svētdiena, 2012. gada 18. marts

Naudas līdzekļu uzskaite kasē


 

 

LU EKONOMIKAS UN VADĪBAS FAKULTĀTE
GRĀMATVEDĪBAS INSTITŪTS






 









Kursa darbs
Naudas līdzekļu uzskaite kasē








Profesionālās viengadīgās vakara
nodaļas studente
DACE KRĒSLIŅA
Stud. apl. Nr. Ek Gr 990141



                                               

Pasniedzēja: V. Andžāne

 

 



Rīga, 2000


 

Saturs


1.Ievads.                                                                           3

2.Naudas līdzekļu uzskaite un kontrole.                           4

3.Skaidras naudas līdzekļu lietošanas ierobežojumi.        6                                                    
4.Kases operāciju dokumentēšana.                                  8

5.Kase operāciju kontēšana.                                          13

6.Kases inventarizācija.                                                  15

7.Kases telpa, tās aprīkojums.                                       17

8.Secinājumi.                                                                  19

9.Izmantotās literatūras saraksts.                                  20

10.Pielikums.                                                                 22

Ievads



Grāmatvedība ir  process, kas hronoloģiski un sistemātiski reģistrē apkopo un analizē uzņēmuma darījumus un notikumus, sastāda pārskatus un skaidro darījumu rezultātus.
Grāmatvedības uzskaiti veic ar īpašu metodi, kuras galvenie elementi ir saimniecisko operāciju dokumentācija, inventarizācija, uzskaites objektu novērtējums naudas izteiksmē, pašizmaksu kalkulācija, kontu sistēma, divkāršais grāmatojums, grāmatvedības datu apkopošana.
Latvijas Republikā grāmatvedības    uzskaiti regulē divi likumi. Likums “Par grāmatvedību” nosaka vispārējo kārtību grāmatvedības iekārtošanā un uzskaites veikšanā. Likums “Par uzņēmuma gada pārskatiem” nosaka uzņēmuma gada pārskata saturu, šī pārskata atsevišķu rādītāju aprēķināšanas un atspoguļošanas kārtību, kā arī pašu pārskatu pārbaudes un iesniegšanas kārtību.
Abi likumi nosaka grāmatvedības pamatprincipus:

# grāmatvedībai ir jābūt skaidrai, saprotamai, patiesai, savlaicīgai un pārskatāmai;

# grāmatvedībā sistemātiski jāreģistrē visi saimnieciskie darījumi;

# nevienu grāmatojumu nedrīkst veikt bez attaisnojuma dokumenta;

# visi grāmatvedības organizācijas un attaisnojuma dokumenti jāuzglabā sistemātiski sakārtoti visā likuma paredzētajā laikā.
















Naudas līdzekļu  uzskaite un kontrole.


Nauda ir vispārēji akceptēts maiņas līdzeklis par precēm un pakalpojumiem. Grāmatvedībā nauda tiek definēta kā īpašums ar augstu likviditāti, t.i., to viegli var samainīt pret dažādām precēm un pakalpojumiem. Ņemot vērā šo faktu, naudai nepieciešama precīza uzskaite pa tās glabāšanas vietām.
Naudas līdzekļu uzskaite ir naudas un norēķinu operāciju atspoguļojums grāmatvedības reģistros un kontos. Naudas līdzekļu uzskaites uzdevums ir nodrošināt naudas līdzekļu saglabāšanu, kontrolēt kases un finansiālo disciplīnu ievērošanu.
Uzņēmuma naudas līdzekļi ir skaidra nauda kasē, bezskaidras naudas līdzekļi uzņēmuma kontos bankā un citās kredītiestādēs, kā arī naudas līdzekļi ceļā.
Naudas līdzekļus uzskaita sintētiskajos kontos:
2610 “Kase”
2620 “Norēķinu konti bankās”
2640 “Akreditīvi, čeki, un īpaši norēķina firmu konti”
2670 “Pārējie naudas līdzekļi”

