Nomas un īres līgums

Satura rādītājs

Ievads

Nomas un īres jēdziens

Līguma līdzēji

Darījuma forma

Īres līguma priekšmets un cena

Gribas izteikums

Īres līguma dabiskās un nejaušās sastāvdaļas

Līdzēju civiltiesiskās attiecības

Iznomājamo autotransporta līdzekļu apdrošināšana

Nobeigums

Izmantotā literatūra un normatīvie akti

Ievads

            Dažādu priekšmetu, telpu un tiesību lietošanas iespējas nodrošina ne tikai to iegāde īpašumā. Ir gadījumi, kad noteikta  lieta ir vajadzīga tikai uz laiku, tad to  izdevīgāk  ir iznomāt.

Latvijā tāpat kā daudzās citās valstīs juridiskas normas par īri un nomu atrodamas vairākos likumdošanas aktos. Centrālo vietu šo aktu vidū ieņem Civillikums. Ir speciālas normas, kas regulē dzīvojamo un nedzīvojamo telpu īri. Tā 1993. gada 16. februārī tika  pieņemts likums "Par dzīvojamo telpu īri". Neapdzīvojamo telpu nomā jāvadās no neapdzīvojamo telpu nomas tipveida līguma. 1993. gada 1. martā ir apstiprināts Nolikums par valsts uzņēmumu, iestāžu un organizāciju nekustamās mantas  un atsevišķu ražotņu (uzņēmumu daļu) nomas līgumu reģistrācijas un uzskaites kārtību. Arī zemes noma atšķiras no kustamu lietu nomas. Lielais normatīvo aktu daudzums var radīt iespaidu,  ka viss līdz sīkumam ir noregulēts. Tomēr tā nav. Likumi paredz svarīgākos jautājumus, bet pārējo izlemj līdzēji, pusēm vienojoties, tādējādi līdzējiem (pusēm) ir atstāta diezgan liela izvēles un lemšanas brīvība. Tādēļ šeit liela nozīme ir pareiza līguma noslēgšanai. No juridiskā viedokļa viena vai otra  noteikuma neiekļaušana atbilstoši likuma prasībām nepadarīs līgumu par spēkā neesošu. Civillikums dod atbildes uz daudziem jautājumiem, ja puses tos nav izlēmušas līgumā. Tomēr ir labāk, ja līgums detalizētāks un pilnīgāks, un,  protams,  likumīgs. 

            Arvien nozīmīgāki Latvijā kļūst starptautiska rakstura darījumi, kur viena no pusēm ir ārvalstnieki vai ārvalstu organizācijas. Gandrīz visi ārvalstnieki jebkuru līgumu vēlas sastādīt un tulkot atbilstoši savas valsts tiesiskajām kategorijām un konstrukcijām. Tādēļ arī savā darbā esmu pievērsies nomas un īres līguma sīkākai analīzei. Tā kā darbojos starptautiskā autonomas uzņēmumā, tad, pētot nomas un īres pamataspektus,  pievērsīšu īpašu uzmanību tieši autonomas līgumu problēmām.

            Kursa darba tēmas apjoms ļauj sniegt vispārēju pārskatu par šo  jautājumu civiltiesībās. Ir svarīgi pasacīt, kāda nozīme īres līgumā ir sastāvdaļām, gribas izteikumam un formai. Tas bija noteicošais, izvēloties kursa darba struktūru.

Pirmajā nodaļā tiks  sniegts apskats par nomas un īres jēdzieniem, kā arī aplūkots patapinājums. Nākamajās nodaļās šādi jautājumi: autotransporta īres līguma līdzēji - darījuma dalībnieki, līdzēju vienošanās par priekšmetu un cenu, īres līguma forma un darījuma nejaušās sastāvdaļas - kritēriji, kādi ir nepieciešami darījuma darītājiem  un pilnvarotiem vadītājiem (izīrēto automašīnu šoferiem). Lietderīgi būtu atsevišķā nodaļā aplūkot līdzēju tiesiskās attiecības izīrētā autotransporta līdzekļa bojājumu un zādzības gadījumā, kā arī veltīt atsevišķu nodaļu izīrējamo autotransporta līdzekļu apdrošināšanai. Kursa darba  nobeigumā mēģināts rezumēt autoīres (nomas) 1 līguma lietderības pielietošanas iespējas.

Nomas un īres jēdziens

Latvijas 1937. gada Civillikumā, kura darbība tagad atjaunota, nomas un īres līguma definīcija ir vienota, bet tūliņ seko paskaidrojums par to, ar ko atšķiras noma no īres. Tā Civillikuma 2112. pants nosaka: "Noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai pusei par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu.  Līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesēja  lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums - īre."

Piezīme:  Jāņem vērā, ka jēdziens "augļu nesēja lieta" ir visai ietilpīgs. Pēc Civillikuma 855. panta auglis šā vārda plašākā nozīmē ir katrs labums, ko var iegūt,  galveno lietu lietojot. Auglis šaurākā nozīmē ir viss tas, ko no lietas dabū vai nu kā tās dabiskos ražojumus, vai kā ienākumus, ko tā nes sakarā ar sevišķām tiesiskām attiecībām; pirmā gadījumā augļus sauc par dabiskiem, otrā par civiliem. Licences izdošana par tiesībam izmantot kādu literāru darbu, izgudrojumu, zinātniski tehnisko sasniegumu pēc savas būtības ir ar patentu aizsargāto tiesību nodošana lietošanā uz laiku. Praksē šādos gadījumos noslēgto līgumu pieņemts  saukt par licences līgumu nevis nomas vai īres līgumu.

            Īre un noma ir saistību tiesību institūti,  kas rodas uz līgumu pamata. Lietu lietošanas pamati var balstīties uz lietiskiem pamatiem: īpašniekam pieder, bet pēc viņa gribas arī citai personai var piederēt lietošanas tiesības kā absolūtas lietu tiesības (1190.p.). Svešas lietas absolūta lietošana ir personālservitūts, kas var izpausties 2 formās: tikai lietošanā (usus)1 vai lietošanā ar augļu ievākšanu (usus fructus)2 .

