narkotiku spēks -bīstams fenomens, ko var pielīdzināt vīrusiem un baciļiem.Šis fenomens pastāv mums līdzās un to regulē lielās narkobiznesmeņu alkas iegūt lielu naudu.Spēki, kas piedāvā narkotikas, ir organizētā noziedzība, kura pašreiz saplūst ar pasaules lielajām finansiālajām aprindām.Tas jau ir noticis Holandē, kur vieglākas iedarbības narkotikas ir legalizētas, un Amsterdama ir īsta narkomānu paradīze.Tas notiek arī ASV, kur divas pavalstis- Arizonas un Kalifornijas- jau ir izmainījušas likumdošanu un pieļauj marihuanas un hašiša un Indijas kaņepju saturošo preperātu-tā saucamā”Canabis” legālu ražošanu.Uz to tiecas arī vairāks Eiropas valstis. Acīmredzama ir nerēķināšanās ar pārejo sabiedrību, lai tikai varētu gūt peļņu. Narkotikas tirgum ir lobiji visā pasaulē. Eiroparlamentā jau vairākas valstis ir parādījušas, ka aizstāv narkotikas legalizācijas idejas.Viņi pieprasa mainīt likumdošanu. Brīvu ceļu naudas plūsmai. Narkobiznesu finansē apmēram 5000 darboņu pasaulē, dažādos centros un fondos, kas it kā sniedz palīdzību narkomāniem, bet tās aizsegā tiek izvirzīta vēl viena ideja -mazināsim narkotiku lietošanas risku! Var izlasīt par narkotikas ražošanu, iedarbību, par to, kā jārīkojas, lai neaizietu bojā, piemēram, no narkotiskām halucinācijām, ko dod piemēram līdzeklis

”Ekstāze” utt.Tās pašas “Ekstāzes” tabletes ar dažādiem simboliem: mīlestības tehnikas, politikas u.c., iedzer tikai un saņemsi to ko vēlies.Tā tiek akceptēta mākslīgās laimes sasniegšana.Tomēr vieglās narkotikas tāpat kā vieglās cigaretes ir maldi Narkomānija tiek piesegta ar cilvēka izvēles brīvību, ar demokrātiju, joprojām pastāv nepieciešamība pēc pretnarkomānijas pasākumiem. Narkotisko līdzekļu un stipri iedarbīgo vielu sistemātiska lietošana nodara nelabojamu kaitējumu cilvēka veselībai, noved pie personības degradācijas. Kā sociālai problēmai narkomānijai ir ciešas saites ar noziedzību, kuru nosacīti, var iedalit trijos pamatvirzienos: pirmkārt- nelikumīgas darbības ar narkotiskajiem līdzekļiem; otrkārt- noziegumi, kuri izdarīti, lai iegūtu šīs vielas vai līdzekļus to iegūšanai, treškārt- noziegumi, kuri izdarīti narkotisko vielu uzbudinājuma stāvoklī. Varētu vēl minēt ceturto virzienu, kas atspoguļo šīs vienojušās saites, kad narkotiskie līdzekļi, indīgas vielas stipri iedarbīgas vielas tiek iegādātas, lai izdarītu citus noziegumus pret personu vai tās īpašumu.

Narkomānijas apkarošanai un profilaksei tiek izmantots dažādu pasākumu kopums, tai skaitā arī tiesiskie cīņas līdzekļi, kurus apskatīsim.

Narkomānija ir viena no nedaudzajām. sociālajām parādībām, kuras sekmīga apkarošana nav iespējama bez savstarpēji saskaņotiem starptautiskiem tiesiskiem līdzekļiem un tamdēļ nacionālās likumdošanās ir paredzēta atbildība par nelikumīgām darbībām ar narkotiskiem līdzekļiem.

Pirmais mēģinājums izstrādāt savstarpēji saskaņotus vairāku valstu pasākumus narkomānijas apkarošanai ir noticis jau 1909.g., kad Šanhajā sapulcējās 13 valstu pārstāvji (tā saucamā Šanhajas opija komisija), lai apspriestu iespējas, kā novērst narkotisko vielu eksportu no Āzijas reģioniem un Eiropu un ASV.

Vēsturē pirmā konvencija par narkotiskām vielām tika izstrādāta un pieņemta starptautiskajā opija konferencē, kas notika Hāgā no 1911.gada 1.decembra līdz 1912.gada 23.janvārim, kur 12 valstu( Vācijas, ASV, Ķīnas, Francijas, Anglijas, Itālijas, Japānas, Nīderlandes, Persijas, Portugāles, Krievijas un Siāmas ) pārstāvji nolēma noteikt kontroli par opija izejvielu ražošanu un izplatīšanu, panākt citu narkotisko vielu lietošanu tikai medicī-

niskiem un citiem saprātīgiem mērķiem, izlemt jautājumu par cīņu ar narkotiskovielu kontrobandu un tirdzniecību ar tām. Šo konvenciju ratificēja 58 valstis. To parakstīja arī Krievija, bet neratificēja.

Vēl jāmin arī 1923.gada un 1931 gada konvencijas, kuras reglamentēja narkotisko vielu ražošanu un aprrozību, tādējādi nodrošinot narkotisko vielu izmantošanu tikai mediciniskiem un zinātniskiem mērķiem. 1936.gadā tika pieņemta vēl viena konvencija, par narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības aizliegšanu, kurā tika pasvītrota nepieciešamība valstīm sniegt savstarpēju palīdzību narkotisko vielu pagrīdes tirgotāju kriminālvajāšanā.

Visas šīs minētās konvencijas uzlika par pienākumu valstīm, tās dalībniecēm pieņemt tādas tiesību normas, kas paredz kriminālatbildību par konvencijas prasību pārkāpšanu. Lai nodrošinātu šo starptautisko vienošanos realizēšanu, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomiskā un Sociālā pad ome 1936.gada 16.februārī apstiprināja Narkotisko līdzekļu komisiju.

Ar ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūciju tika apstiprināts un 1946.gada 14.februārī stājās spēkā Protokols par izmaiņām agrākajās konvencijās (1925.gada un 1931.gada ) par narkotikām, kuras bija vērstas uz kontroles pastiprināšanu par narkotiskām vielām. Lai nodrošinātu starptautisku kontroli par sintētiskām narkotiskām vielām, kuras netika aptvertas ar iepriekšējām konvencijām, 1948.gadā 19.novembrī ANO Ģenerālas Asamblejas 3.sesijā tika parakstīts speciāls protokols. 1953. gadā izstrādātais protokols ietvēra pasākumus kontroles pastiprināšanai par narkotisko izejvielu ražošanu.

Ar augstākminēto dokumentu pieņemšanu tika radīta noteikta narkotisko vielu ražošanas un tirdzniecības starptautiskās kontroles sistēma. Tomēr narkomānijas pieaugums pasaulē sešdesmitajos gados, nepieciešamība izveidot universālu un efektīvu starptautisko un valstu iekšējo kontroli par pareizu visu narkotisko vielu izmantošanu pulcēja 1961.gada 24.janvārī līdz 25.martam Ņujorkā 73 valstu pāstāvjus un pārstāvjus no vairākām specializētām organizācijām, kuri konferences gaitā izstrādāja un pieņēma Vienoto konvenciju par narkotisko vielu nelikumīgas tidzniecības aizliegšanu un noteica, ka šo kontroli veic 1946.gadā izveidotā ANO Ekonomiskās un Sociālās padomes Narkotisko vielu komisija un jauizveidotā Narkotiku kontroles starptautiskā komiteja, attiecīgi reglamentējot to pilnvaras. Konvencija konkritizēja tiesiskos līdzekļus, kuru piemērošana nodrošinātu cīņu pret nelikumīgām darbībām ar narkotiskiem

līdzekļiem, deva to augu uzskaitījumu, kuri kalpo kā izejvielas narkotikas līdzekļu izgatavošanai, noteica kārtību kādā izgatavojamas, realizējamas un izplatāmas narkotikas.

Vienotā konvencija uzlika par pienākumu tās dalībvalstīm ar attiecīgiem likumdošanas aktiem nodrošināt kontroli par to, lai visas darbības ar narkotiskiem līdzekļiem būtu likumīgas un noteica sodus par pastrādātajiem likumpārkāpumiem. 1971.gadā 30. decembrī tika pieņemta konvencija par psihotropajām vielām, kuru ratificēja tikai 1978.gadā.Arī Latvija 1996.g.9.maijā pieņēma likumu “Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību”.

l.Narkomānijas apkarošanas tiesiskie līdzekļi.