Latvijā visai naudas līdzekļu uzskaitei pamatā ir to novērtējums latos.
Uzņēmumā bez naudas nacionālajā valūtā, var būt nauda ārzemju valūtā. Naudai ārzemju valūtā atver atsevišķus analītiskos kontus un iekārto atsevišķu kases grāmatu par katru ārvalstu valūtu. Uzņēmuma īpašumā esošā ārzemju valūta  ir jāuzskaita vienlaikus kā šīs valūtas vienībās, tā arī latos, pārrēķinot pēc oficiāli noteiktā Latvijas Bankas kursa.
   Lai nodrošinātu uzņēmumā naudas līdzekļu uzskaiti un aizsargātu tos no neatļautas izmantošanas vai piesavināšanas, uzņēmumā jāievieš tāda kārtība, ka uzņēmuma līdzekļi ir pieejami tikai tām personām, kuras uzņēmuma vadītājs īpaši pilnvarojis ar tiem rīkoties, kā arī naudas līdzekļu uzskaites funkcijām vajadzētu būt nodalītām no pārējām funkcijām. Piemēram, personām, kuras veic saimnieciskos darījumus, nevajadzētu uzskaitīt šo darījumu rezultātus vai personām, kuras atbild par saražotās produkcijas glabāšanu, nevajadzētu veikt materiālu uzskaiti. Darbinieku pienākumiem vajadzētu būt sadalītiem tā, lai katra darījuma norisi kontrolētu vairāki cilvēki.
Uzņēmuma vadītājam  jāpievērš uzmanība grāmatvedības sniegtās informācijas pareizībai, jāseko, lai visi saimnieciskie darījumi būtu atspoguļoti grāmatvedības reģistros, iegrāmatoti savlaicīgi,  precīzi. Grāmatvedībā sniegtās informācijas pareizību, pilnīgumu un atbilstību attaisnojuma dokumentos sniegtajai informācijai pārbauda, savstarpēji salīdzinot un saskaņojot datus. Tas ļauj novērst kļūdas, kas radušās darba gaitā. 
Uzņēmuma vadītājam ir jānodrošina kontrole pār naudas līdzekļu plūsmu uzņēmumā, jāuzmana, lai visi veiktie darījumi atbilstu Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, uzņēmuma statūtiem un iekšējās kārtības noteikumiem, kā arī nodrošina grāmatvedības uzskaites pareizību. Ministru Kabineta  noteikumi Nr.339 “Noteikumi par uzņēmumu grāmatvedības kārtošanu un organizēšanu” nosaka, lai nodrošinātu iekšējās kontroles sistēmas efektīvu darbību, uzņēmumā jāievēro šādi priekšnoteikumi:
·        darbiniekiem jābūt kvalificētiem;
·        jābūt konkrētai pienākumu sadalei starp darbiniekiem, nosakot katra darbinieka atbildības pakāpi;
·        uzņēmumā jābūt izstrādātiem organizatoriska rakstura dokumentiem (piemēram, grāmatvedības organizācijas dokumentiem). Visos gadījumos, kad nepieciešams rīkoties citādi nekā minētajos dokumentos noteikts, jāiegūst uzņēmuma vadītāja atļauja;
·        uzskaites funkcijām jābūt šķirtām no pārējām uzņēmuma saimnieciskās darbības funkcijām.

Precīza naudas līdzekļu uzskaite un kontrole  nodrošina uzņēmumam sekmīgu, efektīvu saimniecisko darbību, palīdz pieņemt pareizus finansiālus lēmumus un plānot turpmāko darbību.


Skaidras naudas līdzekļu lietošanas ierobežojumi uzņēmumā.


Veicot skaidras naudas operācijas uzņēmumā, jāievēro, ka tās  lietošana ir ierobežota.
LR likums “Par nodokļiem un nodevām” 30.pantā un MK noteikumi Nr.66 “Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi” nosaka skaidras naudas lietošanas ierobežojumus.
Skaidrā naudā veiktais darījums ir darījums, kuru neapliecina dokumenti par bezskaidras naudas norēķiniem vai par bartera (maiņas) darījumiem.
 Juridiskas personas vai ar līgumu saistītas šādu personu grupas, vai personu pārstāvji katru mēnesi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā  deklarē visus  mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latus.
Ja darījums ir veikts, izmantojot gan bezskaidras naudas, gan skaidras naudas norēķinus, tad saskaita tās darījuma daļas, kas mēneša laikā veiktas skaidrā naudā, un , ja kopsumma pārsniedz 1000 latus, minētos darījumus deklarē.
Ja tas ir bijis bartera darījums un tikai daļēji izmantota skaidra nauda, tad saskaita tās darījuma daļas, kas veiktas skaidrā naudā un, ja kopsumma pārsniedz 1000 latus, minētos darījumus deklarē.