Īres galvenai rezultāts ir iespēja lietot svešu lietu, kas pēc līguma izbeigšanās ir jāatdod atpakaļ izīrētājam. Tāpēc izīrējamas ir tikai nepatērējamas lietas. Lietas, ko nevar lietot citādi kā patērējot, nav izīrējamas. Bez tam par nomu var saukt tikai tādu līgumu, kas patiešām paredz objekta lietojumu. Savukārt mantas nodošanu lietojumā sauc par patapinājumu.

Patapinājums (commondatum) 3 jeb lietas aizdevums,  līgums, ar kuru viena puse (commondatarius) 4 nodod otrai pusei (commondatarius)5 kādu lietu neatlīdzināmai, bet noteiktai lietošanai, atdodot to pašu lietu. Par patapinājuma priekšmetu var būt kā kustamas, tā nekustamas lietas, arī nekustama īpašuma daļa, piem., pagrabs, vieta garāžā.

Patapinājums ir bezatlīdzības līgums: "ja maksa paredzēta, tad lietas lietošana uzskatāma kā izīrējums: jo patapinājumam ir jābūt bez atlīdzības".

Patapinājuma ņēmējs var lietot patapināmo lietu, autonomā - automašīnu, tikai saskaņā ar norunu līgumā, bet, ja nav tādas norunas, tad atbilstoši lietas raksturam un apstākļiem. Patapinājuma ņēmējam jārūpējas par patapinātās lietas uzturēšanu un uzglabāšanu, un viņš atbild par katru vainas pakāpi līdz gadījumam.

Patapinājuma devējs atbild tikai par ļaunu nolūku (dolus)1 un par rupju neuzmanību (culpa lata)2, ja viņa dēļ lieta pasliktinās vai iet bojā.

Piemērs: Autonomas kompānija nodevusi patapinājuma ņēmējam lietošanā bojātu automašīnu, ko skaidri zinājusi.

            Tāpat arī patapinājuma devējam jāatlīdzina patapinājuma ņēmējam izdevumi, kas viņam radušies lietas labā (ciktāl tie bijuši nepieciešami).

            Patapinājums kā īres veids autonomas biznesā ir sastopams samērā reti, bet tomēr ir.

Piemērs: Starptautiskā autonoma EuroDollar International, kas ir pārstāvēta 63 pasaules valstīs, nesen ir uzsākusi savu darbību Latvijā un nodevusi Latvijas Futbola federācijai vienu automašinu Renault Megane bez atlīdzības, atrunājot līgumā, ka minētā organizācija var lietot automašīnu Latvijas Republikā. Jāmin, ka minētā atruna līgumā gan neizslēdz iespēju Latvijas Futbola federācijai braukt ārpus Latvijas Republikas, bet iepriekš informējot autonomas kompāniju.

            Patapinājuma līgumu noslēdz ar lietas  nodošanu. Tikai tad var secināt, ka patapinājums pēc Latvijas Civillikuma ir reāllīgums.

Civillikums nosaka, ka īres līgums var rasties divos veidos. Viens no tiem izriet no lietas piešķiršanas  (nodošanas), otrs izriet no apsolījuma. Tādējādi īres līgums var veidoties pēc reāllīguma (vienpusēja līguma) vai konsesuāla (divpusēja) līguma modeļa. Civillikuma 2124. panta prasība tomēr ir līguma noslēgšana, kurā galvenās sastāvdaļas ir līguma priekšmets un maksa.

Piezīme: Civillikuma 2125. pants paredz, ka vienošanās var notikt arī klusējot. Tomēr labāka no tiesību aizsardzības viedokļa ir līguma noslēgšana, jo cilvēki mēdz aizmirst, par ko vienojušies.

            Likums ir devis plašas tiesības pusēm izvēlēties kādu no variantiem. Vēlams, lai puse izmantotu Civillikuma 2127. pantā paredzētās iespējas papildināt līguma būtiskās sastāvdaļas  ar blakus noteikumiem, kur tad būtu jāpiesaista arī tie noteikumi par pirkuma līguma blakus līgumiem, ko nosaka Civillikuma 2047. pants. Izstrādājot līgumu, nav nepieciešams atkārtot tajā noteikumus, kas viennozīmīgi paredzēti likumā.

Līguma līdzēji

           

            Aplūkojot darījuma dalībniekus, ir svarīgi minēt, kas ir tiesīgs slēgt autotransporta līdzekļa nomas-īres līgumu. Latvijas Civillikuma 1405. pants nosaka: "lai darījumam būtu tiesisks spēks, ir vajadzīgs, lai tā dalībniekiem būtu tiesību un rīcības spējas; darījumi, ko kārtojušas tiesību vai rīcības nespējīgas personas, nav spēkā". Tātad darījumus var slēgt fiziskas un juridiskas personas. Kā to nosaka Latvijas Civillikums, tām ir jābūt tiesībspējīgām. Tiesībspēja ir spēja būt par civilo tiesību nesēju (subjektu). Fiziskai personai tā piemīt no dzimšanas.

            Rīcībspēja ir spēja ar savām darbībām iegūt tiesības un uzņemties pienākumus. Civillikuma 1408. pants nosaka, kādām personām nav rīcības spējas. Savukārt katra iestāde var rīkoties pēc pašu izstrādātiem noteikumiem.

Gandrīz visās starptautiskajās autonomās ir savi nosacījumi, kam var izīrēt automašīnu. Šie noteikumi var tikt variēti atkarībā no valsts un izriet no apdrošināšanas kompānijas noteikumiem, no kuriem varam secināt, kādi ir konkrētie ierobežojumi.