Kriminālās likumdošanas attīstības izpēte liecina, ka arvien detalizētāk tiek reglamentēta atbildība par nelikumībām ar narkotikām. Jau Latvijas Republikas Sodu likumā bija paredzēta norma, kura noteica kriminālatbildī- bu par nelikumīgām darbībām ar narkotikām. Tā, bija noteikts, ka indīga vai stipra iespaida vielu glabāšana pārdošanai bez pienācīgas atļaujas vai arī ar atļauju, pārkāpjot attiecīgus nosacījumus, tiek sodīta ar arestu.(227.p.) Ja ne- likumīgo darbību priekšmets bija narkotiskās vielas, kas satur vairāk par 0, 2% morfija vai 0, 1% heroīna vai kokaīna, vai citas tamlīdzīgas narkotiskas vielas, sods pieauga līdz cietumsodam. Nākošās izmaiņas likumdošanā jau saistītas ar 1959-1961.gadiem.1961.gadā pieņemtajā bijušajā Latvijas PSR Kriminālkodeksā 73.pantā tika ietverts 1958.gadā 25.decembrī pieņemtais PSRS likums par kriminālatbildību par valsts noziegumiem 15.pants, kurš noteica kriminālatbildību par narkotisko vielu, stipri iedarbīgu vielu un indīgu vielu kontrobandu, paredzot par to brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, ar mantas konfiskāciju un alternatīvu nometinājumu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem. Bija paredzēta arī kriminālatbildība par stipri iedarbīgo vai narkotisko vielu izgatavošanu, glabāšanu, iegādāšanos vai realizēšanu bez attiecīgas atļaujas. Kā jau iepriekš tika atzīmts, cīņai ar narkomāniju un to izraisošām sekām ir starptautisks raksturs, kriminālatbil-dība par nelikumīgām darbībām ar narkotiku tika noteikta arī citās republikās taču līdzīga noziegumu formulējums un arī atbildības pakāpe būtiski atšķīrās. Tā, piemēram, Ukrainas, Uzbekijas un Turkmēnijas KK noteica atbildību par narkotisko vielu izgatavošanu realizēšanas nolūkā, turpretī Krievijas Federācija un Lietuvas PSR paredzēja kriminālatbildību jau par narkotisko vielu izgatavošanu bez attiecīgas atļaujas.Gruzijas, Kirgīzijas, Lietuvas, Uzbekijas Kriminālkodeksos bija noteikta atbildība par narkotisko vielu izlaupīšanu, bet citās republikās šādu nodarījumu kvalificēja kā valsts un sabiedriskās mantas izlaupīšanu. Citās republikās bija paredzēta arī kriminālatbildība par narkotisko un indīgu vielu izgatavišanu, iegādāšanos glabāšanu un pārsūtīšanu vai pārvadāšanu vai realizēšanu. Kirgīzijas PSR republikā vēl bija uzsvērta atbildība par opija izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārsūtīšanu vai pārvadāšanu un arī par narkotisko vielu lietošanu un izplatīšanu. Igaunijas PSR KK bija norma, kas paredzēja kriminālatbildību par smagu seku iestāšanos narkotisko vielu lietošanas rezultātā. Dažādi tika noteikti analoģisku noziegumu kvalificējošie apstākļi, soda veidi un apmēri par tiem. Lai unificētu likumdošanu cīņā pret narkomāniju bijušās PSR robežās nodrošinātu vienveidīgu tās piemērošanas praksi, PSRS AP prezidijs 1974.gada 25.aprīlī pieņēma dekrētu” Par cīņas pastiprināšanu pret narkomāniju”, saskaņā ar kuru attiecīgi labojumi tika izarīti arī visos savienoto republiku kriminālkodeksos Arī mūsu republikas LPSR AP prezidijs 1974.gada 26.septembrī pieņēma dekrētu un pamatojoties uz to LPSR KK tika papildināts ar septiņiem jauniem pantiem ( 222.I-222.7.p) un līdz ar to tika grozītas arī dažas citas krimināltiesiskas normas. KK pirmo reizi tika paredzēta atbildība par narkotisko vielu izlaupīšanu (222.2p.), iekopšanai aizliegtu narkotiskas vielas saturošu kultūru sēšanu un audzēšanu(222.3p.), narkotisku vielu lietošanas perēkļu organizēšanu un turēšanu (222.4p.), pamudināšanu lietot narkotiskas vielas(222.5p.), narkotisku vielu nelikumīgu izgatavošnu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu bez realizēšanas nolūka(222.6p.), par tām pašām darbībām realizēšanas nolūka vai narkotisku vielu realizēšanu(222.1.p.), par narkotisku vielu ražošanas, iegādāšanās, glabāšanas, uzskaites izdošanas, pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu (22.7.p.)Kā jau atzīmējām tika izdarīti arī labojumi vairākos citos likumdošanas aktos, piemēram, LPSR Administratīvo pārkāpumu kodeksā, tā piemēram tika noteikta administratīvā atbildība par narkotisko vielu lietošanu bez ārsta atļaujas ( LPSR APK 46 p.)

Arī Latvijas Civilkodeksa 16.p. noteica, ka tiesām tiek dota iespēja ierobežot rīcībspēju pilsonim, kas pārmērīgu narkotisko vielu lietošanas rezultātā rada savai ģimenei grūtus materiālos apstākļus, tā laika Latvijas laulības un ģimenes kodekss 67.pants paredzēja, ka tiesa var atņemt vecāku tiesības, ja konstatē, ka viņi ir narkomāni.

Minētās izmaiņas likumdošanā zināmā mērā sekmēja cīņu ar narkomāniju.Tomēr narkomānijas pastiprināta izplatīšanās 80-tajos gados, toksikomānu skaita pieaugums nepilngadīgo vidū, arvien ciešāka narkomāni-jas saistība ar noziedzību radīja nepieciešamību veikt papildu izmaiņas likumdošanā. 1987. gada 22.jūnijā PSRS APP pieņēma dekrētu”Par cīņas pastiprināšanu pret narkomāniju, ” kurā papildus tika formulētas krimināltiesiskas normas par atbildību par nelikumīgu rīcību ar narkotiskiem līdzekļiem un citām vielām, kas izraisa apreibumu. Tā bija reakcija uz 1967.gadā jūnijā Vīnes starptautiskajā konferencē pieņemto deklarāciju ar aicinājumu pasaules tautām aktivizēt starptautiskajos un nacionālajos līmeņos saskaņotus pasākumus cīņā pret narkomāniju. Šajā ANO rīkotajā konferencē piedalījās vairāk nekā 130 pārstāvji, tai skaitā arī delegācija no PSRS., Ukrainas PSR un Baltfrievijas PSR, , kas toreiz vēl ietilpa bijušajā PSRS, kurā arī toreiz ietilpa arī Latvija.

Raksturojot likumdošanā izdarītās izmaiņas, var secināt, ka notikusi tālāka saistība ar narkomānijas un toksikomānijas rezultātā izdarīto nodarījumu krimininalizācija. Par to liecina arī tas apstāklis, ka LPSR Kriminālkodekss papildināts ar jaunām normām, kurās paredzēta atbildība par narkotisko līdzekļu nelikumīgu iegādāšanos vai glabāšanu nelielos apmēros bez realizēšanas nolūka vai narkotisku līdzekļu lietošanu bez ārsta atļaujas (222.8p.), par eļļas magoņu un kaņepju ( izņemot 222.8p.norādītos gadījumus )sēšanu un audzēšanu(222.9p.), par nepilgadīgo iesaistīšanu nemediciniskā ārstniecības un citu līdzekļu lietošanā, kas izraisa apreibumu(210.2p.), par apreibināšanās perēkļu organizēšanu vai turēšanu, tajos izmantojot ārstniecības un citus līdzekļus, kas nav narkotiski, vai par telpu nodošanu šādiem mērķiem (208.p.) Tai pašā laikā likumdevējs nav diferencējis atbildību par nodarījumiem, kas sastīti ar narkomāniju un toksikomāniju, paplašinot iespēju par mazāk bīstamiem nodarījumiem piemērot administratīvos sodus. Būtisks ir arī noteikums par atbrīvošanu no administratīvās atbildības un kriminālatbildības personas rīcībā esošo narkotisko lidzekļu labprātīgas nodošanas gadījumos, kā arī tad, ja persona labprātīgi griezusies medicīnas iestādē pēc medicīniskās palīdzības sakarā ar narkotisko līdzekļu lietošanu nemediciniskos nolūkos. Tādējādi pēc izdarītajām izmaiņām par nelikumīgiem nodarījumiem ar narkotiskiem līdzekļiem tagad kriminālatbildība paredzēta Latvijas KK 222.1-222.9.

2. Latvijas KK paredzēto noziegumu pamatsastāva pazīmes.

Pirms uzsākam analīzi.noskaidrojam, kādu tad saturu ieliekam nozieguma objektā.

Tā kā ikviens bīstams nodarījums saistīts atsevišķu kolektīvu un cilvēku interešu aizskārumu vai nu nodarot tām kaitējumu, vai draudot, tad ar krimi- nāllikumu aizsargātās intereses krimināltiesiskā nozīmē ir nozieguma

Lai personu varētu saukt pier kriminālatbildības, jāpastāv stingri reglamentētam juridiskam pamatam, kurš nostiprināts Latvijas KK 3.pantā.Tur ir teikts, ka kriminālatbildības saucama un sodama tikai persona, kas vainīga nozieguma izdarīšanā, tas ir, kas ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarījusi krimināllikumā paredzētu sabiedriski bīstamu nodarījumu.

Nevienu nevar atzīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā un nevienam nevar uzlikt kriminālsodu citādi kā ar tiesas spriedumu un saskaņā ar likumu. Nozieguma sastāva teorētiskai analīzei krimināltiesības izdala četras nozieguma sastāva pazīmes- nozieguma objekts:

I.     nozieguma objektīvā puse

II.  nozieguma subjekts

III. nozieguma subjektivā puse

Pēc šīs shemas arī veiksim šo nozieguma sīkāku analīzi, jo tā ir ļoti būtiska.Nozieguma sastāva pamatpazīmju juridiskā nozīme izpaužas tādējādi, ka tām obligāti jābūt jebkura konkrēta nozieguma sastāvā. Ja trūkst kaut viena no nozieguma sastāva pamatpazīmēm, nav pamata domāt, ka personas darbībā vai bezdarbībā ir konkrētais nozieguma satāvā.

3.Nozieguma objektivā puse.

Nozieguma objektivā puse ir personas uzvedības ārējā izpausme, kas rada vai var radīt bīstamas izmaiņas apkārējā dzīvē.Tās ietver sevī tādas raksturojošas pazīmes kā sabiedriski bīstams nodarījums( darbība vai bezdarbība), nozieguma izdarīšanas veids, apstākļi, vieta, laiks, cēloņsakarība starp sabiedriski bīstamo nodarījumu un tām sekām, kas iestājušās šīs darbības vai bezdarbības rezultatā 222.1-222.9.p. analīze parāda, ka visos tajos ir aprakstīts sabiedriski bīstams nodarījums- narkotisko līdzekļu, stipri iedarbīgu vai indīgu vielu izgatavošana, glabāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, realizēšana, narkotisko līdzekļu izlaupīšana, iekopšanai aizliegtu magoņu un kaņepju sēšana un audzēšana, narkotisko līdzekļu lietošanas perēkļu organizēšana vai turēšana, pamudināšana lietot narkotiskos līdzekļus, narkotisko līdzekļu nelikumīga iegādāšanās vai glabāšana nelielos apmēros, vai to lietošana bez ārsta atļaujas. Likumdevējs to prezumē, kā sabiedriski bīstamu aktīvu darbību. Izņēmums ir 222.un222.7.panti, kur paredzētie noziegumi: narkotisko līdzekļu un indīgu un stipri iedarbīgu vielu ražošanas, iegādāšanās glabāšanas, uzskaites, izdošanas, pārvadāšanas un pārsūtīšanas noteikumu pārkāpšana var izpausties gan darbībā, gan arī noziedzīgā bezdarbībā.

Vairums noziegumu ir konstruēti kā formāli sastāvi, sakarā ar to tie tiek uzskatāmi par pabeigtiem ar likumā norādītās darbības vai bezdarbības izdarīšanas brīdi. Piemēram, narkotisko līdzekļu saturošo magoņu vai kaņepju sēšana vai audzēšana veido pabeigtu nozieguma sastāvu neatkarīgi vai ir izdevies iegūt narkotisko līdzekļu saturošās kultūras ražu.Tāpat 222.5p. paredzētais noziegums uzskatāms par pabeigtu ar pamudinājumu lietot narkotiskās vielas, neatkarīgi vai personai, kurai pamudinājums izteikts radās vēlēšanās lietot šos līdzekļus vai ne. Izņēmums ir 222.2.p., kad narkotisko līdzekļu izlaupīšana uzskatāma par pabeigtu ar to iegūšanas brīdi. Savukārt, narkotisko līdzekļu izlaupīšana, izdarot laupīšanas uzbrukumu, jāuzskata par pabeigtu no brīža, kad sākts uzbrukums ar mērķi iegūt tos.Tagad pakavēsimies pie atsevišķu šīs grupas noziegumu objektīvās puses pazīmju analīzes.

Nozieguma objekts un priekšmets.

Krimināltiesību teorijā izšķir vispārējo, grupas un tiešo nozieguma objektu. Vadoties pēc šī principa, likumdevējs apskatāmās normas ir iekļāvis Latvijas Kriminālkodeksa desmitajā nodaļā ”Noziegumi pret sabiedrisko drošību, sabiedrisko kārtību un iedzīvotāju veselību.” Jāpiekrīt viedoklim, ka šajā nodaļā ietvertiem noziegumiem nav vienotas grupas objekta, par pareizu atzīstams, ka ir trīs grupas objekti :

1)   sabiedriskā kārtība;

2)   sabiedriskā drošība;

3)   iedzīvotāju veselība;

Pirms uzsākt nozieguma objekta analīzi, noskaidrosim, kādu saturu ieliekam nozieguma objektā.Tā kā ikviens bīstams nodarījums saistīts ar noteiktas valsts sabiedrības, atsevišķu kolektīva un cilvēku interešu aizskārumu, vai nu nodarot tām kaitējumu, vai draudot tādu nodarīt, tad ar krimināllikumu aizsargā tās intereses krimināltiesiskā nozīmē ir nozieguma objekts.Ne visas intereses, kas radušās un pastāv noteiktā valsts un sabiedrības attīstības periodā, aizsargā krimināllikums. Ar krimināltiesiskiem līdzekļiem tas paredzējis aizsargāt tikai pašas svarīgākās un nozīmīgākās. Šajā nolūkā konkrētos nozieguma sastāvos paredzēts, kādas darbības vai bezdarbības, kas nodara vai var nodarīt kaitējumu ar likumu aizsargātām interesēm, krimināli sodāmas.Pārējās intereses aizsargā citu tiesību normas- civiltiesību, administratīvo, darba u.c. tiesību normas.

Krimināltiesību teorija izšķir vispārējo, grupas un tiešo nozieguma objektu. Norobežjoties no vispārējā nozieguma objekta, kurš kopīgs visiem noziegumiem, noteiksim apskatāmo noziegumu grupas un tiešo objektu.

Pie noziegumiem, kas apdraud iedzīvotājuveselību, pieskaitāmas arī nelikumīgas darbības ar narkotiskajiem līdzekļiem, stipri iedarbīgām un indīgām vielām.Pie tam tiek ņemts vērā nevis konkrētas personas veselība bet cilvēku veselība, kā sociāls labums, kas uzskatāms par šo noziegumu grupas objektu. Nozieguma objekta dziļākai un pilnīgākai analīzei izdala nozieguma priekšmetu, kas ir pakļauts jēdzienam nozieguma objekts.

Nozieguma priekšmets ir cilvēka ārējā pasaulē objektivi eksistējoša lieta, pret kuru tieši vērsts bīstams nodarījums un līdz ar to tiek apdraudēts nozieguma objekts, t.i. ir apdraudētas valsts vai sabiedrības intereses. Apskatāmajos noziegumos tā priekšmetu apzīmē ar terminiem”indīgas un stipri iedarbīgas vielas”( Latv.KK 22.p.), “narkotiskie līdzekļi”( Latv.KK 222.1-222.8p.), nosaucot arī konkrētas narkotiskas vielas saturošu sugu-piem.opiju, dažādas kaņepes un eļlas magones -Latv.KK 222.3 p.un 222.9p.)

Indīgas vielas ir arī tādas vielas, kas saindē cilvēka organismu pat tad, ja tās lieto nelielās devās( piem. strihnīns, , arsēns, metilspirts u.c.), ” un Latvija 1993.gada 11.maijā ir pievienojusies 1971.gada 21.februāra Konvencijai par psihitropām vielām un 1988.gada 19.decembra Konvencijai pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu.

Tātad narkotikas ( no grieķu vārda “narke”-sastingums un “mania”-neprāts ir dabiskas un sintētiskas vielas, kuras paralizē centrālās sistēmas darbību, remdē sāpes un veicina miegu.Šis termins ietver sevī četrus kritērijus : medicinisko, juridisko, sociālo, fizisko.Šie četri kritēriji arī nosaka:mediciniskais-raksturo vielas spēju izraisīt reibumu, pieradumu pie tās un radīt slimīgu vēlēšanos atkārtot tās iedarbību bez mediciniskām indikācijām. Juridiskais kritērijs paredz, ka tā vai cita viela par narkotisku vielu kļūst, ja to paredz speciālas normatīvas normas speciāli pilnvarota instance. Tā, piemēram, LR MK ar noteikumiem nr. 29, kas ir spēkā no 18.01.1997.g.ir noteicis “Aizliegtās sevišķi bīstamās narkotiskās vielas un tām pielīdzinātās psihotropās vielas’’.Sociālais kritērijs norāda uz to, ka minētās vielas vai nu pilnīgi izņemtas no brīvas apgrozības, vai arī to lietošanai nepieciešamas speciālas atļaujas. Šis kritērijs tāpat atzīst, ka narkotiskās vielas lietošana izraisa sabiedrībai un individam bīstamas sekas.Tādējādi tas norāda uz priekšmeta sociālo īpašību un norāda sastību ar nozieguma objektu.Fiziskais kritērijs norāda uz narkotiskās vielas veidu-ārstnieciskā, augu valsts, psihotropā viela.Narkotisko vielu klasifikācija ir dažāda.Jau 1928.gadā šīs vielas iedalīja četrās grupās. Pašlaik iedala trijās grupās.Visplašākā un visbīstamākā ir depresantu jeb narkotisko vielu grupa, kuras rezultātā ir miegs vai narkoze.Tie būtu: morfijs, heroīns, barbiturāti, trankvilizatori. Otrā grupa ir stimulātori-kokaīns, efedrīns.Trešā ir halucigēna grupa, kuru lietošanas rezultātā rodas dažādas ilūzijas un halicinācijas- hašišs, marihuana, LSD. Pēc Iekšlietu ministrijas NAB datiem varam spriest, ka Latvijā galvenais priekšmets ir magones un no tām iegūtie opija alkaloīdi. Samērā bieži ir izmantots arī efedrons. Par to liecina pievienotā tabula par konfiscētām narkotikām. Salīdzinot ar 1994.gadu, samazinājies ir tikai konfiscētais magoņu salmu un efedrīna daudzums, pārejo konfiscēto narkotiku daudzums ir palielinājies.

Indīgo un stipri iedarbīgo vielu un narkotisko līdzekļu izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, un realizēšana.

Visās četrās normās likumdevējs ir paredzējis kriminālatbildību par tajās minēto vielu vai līdzekļu izgatavošanu. Ar narkotisko līdzekļu, stipri iedarbīgo vai indīgu vielu izgatavošanu jāsaprot jebkuras darbības, kuru rezultātā iegūti lietošanai gatavi narkotiskie līdzeļi, indīgas vai stipri iedarbīgas vielas, kā arī to pārstrādāšana un rafinēšana ( attīrīšana no svešiem piemaisījumiem) nolūkā paaugstināt vielas koncentrācijas iedarbību un efektu. Kvalifikāciju neietekmē veids, kādā narkotiskie līdzekļi, stipri iedarbīgas vai indīgas vielas iegūtas. To var veikt mājas apstākļos, iestādē vai uzņēmumā, laboratorijā, pārstrādājot dabiskas izejvielas vai preperātus.

No republikas tiesu prakses visizplatītākais narkotisko līdzekļu iegūšanas veids ir magoņu sulas, ko vāc ar marles tampona palīdzību, vai maltu galviņu un stiebru apstrādāšana pēc noteiktas tehnoloģijas, tādējādi iegūstot opija alkaloidus mājas apstākļos. Tā, piemēram Rīgas pilsētas bijušā tautas tiesa izskatīja 1989.gadā krimināllietu un saca pie atbildības pils. Ozerski pēc Latvijas KK 222.6.p par narkotisko līdzekļu nelikumīgu iegādāšanos, izgatavošanu un glabāšanu bez realizēšanas nolūka. Pils.Ozerskis centrālajā kolhoza tirgū par 50 rbļ. nopirka 1 kg. Magoņu salmu personīgai lietošanai.Iegādātās vielas viņš glabāja savā dzīves vietā, līdz brīdim, kad viņam milicijas darbinieki izņēma 900 gr šos salmiņus. Tai pašā laikā Ozerskis savā dzīvoklī no šiem salminiem izgatavoja opija šķīdumu, kuru injicēja sev un savai sievai. Kā var secināt no kimināllietām otrs izplatītākais narkotisko līdzekļu iegādāšanās veids ir narkotisko vielu saturošu augu( magoņu un kaņepju ) vākšana. Izpētītajās kriminālietās magones tika ievāktas pilsoņiem piederošajos lauciņos un dārziņos, bet dažos gadījumos neapstrādātajos gabalos. Tādos gadījumos nodarījums tika kvalificēts kā narkotisko vielu iegādāšanās ar vai bez nolūka tālāk realizēt. Tā atzīstama par pareizu tikai tajos gadījumos, kad tiek vāktas savvaļā augošas magones vai kaņepes, vai arītad, kad atlikušie narkotikas saturošie augi tiek vākti neapsargātos sējumos. Pretējā gadījumā var iet runa par narkotisko līdzekļu izlaupīšanu, ko apskatīsim tālāk.

Ar stipri iedarbīgu vai indīgu vielu un narkotisko līdzeklu glabāšanu jāsaprot, jebkuras darbības, kas saistītas ar šo vielu atrašanos vainīgās personas valdījumā( viņa dzīves vietā, speciālā glabātuvēs, citās telpās). Nodarījuma kvalifikāciju glabāšanas ilgums neietekmē.

Ar narkotisko līdzekļu pārsūtīšanu jšaprot ir šo vielu sūtīšana pa pastu vai ar bagāžu, jebkādā citādā veidā, piemēram izmatojot citas personas, kuras arī var nezināt par sūtījuma saturu. Tiesas praksē t’di gadījumi ir ļoti maz. Kā piemēru var minēt A.Kiščenko lietu, kurš 1988.gadā augustā-septembta mēnešos būdams Kirgīzijā, Čujas ielejā savāca savvaļā augšas kaņepes un izgatavoja apmēram 4665 gramus marihuānas, kuru pēc tam nosūtīja pa pastu no Frunzes uz Rīgu uz sava vārda pastā uz pieprasījumu, lai to vēlāk varētu realizēt Rīgā.Ieradies Rīgā 1988 novembrī viņš saņēma pasta sūtījumu, centās narkotiskos līdzekļus realizēt, bet tika aizturēts.

Ar narkotisko līdzekļu vai stipri iedarbīgu vai indīgu vielu realizāciju jasaprot jebkurš to realizēšanas paņēmiens- pārdošana, dāvināšana, apmaiņa, parāda samaksa, aizdošana, injicēšana to citai personai un tamlīdzīgi ).

Iepriekšminētās darbības ar stipri iedarbīgām vielām vai indīgām vielām ir krimināli sodāmas, ja tās izdarītas bez attiecīgas atļaujas.(Latv. KK 222.p.) Latvijas MK 1995.gada 4.jūlijā ir izdevis noteikumus “Noteikumi par narkotisko un psihotropu zāļu un vielu, kā arī prekursoru aprites kārtību zāļu ražošanas uzņēmumos, zāļu lieltirgotavās un aptiekās “ Tas tika izdarīts tādēļ, lai nodrošinātu šo vielu izmatošanu tikai medicīniskiem, zinātnes un ražošanas mērķiem, nodrošinātu valsts monopoltiesības uz narkotisko līdzekļu ražošanu mediciniskiem un zinātniskiem mērķiem. Jebkura šāda noteikumu pārkāpšana veido apskatāmā nozieguma objektivo pusi, taču katrā konkrētajā gadījumā ir jānoskaidro, kādā normatīvajā aktā ir fiksēts pārkāpums un kādi npoteikumi ir pārkāpti un kā tie ir izpaudušies. Tā stipri iedarbīgās un indīgās vielas izgatavošanas noteikumu pārkāpšana var izpausties izgatavošanas tehnoloģijas pārkāpšanā, uzskaites noteikumu pārkāpšanā- skaita vai svara nepareizā noteikšanā. Par attiecīgu noteikumu pārkāpšanu rīcībā ar narkotiskām vielām kriminālatbildība iestājas pēc Latvijas KK 222.7.panta. Arī ārstniecības iestādēs ir noteikta stingra kārtība narkotikas saturošu medikamentu nozīmēšanu ārstniecībai slimniekiem.Tā Latv.MK ir izdevis noteikumus 1995.gada 4.jūlijā”Noteikumi par narkotisko zāļu aprites kārtību ārstniecības iestādēs”. Narkotiskos līdzekļus aptiekās izdod tikai ar speciāli noformētām recepšu veidlapām, šīs veidlapas tiek stingri uzskaitītas. Ir izstrādāti arī stingri” Narkotisko un psihotropo vielu likumīgās apriteskārtību” ko Latvijas Saeima ir pieņēmusi 1996.gada 9. maijā.

Minēto un citu noteikumu pārkāpšana ar aktīvu darbību vai bezdarbību veido apskatāmā formālā nozieguma objektivo pusi.

Narkotisko līdzekļu nelikumīga iegādāānās vai glabāšana nelielos apmēros vai narkotisko vielu lietošana bez ārsta atļaujas.

Šī nozieguma objektivo pusi veido :

1)   narkotisko līdzekļu nelikumīgu iegādāšanos un glabāšanunelielos apmēros 2)

2)   narkotisku līdzekļu lietošana bez ārsta atļaujas.

Par iegādāšanos un glabāšanu jau bija runa, kad apskatījām Latvijas KK 222., 222.1 un 222.6. pantos paredzētos noziegumus un to objektivo pusi. Turpat tika apskatīta šo darbību nelikumības izpratne.

Latvijas KK 222.8.pantā ietverto vielu iegādāšanās un glabāšanas specifika ir tā, ka minētās nelikumīgās darbības tiek veiktas ar narkotiskajiem līdzekļiem nelielos apmēros. Nosakot narkotiskā līdzekļa apmērus ir jāņem vērā ne tikai tā daudzums ( apjoms, svars u tt), bet arī dažādās narkotisko līdzekļu veidu īpašības atkarībā no pakāpes, kā tie iedarbojas uz cilvēka organismu.Te būtu jāvadās Valsts farmokopejā esošajām ziņām par narkotisko ārstniecības līdzekļu vienreizejām un diennakts devām, to piemērošanas biežumu ārstniecības praksē, farmokoloģiskās iedarbības īpatnībām, šo līdzekļu iegūšanas iespējām, kā arī iespējām iesaistīt citas personas narkotisko līdzekļu lietošanā. Kriminālatbildība par narkotisko līdzekļu iegādāšanos vai glabāšanu nelielos apmēros, kā arī par narkotisko līdzekļu lietošanu bez ārsta atļujasiestājas tikai tad, ja šādas darbības izdarītas atkārtoti gada laikā pēc adminkstratīvā soda uzlikšanas par tādiem pašiem pārkāpumiem. Lai piemērotu LKK 222.8.p. nav svarīgi ar kādu tieši no šiem pārkāpumiem persona saukta pie administratīvās atbildības. Šeit var būt runa par atkŗtotu analoģisku darbību, taču šis pants tiks inkriminēts arī tad, ja persona būs saukta pie administratīvās atbildības par narkotisku līdzekļu lietošanu bez ārsta atļaujas un pēc kāda laika nelikumīgi ieg’dājas tos un glabā tos nelielos apmēros, vai otrādi.

Narkotiskās vielas saturošu augu neatļauta sēšana vai audzēšana.(Latvijas KK 222.9.pants).

Minētajā pantā aprakstītā nozieguma sabiedriskā bīstamība saistīta ar to, ka tiek iegūtas izejvielas nelikumīgai narkotisko līdzekļu  ( opija alkaloīdu, hašiša, anašas, marihuanas) izgatavošanai. Minētajā pantā paredzētā kriminālatbildība iestājas par narkotisko vielu saturošo kultūru sēšanu vai pārstādīšanu bez attiecīgas atļaujas jebkurā zemes iecirknī, tai skaitā arī neaizņemtajā zemēs. Savukārt ar iekopšanai aizliegtu narkotikas saturošu kultūru audzēšanu jāsaprot sējumu un asnu kopšanu ar mērķi panākt to nogatavošanos. Pie tam nav svarīgi vai tie ir paša veiktie sējumi, cita iesētie vai savvaļā augošie. Tā kā nozieguma sast’vs ir formāls, tas pabeigts pēc šo noziedzīgo darbību veikšanas, neatkarīgi no platību lieluma, augu izdīgšanas vai izaugšanas. Narkotikas saturošo kultūras sēklu iegādāšanās nolūkā tās sēt vai audzēt, augsnes sagatavošana tam jau ir uzskatāma gatavošanos noziedzīgam nodarījumam un kvalificējama ar atsauci uz Latvijas KK 15.p.l.daļu.

Apskatāmajām krimināltiesiskajām normām ir trīs atšķirības, kas ir bijis par pamatu patstavīgu normu veidošanai.

Pirmkārt, dažāds ir noziegumu uzskaitījums. Ja agrāķ bija piemēram, 222.3.uzskaitīts par konkrēti kādu augu audzēšanu iestājas kriminālatbildība, tad tagad no KK ir izslēgtas 222.3.p. un ir palicis tikai 222.9.pants, kur ir vispārināts : par narkotiskās vielas saturošu augu neatļautu sēšanu vai audzēšanu. Starptautiskā Konvencija nosaka, ka katra valsts ir tiesīga pati izlemt jautājumu par narkotisku vielu saturošu kultūru audzēšanas aizliegšanu vai ierobežošanu.

Narkotisko līdzekļu lietošanas perēkļu organizēšana un turēšana.(Latvijas KK 222.4.p

Apskatāmā krimināltiesiskā norma paredz atbildību par :

            1)         narkotisko līdzekļu lietošanas perēkļu organizēšanu,

2)         narkotisko līdzekļu lietošanas perēkļu turēšanu,

3)         telpu nodošanu šiem mērķiem.

Ar perēkli saprot telpu, kas piemērota un tiek izmantota pantā minēto darbību izdarīšanai.Tās var būt dzīvojamās telpas( dzīvoklis, istaba, māja, vasarnīca), gan arī telpas, kuras nav domātas dzīvošanai ( saimnieciskās telpas: šķūnis, pagrabs, bēniņi u.c.).Kā perēklis tiek izmantotas arī dienesta telpas( sardzes mītne, katlu telpas u.tt.)Nebūs nozieguma sastāva, ja minētās darbības veiktas ārpus telpām( mežā, laukā, pļavā u.c.).Ar narkotisko perēkļu organizēšanu jāsaprot aktīva darbība, kura ir vērsta uz telpu sameklēšanu, vai vienošanās par to izmantošanu narkotisko līdzekļu lietošanai, tam nepieciešamo apstākļu radīšana, perēkļu klientūas sameklēšana, narkotisko līdzekļu iegāde u.tt. Praksē parasti perēkļa organizētājs ir arī tā turētājs.Lai vainīgo personu sauktu pie kriminālatbildības perēkļu organizējošās personas, vainīgām personu darbībai ir j’būt tieši vērstai uz perēkļa izveidošanu.Ja personai šo darbību veikšanai ir sniegta palīdzība(meklē klientus, sagādā narkotikas u.c.) tad šīs personas tiek sauktas pie atbildības pēcL KK 17.6.panta par līdzdalību un 222.4.p. Šis noziegums ir pabeigrts ar perēkļa izveidošanas brīdi, neatkarīgi vai tas sācis darboties vai ne. Narkotisko līdzekļu lietošanas perēkļu turēšana ir telpu sistemātiska-t.i vairāk kā 2 reizes izmantošana kopā ar citām personām narkotisko līdzekļu lietošanai. Nodarījuma kvakifikācijā nav nozīmes vai telpas tiek nodotas pret atlīdzību vai ne.Kvalifikāciju neietekmē arī tas vai personas ar narkotiskiem līdzekļiem apgādā paši apmeklētāji vai ne.Narkotisko līdzekļu lietošana ir ilgstošs noziegums.

Narkotisko līdzekļu izlaupīšana.

( Latv. KK 222.2.p.)

Narkotisko līdzekļu izlaupīšana ir viens no smagākiem apskatāmās grupas noziegumiem.

Pirms analizējam apskatāmā nozieguma objektivo pusi, aplūkosim terminu “izlaupīšana” 222.2.p. sakarā. Kā secinām no literatūras un tiesu prakses jēdzienam “narkotisko līdzekļu izlaupīšana”piemīt tikai tam raksturīgas īpatnības un tas nesakrit ar jēdzienu “valsts vai kolektivā īpašuma izlaupīšana”, “pilsoņu personīgā īpašuma izlaupīšana, ”šaujamā ieroča, municijas vai sprāgstvielu izlaupīšana” Par narkotisko līdzekļu izlaupīšanu uzskatāmi tie gadījumi, kad

a)   tie nelikumīgi izņemti no valsts vai sabiedriskajām iestādēm;

b)   narkotikas saturoši augi vai t’du augu daļas( magoņu galviņas un stiebri, kaņepju stiebri, u.c.) nelikumīgi vakti no valsts, kolhozu vai sovhozu apsargātiem laukiem;

c)    narkotiskie līdzekļi izņemti pilsoņiem, kuru valdījumā tie atrodas tiesiski vai nelikumīgi. Tas nozīmē, ka narkotisko līdzekļu izlaupīšana ir plašāks jēdziens nekā tas ietverts jēdzienā”valsts, kolektivā, vai personīgā īpašuma izlaupīšana. Tas izskaidrojams ar to, ka narkotisko līdzekļu izlaupīšana apdraud iedzīvotāju veselību, bet ne tikai valsts, kolektīvo, vai pilsaņu īpašumu. Tas rada materiālo zaudējumu ne tikai adraudējuma objektam, bet k’drei ir tā, ka tie vispār nerada materiālu zaudējumu, piemēram, kad tie ir izgatavoti mājamatnieciskā veidā, tiem vispār nav valsts cenas.Taču tas neizslēdz vainīgo personu kriminālatbildību, jo materiālais zaudējums nav apskatāmā noziegums objektivās puses obligātā pazīme.

d)   Iepriekš teiktais norāda, ka narkotisko līdzekļu izlaupīšana ir specials, patstāvīgs delikts, kuru var

e)    definēt, kā narkotisko līdzekļu jebkāda veida prettiesisku iegūšanu, ja vainīgajam ir nodoms nelikumīgi rīkoties ar tiem un tas rada draudus sabiedrībai. Nelikumīgi izņemtajiem narkotiskiem līdzekļiem vai narkotias saturošiem augiem izņemšanas brīdī obligāti jāatrodas valsts, kolektivo organizāciju vai pilsoņu faktiskā valdījumā, kas ļaus šo nodarījumu norobežot no atrastu vai gadījuma pēc pie vainīgā nokļuvušu narkotisko līdzekļu piesavināšanās, kad nodarījumu var kvalificēt kā nelikumīgu to glabāšanu pēc Latvijas KK 222.1. vai 222.6.pantiem. Lūk daži piemēri no republikas tiesu prakses; V.Smirovs notiesāts pēc Latvijas KK 222.2p.3.daļas, ka būdams iereibis, ka savā dzīves vietā pie tēva atbraukušā ātrā mediciniskā palīdzība, pieprasīja, piedaraudot ar nazi šīs brigādes darbiniekiem, iedot viņam ampulu ar morfiju un omnoponu. Ātrās palīdzības darbinieki, pakļaujoties reāliem draudiem nodeva V.Smirovam pieprasītās ampulas. Pēcmorfija injicēšanas cietušajiem izdevās no dzīvokļa izbēgt. Šai gadījumā tiesa pamatoti viņu nodarījumu kvalificēja, kā narkotisko līdzekļu izlaupīšanu, kas izdarītaar laupīšanas uzbrukumu.Narkotisko līdzekļu izlaupīšana, izņemot laupīšanas uzbrukuma gadījumus, uzskatāma par pabeigtu, ar to iegūšanas brīdi.Naerkotisko līdzekļu izlaupīšana, izdarot laupīšanas uzbrukumu, jāuzskata par pabeigtu no momenta, kad sākts uzbrukumsar nolūku iegūt šos līdzekļus.

  

Nozieguma subjektivā puse.

Nozieguma subjektivās puses saturu atklāj personas psihiskā attieksme pret viņas izdarīto darbību vai bezdarbību un bīstamajām sekām.Tā ir personas iekšējā attieksme pret ārējā pasaulē objektivi notiekošo, šajā gadījumā pret personas izraisītajām noziedzīgajām izmaiņām ārpus šīs personas- pret viņas aktīvajiem un pasīvajiem darbības procesiem un pret šīm sekām. Vainīgums darbībā vai bezdarbībā nozīmē to, ka persona, apzinoties sabiedriskā nodarījuma sabiedrisko bīstamību, paredz un tieši vēlas (tiešs nodoms) vai apzināti pieļauj(netiešs nodoms) kaitējuma nodarīšanu noteiktām sabiedriskām attiecībām, vaiarī pieļauj vieglprātīgu vai nevērīgu attieksmi pret to, ka var iestāties šāds kaitējums.

Analizējamie noziegumi(222.1.222.2,  222.4, 222.5, 222.6, 222.8, 222.9) ir tikai tīši noziegumi, kuri var iestāties tikai ar tiešu nodomu. Nozieguma kvalifikāciju nevar ietekmēt vainīgā kļūdīšanās attiecībā pret narkotiskā līdzekļa veidu, tā izmantošanas iespējām un iedarbības pakāpi, jo izlaupīšanas priekšmets var būt jebkurš narkotisks līdzeklis. Divus no apskatāmās grupas noziegumiem var izdarī kā ar nodomu, tā aiz neuzmanības. Kā tīšs noziegums konstruēts arī Latvijas KK 222.8. pantā aprakstītais nodarījums, kurā likumdevējs runā parnarkotisko līdzekļu iegādāšanos, vai glabāšanu nelielos apmēros bez realizācijas nolūka, vai narkotikas līdzekļu lietošanas bez ārsta atļaujas, kas izdarīta atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas par tādiem pašiem nodarījumiem. Vainīgā persona apzinās, savas darbības prettiesiskumu un sabiedrisko bīstamību, par ko liecina arī viņas saukšan pie administratīvš atbildības par analoģiskiem nodarījumiem, bet tā vēlas rīkoties. 222.p.minētie noziegumi, kurā likumdevējs runā par narkotisko līdzekļu, indīgu vai stipri iedarbīgu vielu ražošanu, iegādāšanāss vai glabāšanas, uzskaites, izdošanas, pārvadāšanas vai pārsūtīšanas speciālo noteikumu pārkāpšanu.Vainīgā attieksme pret vienu no KK 222.panta 2.daļā paredzētiajiem kvalificējošiem apstākļiem un panta 1.daļā minēto darbību izraisītajām sekām var izpausties tikai neuzmnības veidā. Pretējā gadījumā nodarījums kvalificējams atkarībā no seku rakstura kā noziegums pret personu, īpašumu vai citiem objektiem. Kā jau tika atzīmēts, tad nozieguma subjektivo puse ietver sevī nozieguma motīvu un mērķi, kuri atsevišķos, likumā speciāli atrunātos gadījumos uzskatāmi par objektivās puses elementiem un ietekmē nodarījuma kvalifikāciju. Šai sakarā īpaši ir Latvijas KK 222.1., 222.6.un 222.8. panti.Tā salīdzinot 222.1. un 222.6p. jāsecina, ka nodarījuma kvlifikācija ir tieši atkarīga tajos uzskaitīto darbību izdarīšanas nolūka.222.1.p. iet runa par kriminālatbildību par pantā minēto darbību nelikumīgu veikšanu realizēšanas nolūkā, bet 222.6 p. paredzēta kriminlatbildība par pantā uzskaitītām darbībām ar narkotiskiem līdzekļiem bez realizēšanas nolūka. Arī KK 222.8.p. paredzētā krimināldarbība iestājas ja narkotiskie l’dzeļi iegādāti vai glabāti nelielos apmēros. Izskatot katru gadījumu par šādām nelikumīgām darbībām ar narkotiskiem līdzekļiem, obligāti izdibināms vainīgās personas nolūks- izmantot narkotiskos līdzekļus personīgām vajadzībām vai arī tās realizēt jebk’dā no realizācijas veidiem. Krimināllietu analīze norāda, ka praksē ir grūtības norobežot 222.1.p. un 222.6.pantā paredzētos noziegumus tieši pēc šīs subjektivās puses elementa. Nozieguma mērķis obligāti jānodibina arī iztiesājot noziegumus pēc Latvijas KK 222.2., 222.4, 222.5 pantiem. Izlaupot narkotiskās vielas, vainīgās personas vēlas tās iegūt savā īpašumā vai nodotr tās citai personai.Tādējādi nodarījumam raksturīgs mantkārģs raksturs, kas ir gandrīz katra izlaupīšanas veida obligāta pazīme.Motīvs nav uzskatāms par apskatāmās grupas nozieguma subjektivās puses obligātu elementu, taču tā nodibināšana var raksturot nozieguma izdarīšanas apstākļus un vainīgā personību un atvieglot nozieguma mērķa noskaidrošanu.

  

Nozieguma subjekts.

Nozieguma subjekts ir noziegumu izdarījusi persona, kura sasniegusi krimināllikumā paredzēto vecumu un l’dzar to viņu per izdarīto noziegumu var saukt pie kriminālatbildības. Šīs vispārīgās pazīmes pilnībā attiecināmas uz tādu nozieguma subjektu, kura priekšmets ir narkotiskie līdzekļi, indīgas, vai stipri iedarbīgas vielas. Tā ir pieskaitāma fiziska persona, kura sasniegusi16.gadu vecumu.Svarīgi ir lai šīs personas būtu pieskaitāmas, t/i. Varētu apzināties savas darbības un veikt tās. Izskatot krimināllietas, ka uz šī pamata trīs personas bija jātbrīvo no kriminālatbildības, jo tās savu psihisko stāvokļu dēļ bija psihiski slimas un krimināllietas bija jāizbeidz un jāpielieto pret viņām mediciniska rakstura piespiedu līdzekļi. Otrs priekšnoteikums saukšanai pie kriminālatbildības ir noteikta vecuma sasniegšana.Tā kā Latvijas KK nav šajos pieminētos pantos minētsno kāda vecuma personas tiek sauktas pie kriminālatbidības, tad jāvadās no LKK 10.p., kur noteikts, ka ktriminālatbildība iestājas no 16.gadu vecuma, izņemot pamudināšanu lietot narkotiskus līdzekļus(222.5.p.), kad kriminālatbildība iestājas no 18.gadu vecuma. Vēl ir tā saucamie speciālie nozieguma subjekti. Tā LKK 222.2.p. ir paredzēta kriminālatbildība par narkotisko līdzekļu izlaupīšanu, ja to izdarījusi persona, kam minētie līdzekļi bija uzticēti tādēļ, ka tā ieņem zināmu dienesta stāvokli. Runājot par apskatāmās grupas subjektu, vēl likumdevējs ir paredzējis pastiprinātu kriminālatbildību gadījumos, kad tajos minētos gadījumos, kad minētos noziegumus izdarijis sevišķi bīstams recidīvists vai persona, kas jau agrāk izdarījusi uzskaitītajos pantos paredzētos noziegumus.

Apskatāmo noziegumu kvalificējošās pazīmes.

Likumdevējs kvificētus sastāvus konstruējis 7 no 10 apskatāmajiem noziegumiem.Daži kvalificējamie apstākļi ir kopīgi vairākiem nozieguma sastāviem:

1) Noziegumi, ko izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas norunas.

Šī kvalificējošā pazīme ir paredzēta 222.1.p. un 222.2.p., kuros noteikta kriminālatbildība par narkotisko līdzekļu nelikumīgu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu realizēšanas nolūkā un pār šo līdzekļu nelikumīgu realizēšanu, kā arī par narkotisko līdzekļu izlaupīšanu.

Arī šajos pantos norādītajām darbībām, ko izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas norunas, jāsaprot, tādas darbības, kurās piedalijās divas vai vairākas personas, kas jau iepriekš vienojušās to kopīgi izdarīt Šī vienošanās notiek pirms 222.1.p aprakstīto darbību sākuma.

2)Noziegumi, ko izdarījis sevišķi bīstams recidivists.

Arī šī kvalificējošā pazīme ir paredzēta Latvijas KK 222.1.p. un 222.2.pantā. Nodarījuma kvalifikācija pēc šīm pazīmēm ir iespējama tikai, ja persona uz likumā noteiktajiem pamatiem un kārtībā t.i saskaņā ar LKK 24.pantu jau ieptiekš citā lietā ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu ir atzīta par par sevišķi bīstamu recidīvistu.

3)Nozieguma izdarīšana atkārtoti.

Pastiprināta kriminālātbildība par atkārtoti idarītu noziegumu paredzēta LKK 222.1., 222.2., 222.6 pantos Nozieguma izdarīšana atzīstama par atkārtotu, ja vainīgais jau agrāk izdarījis šais pantos minētās darbības, neatkarīgi vai minētā persona agrāk jau bijusi notiesāta par to vai ne, vai iepriekšējā sodamība dzēsta vai par agrāk izdarīto noziegumu nav iestājusies kriminlatbildības noilgums Noziegumu kvalificē pāc atkārtotības pazīmes neatkarīgi no tā, vai atsevišķi šie noziegumi bijuši pabeigti, vai vainīgais katrā no šiem noziegumiem bijis izpildītājs vai līdzdalībnieks.

Atkŗtotība jānorobežo no turpināta nozieguma, ko veido virkne identisku darbību, kurām ir vienots nodoms un kopējs mērķis. Tā, piemēram, , ja vainīgā persona noteiktā laika periodā, izpildot, kādu pasūtījumu, vairākkārt vakusi narkotikas saturošu augus un vairākos paņēmienos izgatavojusi nepieciešamo narkotisko līdzekļu daudzumu, nodarījums kā turpināts noziegums kvalificējams pēc L KK 222.1. daļas. Atkŗtotību kā LKKK 222.1.p. 2 daļas kvalificējošu pazimi var veidot tikai tās darbības, kas norādītas šī panta 1.daļā. Tas pats sakāms par atkārtotību LKKK 222.6.p. nozīmē. Bet, ja persona vispirms izdara noziegumu, paredzētu L KK. 222.1.p. un pēc tam 222.6.p. vai otrādi, kriminālatbildība iestājas pēc noziegumu kopības. Pēc noziegumu kopības kvalificējami arī narkotisko līdzekļu izlaupīšana un tai sekojoša to glabāšana, pārvadāšana vai pārsūtīšana, kā arī šo līdzekļa realizēšana. Noziegumi, kurus izdarījusi persona, kas agrāk izdarīju vienu no attiecīgajos pantos paredzētajiem noziegumiem.

Virākos pantos likumdevējs paredzējis pestiprinātu atbildību personām, kas agrāk izdarījušas vienu no minētajos pantos paredzētajiem noziegumiem.Personas atbildība sakarā ar to, viņa agrāk izdar’jusi vienu no LKK 222.1.-2226.p. un 222.9p. paredzētajiem noziegumiem, iestājas neatkarīgi no tā, vai minētā persona agrāk bijusi notiesāta par kādu no tiem, ja vien iepriekšējā sodamība nav dzēsta vai noņemta likumā noteiktā kārtībā, vai par izdarīto noziegumu nav iestājies kriminālatbildības noilgums. Ja persona izdarīto noziegumu nav sodīta, kriminālatbildība iestājas pēc noziegumu kopības, piemēram, par narkotisko līdzekļu izlaupīšanu un pamudināšanu lietot narkotiskos līdzekļus.

Ja nelikumīgo darbību priekšmets bijuši narkotiskie līdzekļi lielos apmēros.

Ja narkotiskie līdzekļi nelikumīgi izgatavoti, iegādāti, glabāti, pārvadāti vai pārsūtiti realizēšanas nolūkā, kā arī tie nelikumīgi realizēti lielos apmēros, nodarījums kvalificējams pēc Latvijas KK 222p.2.daļas. Likumā nav norādes uz to, to izlemj tiesa katrā konkrētā gadījumā, tas ir atkarīgs no vairākiem kritērijiem :

1) tiek ņemts vērā kvantitatīvais kritērijs( apjoms, svars, dozu daudzums narkotisko līdzekļu izgatavošanai nepieciešamais izejvielu daudzums un to vērtība)

2)kvalitativais kritērijs (dažādo narkotisko līdzekļu īpašības atkarībā no to pakāpes, kā tie darbojas cilvēka organismā)

3)kaitējuma, kurš var tikt nodarīts iedzīvotāju veselībai, raksturs un apmērs,

4)faktiski iegūtās vai paredzētās peļņas apmērs, realizējot narkotiskās vielas,

5)papildu kritēriji- operāciju ar narkotiskajiem līdzekļiem skaits, ilgums.

Divu vai vairāku personu vai vairāku peresonu pamudināšana lietot narkotiskos līdzekļus( Latvijas KK 222.5.pants)

Pamudinājums lietot narkotiskos līdzekļus jāsaprot tīšas darbības, kas vērstas, uz dinu vai vairāku personu tieksmi vienmēr lietot narkotiskos līdzekļus. Dibu vai vairāku personu pamudināšana var notikt vienlaicīgi, vaiarī dažādos laikos.

Nepilgadīgas personas pamudināšana lietot narkotiskus līdzekļus.

Pamudinājums lietot narkotiskos līudzekļus, ja tā izdarīta, attiecībā pret personu, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, uzskatāma kvalificējošu pazīmi, kura paredzēta KK 222.5.p.2.daļā, kura vērsta pret nepilngadīgo cietušo, jānodibina, ka vainīgā persona apzinājusies vai pieļāvusi, ka ar savām darbībām pamudina nepilgadīgo lietot narkotiskos līdzekļus. Persona agrāk sodīta par pamudināšanu lieto narkotiskos līdzeļus (KK 222.5.p.) Ar personu, kas agrāk sodīta par pamudināšanu lietot narkotiskos līdzekļus jāsapruot persona, kas agrāk sodīta par šai pantā paredzētās darbības, ja sodamība dzēsta vai noņemta likumā noteiktā kārtībā.

Indīgu vai stipri iedarbīgu vielu izgatavošana vai realizēšana ja tai bijis nodarbošanās raksturs ( KK 222.pants). Indīgu vai stipri iedarbīgu vielu izgatavošanai un reaizēšanai ir nodarbošanās raksturs( KK 222.p.2 daļa), ja to veic sisrtemātiski un tā kļuvusi par patstāvīgu vai būtisku papildu ienākumu avotu. Ja nelikumīgām darbībām ar indīgām un stipri iedarbīgām vielām bijušas smagas sekaas( KK 222..pants). KK 222.panta 2 daļa noteikta pastiprināta atbildība par indīgu vielu vai stipri iedarbīgu vielu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu vai realizēšanu bez attiecīgas atļaujas kā arī par noteikumu pārkāpšanu attiecībā uz indīgām vai stipri iedarbīgām vielu ražošanu, glabāšanu, izdošanu, uzskaiti, pārvadāšanu, pārsūtīšanu pa pastu, ja šīm darvīvām bijušas smagas sekas. Ar smagām sekām jāsaprot saindēšanās, kuras rezultātā iestājusies cilvēka nāve, vai nodarīti smagi vai vidēja smaguma miesas bojājumi vai ievērojami materiāli zaudējumi. runājot par atbrīvošnu no ktiminālatbildības par nelikumīgām darbībām ar narkotiskajieml īdzekļiem, jāņem vērā, ka tā attiecināma tikai uz izlietotajiem narkotiskajiem līdzekļiem. Tāpēc, ja bez tiem vēl bez tiem personas rčībā vēl paliek citi narkotiskie līdzekļi, kuri netiek labprātīgi nodoti, par nelikumīgām darbībām ar tiem persona saucama pie ktiminļatbilfdības.

Nobeigums.

 Narkomānijas apkarošanai veltīto normatīvo aktu izklāsts un analīze ļauj secināt, ka likumdevējs ir izstrādājis visai efektivu līdzekļu loku, kuru pareiza izoratne un pilnīga izmantošana var sekmēt īs negativās parādības izskaušanu. Tomēr ir jāpiektīt viedoklim, ka bez visas sabiedrības ieiteresētības šīs parādības likvidēšanā Tomēr, kā informēja Narkotiku apkarošanas biroja priekšnieks V.Ķipēns, diemžēl vēl vērojama sakarība starp divdomīgo un aģitējošo informāciju masu mēdijos un kriminālo statistiku. Vairāki aizturētie pusaudži vaļsirdīgi atzina, ka sākuši lietot narkotikas pēc tam, kad avīzē izlasījuši par “zālītes “nekaitīgumu. Policisti un narkologi savā nostājā ir vienoti. Izteiktāka ir tendence uz narotisko vielu lietošanu pusaudžu vidū.Ja ne īstu narkotiku tad vismaz tablešu lietošana “kaifam” notiek ikvienā Rīgas skolā Ir izveidojusies cieša saikne arī ar skolu direktoriem. lietošana, . Ir nepieciešamas papildu štata palielināšanā. Narkotiku apkarošanas birojs cer uz valsts atbastu.Aktivizējies darbs arī rajonos.

Ir nepieciešams arī uzlabot darbu likumdošanas darbu šinī jomā.Ir arī konkrēti priekšlikumi

Nopietnu ievērību pelna arī priekšlikumi par atsevišķu nodarījumu dekriminalizāciju. Viens no triem būtu vērsts uzto, lai būtu pieļauta to ozsniegšana vai pŗdošana personām, kas slimo ar narkomāniju, balstoties uz atziņu, ka narkomānija pati par sevi nav noziegums, bet ir slimība.Šai idejai ir atbalstītāji un gan noliedzēji, gan mūsu republikā, gan pasaulē. Ir uzskats, ka mūsu republikā narkotisko vielu legalizācija ir viens no galvenajiem ceļiem narkomānijas problēmas atrisināšanā. Vienlaikus jņorāda, ka panākumi narkomānija apkarošanā ir nemazāk atkarīgi no pareizas likumizpratnes un vienveidīga to piemērošanastiesu praksē. Taču izmeklēšanas un tiesu darbā šajā jomā vēl ir daudz trūkumu uz ko arī ir jau vērsta uzmanība ar ATPlēnumu materiāliem. Arī ir norādīts uz nepietiekamu profilaktisko un audzināšanas darbu, kas tāpat var ietekmēt narkomānijas apkarošanu.

Izmantotā literatūra.

1. V. Liholaja. Kriminālatbildība par nelikumīgām darbībām ar narkotiskiem līdzekļim-Rīga., 1994.g.

2. A.niedre, J.Strazdiņš. Narkomānija un toksikomānija.- Rīga 1990.g.

3. O.Kiršentāls, A.Niedre. Narkomānijas kaitīgums in atbildība par narkotisko vielu iegūšanu.- Rīga ., 1974.g.

4. U. Krastiņš. Mācība par nozirguma sastāvu. Zvaigzne ABC. - Rīga.

5. A.Niedre. Komentāri pie Latvijas Kriminālkodeksa pantiem. Valsts SIA "TIC"., Rīga., 1997.g

6. Narkotikas //  Latviešu konversācijas vārdnīca.- Rīga : A. Gulbja apgādā, 1935.g.

7.Toksiskās vielas // Latviešu konversācijas vārdnīca.- Rīga : A. Gulbja apgādā, 1935.g.

8. Alkoholisms // Latviešu konversācijas vārdnīca.- Rīga : A. Gulbja apgādā, 1935.g.

9.Latvijas Republikas Labklājības Ministrijas, Veselības departaments, Valsts narkoloģijas Veselības Aprūpes Centrs., // Alkohola patēriņa, alkoholisma, alkohola psihožu, narkomānijas, toksikomānijas un smēķēšanas izplatība Latvijā., Rīga. 1995.g.

Normatīvie akti.

1.Narkomānijas kontroles un narkomānijas apkarošanas koordinācijas komisijas nolikums., Public.: Vēstnesis 10.07.96. nr 117

2.Noteikumi par narkotisko un psihotropo zāļu un vielu, kā arī prekursoru aprites kārtību zāļu ražošanas uzņēmumos, zāļu lieltirgotavās un aptiekās., Public.: Vēstnesis 10.07.96. nr 117

3.Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgas aprites kārtību., Public.: Vēstnesis 23.05.96. nr 89

4.ANO konvencija pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu., Spēkā esoša no 25.05.1994.,

5.Noteikumi par labklājības Ministrijas uzraudžibā esošo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstiem., Public.: Vēstnesis 17.01.97. nr 23.

6. Alkoholisko, narkotisko un psihotropo vielu ietekmes pārbaudes kārtība., Public.: Vēstnesis 22.10.96. nr 177

7. Single Convention on Narcotic Drugs., spēkā esoš no 15.08.1993