Deklarāciju par skaidrā naudā veiktajiem darījumiem juridiskās personas vai ar līgumu saistītas šādu personu grupas, vai personu pārstāvji iesniedz Valsts ieņēmuma dienestā teritoriālajā iestādē atbilstoši attiecīgā darījuma dalībnieka juridiskajai adresei ne vēlāk kā līdz pārskata mēnesim sekojošā kalendārā mēneša 15.datumam.
Neiesniedzot savlaicīgi deklarāciju par skaidrā naudā veiktajiem darījumiem, uzņēmumam jāmaksā soda nauda:
·        ja summa pārsniedz 1000 latu, tad maksājama soda nauda 5% apmērā no šo darījumu kopsummas;
·        ja summa pārsniedz 3000 latu, tad maksājama soda nauda 10 % apmērā no šo darījumu kopsummas. Šī norma netiek piemērota, ja darījuma dalībnieks, veicot darījumu iemaksā skaidru naudu otra darījuma dalībnieka bankas kontā, kā arī kuģu aģentēšanas uzņēmumiem,  starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas uzņēmumiem veicot kravas ekspedīcijas un starptautisko autopārvadājumu darījumus, kuru summa pārsniedz 3000 latu un tie ir deklarēti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
·        ja darījumi nav deklarēti MK noteiktajā kārtībā, tad piemērojama soda nauda 15 % apmērā no šo darījumu kopsummas, ja nav noteikts  citādi.



Deklarācijā par skaidras naudas veiktajiem darījumiem jābūt norādītiem sekojošiem datiem(paraugu skat. 22.lpp.):
·        VID teritoriālās iestādes nosaukumu;
·        juridiskās personas nosaukumu, adrese,  tālruņa numurs un nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs , kura deklarē veikto darījumu;
·        gads un mēnesis, kurā  veikti darījumi skaidrā naudā;
·        darījuma dalībnieki, ar kuriem deklarētājam pārskata mēnesī bijuši savstarpēji darījumi;
·        darījuma veidu (pirkums, pārdevums, aizdevums u.c.);
·        skaidrā naudā saņemtā un izsniegtā summa, kā arī kopsummu par pārskata mēnesī veiktajām operācijām;
·        juridiskās personas, ar līgumu saistītas šādu personu grupas vai personas pārstāvja vadītāja amats, paraksts un tā atšifrējums, kā arī tās personas amats, paraksts un tā atšifrējums un telefons, kura aizpildīja deklarāciju.

Skaidras naudas lietošanas ierobežojumi neattiecas uz kredītiestādēm.















Kases operāciju dokumentēšana.



Lai varētu kontrolēt veiktās naudas līdzekļu operācijas kasē un nepieļautu naudas līdzekļu izsaimniekošanu, tiek veikta kases operāciju dokumentēšana, kuras laikā reģistrē ikvienu saņemto vai izdarīto maksājumu.
Katrai kases operācijai izraksta kases ieņēmuma orderi vai kases izdevumu orderi.
Kases ieņēmumu orderis ir grāmatvedības dokuments, kas pamato skaidras naudas saņemšanu uzņēmuma kasē (paraugu skat. 23.lpp.) .

 Kases ieņēmumu orderī ir obligāti jāuzrāda šādi rekvizīti:
·        Uzņēmuma – skaidras naudas pieņēmēja – nosaukums;
·        Uzņēmuma reģistrācijas numurs Uzņēmuma reģistrā;
·        Dokumenta nosaukums;
·        Dokumenta numurs;
·        Dokumenta izsniegšanas datums;
·        Naudas maksātāja vārds un uzvārds;
·        Saimnieciskā darījuma apraksts un pamatojums;
·        Summa (cipariem);
·        Summa latos (vārdiem) un santīmos (cipariem);
·        Uzņēmuma atbildīgā grāmatveža vai vadītāja (īpašnieka) paraksts;
·        Kasiera paraksts.

Kases ieņēmuma orderi aizpilda grāmatvedis, to paraksta, apzīmogo, piereģistrē ieņēmumu reģistrācijas žurnālā un atdod kasierim izpildīšanai. Kasieris pieņem naudu, parakstās, noplēš no ordera kvīti un atdod maksātājam kā pierādījumu par veikto iemaksu.

Saskaņā ar Valsts ieņēmuma dienesta rīkojumu Nr.361 ”Par personām (uzņēmējdarbības veidiem), kam nodokļu un citu maksājumu reģistrācija ir atļauta bez kases aparātiem un kases sistēmām” ir noteikti uzņēmumi, kuros  kases ieņēmuma ordera kvīts ir darījumu apliecinošs dokuments.
Kases ieņēmuma ordera kvīts ir darījumu apliecinošs dokuments:
·        Apdrošināšanas iestādēm, iekasējot ikmēneša maksājumus saskaņā ar apdrošināšanas līgumiem (polisēm);
·        Pēc saskaņošanas ar VID teritoriālo iestādi uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri, sniedzot pakalpojumus, norēķinās galvenokārt ar bankas iestāžu starpniecību un kuru skaidrās naudas ieņēmumi kasē mēnesī  nepārsniedz Ls 500;
·        Ražošanas uzņēmumiem, kuri, izrakstot preču pavadzīmes – rēķinus, pārdod pašu ražotas preces un ar pircējiem norēķinās skaidrā naudā uzņēmuma kasē;
·        Valsts un pašvaldību budžeta iestādēm, iekasējot skaidru naudu iestādes galvenajā kasē.