Piemērs: 1992. gadā starptautiskā autonoma Europcar Interrent neīzīrēja automašīnas bijušajiem PSRS un austrumu bloka valstu1 pilsoņiem. Iemesls tam bija vietējo apdrošināšanas kompāniju2 noteikumi - automašīnas, kas izīrēta bijušajiem PSRS un austrumu bloka valstu pilsoņiem, apdrošināšanas polises darbība  tiek apturēta.

Tātad varam secināt,  ka ne vienmēr personas, kam piemīt gan tiesībspēja, gan rīcībspēja, likuma noteiktajā kārtībā var slēgt līgumus par automašīnas īri. Var pilnīgi droši apgalvot, ka viens no galvenajiem nosacījumiem, kas ir spēkā visās autonomās, ir vecuma ierobežojums - minimālais vecums - 21 gads, maksimālais - 70 gadi, bet pilnvarotajam automašīnas vadītājam - autovadītāja stāžs viens gads. Nepieciešams paskaidrojums, ko nozīmē pilnvarots automašīnas vadītājs (šoferis).

Piemērs: Personai, kas slēdz ligumu par automašīnas īri ir 72 gadi, pēc noteikumiem šī persona nav tiesīga vadīt (braukt)  izīrēto automašīnu, bet, noslēdzot īres līgumu ar autonomas kompāniju, viņš var pilnvarot savu mazdēlu (bet ne jaunāku par divdesmit vienu gadu un ar autovadītāja stāžu ne mazāku kā viens gads)  braukt ar izīrēto automašīnu.

Pastāv vēl vesela virkne nosacījumu, kādiem ir jāatbilst personai, lai izīrētu automašīnu. Minēšu tikai galvenos:

1) personai ir jābūt derīgai pasei;

2) personai ir jābūt autovadītāja tiesībām vadīt attiecīgās klases automašīnu;

3) persona nedrīkst būt alkohola reibuma stāvoklī;

4) personai ir jābūt attiecīgam vecumam (variē atkarībā no valsts).

Tātad varam secināt, ka vecuma cenzs ir tikai viens no noteikumiem, kas ierobežo īrētāja tiesībspēju (šie ierobežojumi ir attiecināmi tikai uz noteiktu sfēru - automašīnas īri - un var būt dažādi dažādās valstīs, piem., var attiekties uz dažādām automašīnu grupām). 

Daudzās valstīs, kurās lieto izīrēšanai Mercedes Benz un BMW klases automašīnas, ierobežojumi attiecas gan uz īrētāju, gan uz pilnvaroto automašīnas vadītāju.

Piemērs: Anglijā 1  ir iespējams izīrēt  BMW un Mercedes Benz klases automašīnas tikai personām, kam ir banku izdotās  starptautiskās norēķinu kartes 2, izīrētājam jābūt pilniem 30 gadiem, kā arī transporta līdzekli var lietot tikai noteiktā teritorijā -galvenokārt ir aizliegts izbraukt no Eiropas Savienības valstīm.

            Tātad esam noskaidrojuši, ka personai, kas vēlas īrēt automašīnu, ir jāatbilst ne vien likumā noteiktajām normām, bet arī atsevišķām prasībām, kuras izvirza katra autonoma individuāli. Tā kā Civillikuma 1406. pantā ir noteikts, ka darījumus, tātad arī automašīnas īres līgumus var slēgt arī juridiskas personas, nedaudz aplūkosim  tās kā darījuma dalībniekus.

Īres līgumā darījuma dalībnieks var būt arī juridiska persona. Latvijas Civillikumā  nav dots juridiskas personas jēdziens, ir tikai uzskaitījums, ko var atzīt par juridisku personu un kam var piešķirt juridisku personību.

            Latvijas Civillikuma 1410. pantā norādīts, ka juridiskas personas vārdā darījumus kārto tās likumīgie pārstāvji. Pārstāvis parasti ir kāds subjekts - fiziska persona, viņam jāpārzin juridiskās personas vēlēšanās  un tās jārealizē. Taču šeit jāpiebilst, ka juridiskās personas pārstāvim - fiziskai personai - ir jāatbilst visām tām prasībām, kas attiecināmas uz fizisku personu. Jo rastos absurda situācija, piemērojot vecuma ierobežojumu juridiskai personai tāpat kā fiziskai personai.

Darījuma forma

Slēdzot īres līgumus, jāievēro vispārējie noteikumi par darījuma formu. Civillikumā uz darījuma būtiskajām sastāvdaļām attiecas samērā daudz pantu (1427., 1470., 1485., 1533., 1554. utt.). Civillikums ir visai liberāls attiecībā uz darījuma formu kā darījuma sastāvdaļu.  Nav īpašu norādījumu par rakstveida formu  (sastopamas pretrunas). Tā Civillikuma 1482. pants paredz, ka likums prasa rakstisku formu:

1) kā likuma zināmu sastāvdaļu;

2) kārtojot darījumu 1474. panta minētās iestādēs vai turpat minētām amatpersonām;

                        3) kad tas jāieraksta zemesgrāmatās;

4) kā nosacījumu prasības tiesībām uz darījuma pamata.

Ja darījumu apskatām kā tiesisku attiecību, tad būtisks ir tā saturs. Jautājumos, kur pēc likuma pusēm ir tiesības izvēlēties  kādu no variantiem, jāvadās no likuma. Tiesiskas attiecības var izveidot arī pavisam īss līgums. Līdz ar to, izlemjot jautājumu par līguma satura izpausmi rakstiskā vai citādā formā, ir jālemj par satura un formas mijiedarbību, tomēr priekšplānā jāliek uzsvars uz saturu - vienošanās būtību. Kad Latvijas Civillikums prasa rakstveida  formu kā darījuma sastāvdaļu, darījums pirms attiecīga rakstveida  akta nav spēkā, bet puse var tomēr prasīt no otras sagatavot atbilstošu dokumentu.

Piemērs: Persona var veikt automašīnas rezervāciju, atrodoties citā valstī, un prasīt no kompānijas pesonāla, kas veikusi rezervāciju, rezervācijas apstiprinājumu. Tātad persona,  kas veikusi automašīnas rezervāciju ir pārliecināta, ka, ierodoties attiecīgajā valstī, kur tika veikta rezervācija, šī persona to (automašīnu) saņems, pretējā gadijumā, tā ir tiesīga prasīt  no nenoslēgta darījuma (īres līguma) radušos zaudējumu atlīdzināšanu .

            Tātad no nemateriālo (neprocesiālo) tiesību viedokļa valsts neuzskata par vajadzīgu iejaukties un piespiest puses atdot atpakaļ pēc darījuma iegūto tādēļ vien, ka līgums nav noslēgts rakstiski vai citā prasītā formā. Toties no procesuālā viedokļa Civillikums ir visai bargs: rakstiska forma ir nosacījums prasības tiesībai uz darījuma pamata. Taču arī šādā aspektā rakstveida formas neievērošana ne vienmēr rada bezcerīgu stāvokli - ja puses labprātīgi izpilda nolīgto, tad tam ir tādas paša sekas, kā rakstiski noslēgtam darījumam.  Bet, ja darījums izpildīts daļēji, sekas ir citādas un ja ne viena no pusēm neko nav izpildījusi, tad darījums nav spēkā, un katrs tā dalībnieks var no tā vienpusēji atteikties.

Piemērs: Ja persona ir veikusi rezervāciju un nav ieradusies, tad darījums nav spēkā. Šeit gan būtu jāmin, ka starptautiskajās autonomās rezervētā automašīna jātur vēl četras stundas pēc rezervācijā uzrādītā laika. Tas ir saistīts ar to, ka vairums personu, kas izmanto starptautisko autonomu pakalpojumus, nav rezidenti valstīs, kur tiek rezervēta automašīna (pastāv iespēja, ka attiecīgā persona var aizkavēties -  viens no iemesliem: lidmašīnu reisu izlidošanas,  ielidošanas laiki. Ja persona ir ieradusies vēlāk nekā četras stundas pēc laika, uz kuru tika veikta rezervācija, kompānijas personāls, kas apkalpo personu, ir tiesīgs vienpusēji atteikties no darījuma izpildes.

Tātad varam secināt, ka autotransporta īres līguma forma ir rakstveida.  Svarīgi uzsvērt, ka vairums starptautisko, kā arī vietējo autonomu kompāniju izmanto tipveida īres līgumus. Galvenokārt tas  ir saistīts ar nepieciešamību ātri un ērti noformēt rakstveida īres līgumus.  Izskaidrojums varētu būt šāds -  izīrējamo automašīnu materiālā vērtība 1 un riska faktors 2 mūsu valstī ir ir samērā augsts.

Īres līguma priekšmets un cena 1

Protams, īres līguma priekšmetu daudzveidība ir visai ievērojama,  taču, ņemot vērā aplūkojamo tēmu, uzmanības centrā ir autotransporta līdzeklis (automašīna). Šeit būtu jāmin, ka pusēm ir iespējas vienoties par dažādām automašīnu grupām. Svarīgs ir  automašīnas lielums, dzinēja jauda, pasažieru skaits, luksusa aprīkojums, no kā savukārt izriet cena, kas ir būtiska  īres līguma sastāvdaļa.

Piemērs: Romiešu tiesībās "īres līgums atzīstams par nolīgtu, tiklīdz vienojušies par īres maksu".2

Pusēm, gatavojoties noslēgt autotransporta īres līgumu, protams, ir jāzina darījuma priekšmets un maksa par to.  Šajos jautājumos līguma slēdzējiem jāpanāk vienošanās. Svarīgi minēt, ka personai, kas vēlas īrēt automašīnu Latvijā, bet pati atrodas ASV, protams, gan automašīnas marka, gan īres izcenojumi būs atšķirīgi.  Starptautiskās autonomas kompānijas šādos jautājumos ir kompetentas.

Piemērs: Ja persona atrodas ASV un  vēlas veikt rezervāciju ar attiecīgās kompānijas partneriem Latvijā, piem., EuroDollar partneris ASV ir Dollar Rent a Car 3 , tad viņš tiek informēts par noteikumiem un cenām konkrētajā valstī. Ja persona ir veikusi rezervāciju,  var uzskatīt, ka tā ir piekritusi cenai un ka īres līgums tiks noslēgts tiklīdz  persona ieradīsies Latvijā. Šajā gadījumā vienošanās par darījuma priekšmetu un cenu jau ir notikusi.

Jāmin, ka vairumam autonomas kompāniju ir samērā elastīga cenu politika, kas pamatojas uz vienu vienīgu likumu "Jo ilgāku laiku īre ilgs, jo lētāk tā maksās" un "Zemākās cenas piemērošana".

Piemērs: Puses,  noslēdzot īres līgumu,  vienojas par vienu cenu, kas ir atkarīga no īres ilguma un automašīnas klases - kā jau iepriekš minēts, autonomas kompānijas piemēro zemāko cenu, t.i. cena par  īri, kas ilgst no 1 līdz 3 dienām ir 50.00 Ls  dienā, bet ja nomnieks īrē automašīnu ilgāk, tad tā tiek samazināta līdz 35.00 Ls, un līgums tiek pagarināts uz periodu, par kuru nomnieks informē iznomātāju, ar iepriekšējiem notiekumiem.

Jāuzsver, ka minētajā piemērā  vienošanās starp nomnieku un izīrētāju var  notikt klusējot. Latvijas Civillikuma 2125. pantā šāda iespēja ir minēta:   "Savstarpēja vienošanās var notikt arī klusējot, ja cena pieņemama kā pusēm jau zināma". Lai gan nomniekam ir jāinformē iznomātājs par laika periodu, uz kādu tiek pagarināta automašīnas īre. Tas lielākā vai mazākā mērā ir saistīts ar to, ka autonomas  uzņēmums plāno savu ekonomisko darbību, un uzņēmumam ir nepieciešama informācija par automašīnu noslogojumu.  

Tātad, ja puses ir vienojušās, par līguma priekšmetu t.i.  automašīnas grupu un īres līguma ilgumu,  atliek vienīgi aizpildīt īres-nomas līgumu.

Gribas izteikums

Jautājums par gribas izteikumu - kādam tam katrā īpašā gadījumā ir  jābūt un kā to nosaka Civillikuma 1427. pants: "kamēr griba nav vēl izteikta, tai nav nekāda tiesiska spēka" un 1437. pants: "gribas izteikumam jābūt nopietnam; izteikumam, kas izdarīts tikai pa jokam, nav nekādu tiesisku seku". Kā teiks Civillikuma 1428. pantā: "gribu var izteikt vai nu noteikti, vai klusējot. Noteikti gribu var izteikt vai nu vārdiem - mutiski vai rakstiski, vai ar zīmēm, kam ir vārdiska nozīme".

Piemērs: Rezervējot automašīnu, gribu var izteikt tikai noteikti, mutiski -  tieši vai telefoniski, rakstiski - vēstule, fakss, telekss. Grūti būtu iedomāties gribas izteikumu, rezervējot automašīnu, ar zīmēm, kam ir vārdiska nozīme. Bet, slēdzot līgumu, gribas izteikums ir pieļaujams, ja persona ir mēma un tai nav citas iespējas izteikt gribu, bet darbībai, kas uzskatāma par klusējot izdarītu gribas izteikumu, jābūt tādai, lai no tās varētu droši secināt tādas gribas esamību.

Gribai ir jābūt īstai, lai tiesisks darījums būtu spēkā. Nepietiek ar to vien, ka tā dalībnieki izsaka gribu, bet ir nepieciešams, lai šī griba būtu radusies brīvi - bez maldības, viltus vai spaidiem. Grūti būtu runāt, slēdzot automašīnas īres līgumu, par viltu vai spaidiem, bet šeit varētu minēt piemēru par maldiem.

Maldība ir darījuma dalībnieka nepareizs, īstenībai neatbilstošs priekšstats par apstākļiem, kas saistīti ar darījuma priekšnoteikumiem, saturu, tiesiskajām sekām. Tas var sakņoties gan informācijas trūkumā, gan tās kļūdainā izpratnē. Autonomas jomā maldība varētu rasties īres izcenojumos, jo personai piedāvāto īres cenu un automašīnu klāsts  ir samērā plašs. Īres izcenojumi mainās atkarībā no īres ilguma un kilometru ierobežojuma. Galvenokārt maldība rodas autonomu sadarbības partneru - viesnīcu, tūrisma aģentūru - personāla pieļauto kļūdu rezultātā, izskaidrojot īres izcenojumus.

Piemērs: Dažu autonomas kompāniju izcenojumu bukletos izcenojumi ir uzrādīti bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 1 un ar ierobežotu kilometru nobraukumu - 100 km. Gadījumā, ja persona nav nobraukusi vairāk kā 100 km,  īres maksa būs tāda, kāda tā bija nolīgta, bet, ja persona ir pārsniegusi šo ierobežojumu,  tiek piemērota samaksa par katru kilometru, kas pārsniedz ierobežoto kilometru daudzumu. Dažos gadījumos maksa par automašīnas īri norādīta bez apdrošināšanas izdevumiem (par to tiks runāts vēlāk), bet cenā, kura personai (klientam)  jāmaksā īres beigās, ir ietverti augstāk minētie maksājumi.

Līdz ar to rodas jautājums, kas ir atbildigs par maldību un zaudējumiem, kas radušies no tās?  Tad vispirms būtu jānoskaidro, vai maldība atzīstama par svarīgu un atvainojamu. Civillikuma 1442. pants nosaka :" faktiska maldība darbības izdarītājam nekaitē, ja vien tā nav notikusi viņa paša neuzmanības dēļ". No sekojošā varam secināt, ka ir svarīgi noskaidrot, vai maldība ir atvainojama. Atvainojama maldība ietekmē darījuma spēku dažādi, raugoties pēc tam, vai tā ir svarīga, vai nē. Civillikums sniedz visai šauru to gadījumu uzskaitījumu, kad maldība atzīstama par svarīgu un tāpēc iznīcina darījuma spēku. Bet vairumā gadījumu, kā to rāda prakse, ir nesvarīga maldība. Tādēļ pats darījums paliek spēkā, bet tam, kas maldījies, ir tiesības tikai prasīt atvietojamu vai samērīgu atlīdzību par zaudējumiem, ko viņš cietis savas maldības dēļ.

Jāmin, ka  vairumā gadījumu liela nozīme ir kļūdaino pieņēmumu izcelsmes noskaidrošanai. Labākais līdzeklis pret vilšanos ir konkrēti un detalizēti izstrādāts līgums. Ja izīrētājs vēlas slēgt līgumu ar kompāniju - kaut vai tā arī ir starptautiska un ar labu reputāciju, tad pārliecīga kautrība līguma slēgšanas procesā nav attaisnojama un vēlākām žēlabām: "es ticēju, es biju pārliecināts ...,  esmu maldījies" nav nozīmes.

Civillikums nedod tiešas atbildes uz visiem iespējamiem jautājumiem, un  pusēm atbildes ir jāmēģina rast pēc iepējas labāk izstrādātā, detalizētā īres (nomas) 1 līgumā. Ar šo varētu izskaidrot Latvijas autonomas uzņēmumos izmantotos tipveida līgumus, kas ir pārņemti no sadarbības partneriem ārzemēs. Jāakcentē, ka tipveida līgumi ir aizgūti no ārzemju partneriem, lai atvieglotu īres līguma noslēgšanas (parakstīšanas)  procedūru.

Īres līguma dabiskās un nejaušās sastāvdaļas

Par autotransporta īres līguma sastāvdaļām var teikt, ka tās ir - kā jebkurā darījumā - vai nu būtiskas, vai dabiskas, vai nejaušas. Būtiskās sastāvdaļas - darījuma priekšmets, šajā gadījumā - izīrējamā automašīna, un cena (īres maksa apskatīta iepriekšējās nodaļās).  Autotransporta īres līgumā  pie dabiskajām sastāvdaļām ir pieskaitāmas (pie vienošanās par būtiskajām sastāvdaļām kļūst par šīs vienošanās papildinājumiem) izīrētās  automašīnas nodošana: izīrētājam ir jānodod un īrētājam ir jāpieņem automašīna.

Uzmanība pievēršama faktam, ka par dabiskām sastāvdaļām Civillikuma 1471. pants sauc sekas, kas izriet no likuma, tādas sastāvdaļas, kas saprotamas pašas par sevi, bet ko puses var grozīt vai atcelt, īpaši  vienojoties. Tā par īres līguma dabisku sastāvdaļu var uzskatīt izīrētās automašīnas nodošanu īrētājam. Par to nav nepieciešamības  īpaši vienoties, bet iespējams līgt, ka izīrētājs nodos izīrēto automašīnu īrētāja norādītajai trešajai personai.

Piemērs: Gadījumā, ja autotransporta līdzekļa īri slēdz autonomas kompānija un cita juridiska persona, tad pēc īrētāja lūguma izīrētā automašīna var tikt nodota īrētāja norādītajai trešajai personai 1.

Jāpiebilst, ka vienošanās par līguma būtiskajām sastāvdaļām nebūt nenozīmē līguma noslēgšanu, ja kāda no pusēm paziņojusi, ka viņai ir svarīgi vienoties par kādu nejaušu sastāvdaļu (1453.p.). Šādā gadījumā nejauša sastāvdaļa ir ne mazāk svarīga kā būtiska.

 Piemērs: Ilgtermiņa īres līgumā, kas noslēgts par vienu automašīnu Volvo S40, no vienas puses EuroDollar kā izīrētājs un no otras ziņu aģentūra Reuters Latvija, līgumā bija atrunātas šādas nejaušas sastāvdaļas:

a) izīrētājs ieturēs soda naudu (0,25 Ls par dienu) par nesavlaicīgu maksājumu veikšanu;

b) īrētājam par automašīnas īri maksājumi jāveic vienu reizi mēnesī, ne vēlāk kā 10 dienu laikā no piestādītā rēķina.

 No minētā piemēra izriet, ka nejaušās sastāvdaļas, ja tās ietvertas līgumā, ir ne mazāk svarīgas kā būtiskās.

Līdzēju civiltiesiskās attiecības

Izīrētāja pienākums ir nodot lietu iznomātājam, dodot iespēju to lietot, bet nomniekam ievākt augļus. Lietas nodošana, kā jau minēts, var notikt gan pirms līguma slēgšanas, gan pēc tās. Izīrētājs (iznomātājs), paliekot lietas juridiskais valdītājs, pats ar līgumu ierobežo savas tiesības. Viņš nedrīkst  traucēt lietas lietošanu vai atļaut kādam citam traucēt īrnieku viņa tiesību realizācijā. Tas neizslēdz kontroli no izīrētāja puses.

Abām pusēm jāvelta savām saistībām vislielākā rūpība un jāatbild par katru neuzmanību; tām nav jāatbild tikai par nejaušību.

            Ja līgums tiek lauzts vai būtiski tiek izmainīti līguma noteikumi, iznomātājam ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ja tādi izīrētājam radušies (2132.pants). Tikai gadījumā,  ja pats nomnieks ir bijis ļaunticīgs, viņam nav tiesību prasīt zaudējumu atlīdzību.

Iznomātāja-izīrētāja pienākumi 1 :

a) īres priekšmets (automašīna) jānodod nomniekam ar visiem  piederumiem  un pienācīgā stāvoklī (tīra un uzpildīta ar degvielu) ;

Piemērs: Starptautiskās autonomas 2  Franchise  līgumā ir noteikts, ka automašīnas nedrīkst būt vecākas par vienu gadu un ar nobraukumu lielāku par 60'000 km, kā arī nedrīkst lietot izīrēšanai jaunas, bet vecu modeļu automašīnas (vairāk attiecas uz  ekonomiski attīstītām valstīm) .

b) jāpilda īres priekšmetam uzliktā atbildība, piem., autotransporta ikgadējais ceļa nodoklis 1 ;

c) jāatlīdzina nomnieka lietas labā radušies izdevumi, piem., ja nomnieks ir veicis ikmēneša automašīnas tehnisko apkopi, tad radušies izdevumi nomniekam ir jāatlīdzina;

d) izīrētas automašīnas avārijas vai bojājumu gadījumā veikt automašīnas nomaiņu ar citu (Car breakdown policy)2 

Nomnieka-īrnieka pienākumi 3 :

a) nomniekam-īrniekam jāmaksā norunātā īres maksa atkarībā no automašīnas klases (grupas) 4 un īres ilguma (parasti persona veic priekšapmaksu + klienta pašrisku 5 );

b) līguma priekšmets nomniekam-īrniekam jālieto saskaņā ar tā uzdevumu kārtīgi un saimnieciski;

Piemērs: Nomnieks-īrnieks ar izīrēto automašīnu nedrīkst piedalīties autosacīkstēs vai vilkt piekabi,  kā arī citu motorizētu transporta līdzekli.

c) nomnieka atbildība (pašrisks1 ) ir samazināta lidz 300 ASV dolāriem, lidz ar to nomnieks - īrnieks ir atbildīgs par visiem izīrētajai automašīnai izdarītajiem bojājumiem ;

Piemērs: Nomnieks - īrnieks ir izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, kā rezultātā bojāta izīrētāja automašīna, piem., ja bojājumi ir aprēķināti par 1000 Ls, tad nomniekam- īrniekam jāsedz  zaudējumi līdz   300  Ls , pārējo summu sedz izīrētājs.

d) nomniekam- īrniekam par jebkuru satiksmes negadījumu ir nekavējoties jāziņo izīrētājam, policijai, izīrētāja apdrošināšanas kompānijai;

e) pēc īres līguma izbeigšanās nomniekam-īrniekam ir jāatdod lieta kopā ar  tās piederumiem2. Par parasto nolietošanos nekāda īpaša samaksa vai atlīdzība nevar tikt prasīta;

f) nomniekam-īrniekam nodotā manta ir jālieto kārtīgi un saimnieciski;

            Būtu grūti uzskaitīt visus īrnieka- nomnieka pienākumus un saistības - nejaušās sastāvdaļas, kuras var ietvert līgumā; daudz vieglāk ir uzskaitīt gadījumus, kad personas pašrisks3 būs pilnā zaudējumu apmērā.

1) persona vadījusi automašīnu alkohola reibuma stāvoklī;

2) pārgalvīga braukšana 1 , piem., ceļu policija,  noskaidrojot apstākļus, konstatē, ka atļautais braukšanas ātrums attiecīgajā ceļa posmā ir 50 km/h, bet persona braukusi ar ātrumu 150 km/h, t.i. pārsniegusi atļauto braukšanas ātrumu trīs reizes;

3) ja pēc ceļu satiksmes negadījuma persona nav izsaukusi ceļu policiju, lai piereģistrētu ceļu satiksmes negadījumu;

4) ja pēc ceļu satiksmes negadījuma persona, nesagaidot ceļu policiju, ir aizbraukusi no ceļa satiksmes negadījuma vietas;

5) ja ir pārsniegtas īres līguma pilnvaras, t.i. automašīna lietota ārpus teritorijas, kur to pilnvarojis izīrētājs (Latvijā īrētās automašīnas var lietot Baltijas valstīs2 )

6) ja nomnieks nodevis automašīnu trešajai personai, nesaskaņojot to ar izīrētāju;

            Tātad noskaidrojām, kādos gadījumos persona būs atbildīga par visiem zaudējumiem, kas radīti izīrētāja automašīnai.  Katrs īrētājs pirms īres  līguma slēgšanas tiek informēts par nosacījumiem, kas viņam jāpilda, ja iestājas apdrošināšanas gadījums, kas tiks apskatīts nākamajā nodaļā.

Iznomājamu autotransporta līdzekļu apdrošināšana

            Kā minēts iepriekšējās nodaļās, nodokļi, obligātās apdrošināšanas maksājumi un citi uz izīrēto lietu1 attiecināmi pienākumi parasti jāpilda izīrētājam (īpašniekam).

            Aplūkojot izīrējamo automašīnu apdrošināšanu, jāuzsver, ka tieši autonomas kompānija (īpašnieks) maksā gan par apdrošināšanu, gan gadskārtējo ceļa nodokli. Tomēr būtu jāmin, ka automašīnas īres maksā ir ietverta apdrošināšana:

                        1) apdrošināšana pret bojājumiem;

                        2) apdrošināšana pret zādzību;

                        3) nomnieka civiltiesiskā apdrošināšana.    

                        4) personas apdrošināšana 2 

Nomnieks var izvēlēties īrēt automašīnu ar apdrošināšanu vai bez tās.

Piemērs: Starptautiskajā autonomā Eurodollar klientiem tiek piedāvāta iespēja īrēt automašīnas bez apdrošināšanas, samazinot īres maksu, bet palielinot pašrisku, t.i., ja klients izvēlas īrēt automašīnu bez apdrošināšanas, īres maksa tiek samazināta par 10-15 Ls/dienā, bet klients tādā gadījumā būs atbildīgs par visiem bojājumiem (pilnā apmērā), kas radušies izīrētajai automašīnai.

Jāakcentē, ka nomniekam nav izdevīgi izvēlēties automašīnas īri bez apdrošināšanas (tā kā vairums ārzemju klientu norēķinus veic ar starptautiski atzītām kredītkartēm, izīrētājam nesagādātu grūtības automašīnas bojājumu gadījumā piedzīt summu, kas nepieciešama automašīnas remontam - procedūra ir samērā vienkārša: autonomas kompānija piestāda rēkinu kredītkartes izdevējbankai un banka veic norēķinus ar autonomu, bet tikai pēc tam kārto attiecības ar klientu).

Kā papildu pakalpojumu autonomas piedāvā personas apdrošināšanu.

Piemērs: Vairums Latvijas iedzīvotāju nav apdrošināti pret negadījumiem1. Par papildu samaksu nomnieks var apdrošināt personas, kas brauc ar izīrēto automašīnu (ne vairāk kā 5 personas) līdz 10 000 Ls.

            No minētā piemēra varam secināt, ka autonomas nodarbojas arī ar apdrošināšanu, bet tikai daļēji.

            Noteikumi par apdrošināšanu Latvijas Republikā tiek regulēti ar likumu par apdrošināšanu, pieņemts 12.01.93 ar grozījumiem 13.01.94., 24.08.95. un 19.09.96.

Nobeigums

            Tā kā autonomas bizness Baltijas valstīs ir samērā jauns un daudzkas vēl ir neskaidrs, Civillikums nesniedz atbildes uz visiem jautājumiem, kas saistīti ar autotransporta īri un tās līgumu. Šeit kā svarīgs aspekts jāmin sīki un detalizēti izstrādāts īres līgums. Autonomas kompānijas gan Latvijā, gan Baltijā saskaras ar daudzām problēmām, un tas ir saistīts galvenokārt ar vietējo klientu neizpratni par autonomas biznesu. Ārzemēs šis bizness pastāv jau vairāk nekā 45 gadus un, nonākot sakarsmē ar ārzemju klientiem, autonomu darbinieki  nesastopas ar problēmām, izskaidrojot autoīres noteikumus un pušu atbildību. Turpretī saskarsmē ar vietējo klientūru, kam šāds pakalpojuma veids nav bijis pieejams, autoīres kompāniju ierēdņiem  jāliek lietā visas savas profesionālās iemaņas, lai pareizi un pārliecinoši izskaidrotu klientu interesējošos jautājumus, kas attiecas uz automašīnas īri.

            Kursa darbā tika aplūkoti galvenokārt teorētiskie jautājumi, kas saistīti ar autoīres līgumu kā subjektu no vienas un personu (īrētāju) no otras puses, tika minēti piemēri no prakses.

            Kursa darba autora nodoms ir šajā darbā aizsākto tēmu turpināt kursa darbos un  diplomdarbā, pievēršot uzmanību konkrēti katrai šajā kursa darbā izstrādātajai tēmai atsevišķi.

Izmantotā literatūra 

1. V.Sinaiskis. Latvijas Civiltiesību apskats. Lietu tesības. Saistību tiesības - Rīgā., 1996.g

2. Darījums.// Latviešu konversācijas vārdnīca. - Rīgā: A. Gulbja apgādā, 1935.g.

3. Griba.// Latviešu konversācijas vārdnīca. - Rīgā: A. Gulbja apgādā, 1935.g.

4. Likums.// Latviešu konversācijas vārdnīca. - Rīgā: A. Gulbja apgādā, 1935.g.

5. Īre un noma.// Latviešu konversācijas vārdnīca. - Rīgā: A. Gulbja apgādā, 1935.g.

6. K.Torgāns. Komentāri pie Civillikuma Saistību tiesību daļas nodaļām. - Rīgā., 1996.g.

7. J.Vēbers. Vispārīgā red. Latvijas PSR Civillkodeksa komentāri - Rīgā., 1979.g.

8. K.Torgāns. Īre un noma. Rīgā., 1993.g.

9.V.Kalniņš. Romiešu Civilltiesību pamati. Izdevniecība"Zvaigzne"

Rīgā.,1977.g

10.Building contract law. John Murdoch, Will Huges. Hobbs the printers ltd., Southampton, 1992.g.

Normatīvie akti

1. LR Likumi, līgumi un pārējie normatīvie akti.-//Rīgā.,1996.g.

2. Par dzīvojamo nomu un dzīvokļu privatizāciju.-//, KIF"Biznesa komplekss"., Rīgā.,1996.g.

3.LR Civillikums 4.daļa Saistibu tiesības-// Ziņotājs.Nr.1/2,1993.g.

---

1  Latviešu valodā: noma - termins zemes objektiem, īre - telpām, dzīvokļiem, atsevišķai lietai; romiešu tiesībās viens salikts termins locatio conductio rei

1 Lat.val.-lietošanas tiesības

2 Lat.val.- lietošanas tiesības + augļu ievākšana

3  Lat.val.- patapinājums

4  Lat.val.- patapinājuma devējs

5  Lat.val.- patapinājuma ņēmējs

1  Lat.val.- viltus, šeit domāts viltus ļaunā nozīmē-dolus malus; var būt viltus labā nozīmē-dolus bonus.

2 Lat.val.- rupja neuzmanība; var būt arī viegla neuzmanība-culpa levis

1  SEPP Valstis

2  Vietējie apdrošinātāji ir adrošināšanas sabiedrības, kas reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā /Likums par apdrošināšanu 12.01.97 ar grozījumiem 13.01.94.; 24.08.95.; 19.09.97./

1  Apvienotā Karaliste

2  Starptautiski atzītas kredītkartes- Visa, Eurocard/Mastercard, American Express, Diners Club.

1 Jaunas automašīnas vērtība

2  Šeit domāts - sliktais ceļa segums, zemā braukšanas kultūra

1  cena ir atkarīga no īres ilguma (termiņa, kad automašīna ir jāatgriež izīrētājam, tātad no līguma nejaušas sastāvdaļas )

2 Gaius D. 19,2 ,2

3  EuroDollar partneris ASV ir Dollar  Sistems Inc. (Dollar Rent a Car)

1  Pievienotās vērtības nodoklis

1 Latviešu valodā: noma - termins zemes objektiem, īre - telpām, dzīvokļiem, atsevišķai lietai; romiešu tiesībās viens salikts termins locatio conductio rei

1 Personai, kas atbilst attiecīgās  autonomas noteikumiem (sk.10 lpp.)

1 Šeit galvenokārt ir domāti iznomātāja-īzīrētāja pienākumi  autotransporta īres līgumā

2  EuroDollar, Europcar Interrent, Avis, Hertz (minētās autonomas darbojas Latvijā)

1  Attiecas uz ilgtermiņa īri

2  Automašīnas bojājumu polise tiek noteikta katrā autonomā atsevišķi, par ko netiek ņemta samaksa

3  Šeit galvenokārt ir domāti nomnieka - īrnieka pienākumi  autotransporta īres līgumā

4  Autonomās automašīnas iedala grupās (A, B, C, D, E, F.)

5  Summa noteikta tādā apmērā, ko kā frašīzi ietur apdrošināšanas kompānija no izīrētāja, vairums gadījumos 300 Ls

1  Summa, ar ko klients (persona) riskē zaudējumu gadījumā

2  Ja automašīmā ir atradusies sekojoši piederumi: ugunsdzēšamais balons, aptieciņa, instrumenti.

3  Summa noteikta tādā apmērā, ko kā frašīzi ietur apdrošināšanas kompānija no izīrētāja vairums gadījumos 300 Ls

1 Latviešu valodā šis termins grūti definējams, angliski- Violent driving

2  Latvija, Lietuva, Igaunija

1  Šeit domāts izīrējamais autotransporta līdzeklis

2  Klients var izvēlēties kā papildu pakalpojumu

1 šeit  domāts -traumām un to radītām sekām