Nepilngadīgo noziedzības ģenēze

LATVIJAS POLICIJAS AKADĒMIJA

Kriminalistiskā zinātņu katedra

Andris Locs

REFERĀTS

Nepilngadīgo noziedzības ģenēze

Zinātniskais vadītājs ___________________

Izpildītājs____________________________ A.Locs

9. semestra neklātienes 344.grupas students

Rīga 1999.g.

SATURS

1.Ievads:

2.Nepilngadīgo noziedzības bīstamība, struktūra un dinamika

3.Motīvi un apstākļi kas ietekmē nepilngadīgos nozieguma izdarīšanai

a) ģimene;

b) mācību iestādes;

c) ietekmēšanās no draugiem un apkārtējiem cilvēkiem;

d) masu mēdiju un literatūras ietekme.

4.Nepilngadīgo noziedzības profilakse

5.Nobeigums

6.Izmantotās literatūras saraksts

IEVADS

Ja mēs paraugamies uz to kādas tendences attīstās mūsu valstī šobrīd, tad mēs skaidri redzam to apstākli, ka rodas virkne negatīvu faktoru. Kā vienu no šiem faktoriem var minēt nemitīgu noziegumu skaita pieaugumu ko izdarījuši nepilngadīgie. Pie tam šie noziegumi kļūst ar vien ciniskāki un personu vecums kas tos izdara ar vien mazāks. Šo problēmu praksē var raksturot kā vienu no nozīmīgākajam uz doto brīdi. Jo ar vien biežāk smagus noziegumus izdara bērni tiešā tā vārda nozīmē. Masu mēdījos ik pa brīdim tiek ziņots par “mazo” noziedznieku izdarītajiem likumpārkāpumiem. Cilvēkiem it īpaši veciem rodas pamatotas bailes redzot nepilngadīgo kompānijas, kas klīst vakaros pa tumšajām ielām.

Nepilngadīgie bieži vien apzinās sava vecuma priekšrocības, jo saskaņā ar patreizējo Latvijas Krimināllikuma 11. pantu, kriminālatbildība iestājas no 14. gadu vecuma. Kaut gan jāatzīmē ka iepriekšējā Kriminālkodeksā atbildība no 14. gadiem iestājās tikai atsevišķos gadījumos.

Manuprāt, lai novērstu nepilngadīgo noziedzības straujo palielināšanos gadu gaitā (sk.pielikumā), ir svarīgi atklāt cēloņus, kas rada šo straujo augšupeju. Kā svarīgu apstākli jāmin ģimene, kura veido sabiedrības pamatstruktūru. Tad otrais solis pusaudža dzīvē - pirmsskolas un skolas vecuma iestādes, tām seko brīvais jeb ārpusskolas laiks, kurā nepilngadīgajam nākas saskarties ar visdažādākiem sabiedrības slāņu cilvēkiem, kā arī jāmin masu mēdiju un literatūras iespaidu uz bērnu. Nepilngadīgo  noziedzības   ģenēze  balstās  uz  noteiktu  kādu cēloņu  un apstākļu rašanos un to attīstību, to novēršanas pasākumiem, tādēļ uzskatu, ka ir svarīgi noskaidrot visus faktus, kas veicina nepilngadīgos nozieguma izdarīšanai un to iespējamo novēršanu.

NEPILNGADĪGO NOZIEDZĪBAS BĪSTAMĪBA, STRUKTŪRA UN DINAMIKA

Par nepilngadīgo noziedzības līmeni labāk par vārdiem runā skaitļi. 1997. g. visā valstī tika reģistrēti 3 634 nepilngadīgo noziegumi, par 609 vairāk nekā 1996. gadā un šogad šis skaitlis turpina augt. 1997. g. policijas uzskaitē bija 3 698 nepilngadīgie likumpārkāpēji, puse no viņiem nekur nestrādā un nemācās. {3}  Nepilngadīgie  izdara  vidēji  katru  piekto no atklāto noziegumu kopējā skaita un katru trešo smago noziegumu, katru otro zādzību no automašīnām, katru trešo automašīnu zādzību, zādzības no dzīvokļiem un tirdzniecības  iestādēm, huligānismu, katru piekto laupīšanu. 1998. gada pirmajā pusgadā tika izdarīti 18 225 noziegumi, no kuriem 2 025 nepilngadīgo izdarītie, kas ir par 33.2% vairāk ar 1996. gadā. Nepilngadīgo izdarīto noziegumu īpatsvars valstī sastāda 21.6%. Īpašu vērību var pievērst apstāklim, ka ir salīdzinoši liels nepilngadīgo noziegumu īpatsvars lauku rajonos 25.3%. {4}

Statistikas dati liecina, ka 66.4% no kopējo reģistrēto noziegumu skaita izdarījušas personas, kas nekur nestrādā un nemācās.

Šis fakts, ka nepilngadīgie nekur nestrādā un nemācās, ir viens no iemesliem,   kas var likt tiem izdarīt noziegumus. Īpašu vietu ieņem mantiska rakstura likumpārkāpumi, sevišķi zādzības, 1998. gada pirmajā pusgadā ir izdarītas 1 669 zādzības, kas ir par 497 vairāk salīdzinot ar 1997. gada šo laika periodu, tostarp 705 Rīgā (par 341 vairāk). Turpina pieaugt nepilngadīgo izdarīto smago noziegumu skaits un to īpatsvars. Šie likumpārkāpēji valstī ir izdarījuši 1 309 smagos noziegumus (par 221 vairāk nekā 1997. gadā), to īpatsvars 66.8%. Sākot ar 1995. gadu, pieaug noziegumu skaits, ko nepilngadīgie izdara grupās, jo kā liecina dati, tad katrs otrais likumpārkāpums tiek izdarīts grupā. Tas vien liek secināt, ka nepilngadīgie noziedznieki pārkāpumu izdarīšanai gatavojas savlaicīgi un tas vairs nav viņu neapdomātās rīcības rezultāts. Lielākais grupās izdarīto noziegumu skaits valstī ir Rīgā 431 (par 168 vairāk nekā 1997. gadā) 53.1%. Jāteic, ka arī recidīvā noziedzība ir pieaugusi, jo katru trešo ir pastrādājis agrāk sodīts nepilngadīgais, to īpatsvars ir 32.2%, no tiem Rīgā 242 (par 141 vairāk nekā 1997. gadā), īpatsvars 29.8%. {4}

1998. gadā Rīgas Latgales priekšpilsēta oficiāli atzīta par "karstāko" pilsētas rajonu šajā jomā - tikai sešos mēnešos pusaudži te izdarījuši 279 noziegumus, kas ir gandrīz uz pusi vairāk nekā attiecīgajā periodā 1997. g. Kā liecina izziņa par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas rajona policijas pārvaldes darba rezultātiem redzams, ka lielākais nepilngadīgo noziegumu skaits ir policijas iecirknī "Ķengarags", salīdzinot ar policijas iecirkņiem "Centrs" un "Pļavnieki".

1997. gadā Rīgā vien tika reģistrēti 1 102 nepilngadīgo noziegumi jeb 19.3% no kopējā skaita. Jāteic, ka 1998. gada piecos mēnešos Centra rajonā nepilngadīgie izdarījuši 73 noziegumus, tajā pašā laikā pērn 31. No tā var secināt, ka pieaugums ir vairāk nekā divkāršs. Lielākoties tās ir zādzības no tirdzniecības objektiem - 48. Turklāt pusaudži darbojas kompānijās – 1997. g. pirmajos piecos mēnešos viņi grupās pastrādāja piecus noziegumus, 1998. g. jau 18. Jāatceras, ka ne par katru apzagtu automašīnu un izrautu somiņu cietušie ziņo policijai, tātad oficiālā statistika nav pilnīga.

MOTĪVI UN APSTĀKĻI, KAS IETEKMĒ NEPILNGADĪGOS NOZIEGUMA IZDARĪŠANAI

Rīcības motīvi raksturo indivīda vērtību skalu un reakciju konkrētā situācijā. Vadošie motīvi nosaka cilvēka dzīves stilu, konkrētāk raksturo un diferencē likumpārkāpēja personību. Motīvi savukārt var būt apzināti un neapzināti, arī attaisnojot sevi paša un citu acīs. Literatūrā bieži vien sastopams šāda veida iedalījums: antisociālie, sociālie, pseidosociālie un prosociālie motīvi. Antisociālie Latvijā sastopami retos gadījumos tikai 2.5% no visiem. Par šādu motīvu varētu uzskatīt mantkārību un kā liecina pētījumi tad tas rodas mirkļa iegribas un spontānās darbības rezultātā. Pie asociāliem motīviem pieskaita drosmes izrādīšanu (19%) un everģēlības (13%), pie pseidosociāliem - alkoholisko dzērienu (12%) un saldumu (12,5%) iegūšana lietošanai, pie prosociāliem - modes lietu iegāde (20%) un transporta līdzekļu remontam vai tehnikas meistarošanai nepieciešamo detaļu iegūšana (19%). {2}Domāju, ka visiem šiem augstākminētajiem motīviem ir savs pamats, apstākļi, kuri rada situācijas nenovēršamiem likumpārkāpumiem. Šādi cēloņi ir jāmeklē ģimenē, mācību iestādē (bērnudārzā, skolā) un saskarsmē ar citiem cilvēkiem, draugu lokā, kā arī masu mēdiju ietekmē.

ĢIMENE

Tiek uzskatīts, ka mūsdienu ģimene veido sabiedrības pamatstruktūru. Tā bioloģiski atražo cilvēku un piedalās personības socializācijas procesā.{2} Ģimenē, kurā aug bērns, liela nozīme ir audzināšanai, ko īsteno vecāki, vadoties no savas pieredzes, nepārkāpjot morālās un tiesiskās normas, tādējādi vecāki cenšas parādīt labāko piemēru, kas būtu vadmotīvs bērna pareizā dzīves ceļa uzsākšanai. Taču nevienmēr šāds paraug modelis ir realizējams, jo pastāv vairāki apstākļi, kas liedz to darīt. Te jāmin tā saucamās nelabvēlīgās ģimenes, vizuāli labvēlīgās no ārpuses, ģimenes, kurās bērnu audzina tikai viens vecākais- tie var būt šķīrušies vai arī viens no viņiem ir miris. Sabiedrība par nelabvēlīgām ģimenēm uzskata tās, kurās vecāki ir alkoholiķi vai citas deviantās uzvedības pārstāvji, klaidoņi, ubagi, ieslodzītās vai notiesātās personas. Tā vien bieži vecāki ir aizņemti ar savam "rūpēm" - alkohola iegūšanu, naudas vai mantas gūšanu nelikumīgā ceļā, atrašanos nebrīvē vai staigājot uz tiesībsargājošām iestādēm un pārak maz uzmanības pievērš saviem pēctečiem vai arī veido apstākļus, kas palīdzētu savu personīgo interešu realizācijai. Diemžēl likumdošana no vecākiem atbildību neprasa. Paši vecāki ir bez noteiktas dzīves vietas, jo par īres nemaksāšanu izlikti no dzīvokļiem. Viņi nestrādā un dienas pavada bezdarbībā, tikai doma, kur piedzerties. Vecāki laiž pasaulē bērnus, lai tos pamestu. Ģimenē mazais cilvēks nesaņem nekādu sirds siltumu, mīlestību, tāpēc vienīgais, ko viņi iemanto no ģimenes, ir tās negatīvā dzīves pieredze, jo lielākoties nelabvēlīgo ģimeņu atvases turpina vecāku iesākto ceļu. Aug jauna dzērāju, narkomānu, prostitūtu un noziedznieku paaudze. Daudzi cilvēki domā, ka visi nepilngadīgie noziedznieki nāk no materiāli nenodrošinātām ģimenēm, no viszemākajiem sabiedrības slāņiem, taču patiesībā tas ir maldīgs priekšstats. Ja bērns no nelabvēlīgas ģimenes aiziet uz ielas, tad likumu pārkāpšana viņam ir izdzīvošanas jautājums, kas vēlāk pārtop par dzīves stilu, savukārt, pusaudži no labvēlīgām ģimenēm parasti labi mācās, nereti pat apmeklē dažādas ārpusskolas nodarbības. Soļi uz noziedzības ceļa bieži vien tiek sperti aiz bezdarbības kā iekšējs protests pret vecāku vienaldzību. Šāda tipa zaglēni mēdz izsprukt no pelnītā soda, it sevišķi jau tāpēc, ka noziegumus izdara nevis iedzīvošanās kāres vadīti, bet gan drīzāk izklaides un principa dēļ. Tādējādi bieži vien izskan taisnošanās no vecāku puses, ka tie strādā un cenšas nodrošināt bērnus ar materiālām vērtībām, lai tiem nekas netrūktu un nevarētu par kaut ko sūdzēties, taču viņi aizmirst, ka ne vienmēr pusaudzim ir primāras materiālās vērtības, tie alkst pēc sapratnes un morālā atbalsta.

Daudz grūtāk tajās situācijās, ja nepilngadīgie likumpārkāpēji ir, kā tagad sauc "biezo" bērni. Tad ir desmit advokāti, kuri bērnu aizstāv, nikni vecāki un līdz pēdējam "lecīgi" bērni. Šie nepilngadīgie jau no bērnības pieraduši, ka ja ir nauda, tad ir vara un visam pārējam vairs nav nekādas nozīmes.

Diezgan liels ir šķirto laulību skaits, kas pusaudzi ietekmē gan morāli, gan materiāli. Nepilnajās ģimenēs parasti nav tēvu (49%). Daudzos gadījumos tēvu aizstāj patēvs (19%), savukārt, mātes trūkst tikai apmēram 5%. A. Dapša veiktie pētījumi liecina, ka no visiem nepilno ģimeņu bēriem biežāk likumpārkāpumus izdara ārlaulībā dzimušie, saistot to ar mātes uzvedību, kura nereti ir vieglas uzvedības sieviete. Retāk pārkāpumus izdara bērni, kuriem viens no vecākiem ir miris, un tas notiek tad, ja pamāte vai patēvs neatrod emocionālo kontaktu ar saviem pabērniem, un tādēļ arī veidojas konflikta situācija ģimenē.{2}

MĀCĪBU IESTĀDES

Pirmos soļus ārpus ģimenes bērns sper bērnudārzā, skolā, kur rodas saskare ar citiem bērniem no visdažādākām ģimenēm, kā arī ar audzinātājiem. Dažkārt, no draugu izvēles ir atkarīga bērna izvēle pielāgoties apstākļiem - pieņemt vai izvēlēties citu ceļu. Taču visai bieži šo dilemmu palīdz atrisināt mācību iestāžu pedagogu kolektīvi, kas ir vienīgie profesionālie audzinātāji spējīgi papildināt un koriģēt bērnu audzināšanu ,sadarbojoties ar vecākiem. Šie profesionālie audzinātāji ļoti ātri sazīmē bērnus, kas nāk no nelabvēlīgām ģimenēm, to secinot pēc sliktam sekmēm, rupjību, mazu uzmanību, nervozitāti vai noslēgtību.

Skolas vietu likumpārkāpumu profilaksē atklāj dati, kas iegūti, salīdzinot statistiku par personām, kam pārkāpumi fiksēti policijā. Izrādās, ka vismazāk likumpārkāpēju ir tehnikumu un vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņu vidū - 1%, starp vispārizglītojošo skolu audzēkņiem – 1.3%, starp strādājošiem – 3.6%, bet 4.3% starp arodskolu audzēkņiem.

Mūsdienu ekonomiskajos apstākļos vecākiem bieži vien nav reālas iespējas bērnam dot izdevību apmeklēt mācību iestādes materiālu apsvērumu dēļ, tādēļ nepilngadīgie atrodas uz ielām, meklē kompānijas, ar kurām var pulcēties visneiedomājamākās vietās - pagrabos, vārtrūmēs, vecos namos, siltumtrasēs, spēļu zālēs un citur. Tādējādi notiek saskare ar visdažādākā tipa cilvēkiem.

IETEKMĒŠANĀS NO DRAUGIEM UN APKĀRTĒJIEM CILVĒKIEM

Priekšstats, ka pusaudžus noziegumos parasti izmanto pieaugušie, jo nepilngadīgiem sodi ir maigāki, ir stipri maldīgs. Zādzības no dzīvokļiem pusaudži rūpīgi izplāno un izdara paši, vienīgi ideju ģeneratori nereti ir gados nedaudz vecāki jaunieši tādi, kuriem ir aptuveni astoņpadsmit gadu. Protams, mēdz būt arī izņēmumi, kad pieaugušie patiešām izmanto mazgadīgo likumpārkāpēju kā "lēto darbaspēku". Šādi pilngadīgie ir nevienu vien reizi paši izgājuši tiesībsargajošo institūciju hierarhijas kāpnes, kas dažkārt noved pie neatgriežamām sekām - cietumsoda uz mūžu. Bieži vien pusaudži spontāni apvienojas kopīgai darbībai, lai realizētu savas vēlmes. Pārsvarā pusaudži pulcējas grupās un gandrīz nekad nedarbojas individuāli. Daudzi, kas iesaistījušies šādās grupās, noziegumus izdara, bara instinkta vadīti, turklāt viņi baidās no biedru pazemojumiem un apsmiekla, jo princips "ja neesi ar mums, tad esi pret mums" joprojām ir dzīvs. Tās pamatā ir iekšēja prasība pēc patstāvības, atbrīvošanās no pieaugušo kontroles, pēc saskarsmes ar sev līdzīgiem un pretējā dzimuma pārstāvjiem, kopējām izpriecām un atpūtu (diskotēkas, kino, pastaigas...), kā arī tieksme nobaudīt "aizliegtos augļus" (smēķēšana, reibinošu dzērienu lietošana ...). Visas minētās darbības nodrošina pasaules izzināšanu un pašu izaugsmi, tāpēc parasti vieni un tie paši pusaudžu grupējumi veic ka likumos un noteikumos atzītas, tā arī neatzītas darbības.

Vecums	Kaušanas	Smēķēšana	Mantu piesavināšanās	Beigšana no mājam	Reibinošo dzērienu lietošana
6-7 gadi	29	24,7	11,8	13,7	7,7
10 gadi	23,5	11,6	19,2	14,5	13,7
12-13 gadi	23,5	11,3	22,2	21,0	28,6
Kopā	76,0	47,6	53,2	49,2	50,0
Vecuma periodi, kad parasti intensīvi aizsākas uzvedības novirzes  (% no aptaujātajiem likumpārkāpējiem).

Pusaudži parasti jūsmo par gados vecāku jauniešu un pieaugušo fizisko spēku un dzīves pieredzi, arī par sodīto personu piedzīvojumiem un melnbalto pasaules uztveri. Viņi ne labprāt pieņem dzīves pustoņus, tāpēc sodīto primitīvie spriedumi un rīcības programmas dažkārt ir vieglāk izprotamas nekā sarežģītās pamācības skolās vai mājās. Sodīto piedzīvojumi apmierina pusaudžu vispārzināmo interesi par kriminālnotikumiem un detektīvstāstiem. Tas ir viens no ceļiem, pa kuriem morāli nenoturīgās nepilngadīgo grupas nonāk pieaugušo un sodīto personu pakļautībā. {2}

Nepilngadīgo aptauja soda izciešanas vietā apstiprināja viņu atkarību no gados vecākiem biedriem un sodītajām personām. 20.5% aptaujāto uzskata, ka gados vecāko personu iespaids ir bijis noteicošais, bet 25% norādīja uz agrāk sodītu personu zināmu ietekmi uz viņu noziegumiem.

MASU MĒDIJU UN LITERATŪRAS IETEKME

Likumpārkāpēju garīgo pasauli savā ziņā raksturo arī viņu interese par kino, video, un TV filmām, kā arī no grāmatām. Gandrīz par nepilngadīgo pārkāpēju hobiju var uzskatīt kino, video un TV filmu skatīšanos. Ārzemju kriminologi, pētot videofilmās rādīto seksa un vardarbības skatu ietekmi uz nepilngadīgiem, konstatējuši šo izrāžu nenoliedzamo saistību ar pusaudžu paaugstināto uzbudināmību, ar negatīvām uzvedības novirzēm, kas izpaužas cietsirdībā un dzimumizlaidībā. Ir novērots, ka pusaudži noskatoties kādu filmu, "smeļas gudrību" un nolemj guto iespaidu rezultata, realizet iepriekš redzeto. Dažkart no grāmatām, preses izdevumiem nepilngadīgie gūst priekšstatu noziegumu īstenošanai, taču ir jāsecina, ka šādu iespēju realizācija nav daudz piekopta, jo gandrīz trešā daļa par lasāmvielu nemaz neinteresējas; tas izriet no šīs literatūras nepieejamības, neprasmes lasīt un citiem subjektīviem un objektīviem apstakļiem. Pēdējā laikā itin bieži ir dzirdams par nepilngadīgo vēlmi, izmantojot telefonsakarus, paziņot par sprāgstvielām skolās, retāk kādos citos objektos. Tādējādi, izvairoties no mācībām, un klausoties radio vai TV ziņas kļūst par līderiem savu vienaudžu vidū, iegūst autoritātes statusu, kā rezultātā cenšas pamudināt arī citus uz līdzīgu parkāpumu izdarīšanu.

NEPILNGADĪGO NOZIEDZĪBAS PROFILAKSE

Lai spētu kaut kā novērst nepilngadīgo noziegumu attīstību, svarīgi ir iejaukties jau pašas "izaugsmes" sākumstadijā. Zviedru policija ir izveidojusi tā saucamās likumpārkāpumu kāpnes, kas manuprāt, cieši sasaucas ar situāciju Latvijā.

18.gadi

-vardarbība

-zādzība

-materiālie zaudējumi

-sīkās zādzības un kompāniju             

-veidošana                                             PROFESIONĀLĀ

-skolas kavēšana un citu nonievāšana     NOZIEDZĪUBA,

-piemērošanas grūtības                                        cietumi, slēgtās

                                                                                                    iestādes un

10.gadi                                                                                        institūcijas

Ir arī diezgan neliela jauniešu grupa, kas nekad nav spēruši kaut vienu soli pa šīm kāpnēm. Turpretī ir daudzi jaunieši, kas sper kādu atsevišķu soli pa šīm kāpnēm, visbiežāk pilnīgi neplānotu, bet pēc tam to neturpina.{5}

Sabiedrībā pastāv vispārsociālā un speciālā profilakse, pie pirmās pieskaita ģimeni, pirmsskolas un skolas vecuma iestādes pie otrās, speciālās audzināšanas iestādes, tiesa, policija utt.

Lai nepilngadīgie neveiktu noziegumus, izglītojošu programmu jāveic ir gan vecākiem, gan pedagogiem, izskaidrojot pusaudzim likumpārkāpumu būtību un draudošās sekas par tiem. Gadījumos, kad pusaudzis ir spiests atrasties kādā no speciālām audzināšanas iestādēm, rūpes par viņu informētību uzņemas kompetentas personas.

Kādreizējās specskolas ir likvidētas, vienīgā pāraudzināšanas iestāde Latvijā ir "Strautiņos" Alūksnes rajonā. Tajā vieta ir tikai 50 bērniem vecumā no 11 - 15gadiem, reāli tur atrodas ap 100 nepilngadīgo. Vienīgā cietuma tipa pāraudzināšanas iestāde nepilngadīgajiem joprojām ir Cēsīs, kur var ievietot no 14 gadu vecuma. Profilaktoriskajā centrā Alises ielā bērni vairākus mēnešus gaida savu kārtu, lai tiktu "Strautiņos" (Alises ielā ievieto līdz 17. gadiem vecus nepilngadīgos). Ir paredzēts Valmierā atvērt specskolu meitenēm, citādi pašlaik viņas paliek bez soda. Domāta ir arī specskola Naukšēnos no l5 - 18. gadus veciem pusaudžiem.

Latvijā pēdējos gados daudz tiek domāts par nepilngadīgajiem, to tiesību aizsardzību, pievienojoties dažādām konvencijām un parakstot dokumentus par bērnu aizsardzību un veidojot speciālas programmas. Pie pēdējām var minēt, ka ir izveidota programma, lai cīnītos ar nepilngadīgajiem recidīvistiem, kurā izvirzīti divi mērķi:

1) izolēt no sabiedrības tos nepilngadīgos, kuru noziedzīgā rīcība ir vairākkārtēja;

2) izstrādāt metodes cīņai ar nepilngadīgajiem noziedzniekiem, kuri ir saistīti ar narkotiskam vielām un to tirdzniecību;{6}

Īpaša rosība ir vērojama pašvaldībās, kas cenšas bērniem izveidot patversmes, kur varētu uzturēties, būt siltumā, turībā un paēdušiem, kamēr vecāki nav mājās vai, kuriem tādu vispār nav. Kopš 1993. gada Rīgā, Ziemeļu rajonā ir atvērta bērnu patversme.{7} Parasti tajā nokļūst nelabvēlīgo ģimeņu atvases, kurus atved policisti vai arī Bāriņtiesa nosacījusi termiņu, līdz kādam bērnam jāuzturas patversmē, kamēr nebūs izlemts jautājums par ģimenes sociālo nodrošinājumu vai arī vecāku tiesību atņemšanu. Maksimālais aizturēšanas laiks parasti ir līdz pusgadam, tomēr tas ir visai relatīvs. Uz 1997. gada nogali tur atradās 96 bērni, pie kam vietas paredzētas 100 bērniem. Pēc nolikuma, patversmē drīkst uzturēties bērni no 3 līdz 15 gadu vecumam, taču palīdzība netiek atteikta nedz vecākiem, nedz jaunākiem.

Rīgā, Līksnas ielā 13 durvis vēris dienas centrs bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm, to izvietojis Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas diakonijas centrs ar Vācijas un Zviedrijas baznīcu atbalstu. Tas ir atvērts pa dienu no plkst. 14 - 20 tajā bērni var nomazgāties, paēst, atpūsties, saņemt medicīnisko palīdzību.

Policijas uzskaitē esošajiem nepilngadīgajiem tiek veidotas nometnes, kurās viņi var rādīt savu prasmi gan sportā, gan citās nozarēs. Tie ir pirmie spertie soļi nepilngadīgo sabiedrisko pasākumu ieasistē, tāpēc ir vērojams mazs piesaistīto skaits, bet ar laiku tas būs lielāks. Pozitīvs moments ir bērnu izglītošana skolās, uzaicinot   policijas darbiniekus informēt par likumpārkāpumiem un to paredzētajiem sodiem.

NOBEIGUMS

Ar nožēlu jāsecina, ka, lai arī kā cīnītos ar nepilngadīgo noziedzību, pilnīgi izskaust no sabiedrības to tomēr nebūs iespējams, jo ko līdz patversmes, pāraudzināšanas nami un cietumi, ja cilvēkam noziedzības kods iepotēts no zīdaiņa vecuma. Viņš piedzimis jau nemīlēts un neviena negaidīts tāpēc nav nekāds brīnums ka, tad, kad šiem bērniem būs savi bērni, tie tāpat var klaiņot pa ielām, dzert un zagt. Tā tas turpināsies, kamēr sabiedrība, valsts un likumdošana neatrisinās problēmu par bezatbildīgajiem vecākiem. Tikai redzot, cik ātri pieaug bezpajumtnieku un morāli degradējušo cilvēku skaits Latvijā, diez vai nākotnē būs cilvēki, kas spēs nodrošināt normālu likumdošanu.

Protams, apstāklis par kriminālsodiem, to modifikācija vai aizvietošana ar audzināšanas pasākumiem nav modes lieta, bet būtisks mēģinājums neitralizēt sodu negatīvos komponentus. It īpaši svarīgi tas ir attiecībā pret nepilngadīgajiem, jo viņu personības vēl veidojas un šajā procesā pietiekami ātri tiek apgūta  gan pozitīva, gan negatīva uzvedība.

Kriminālsods apzīmogo pusaudzi par noziedznieku, un tas atstāj sodītā psihē pēdas uz ilgāku laiku. Mainās arī vides attieksme pret sodīto, izskan nosodījumi un izvainošanās no viņu sabiedrības. Taču cerams, ka ar laiku šī attieksme mainīsies un paši nepilngadīgie centīsies apzināties izdarīto darbību un to iespējamās sekas, radot sabiedrībā drošības sajūtu.

            Tomēr lai tas kļūtu daudz reālāk Valsts varas struktūrām būtu jāvelta šim jautājumam pēc iespējas lielāka uzmanība. Jo gadījumā ja tas netiks darīts mūsu valstī ar gadiem noziedznieku skaits trīskāršosies un mēs sevi varēsim dēvēt par valsti kura gandrīz puse iedzīvotāju bija saistīti ar tāda vai citāda nozieguma izdarīšanu. To savā ziņā veicina arī jaunais krimināllikums, jo ar tā pienešanas brīdi nepilngadīgos kuri sasnieguši 14. gadu vecumu var sodīt par jeb kuru kriminālsodāmu noziegumu.

Šobrīd acīm redzams, ka nepilngadīgo lietu inspektori nespēj vienatnē atrisināt šo problēmu, jo tai jau piemīt globāls raksturs. Kā vienu no izejām varētu piedāvāt apjomīgu propogandas izvēršanu, kurai būtu informatīvs raksturs nolūkā izskaidrot nepilngadīgajiem, dzīves “labās un ļaunās puses”, informēt par dienestiem kur viņi varētu griezties pēc palīdzības, izveidot nepilngadīgo organizācijas, vasaras nometnes utt.

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS

1. Latvijas Krimināllikums 11.pants.

2. Dz. Seps Nepilngadīgo likumpārkāpumu kriminologiskās problēmas, Rīga 95.g. 21; 22; 53 un 75.lpp.

3. M. Pukītis “Bīstamie bērni” 1998.g.2.jūlijs. Lauku Avīze 29.lpp.

4. Likuma Vārdā 1998. g. 13. augusts. Nr. 16. 9. lpp.

5. Nepilngadīgo likumpārkāpumu apkarošana, Rīga, 1993. 11. lpp.

6. В. Пундур, Д. Уэлис Новые направления в борбе с преступнастью  несовершеннолетних, 17.стр.

7. Likuma vārdā 1997. g. 18. decembris 5. lpp. “Patversme – daudzu bērnu vienīgais glābiņš”.

s