Kases izdevumu orderis ir grāmatvedības dokuments, kas pamato skaidras naudas izsniegšanu no uzņēmuma kases (paraugu skat.24.lpp.). Skaidru naudu saimnieciskiem izdevumiem drīkst izsniegt tikai saskaņā ar uzņēmuma vadītāja rīkojumu. Kases izdevumu orderi izraksta, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem, un orderī jānorāda tam pievienoti attaisnojuma dokumenti. Kases izdevumu orderī ir obligāti jāuzrāda šādi rekvizīti:
·        Uzņēmuma – skaidras naudas pieņēmēja – nosaukums;
·        Uzņēmuma reģistrācijas numurs Uzņēmuma reģistrā;
·        Dokumenta nosaukums;
·        Dokumenta numurs;
·        Dokumenta izsniegšanas datums;
·        Personas, kura naudu saņem, vārds, uzvārds un personas kods;
·        Saimnieciskā darījuma apraksts un pamatojums;
·        Summa (cipariem);
·        Summa latos (vārdiem) un santīmos (cipariem);
·        Naudas saņemšanas datums un tās personas paraksts, kura saņem skaidru naudu;
·        Saņēmēja personu apliecinoša dokumenta dati;
·        Kasiera paraksts.


Kases izdevuma orderus aizpilda grāmatvedis un iesniedz kasierim izpildei. Kasierim jāpārbauda, vai dokumenti noformēti pareizi, vai iesniegti visi orderī minētie pielikumi, ja nav ievērota šī prasība, kasierim jāatdod dokumenti atpakaļ grāmatvedībā, lai tos noformētu atbilstoši likumā noteiktajām prasībām.
Naudu no kases izmaksā arī pēc izmaksu  saraksta. Izmaksu saraksta titullapā uzņēmuma vadītājs un atbildīgais grāmatvedis paraksta atļauju izmaksāt naudu, norādot izmaksāšanas termiņu un summu (vārdiem). Izmaksu termiņam beidzoties, kasiere sastāda reģistru  par neizmaksātajām summām, ko apliecina ar savu parakstu.
 Naudu no kases var izmaksāt arī  personai, kuru pilnvarojusi juridiskā persona. Kasierim pie dokumentiem ir jāpievieno pilnvara.


Naudu kasē var saņemt arī no bankas. Šajā gadījumā tiek izrakstīts tāds pats orderis. Naudu bankā var saņemt, uzrādot čeku un personu apliecinošu dokumentu. Uzņēmums čeku grāmatiņu var saņemt bankā, kurā atvēris uzņēmuma norēķinu kontu. Čeku grāmatiņas aizpildīšanai tiek izvirzītas sekojošas prasības:
·        čeks jāaizpilda tikai ar tinti vai lodīšu pildspalvu;
·         čekā nedrīkst būt nekādi labojumi;
·         čeka daļā, kura paredzēta saņēmēja  un summas ierakstīšanai, vārds un uzvārds, kā arī summa vārdiem jāsāk rakstīt no pašas malas;
·         zīmogam jāatrodas stingri savā vietā un jābūt labi salasāmam;
·        čeks jāparaksta vienai vai divām personām, kuru parakstu paraugi atrodas bankas nodaļā. (Parakstu paraugu kartiņu, kura ir notariāli apstiprināta, iesniedz bankā kopā ar firmas dibināšanas dokumentiem, atverot kontu). 
·        čeka otrā pusē jābūt naudas saņēmēja parakstam, personas kodam, apliecinošā dokumenta numuram, izdošanas laikam un vietai.
Nododot naudu bankā, aizpilda veidlapu “Skaidras naudas iemaksas pieteikums”. Var tikt aizpildīts “Kases ieņēmumu orderis” (paraugu skat.25.lpp.).

Šīs veidlapa ir paškopējoša un tiek aizpildīta trijos eksemplāros. Vienu no tiem ar bankas zīmogu saņem maksātājs un sastāda kases izdevumu orderi. Otrs eksemplārs tiek saņemts kopā ar bankas izrakstiem nākošajā dienā, kā apliecinājums, ka nauda ieskaitīta norēķinu kontā. Trešais eksemplārs paliek bankā.
Naudu no bankas saņem kasieris.

Uzņēmumi visa saņemtās un izsniegtās skaidrās naudas summas reģistrē kases grāmatā. Kases grāmatas vešana nodrošina:
·        pareizu orderu numerāciju ;
·        iespēju pārbaudīt, vai visi izrakstītie orderi ir kasē apmaksāti;
·        iespēju pārbaudīt, vai kasē apmaksāto un saņemto orderu summas saskan ar reģistrā ierakstītajām;
·        pret atsevišķu orderu iznīcināšanu ar nolūku piesavināties naudu vai cita ordera izrakstīšanu par mazāku saņemamo summu ar to pašu nolūku – piesavināties starpību;
·        iespēju ātrāk un ērtāk sameklēt konkrētu faktu par naudas saņemšanu vai izmaksu.

Kase grāmatas noformēšanai un vešanai tiek izvirzītas sekojošas prasības:
·        Pirms pirmā ieraksta izdarīšanas, kases grāmata jāsanumurē ar vienas krāsas tinti.
·        Kases grāmatas lapai un tās kopijai ir jābūt ar vienu numuru.
·        Kases grāmatai jābūt sašūtai, apzīmogotai un tā jāparaksta uzņēmuma vadītājam vai galvenajam grāmatvedim un jāapstiprina ar uzņēmuma zīmogu.
·        Uz kases grāmatas vāka uzrādāms datums, kad uzsākts un izbeigts darbs ar to.
·        Ieraksti kases grāmatā par attiecīgo periodu (diena vai nedēļa) jāsāk jaunā lappusē, uzrādot perioda datumu. Kases atlikumam perioda beigās jābūt vienādam ar kases atlikumu iepriekšējā perioda beigās.
·        Katrs attiecīgā perioda ieņēmums vai izdevums skaidrā naudā jāieraksta atsevišķi, norādot ieņēmuma vai izdevuma ordera numuru un aprakstot maksājuma mērķi. Ierakstus kases grāmatā kasieris izdara tūlīt pēc tam, kad pēc katra ordera ir saņemta vai izsniegta nauda. Uzņēmumos, kur vidējie dienas ieņēmumi kasē nav lielāki par Ls100, var aprēķināt kases atlikumu par nedēļu. Uzņēmumi, kas izmanto elektroniskos kases aparātus vai līdzīgas datu reģistrēšanas iekārtas, var iegrāmatot ieņēmumus ar vienu ierakstu par visu dienu.
·        Kases grāmatā nedrīkst būt kļūdas, bet, ja tādas gadās, aizliegts izdarīt dzēsumus un neatrunātus labojumus. Kļūdas jālabo akurāti, pārsvītrojot nepareizo un uzrakstot blakus pareizo. Labojumus ar parakstu apliecina uzņēmuma kasieris un grāmatvedis.
(paraugu skat. 26.lpp.)
Katras darba dienas beigās kasieris saskaita dienas operāciju rezultātus, aprēķina naudas atlikumu kasē uz nākamo datumu, ieraksta uz nākamo datumu. Kases grāmatu pret parakstu tajā nodod grāmatvedībai kases ieņēmumu un izdevumu pārskatu kopā ar kases ieņēmumu un izdevumu attaisnojuma dokumentiem.


Uzņēmumi, kas lieto kases aparātus, var iegrāmatot ieņēmumus ar vienu ierakstu par visu dienu. Dienas finansu pārskatu izdrukā un ielīmē kases aparāta žurnālā darbadienas beigās. Izdrukā jānorāda:
·        juridiskās personas nosaukums, nodokļa maksātāja kods, adrese;
·        pārskata numurs, datums un izdrukas laiks;
·        par darījumiem saņemtās naudas kopsumma;
·        aprēķinātā pievienotās vērtības summa;
·        saņemtā nauda, kas neattiecas uz darījumiem;
·        atbilstoši banku čekiem, debeta kartēm un kredīta kartēm, kā arī no citiem samaksu apliecinošiem dokumentiem saņemtie maksājumi;
·        izņemtā nauda;
·        par anulētajiem darījumiem atmaksātā nauda;
·        nedzēšamās elektroniskās atmiņas blokā ierakstītā saņemtās naudas kopsumma pieaugošā kārtībā.

Kases grāmatu var kārtot, izmantojot datortehniku, ja katru dienu tiek nodrošināta pārskata izdruka. Kases grāmatas numerāciju veic pieaugošā kārtībā no gada sākuma. Kases grāmatā ik mēnesi kā pēdējais jāieraksta kopējais lapu skaits par katru mēnesi, bet par kalendāro gadu kā pēdējais – kase grāmatu kopējais lapu skaits gadā.

Kases operācijas veic algots darbinieks, kurš, saskaņā ar līgumu vai vadītāja rīkojumu, pilda kasiera pienākumus. Kasieris ir atbildīgs par visu pieņemto vērtību saglabāšanu, kā arī par uzņēmumam nodarīto zaudējumu.
Mazā individuālajā uzņēmumā kasiera pienākumus veic vadītājs vai kāds cits ģimenes loceklis.




           


Kases operāciju kontēšana.


Grāmatvedības konts ir īpašs paņēmiens uzskaites datu grupēšanai divdaļīgā tabulā. Ar grāmatvedības kontu palīdzību reģistrē visas pārskata perioda grāmatvedības operācijas un nodrošina apgrozījuma noteikšanu un galveno pārskata dokumentu sastādīšanu.   
 Nauda ir visplašāk lietotais maiņas  līdzekļu veids, tad arī kontam 2610 ir ļoti plaša kontu korespondence. Šis konts var korespondēt gandrīz ar visiem bilances un operāciju kontiem.

Konta 2610 debets atspoguļo naudas summas, kas saņemtas kasē:
·        2620-2650 – no norēķinu un citiem kontiem bankās pret čekiem;
·        6110-6310 – par realizēto produkciju, precēm un pakalpojumiem;
·        5210- no pircējiem vai pasūtītājiem kā avanss par preci vai pakalpojumu;
·        5720- par pievienotās vērtības nodokli, kas iekasēts no pircējiem[i1] ;
·        6530-6550 – par iznomāto zemi un pamatlīdzekļiem;
·        2310-2350 – no debitoriem;
·        1310, 1330, 1350- par ilgtermiņa ieguldījumos bijušo akciju daļu un vērtspapīru pārdošanu;
·        3220- no īpašnieka kā privātais ieguldījums individuālajā uzņēmumā;
·        8110- 8190, 8310- kā ārkārtas ieņēmumi un citi ieņēmumi;
·        5910 – saņemtās summas, kas uzskatāmas par nākamo periodu ieņēmumiem.
·        U.c..


Konta 2610 kredītā iegrāmato visas naudas summas, kuras izmaksātas no kases:
·        2620, 2650- norēķinu kontos un citos kontos bankās;
·        5610- darba algām;
·        5540, 5550, 5620 – personālam un citām juridiskām un fiziskām  personām samaksātie parādi;
·        1320, 1340, 1360, 1380 – ilgtermiņa aizdevumi;
·        7110-7180, 7240, 7320, 7510-7550, 7610-7650, 7710-7770 – dažādi saimnieciskās darbības izdevumi.
·        7910-7980 – dažādi sociālās infrastruktūras uzturēšanas izdevumi;
·        8220-8290 – dažādi citi izdevumi;
·        5410 – samaksāts pašu uzņēmuma izdots vekselis;
·        5810, 5820 – izmaksātas dividendes;
·        3210 – īpašnieka privātām vajadzībām izņemta nauda.
·        U.c..


Virsgrāmatā grāmatvedības konts “Kase” tiek iekārtots kā sintētiskais konts. Sintētiskajam kontam varbūt izveidoti subkonti vai analītiskie konti, piemēram, centrālā kase nacionālajā valūtā (latos), ārvalstu valūtu kase utt..
Analītiskā uzskaite kontam “Kase” jāiekārto atbilstoši uzņēmuma organizatoriskajām īpatnībām.


Inventarizācija kasē.


Inventarizācija ir materiālo vērtību un naudas līdzekļu faktiskā stāvokļa pārbaude un salīdzināšana ar grāmatvedības datiem.
Inventarizācija ir viens no svarīgākajiem uzskaites kontroles paņēmieniem. Tā tiek veikta ar mērķi, lai pārbaudītu, cik pareizi un precīzi tiek veikti grāmatvedības uzdevumi.
Par inventarizāciju uzņēmumā atbild vadītājs, kurš inventarizācijas veikšanai izveido komisiju. Individuālā uzņēmumā inventarizāciju veic pats vadītājs.
Inventarizācijas komisijas locekļiem vēlams būt kompetentām personām, kuras īsā laikā var novērtēt situāciju. Parasti viens no komisijas locekļiem ir galvenais grāmatvedis. Inventarizāciju drīkst veikt tikai tad, ja piedalās visi komisijas locekļiem.
Inventarizācija kasē notiek iepriekš nebrīdinot kasieri. Ierodoties komisijai, kasierim jāiegrāmato pēdējie apmaksāti dokumenti kases grāmatā. Kases grāmatas attiecīgā lapa jānoslēdz un komisijai jādod rakstveida apstiprinājums, ka apmaksātu, bet neiegrāmatotu dokumentu pie viņa nav.
Inventarizējot kasi tiek pārskatītas visas naudas zīmes atsevišķi pa valūtas nosaukumiem un atspoguļo inventarizācijas sarakstā, uzrādot valūtas banknošu skaitu pēc nomināliem un to kopējo summu. Inventarizācijas gaitā būtu jāpārvērš uzmanība sekojošiem jautājumiem:
·        Vai visas skaidras naudas summas, kas izņemtas no bankas pilnā apjomā ir iegrāmatotas kasē.
·        Vai visā saņemtām un, jo sevišķi, izdotām naudas summās ir dokumentāls pamatojums un attiecīgi attaisnojoši dokumenti.
·        Vai netiek vairākkārtīgi izmantoti vieni un tie paši attaisnojošie dokumenti, lai atkārtoti izņemtu naudu no kases.
·        Vai visas saņemtās skaidrās naudas summas, kas saņemtas no trešajām  personām ir iegrāmatotas kasē.
·        Vai nav piesavinātas naudas summas, kas domātas trešajām personām vai deponentiem.
·        Vai pareizi tiek norakstīti izdevumos dažādi rēķini par darbiem un pakalpojumiem un vai aiz šo summu norakstīšanas neslēpjas neiegrāmatotas vērtības vai personiska rakstura patēriņš.
Par inventarizāciju kasē tiek sastādīts inventarizācijas saraksts vismaz divos eksemplāros, kurus parakstījuši visi inventarizācijas komisijas locekļi un kasieris. Inventarizācijas sarakstā norāda uzņēmuma nosaukumu, dokumenta nosaukumu un numuru, sastādīšanas datums, pamatojumu, vērtību nosaukumus u.c.. Inventarizācijas sarakstam jābūt skaidram un saprotamam, bez labojumiem. Ja tie tiek izdarīti, tad labojumi jāatspoguļo visos sarakstos, ko apliecina visi inventarizācijas dalībnieki. Inventarizācijas saraksts tiek iesniegts uzņēmuma vadītājam.
Ja inventarizācijas laikā tiek konstatēti iztrūkumi, tad atbildību par materiālajiem zaudējumiem uzņemas kasieris.

 

Kases telpa, tās aprīkojums.



Kase ir īpaša nodaļa vai telpa, kurā juridiskas personas uzskaita, pieņem, izsniedz un glabā skaidras naudas līdzekļus nacionālajā un ārvalstu valūtā vai materiālas vērtības.
MK noteikumi Nr.330 “Kases operāciju uzskaites noteikumi” paredz, ka uzņēmuma vadītājam jānodrošina naudas saglabāšana kasē, kā arī laikā, kad naudu piegādā no bankas vai nodod bankā.
Visa skaidrā nauda uzņēmumā jāglabā seifā, kas kases darbadienas beigās jānoslēdz un jāaizzīmogo. Seifa atslēga  un zīmogs glabājas pie uzņēmuma kasiera, bet dublikāts – pie uzņēmuma vadītāja.
Naudas līdzekļi visbiežāk ir pakļauti piesavināšanās draudiem, tāpēc telpas iekārtošanai jāpievērš īpaša nozīme. Kases telpai vēlams būt izolētai. Kases telpas logus vēlams aizrestot, kases durvis apsist ar metāla plāksnēm, kā arī telpā vēlams ierīkot signalizāciju.
Veicot kases operācijas, telpas durvis jāaizslēdz no iekšpuses. Personām, kas nav saistītas ar kases darbu, ieeja kases telpās ir aizliegta.

Uzņēmumā, veicot skaidras naudas darījumus, ir nepieciešams kases aparāts. Kases aparāts ir viengabala elektroniska ierīce, ar kuras palīdzību reģistrē samaksu skaidrā naudā, ar bankas čekiem, debeta vai kredīta kartēm par veiktajiem darījumiem, kā arī aprēķina un reģistrē nodokļu apmērus.
Valsts ieņēmuma dienesta 361.rīkojums nosaka personas, kurām atsevišķos uzņēmējdarbības veidos nav jāizmanto kases aparāti, kā arī šo personu
skaidrās naudas darījumu reģistrācijas kārtību. Personas (uzņēmējdarbības veidi), kuras atbrīvotas no kases aparātu lietošanas ir sadalītas atkarībā no izsniedzamā darījumu apliecinošā dokumenta veida, kas ir ieejas biļetes, VID teritoriālajā iestādē reģistrēta darījumu apliecinoša kvīts, darbības veidam atbilstošu apstiprinātu dokumentu, kases ieņēmuma ordera kvīts. Atsevišķi tiek nosauktas fiziskas un juridiskas personas (uzņēmējdarbības veidi) un individuālā darba veicēji, kuri pircējiem vai pakalpojuma saņēmējiem darījumu apliecinošus dokumentus drīkst neizsniegt.

MK noteikumi Nr.62 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām” nosaka kārtību, kādā tiek reģistrēti, pārraudzīti un kontrolēti kases aparāti.
Valsts ieņēmuma dienests apstiprina tehniskās pases un kases aparāta žurnāla paraugu, kā arī reģistrē lietošanai atļautos kases aparātus.
Kases aparātam jānodrošina iespējas:
·        Ieprogrammēt vismaz divas nodokļu likmes;
·        Izdrukāt valsts valodā dienas finansu pārskatu;
·        Izdrukāt valsts valodā čeku, kurā norādīts:
1.     dokumenta nosaukums (čeks), čeka numurs, datums un izdrukas laiks
2.     juridiskās personas nosaukums (fiziskās personas vārds un uzvārds), nodokļa maksātāja kods (fiziskās personas kods) un adrese;
3.     darījuma nosaukums un pievienotās vērtības nodokļa zīme, kā arī apjoms un cena;
4.     pievienotās vērtības nodokļa likme;
5.     darījuma atlaide;
6.     darījuma kopsumma, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli;
7.     pievienotās vērtības nodokļa kopsumma ;
8.     norēķinoties saņemtā  un izdotā naudas summa;
9.     kases aparāta pilns šasijas numurs.

Maksājumus skaidrā naudā ārvalstu valūtā drīkst pieņemt tikai tad, ja kases aparāts veic konvertācijas aprēķinu.
Uzņēmumā ir aizliegts izmantot kases aparātu, ja tas nav noplombēts vai aizzīmogots ar Valsts ieņēmuma dienestā reģistrētu apkalpojošā servisa plombu vai, ja tā ir bojāta.



Secinājumi.


1.     Naudas līdzekļu uzskaite kasē ir viens no veidiem kā tiek organizēti grāmatvedības procesi uzņēmumā.

2.     Naudas līdzekļu uzskaite un kontrole nodrošina uzņēmumam sekmīgu saimniecisko darbību un palīdz pieņemt pareizus finansiālus lēmumus un plānot turpmāko darbību.


3.     Katrai skaidrā naudā veiktai operācijai ir jābūt pamatotai ar dokumentiem.

4.     Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par naudas līdzekļu uzglabāšanu uzņēmumā un to pasargāšanu no izsaimniekošanas.
    

Izmantotās literatūras saraksts.



1.     Latvijas Republikas  likums “Par grāmatvedību”. – Ziņotājs, 12.11.1992.

2.     Latvija Republikas likums “Par uzņēmuma gada pārskatiem”. – Latvijas Vēstnesis, 05.01.2000.

3.     Latvijas Republikas Ministru Kabineta noteikumi Nr. 399 “Noteikumi par uzņēmuma grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”. – Latvijas Republikas grāmatvedību reglamentējošie normatīvie akti. – Rīga, KIF “Biznesa komplekss”, 1997. 36. – 64. lpp..

4.     Latvijas Republikas Ministru Kabineta  noteikumi Nr.330 “Kases operāciju uzskaites noteikumi”. - Latvijas Republikas grāmatvedību reglamentējošie normatīvie akti. – Rīga, KIF “Biznesa komplekss”, 1997. 96.- 106. lpp..

5.     Latvijas Republikas Finansu ministrijas norādījums Nr.832 “Norādījumi par inventarizācijām”. - Latvijas Republikas grāmatvedību reglamentējošie normatīvie akti. – Rīga, KIF “Biznesa komplekss”, 1997. 74. – 83. lpp..

6.     Latvijas Republikas Ministru Kabineta  noteikumi Nr.66 “Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi”. – Latvijas Vēstnesis, 18.02.1997.

7.     Latvijas Republikas Ministru Kabineta  noteikumi Nr.62 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām”. – Latvijas vēstnesis, 02.03.1999.

8.     Valsts ieņēmuma dienesta 361.rīkojums “Par personām (uzņēmējdarbības veidiem), kam nodokļu un citu maksājumu reģistrācija ir atļauta bez kases aparātiem un kases sistēmām”. – Latvijas Vēstnesis, 22.06.1999.

9.     Latvijas Republikas Ministru Kabineta  noteikumi Nr.66 “Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi”. – Latvijas vēstnesis, 18.02.1997.

10.                        Benze J. Finansu Grāmatvedība. – Rīga: Auditorfirma grāmatvedis, 1995.














 [i1]Jāapskata bilance, kas tas ir par subkontu un vispār teorija par kontēšnu.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru