Ievads................................................................................................................................. 3
Brīvās un godīgās konkurences tiesiskā uztvere un
pamatojums Vācijā........... 3
Brīvās konkurences tiesiskie rāmji............................................................................. 3
Konkurences tiesības.................................................................................................. 3
Karteļa tiesības (Konkurences ierobežojumi).............................................................. 5
Uzņēmēju aizsardzības tiesības................................................................................... 5
Ģenerālā klauzula........................................................................................................... 5
Nodarījuma sastāvs..................................................................................................... 6
1) Darbība darījumu saskarsmē........................................................................ 6
2) Darbība ar konkurences raksturu................................................................. 6
3) Pārkāpums pret labajiem tikumiem un tradīcijām........................................ 7
Lietu grupas................................................................................................................ 7
1)............................................................................................... Klientu
ķeršana............ 7
2)........................................................................................................ Kavēšana............ 8
3) Nozagšana.................................................................................................... 9
4) Tiesību laušana............................................................................................. 9
5) Tirgus traucēšana......................................................................................... 9
Tiesiskās sekas pārkāpuma gadījumā........................................................................ 10
Sevišķās nodarījuma pazīmes.................................................................................... 10
Maldinoša reklāma.................................................................................................... 10
Sevišķi pārdošanas pasākumi un reklamēšanas formas............................................. 10
Īpaši sarīkojumi un piedāvājumi............................................................................... 11
Citas aizsargājošās tiesības........................................................................................ 11
4 ar pārdošanu un reklāmu saistīti mārketinga aspekti
un tos skarošie tiesiskie jautājumi. 12
Literatūra:...................................................................................................................... 12
Ievads.
Katrs sevi cienošs
uzņēmums vēlas, lai cilvēki viņa produkciju un sniegtos pakalpojumus pirktu.
Tas ir tā eksistences pamatā. Lai to panāktu, ir dažreiz ne tikai jāizmanto
reklāma, bet pat viss mārketinga iespēju spektrs. Bet ko tas līdz, ja jau no
paša sākuma produkcijas un sniedzamo pakalpojumu noieta veicināšanā tiek veikti
pasākumi un izmantotas metodes, kas jau no paša sākta gala ir aizliegtas ar
pastāvošajos likumos un tiesiskajās normās? Tas jau vēl nekas dažreiz, ka
minētās lietas ir aizliegtas, bet ja nu manīgs konkurents jau pie pirmā soļa
iesūdz uzņēmumu tiesā, kur to gaida viennozīmīgs un jau zināmi negatīvs
iznākums? Tad visas pūles ir vējā! Tādēļ, uzsākot kaut kādus manevrus un
kustības izvēlētajā tirgū, jāiepazīstas arī ar tā tiesiskajiem spēles noteikumiem.
Balstoties
uz augstākminētajiem apsvērumiem, šajā darbā tiks aplūkoti negodīgās
konkurences tiesiskie aspekti mārketinga stratēģijas veidošanā un realizācijā
Vācijā. Sevišķi svarīgi tas ir uzņēmumiem, kas darbojas Vācijas tirgū un tiem,
kuru mērķis ir šis tirgus.
Brīvās un godīgās konkurences tiesiskā uztvere un pamatojums Vācijā.
Vācijas
Federatīvajā Republikā privāttiesiskā kārtība balstās uz pieņēmumu, ka katra
atsevišķā indivīda optimālā vajadzību apmierināšana notiek privātas un
autonomas darbības rezultātā, kuru nodrošina noteikta kārtība. Šīs kārtības
pamatā ir:
-
uzņēmuma darbības brīvība;
-
līgumu slēgšanas brīvība;
-
īpašumu tiesību atzīšana.
Brīvā un godīgā
konkurence, ko nodrošina minētā kārtība, izpaužas tādējādi, ka nevienai no
darījuma pusēm nav iespējams diktēt otrai savu noteikumus.
Brīvās konkurences tiesiskie rāmji.
Lai panāktu tādu
brīvu konkurenci, kāda tā ir Vācijas tiesiskajā uztverē, tiek pielietots plašs
likumu instrumentārijs. 1. shēmā tiek parādīta šo likumu galvenā saistība.
Lielākoties ar konkurenci saistītos jautājumus regulē 7.6.1909. gadā pieņemtais
Likums pret negodīgo konkurenci un Likums pret konkurences ierobežošanu tā
20.2.1990. gada pieņemtajā formā, taču arī uzņēmumus sargājošajiem likumiem ir
liela nozīme, jo tiek nodrošināta tiesību īpašniekam viņa darba augļu
saimnieciska izmantošana.
Visu likumīgo
regulējumu galvenais uzdevums ir nodrošināt konkurenci un tās pozitīvo efektu
sniegtos augļus. Tāpēc nevar novērtēt tiesas spriešanas un it sevišķi
Federācijas tiesas nozīmi, katra atsevišķa gadījuma iztiesāšanā.
Turpinājumā par
atsevišķajiem konkurenci regulējošiem likumiem ar attiecīgi piekārtotām jomām,
ko tie regulē.
Konkurences tiesības.
Šaurākā nozīmē
konkurences tiesības piešķir visiem uzņēmumiem vienādas tiesības piedalīties
konkurences cīņā. Tā kā Vācijas Civillikumā ietvertās normas nav pietiekamas,
lai aizsargātu uzņēmumus pret negodīgu konkurenci, tika izsludināti īpaši
likumi, kas papildina Civillikuma regulējumus. Šie īpašie likumi ir:
1.shēma[1]
-
Likums pret negodīgo konkurenci
(UWG) brīvās konkurences nodrošināšanai;
-
Priekšraksts par cenu uzrādīšanas
regulēšanu cenu patiesuma un cenu skaidrības aizsardzībai;
-
Rabata jeb atlaižu likums
(RabattG) cenu atlaižu novēršanai, ja tām nav pamata (darbības vai cita
ekvivalenta);
-
Priekšraksts par uzcenojumiem
(ZugabeVO) cenu slēpšanas novēršanai.
Mūsdienās
konkurences tiesības ne tikai aizsargā konkurentu,- tām ir arī patērētāju
aizsardzības tiesību statuss. Tādēļ, vienmēr aplūkojot kādu konkurenci
nepareizi ietekmējošu darbību, jāņem vērā patērētāja intereses.
Karteļa tiesības (Konkurences ierobežojumi).
Ar
karteļa tiesībām domātas konkurences tiesības plašākā nozīmē. Šo tiesību normas
ir ietvertas:
-
Likumā pret konkurences
ierobežošanu (GWB);
-
Eiropas Savienības dibināšanas
līgumā (EGV) (85. un sekojošos paragrāfos).
Šo abu likumu
uzdevums ir novērst nevēlamu karteļu un tirgus kundzības formu izveidošanos.
Uzņēmēju aizsardzības tiesības.
Īpašajiem likumiem,
kas nodrošina uzņēmēju tiesisko aizsardzību ir augstāks rangs kā vispārīgajiem
konkurences likumiem. Ar šiem likumiem tiek aizsargāti garīgi sasniegumi,
tādejādi, piešķirot īpašumu tiesības uz tiem kādu laiku. Pēc šo tiesību
aizsardzības laika iztecēšanas (patentiem- 20 gadi, lietošanas paraugiem- 10
gadi, markai- 20 gadi, autortiesībām- 70 gadi) uzņēmēju aizsargā vairs tikai
Likums pret negodīgo konkurenci (UWG).
Uzņēmēju
aizsardzības tiesības tiek realizētas ar jau augstāk minētajiem likumiem:
-
Patenta likumu (PatG) jaunu
rūpniecisku izgudrojumu aizsardzībai (mašīnas, ķīmiskas metodes, elektroniskas sastāvdaļas);
-
Lietošanas parauga likumu (GebrMG)
jaunu tehnisku priekšmetu aizsardzībai (tā saucamais mazais patents) (fēns,
rotaļlieta);
-
Gaumes parauga likumu (GeschmMG)
jaunu, oriģinālu, komerciālu paraugu vai modeļu aizsardzībai (t.s. estētiskais
sniegums) (auduma paraugi, pudeles formas, automašīnu dizains);
-
Marku likumu (MarkenG) marku,
komercapzīmējumu, ģeogrāfisku piederības datu aizsardzībai (“Deutsche Telekom”
zīme “T”, “BMW, T 200”, “Alianz Versicherungen” sauklis “Hoffentlich
allianzversichert”, kāda īpaša atpazīšanas melodija);
-
Autortiesību aizsardzības likumu
(UrhG) personīgu garīgu veikumu aizsardzībai (grāmata, sacerējums, mūzika,
filma utt.).
Ģenerālā klauzula.
Ģenerālā klauzula
ir ietverta Likumā pret negodīgo konkurenci pirmajā daļā. Tā aizliedz tādu
konkurenci, kas nav saskaņā ar vispārpieņemtām paražām un tikumiem.
Šis likums nosacīti
sastāv no divām daļām. Pirmā daļa sākas ar 1.paragrāfu. Tā attiecas uz
konkurences aktivitātēm pret nenoteiktu lielumu konkurences dalībniekiem. Šeit
galvenokārt jāmin ģenerālais aizliegums konkurencei, kas nav saskaņā ar
tradīcijām un tikumiem, maldinošās
reklāmas sevišķās nodarījuma pazīmes 3. un 4. paragrāfos īpašo pārdošanas
aktivitāšu reklāmas formu sevišķās nodarījuma pazīmes 6. un 8. likuma
paragrāfos.
Otrā daļa sākas ar
§14, un attiecas uz tādiem konkurences pasākumiem, kas vērsti uz atsevišķiem
tās dalībniekiem. Šeit kā piemērus var minēt ierēdņu uzpirkšanu, komerczīmju
aizsardzību un uzņēmumu noslēpumu nomelnošanu, apmelošanu un izpaušanu.
Visus šos priekšrakstus
pārvalda ģenerālā klauzula. Tie sāk darboties tur, kur konkurences tiesību
īpašie priekšraksti nav pietiekoši. Tādējādi rangi jeb hierarhija izkārtojas
šādi:
-
Likumā par negodīgu konkurenci
atsevišķus gadījumus regulējoši priekšraksti,
-
konkurences tiesiskie īpašie
likumi- PangVO, RabattG un ZugabeVO,
-
tikai tad §1 UWG ģenerālās
klauzulas pārbaudīšana.
Nodarījuma sastāvs.
Lai vispār
konstatētu, vai bijis nodarījuma sastāvs, kas tiek regulēts ar Likumu pret
negodīgo konkurenci, pēc likuma pirmā paragrāfa jāpārbauda sekojoši
priekšnoteikumi:
-
vai darbība notikusi darījumu
saskarsmē,
-
vai tā ir bijusi ar konkurences
raksturu,
-
vai ir noticis pārkāpums pret
labajiem tikumiem un tradīcijām.
1) Darbība darījumu saskarsmē.
Šī likuma ietekmei
netiek pakļautas noteiktas ne-saimnieciskas darbības, piemēram, privāta
rakstura darbības mājās, privātās vēstuļu ķēdes, privātas azartspēles. Darījumu
saskarsmes jēdziens nenosaka uzņēmuma vai tirdzniecības darījumu darbības
lauku, bet parāda darījumu aktivitātes atšķirībā no privātām un iestāžu
aktivitātēm. Darījumu cilvēku un brīvo amatu pārstāvju darbībām tiek piešķirts
darījumu raksturs, ja vien tās netiek klasificētas kā privātas darbības.
2) Darbība ar konkurences raksturu.
Darbība ar
konkurences raksturu ir tāda darbība, kas kalpo savas vai citas konkurētspējas
stiprināšanai. Objektīvi šāda veida izturēšanās jābūt tādai, lai tā kalpotu
konkurences mērķiem. Subjektīvi nepieciešams nolūks darboties konkurencē.
Darbība ar
konkurences raksturu atspoguļojas katrā rīcībā, kas ir piemērota, lai veicinātu
preču un pakalpojumu noietu. Šāda veida pasākumos izšķirošais nav panākums, bet
gan virzība uz mērķi. Starp konkrēto uzņēmumu un uzņēmumu, kas nostādīts
neizdevīgākā pozīcijā, objektīvi jāpastāv konkurences attiecībām. Tās
konstatējamas, ja
-
uzņēmumiem ir viens un tas pats
klientu loks;
-
kad tiem ir kopīgi piegādātāji un
noņēmēji;
-
kad tiem ir vienādas preces vai
pakalpojumi;
-
kad tie pieder pie vienas vai
līdzīgām nozarēm.
Kā jau augstāk
minēts, no subjektīvā aspekta nepieciešams konkurences stiprināšanas un
veicināšanas nolūks. Tas vai darbība sasniegs mērķi, nav izšķirošais.
Konkurences veicināšanas nolūks nedrīkst būt vienīgais un būtiskais darbības
pamats. Tiesā uzņēmējam, kam tiek pārmesta negodīga konkurence, jāpierāda, ka
viņš nav darbojies konkurences nolūkā. Ja trūkst konkurences attiecības, kā tas
ir arodapvienību un masu mediju publikācijās, konkurences veicināšanas nolūks
ir konkrēti jāpamato. Šajā gadījumā tas ir pieļaujams, ja tas veicina
sabiedrības informētību. Piemēram, ja tiek veikti testu preču tresti un
rezultāti tiek salīdzināti, tiem jābūt izpildītiem neitrāli, objektīvi un
kompetenti.
3) Pārkāpums pret labajiem tikumiem un tradīcijām.
Likuma pret
negodīgu konkurenci 1.pants tiek uzskatīts par pārkāptu, ja pie diviem
pirmajiem punktiem papildus konstatēts pārkāpums pret labajiem tikumiem un
tradīcijām. Mērogs labajām tradīcijām ir vidējs (statistiskajā nozīmē) saprātīgs un godīgs uzņēmējs attiecīgajā
nozarē, ciktāl tas atbilst kopējās sabiedrības tikumiskajam mērogam. Tādējādi
konkurences pārkāpumā vainojamajam uzņēmumam jābūt novirzēm no tā darbības
rakstura, kas piemīt tām vadlīnijām kas tiek ņemtas no etalona uzņēmuma. Ļoti
liela nozīme tomēr paliek katra atsevišķa gadījuma konkrētajiem apstākļiem.
Uzņēmums nedrīkst darboties ar apziņu pārkāpt labos tikumus un tradīcijas un
Likumu pret negodīgo konkurenci.
Lietu grupas.
Lai pārkāpumi pret
labajiem tikumiem un tradīcijām būtu labāk pārskatāmi, tiek izdalītas piecas
lietu grupas:
-
klientu ķeršana;
-
kavēšana;
-
nozagšana;
-
tiesību laušana;
-
tirgus traucēšana.
1) Klientu ķeršana.
Klientu ietekmēšana
pieder pie konkurences būtības. Taču konkurences pozitīvā klientu ietekmēšana
var pārvērsties par konkurences negatīvo klientu ķeršanu. Tas norisinās tādā
gadījumā, ja klients tiek ietekmēts ar tādiem līdzekļiem, kas ietekmē viņa
brīvo gribu lēmuma veidošanā vai izslēdz to vispār. Sekojošajos gadījumos
klienta lēmums tiek iegūts ar viltu vai
uzpirkts:
a) pievilšana ar maldinošu
reklāmu.
Te var minēt
nepareizus datus par preci vai uzņēmumu, vilinātājputnu piedāvājumi,
apmānīšana, samainīšana, nepareizs nosaukums, amata vai darbības apzīmējums,
iepirkšanas priekšrocību simulēšana, pārdošanas pasākumu maskēšana, reklāmas
braucieni, kad to raksturs tiek nepareizi uzdots, redakcionālas dabas reklāma,
trūkstoša instruktāža par atsaukšanas iespējām, product placement-s.
b) piespiešana noslēgt darījumu,
pielietojot fiziskus un psihiskus līdzekļus.
Šeit pieder
piespiešana, draudi, iestāžu darbinieku autoritatīvs spiediens, reklāmas dāvanu
morālisks spiediens bērnu dārziem, remontuzņēmumu psiholoģisks spiediens
negadījumu, katastrofu vietās u.c.
c) apgrūtināšana ar uzbāzīgu
reklamēšanu.
Tā var būt
uzbāzīga ielu reklāma, tieša uzrunāšana sabiedriskās vietās (pieļaujama ir
reklāmas lapiņu izdalīšana), nepasūtītu preču piesūtīšana bez esošām darījuma
attiecībām, telefona-, teleksa- un telefaksa reklāmas bez pastāvošām darījuma
attiecībām, nevēlama vēstuļu kastīšu reklāma (ja ir uzlīme “Lūdzu nekādu
reklāmu!”).
d) pievilināšana ar īpašām priekšrocībām.
Ar šo gadījumu
grupu domātas reklāmas ar piespiedu pirkšanas opciju, reklāmas dāvanas bez
atlīdzības, preces par neparasti zemām cenām, maldināšana par reklāmas
sarīkojumu raksturu, apvienošanas darījumi un ar nozari nesaistīti veicinoši
piedāvājumi.
e) reklāma ar aleatoriskiem kairinājumiem.
Šeit tiek
izmantota klientu spēļu kaislība, piedāvājot piedalīšanos laimes spēlēs ar
piespiedu pirkšanu, sacensības, kad reklāmās tiek pārkāpta piesaistīšana tikai
ar uzmanību un veidojas vēl citas negodīgas komponentes.
f) jūtu un uzticēšanās izmantošana.
Tiek panākts ar
baiļu (pirkšanas psihožu), nedrošības iedvešanu. Vēl jāmin veselības reklāmas,
ar apkārtējo vidi saistītas reklāmas, kad norāde “bioloģiski tīrs produkts” nav
viennozīmīgi pamatots, autoritāšu izmantošana, reklāmas ar bērniem, invalīdiem
un laju reklāmas.
2) Kavēšana.
Ar negodīgu konkurenta kavēšanu ir domāta tāda darbība, kas
tam neļauj saimnieciski attīstīties. Runa ir par negodīgā, cenu cīņām, boikotu,
diskriminēšanu un salīdzinošās reklāmas veidiem. Tikumu un tradīciju pārkāpšana
konstatējama šādos gadījumos:
a) noieta, reklāmas, licences
traucēšana.
Domāta reklāma
konkurenta veikala priekšā, konkurenta preču izpirkšana atsevišķos gadījumos
vai preču apmaiņas akcijas attiecībā pret gala patērētāju.
b) cenu cīņa.
Pārspīlēti zema
cenu uzturēšana noziedzas pret tikumiem un tradīcijām tad, kad tās ilgstoši
tiek turētas zem pašizmaksas līmeņa ar mērķi izstumt konkurentu no tirgus. Šeit
gan jāievēro, ka uzņēmējs var pārdot savas preces, cik lēti vien grib, ja tam par
pamatu nav mērķis iznīcināt konkurentu, lai pēc tam šis uzņēmums varētu pats
noteikt tādas cenas kā pats vēlas.
c) boikots.
Šis gadījums tiek uzskatīts kā īpaši ekstremāls, pārkāpjot
labos tikumus un tradīcijas. Situācija, kad vairāki uzņēmēji apvienojas un liek
no tirgus aiziet kāda vienam konkrētam tā dalībniekam ir aizliegta, ja nu
vienīgi to nesargā konstitūcijas 5.nodaļa, kas nosaka brīvas domas izteikšanu.
d) salīdzinošā reklāma.
Šāda reklāma pamatā nav pieļaujam, ja nu vienīgi tā ir
nopietnu sabiedrības interešu pamatā. Sabiedrība intereses tiek uzskatītas par
nopietnām, kad nepieciešams tirgu radīt caurspīdīgu, kad ir pamats bažām par
uzticības zušanu visai nozarei un kad konkurenti neievēro tiesiskos
priekšrakstus. Informācijai šādos gadījumos jābūt patiesai un pamatotai.
Pieļaujami ir:
1)
preču-sistēmu-salīdzinājumi, kad
netiek minēti konkurentu vārdi un kad fakti ir patiesi;
2)
konsultācijas pirkšanas laikā pēc
paša klienta vēlēšanās;
3)
salīdzinošie preču testi, kad tie
tiek veikti neitrāli, kompetenti un paliek objektīvi.
3) Nozagšana.
Citu sasniegumu nozagšana nozīmē to pakaļdarināšanu. Sveši
tehniski un garīgi sasniegmi tiek panākti, ieguldot lielus līdzekļus, tādēļ
tiek uzskatīti kā aizsargājami. Sevišķi darba augļi tiek aizsargāti ar tā
saucamo īpašo komerctiesību palīdzību. Lai nodrošinātu patentu, lietošanas
paraugu, gaumes paraugu un marku aizsardzību, tie tiek fiksēti tiem īpaši
paredzētos reģistros. Tomēr, izvērtējot lietas apstākļus, uzmanīgi jāskatās,
vai šī pakaļdarināšana nav pieļaujama tehnoloģiskas, saimnieciskas, ekoloģiskas
attīstības vārdā. Nozagšana ir nepārprotama sekojošos gadījumos: citu
sasniegumu, reklāmas vai komerczīmes sistemātiska pakļdarināšana, apzināta
preču izcelšanās vietas nepareiza uzrādīšana, slavas graušana, izmantojot citu reklāmas
elementus, pastāvīga un plānota līdzstrādnieku un klientu aizvilināšana.
4) Tiesību laušana.
Tas, kurš neievēro
tos likumu priekšrakstus, kas domāti uzņēmējiem un paredzēti uzņēmējdarbības un
konkurences veicināšanai, gūst priekšroku citu sacensības dalībnieku priekšā.
Šāda darbība tiek uzskatīta kā vēršanās pret labajiem tikumiem un tradīcijām.
Kā piemērus šeit varētu minēt: ārstu, kas ārstēšanai nav saņēmis koncesiju,
atsaukšanas tiesību neievērošana pārdošanas akcijā, pircēju maldināšana, pārkāpjot
pārtikas līdzekļu apzīmējumu likumu, konsultācija tiesību jomā bez tai
nepieciešamas atļaujas.
Konkurences
priekšrocības tomēr tiek noraidītas, ja ticis pārkāpts likums, kas ir neitrāls
attiecībā uz vērtībām. Par vērtību neitrālām šajā izpratnē tiek uzskatītas
cenu, personas paaugstināšanas amatā, rūpniecības un amatniecības uzņēmumu
uzbūves, veikalu slēgšanas, ceļu satiksmes likuma un ārējo ekonomisko attiecību
likuma tiesību normas.
5) Tirgus traucēšana.
Tirgus traucēšana
neatrodas saskaņā ar tikumiem un tradīcijām saskaņā ar Likuma pret negodīgo
konkurenci 1.pantu, kad konkurence tiek apdraudēta ar kādu pasākumu, kas
ietekmē visu tirgus struktūru. Šāda negatīvas iedarbības uz tirgu regulēšanu
tādējādi atrodas uz robežas starp karteļa likumu un Likuma pret negodīgo
konkurenci.
Tiesiskās sekas pārkāpuma gadījumā.
Praksē viena
konkurences darbība var pārkāpt dažādus negodīgās konkurences regulējošos
likumus un to pantus. Ja tiek konstatēts pārkāpums pret Likuma pret negodīgo
konkurenci ģenerālā klauzula, tad pret apsūdzētajām personām, kas minētas šī
likuma 2. daļas 13. pantā, var tikt izvirzītas sekojošas prasības:
-
neizpildīšanas un novēršanas
prasība,
-
atsaukšanas prasība,
-
nodarījuma kompensācijas un
izdošanas prasība,
-
izziņas un norēķināšanās prasība.
Sevišķās nodarījuma pazīmes.
Maldinoša reklāma.
1) Maldinošas reklāmas
priekšnosacījumi.
Lai spēkā stātos
Likuma pret negodīgu konkurenci 3.pants, nepieciešami šādi nodarījuma sastāva
elementi:
-
izteikumi darījumu satiksmē,
-
dati par darījumu attiecībām,
- ar
konkurences mērķi,
- ar maldināšanu šajā darījumu satiksmē.
Izteikumi darījumu satiksmē ir pierādāmi un informatīvi reklamētāja
izteikumi. Tas attiecināms uz patiesības apgalvojumiem, nevis bezvārdu
reklamēšanas, kas dažreiz no klientu puses par tādiem tiek uztverta. Kā piemērs
varētu būt pirkšanas aicinājums “tikai šo un nevienu citu…”
Vai ir darīšana ar maldināšanu jākonstatē tai auditorijai, kuru
konkrētā reklāma uzrunā. Nepieciešams vidusmērs, normas, pēc kurām vadīties, kā
arī jāņem vērā izmantotā valoda un nozīmju izmantošana. Tādējādi par
maldināšanu var runāt, ja neatbilstība starp reklāmas izraisītajiem
priekšstatiem un īstenību konstatējama vismaz 10% mērķauditorijas. Visā visumā
reklāmas elementiem jābūt:
-
patiesiem,
-
lietišķiem,
-
bet ne vienmēr pilnīgiem.
2) Prasības maldinošas reklāmas
gadījumā.
Civiltiesiskā aizsardzība maldinošas reklāmas gadījumā nodrošina
sekojošas prasības:
-
neizpildīšanas prasība, lai
aizsargātu un novērstu reklāmas bez
vainas pierādījumiem,
-
kompensācijas prasība, ja
reklamētājs zināja vai viņam vajadzēja zināt, ka viņa reklāmas materiāls ir
maldinošs.
Sevišķi pārdošanas pasākumi un reklamēšanas formas.
Bankrota preču pārdošana.
Sabiedrībā ir
aizliegts reklamēt preces, kas piederējušas kādam bankrotējošam uzņēmumam, ja
to dara cita persona savā, nevis šā uzņēmuma vārdā.
Ražotāju un lieltirgotāju reklāma.
Principā ir
nepieļaujama reklāma, uzrādot ražotāja vai lieltirgotāja īpašību, jo patērētājs
tādējādi domās, ka produkcija tiks pārdota lētāk nekā pie mazumtirgotāja. Tomēr
Likuma pret negodīgo konkurenci ir paredzēti izņēmumi, kad pārdots tiek
tālākpārdevējiem, tieši galapatērētājam, par atkalpārdošanas cenām gala
patērētājam, ar nepārprotamu norādi par diferencētām cenām.
Pirkšanas karšu tirdzniecība.
§6 a UWG
(Likums pret negodīgo konkurenci) principā aizliedz pirkšanas karšu pārdošanu
galapatērētājam. To drīkst darīt tikai tad, ja šīs kartes ir domātas
vienreizējai pirkšanai.
Progresīvā klientu reklāma.
Pēc §6 c UWG
progresīvā klientu reklāma principā ir aizliegta un sodāma. Šīs sistēmas
galvenā doma ir preces realizācijā izmantot nespeciālistus, kam par citu
produkcijas noņēmēju atrašanu tiek apsolītas papildus priekšrocības. Tālāk
iesaistītajām personām savukārt arī tiek šādas priekšrocības piedāvātas,
gadījumā, ja tie atrod tālākus produkcijas pircējus. Šāda ķēdes iedarbība
pamatojas uz likumsakarību, ka noņēmēju skaits pieaug, kas savukārt ir pamatā
progresijas efektam. “Sniega bumbas” efekta pamatā ir īpaša priekšrocība- tā
nespeciālistam (lajam) ļauj atbrīvoties no tā sauktā pirkšanas cenas parāda, ja
viņš atrod tālākus klientus. Jo straujāk pieaug reklamētāju-nespeciālistu
skaits, jo arvien grūtāk ir atrast tālākus reklamētājus. Ja pārdevējs neizpilda
nosacījumus, viņš pazaudē savu naudu.
Īpaši sarīkojumi un piedāvājumi.
Nepieļaujami īpaši
sarīkojumi.
Citas aizsargājošās tiesības.
Amatpersonu uzpirkšana.
Pēc §12 UWG
amatpersonu vai pilnvaroto personu uzpirkšana, lai saņemtu priekšrocības preču
iegādē, ir sodāma. Arī pasīvā “kukuļu ņemšana” tiek sodīta, ja klientam ir
uzņēmums.
Apmelošana un neslavas celšana.
Ar §14 un
§15 UWG tiek sargāts uzņēmuma gods pret faktiem, kas tam varētu kaitēt.
Priekšnosacījums tomēr ir, ka šie fakti ir nepierādāmi patiesi.
Noslēpumu izpaušana.
Darījumu un
uzņēmumu noslēpumu izpaušana tiek sodīta, kā arī uzliek par pienākumu maksāt
kompensāciju.
4 ar pārdošanu un reklāmu saistīti mārketinga aspekti un tos skarošie tiesiskie jautājumi.
Mārketings skar
dažādus aspektus un tā izpausmes formas ir daudzveidīgas. Tādēļ vienu vai otru
tā jomu regulē dažādas likuma normas- šajā gadījumā to likumu, kas vērsti, lai
apkarotu negodīgo konkurenci, aizsargātu godīgos uzņēmējus un gala patērētājus.
Darba noslēgumā sniegti četri ar mārketingu un konkurenci saistīti aspekti un
to atbilstošie regulējošie tiesiskie jautājumi.
1.
Reklāma. Šeit jāņem vērā maldinošās reklāmas
tiesiskie jautājumi.
2.
Realizācija. Šo jomu skar tiesiskie jautājumi,
kas saistīti ar diskriminēšanu, boikotu un tiešo mārketingu.
3.
Pārdošanas veicināšana. Tiesiskie jautājumi
saistībā ar tādiem specpasākumiem pārdošanā kā parastās un gala izpārdošanas.
4.
Cenu veidošana. Šo jomu ietekmē cenu
piesaiste, cenu uzrādīšana, atlaižu un
uzcenojumu jautājumi.
Literatūra:
Ernst Führlich “Wirtschaftsprivatrecht.
Privatrecht/ Handelsrecht/ Gesellschaftsrecht.”,
2.Auflage, München, 1997
W.B.Schünemann “Wirtschaftsprivatrecht”, Stuttgart,
1991
[1] Ernst Fürich “Wirtschaftsprivatrecht- Privatrecht, Handelsrecht,
Gesellschaftsrecht”. München, 1997. S.390. 2.Aufl.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru