Noziedzīga nodarījuma subjekts

Noziedzīga nodarījuma subjekta jēdziens

Noziedzīga nodarījuma subjekts ir noziedzīgu nodarījumu izdarījusi pieskaitāma fiziska persona, kura sasniegusi krimināllikumā paredzētu vecumu, un līdz ar to viņu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu var saukt pie krimināl atbildības.

Piek kriminālatbildības var saukt ikvienu personu, kura izdarījusi noziegumu Latvijas Republikas teritorijā, izņemot ārvalstu diplomātiskos pārstāvju un citas personas, kuas saskaņa ar spēkā esošajiem likumiem vai starptautiskiem nolīgumiem nav pakļautas Latvijas Republikas jurisdikcijai.

Juridiskās personas (iestādes, uzņēmumi un organizācijas) nevar būt nozieguma subjekti. Par noziedzīgiem nodarījumiem juridiskās personas lietā atbild tās fiziskās personas, kuras šos nodarījumus izdarījušas kā šīs juridiskās personas pārstāves, vai tās uzdevumā, vai sastāvot tās dienestā, kā arī šo fizisko personu līdzdalībnieki.

Tas nozīmē, ka, peimēram, par ūdeņu piesārņošanu ar neattīrītiem rūpnīcas notekūdeņiem pie kriminālatbildības rūpnīcu nevas saukt. Par nodarījumu jāatbild šīs rūpnīcas amatpersonai, kuras vainas dēļ notikusi ūdeņu piesārņošana. Juridiska persona par noziedzīga nodarījuma subjektu nevar būt kaut vai tā iemesla dēļ, ka saskaņā ar krimināllikumu pie kriminālatbildības var saukt un sodīt tikai personu, kas vainīga (tīši vai aiz neuzmanības) noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Vaina, tā ir psihiskā attieksme pret notikušo un kā garīgā darbība piemīt vienīgi fiziskai personai.

Noziedzīga nodarījuma subjekta pamatpazīme ir pieskaitāmība un vecums, no kura iestājas kriminālatbildība.

Persona ir pieskaitāma, ja viņa nozieguma izdarīšanas brīdī varējusi apzināties savu darbību un to vadīt.

Pie kriminālatbildības saucamas tikai personas, kuras līdz noziedzīga nodarījuma izdarīšanai sasniegušas 14 gadu vecumu. Mazgadīgais, tas ir, persona, kas nav sasnieguši 14 gadu vecumu, pie kriminālatbildības nav saucams.

Krimināltiesību teorija izdala speciālā nozieguma subjekta jēdzienu. Tās ir persona, kuras var būt tikai par noteiktu noziedzīgu nodarījumu, kategoriju vai noteikta veida noziedzīga nodarījuma subjektu.

 Noziedzīga nodarījuma subjekta kā noziedzīga nodarījuma sastāva elementa nozīme ir tā, ka tas kopā ar citām objektīvajām un subjektīvajām noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm raksturo bīstamo nodarījumu kā noziedzīgu nodarījumu, un tas ir nepiecoišams elements noziedzīga nodarījuma sastāva konstatēšanai kādas personas darbībā vai bezdarbībā.

Noziedzīga nodarījuma subjekta jēdzienā neietilpst visas kādai personai piemītošās īpašības un pazīmes, bet gan tikai tās, kas nepieciešamas, lai viņu atzītu par noziedzīgu nodarījumu izdarījušu un sodītu par to. Tāpēc pastāv atšķīrības starp nozieguma subjektu un noziedzinieka personību. Noziedzinieka personība raksturo soci;ali politiskas un psiholoģiskas īpašības un pazīmes, kas kopumā veido noziedzinieka personību. Tam var būt svarīga nozīme, nosakot vainīgajai personai sodu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un izlemjot citus ar sodu saistītus jautājumus krimināllietā.

Pieskaitāma persona. Nepieskaitāmība

Persona par krimināllikumā paredzētu bīstamu nodarījumu var atbuldēt tikai tad, ja viņa ir pieskaitāma. Tas nozīme, ka personai noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī jāapzinās savas darbības un jābūt spējīgai tās vadīt. Nepieskaitamības stāvoklis izslēdz personas kriminālatbildību.

Saskaņā ar krimināllikumu par nepieskaitāmu uzskatāma persona, kura bīstama nodarījuma izdarīsanas laikā atradusies tādā stavoklī, ka nav varējusi apzināties savu darbību, vai to vada hroniskas gara slimības, gara darbības pārejoša traucējuma, plānpratība vai citāda slimīga stāvokļa dēļ.

Tātad noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī persona nav varējusi apzināties savu darbību vai, kaut arī var;ejusi apzināties savu darbību, nav bijusi spējīga to vadīt. Tas ir juridiskais (psiholoģiskais) nepieskaitamības kritērijs. Taču personu par nepieskaitāmu var atzīt tikai saistībā ar nepieskaitamības otro kritēriju - medicīnisko (bioloģisko), ar ko jāsaprot personas psihiskās darbības slimīgu traucējumu dažādas formas.

Nepieskaitamības medicīniskā kritērija pazīme ir gara slimība, gara darbības pārejoši traucējumi, plānprātība un citāds slimīgs stāvoklis.

Gara slimība tiek atzīta par hronisku, ja tā ir ilgstoša, grūti ārstējama un ar tendenci progresēt. Pie šādām slimībām pieskaitāmas šizofrēnija, epilepsija, progresējoša paralīze, smadzeņu sifeliss u.c.

Gara darbības pārejoši traucējumi ir psihiska slimība, kas pēc īsāka vai ilgāka laika pāriet un beizdas ar izārstēšanos, piemēram, pataloģiskais dzērums, pataloģiskais efekts, reaktīvs stāvoklis (slimīgs stāvoklis, kas radies smagas garīgas traumas rezsultātā).

Plānprātība ir iedzimta vai agrā bērnībā iegūta slimība, un tā izpaužās pavājinātā psihiskā darbībā, kas rada negatīvas pārmaiņas visā cilvēka personībā. Plānprātība var rasties arī psihiskas slimības progresēšanas rezultātā. Ar plānprātību slimojošiem ir pazeminātas izziņas un spriešanas spējas, kā arī viņi nav spējīgi pareizi novērtēt savu rīcību. Pēc domāšanas spēju traucējuma dziļuma plānprātībai ir trīs pakāpes:

·         Idiotija, pati smagākā garīgās atpalicības pakāpe,

·         Imbecilitāte,

·         Debilitāte.

Ar citādu slimīgu stāvokli jāsaprot saslimšana, kas saistīta ar cilvēka psihiskās darbības smagiem traucējumuim, piemēram, dažas psihopātijas smagākās formas vai citādi smagi psihiski trauc;ejumi, kurus izraisījušas tādas slimības kā vēdera vai izsitumu tīfs, smadzeņu tūska.

Lai konstatētu nepieskaitamības medicīnisko kritēriju, pietiek ar vienu no iepriekš minētajiem psihiskas slimības stāvikļiem.

Juridiskais nepieskaitamības kritērijs norāda uz garīgās slimības rezultātā radušos psihiskās darbības traucējumu pakāpi - cilvēka psihiskās darbības dziļumu. Juridisko kritēriju raksturo divas pazīmes :

·          Intelektuālā pazīme -  persona nav varējusi apzināties savas darbības

·          Gribas pazīme - pat apzinoties savas darbības, persona nav spējusi tās vadīt.

Ko saprast ar vārdiem - "savas darbības"? ar "savām darbībām" jāsaprot ne katra garīgi slimā darbība, bet gan tas konkrētais nodarījums, kas ar krimināllikumu atzīts par bīstamu un sodāmu, un sakarā ar kuru radies jautājums par personas pieskaitamību vai nepieskaitamību.

Juridiskā kritērija intelektuālā pazīme norāda uz apziņas traucējumiem, kuru dēļ persona nav spējīga saprast savu darbību faktisko pusi vai to nozīme, tas ir, apzināties šo darbību bīstamo raksturu.

Juridiskā kritērija otra pazīme ir gribas moments, un tā izpaužas personas nespēja vadīt savu darbību.  Cilvēka faktiskā darbība ir saistīta ar viņa apziņu. Tā kā ir iespējami tādi gadījumi, kad garīgās darbības slimīgu traucējumu dēl personai saglabājas viena no psihiskās darbības funkcijām - apziņa, bet ir traucēta otra - gribas darbības funkcija, tad krimināllikumā kā personas nepieskaitamības gadījumi minēti divi:

·          Persona nav bijusi spējīga apzināties savas darbības;

·          Persona bijusi spējīga apzināties savas darbības, bet nav varējusi tās vadīt (pienēram, kleptomānija apzinās savas darbības, bet nav spējīgi atteikties no zādzības izdarīšanas).

No teiktā izriet, ka nepieskaitamības juridiskā kritērija konstatēšanai pietiek ar vienu no minētajiem gadījumiem - slimīgi traucētu intelektuālo vai gribas momentu.

Tomēr, lai izlemtu jautājumu par personas nepieskaitamību, ar juridisko kritēriju vien ir nepieteikami. Juridiskais kritērijs tikai kopā ar medicīnisko kritēriju ļauj dot atbildi uz jautājumu par personas pieskaitamību vai nepieskaitamību.

Juridiskais kritērijs raksturo pakāpi, kādā psihiskā slimība ietekē personas spēju apzināties savu darbību vai to vadīt. Taču jākonstatē arī pats krimināllikumā minētais slimīgais staāviklis, jo ne katram psihiskās darbības traucējumam ir slimības raksturs. Tā, piemēram, stiprs psihisks uzbudinājums (fizioloģiskais efekts) arī ietekmē personas uzvedību, bet ats nav slimīgs psihisks traucējums, tāpēs tas neizslēdz pieskaitamību. Fizioloģiskais efekts likumā noteiktos gadījumaos var būt noziedzīga nodarījuma vai atbildību mīkstinošs apstāklis.

Jautājumu par to, vai persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi pieskaitamības, vai nepieskaitamības, stavoklī galīgi izlemj teisa uz tāda tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinuma pamata, kurā norādīta personas psihiskās darbības traucējumu smaguma pakāpe un raksturs.

Pret personām, kuras bīstamu nodarījumu izdarījušas nepieskaitamības stāvoklī, var piemērot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus.

Personas, kuras noziedzīga nodarījuma uz alkoholisma vai narkomānijas pamata, no kriminālatbildības netiek atbrīvotas.

No parastā dzēruma stāvokļa jāatšķir pataloģiskā dzēruma stāvoklis, kad personas apziņā notikušas slimīgas izmaiņas, kuru dēļ būtiski izmainījusies personas uztvere, kontaktēšanās spēja ar ārējo pasauli uz zudusi spēja novērtēt savas darbības vai tās vadīt. Tas ir nepieskaitamības stāvoklis, jo pataloģiskais dzērums tiek pielīdzināts gara darbības pārejošam traucējumam.

Kriminālatbildības vecums

Saskaņā ar krimināllikumu pie kriminālatbildibas saucamas tikai tādas personas, kuras līdz noziedzīga nodarījuma izdarīšani sasniegušas četrpadsmit gadu vecumu. Pie tādiem noziedzīgiem nodarījumiem pieskaitāma slepkavība, nonāvēšana aiz neuzmanības, miesas bojājumu tīša nodarīšana, kas izraisījuši veselības satricinājumu, izvarošana, laupīšana, slepena un atklāta zādzība, ļaunprātīgs un sevišķi ļaunprātīgs huligānisms, mantas tīša iznīcināšana vai bojāšana, kas radījusi smagas seksas, šaujamieroča, munīcijas vai spr;agstvielu nolaupīšana, tīša darbība, kas var būt par cēloni vilciena katastrofai, u.c., noziedzīgi nodarījumi, kas paredzēti krimināllikuma sevišķajā daļā.

Par iepriekšminētajiem noziegumiem personas, kas nav sasniegušas četrpadsmit gadu vecumu, nevar būt par noziedzīga nodarījuma subjektiem un viņas nevar saukt pie kriminālatbildības.

Kriminālatbildība iestājās no četrpadsmit gadu vecuma, jo pusaužiem vecumā līdz četrpadsmit gadiem vēl nav pietiekamas dzīves un praktiskās darbības pieredzes dažādu peisardzības noteikumu novērtēšanā, bet tieši šādu noteikumu neievērošana parasti ir aiz neuzmanības izdarītu noziedzīgu nodarījumu pamatā. Šādu pusaudžu apzināta attieksme gan pret pašu noteikumu pārkāpšanu, gan pret cēloņsakarīgajām iespējamajām bīstamajām sekān nav sasniegusi tādu pakāpi, lai varētu no viņiem prasīt tādu pašu atbildību kā no pieaugušiem vai no jauniešiem, kas vecāki par viņiem.

Kriminālatbildība draud par nepilngadīgā iesaistīšanu noziedzīgā darbībā. Par šī noziedzīgā nodarījuma subjektu var būt tikai pilngadīga persona.

Ar dažiem izņēmumiem tikai pilngadīgas personas var atbildēt par vecāku ļaumprātīgu izvairīšanos no bērnu uzturēšanas. Aktīvajā karadienestā iesauc jauniešus no deviņpadsmit gadu vecuma (brīvprātīgos no astoņpadsmit gadiem), tāpēc par militāriem noziegumiem kā izpildītāji var atbildēt personas, kas sasniegušas minētos vecuma kritērijus.

Kriminālatbildības vecumu var koriģēt citu tiesību nozaru normas, nosakot vecumu ar kuru drīkst pieņemt darbā noteiktu pienākumu pildīšanai, vai darbā, kas sastīts ar noteikumu ievērošanu paaugstinātas bīstamības avotu apkalpošanā.

Piemēram dzelzceļa, ūdens vai gais transporta darbā, kas saistīts ar šo transporta viedu kustības, drošības vai ekspluatācijas noteikumu ievērošanu, drīkst pieņemt personas, kas sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu. Tāpēc par tādu noziegumu, kā par dzelzceļa, ūdens vai gaisa transporta darbinieka izdarīto transporta kustības drošības vai ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, kas izraisījusi nelaimes gadījumus ar cilvēkiem, katastrofu, avāriju vai citas smagas sekas, var atbildēt tikai pilngadībgas personas.

Speciālais noziedzīga nodarījuma subjekts

Lai kādu personu sauktu pie kriminālatbildības par dienesta noziedzīgiem nodarījumiem, militāriem noziedzīgiem nodarījumiem, vairākiem saimnieciskiem noziedzīgiem nodarījumiem un vēl citiem noziedzīgiem nodarījumiem, nepieciešams konstatēt, ka noziedzīga nodarījuma subjektam bez pieskaitāmības un kriminālatbildības vecuma piemīt vēl citas krimināllikumā prasītas īpašības. Tieši šis pēdējais apstāklis tad arī ļauj tādas personas dēvēt par speciāliem noziedzīga nodarījuma subjektiem.

Kriminālajā likumdošanā nav dots speciālā noziedzīga nodarījuma subjekta vispārīgs jēdziens. Tajā pašā laikā kriminālā likumdošana paredz gadījumus, kad krimināllikumā tiek dotas speciālā subjekta pazīmes un pēc speciālā noziedzīga nodarījuma subjekta veidotas dažas krimināllikuma sevišķās daļas nodaļas.

Piemēram nodaļā par militāriem noziedzīgiem nodarījumiem speciālais noziedzīga nodarījuma subjekts ir karavīri laikā, kad viņi atrodasmilitārajās mācībās un personas, par kurām Latvijas Republikas likumos ir speciāli noteikumi.

Atsevišķu krimināllikuma pantu dispozīcijās ir norāde tikai uz atsevišķām visraksturīgākajām tā vai cita speciālā noziedzīga nodarījuma subjekta atšķirīgām pazīmēm.

Par transporta līdzekļu kustības drošības vai ekspluatācijas noteikumu pārkāošanu, ja iestājušās likumā paredzētās sekas atbild tikai personas, kas vada transporta līdzekli. Par ļaunprātīgu izvairīšanos no uztura l''idzekļu maksāšanas bērnu uzturam (alimentiem) var atbildēt tikai tāda persona, no kuras ar tiesas spriedumu vai tiesneša lēmumu piedzīti līdzekļi bērna uzturam.

Daudzos gadījumos speciālā noziedzīga nodarījuma subjekta īpašības rodas tikai pēc īpaša juridiska noformējuma. Par tehniski bojāta transporta līdzekļa laišanu ekspluatācijā atbild personas, kuras atbildīgas par transporta līdzekļu tehnisko stāvokli vai ekspluatāciju. Piemēram, uzņēmumos tās ir personas, kurām pēc pastāvošajām instrukcijām vai noteikumiem, atiecīgiem rakstveida rīkojumiem vai pavēlēm, vai sva ieņemamā dienesta stāvokļa dēļ uzlikta atbildība par transporta līdzekļu tehnisko stāvokli un to ekspluatāciju.

Krimināllikuma sevišķajā daļā paredzēti diezgan daudzi noziedzīgi nodarījumi, kurus var izdarīt tikai speciālis noziedzīga nodarījuma subjekts. Tas dod iespēju šādus noziedzīgu nodarījumu sastāvus grupēt pēc speciālo noziedzīgu nodarījumu subjektu specifiskajām īpašībām (pēc personai ar likumu vai citu normatīvu aktu uzliktajiem pienākumiem, pēc personas tiesiskā stāvikļa u.c.).

Tā, piemēram, speciālos noziedzīgu nodarījumu subjektus varētu klasificēt šādā veidā:

·          Pēc pazīmēm, kas raksturo personas profesiju (aborta nelikumīga izdarīšana, ko izdarījis ārsts ārpus slimnīcas vai citas ārstniecības iestādes, medicīniskas palīdzības sniegšana slimniekam, tirzniecības noteikumu pārkāpšana u.c.);

·          Pēc pazīmēm, kas raksturo personas dienesta stāvokli, dienesta darbību (valsts noslēpuma izpaušana, darba aizsardzības noteikumu pārkāpšana, dienesta nolaidība, personas saukšana pie kriminālatbildības, zinot,  ka tā nav vainīga u.c.);

·          Pēc demogrāfiskām pazīmēm - dzimuma, vecuma, radniec;ibas attiecībām u.tlm. (izvarošana (vīrietis), nepilngadīgā iesaistīšana noziedzīgā nodarījumā (pilngadīga persona), bērnu izvairīšanās no vecāku uzturēšanas u.c.)

Rezumējot, varam teikt, ka speciālais noziedzīga nodarījuma subjekts ir persona, kurai piemīt ne vien noziedzīga nodarījuma subjekta pamatpazīmes - pieskaitamība un kriminālatbildības vecums, bet arī citas tikai konkrētai personai raksturīgas krimināllikumā uzrādītās pazīmes.

Ja personai nepiemīt krimināllikumā paredzētās speciālā noziedzīga nodarījuma subjekta pazīmes, tad viņa nevar atbildēt par noziedzīgu nodarījumu, kurā paredzēts speciālais noziedzīga nodarījuma subjekts. Noziedzīgos nodarījumos ar speciālo noziedzīga nodarījuma subjektu netiek izslēgta līdzdalība, piemēram, iespējama līdzdalība dezertēšanā.

Gadījumos, kad persona saukta pie kriminālatbildības pēc krimināllikuma panta, kurā paredzēts noziedzīga nodarījuma sastāvs par speciālo noziedzīga nodarījuma subjektu, bet izrādās, kad tai nepiemīt speciālā noziedzīga nodarījuma subjekta īpašības, var veidoties šādas situācijas:

·     Personas darbības vai bezdarbībā nav nekāda noziedzīga nodarījuma sastāva neesamības dēļ;

·     Personas darbībās ir citas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes un tad viņa atbild pēc tā krimināllikuma panta, kas paredz atbildību par šo noziedzīgo nodarījumu. Piemēram, persona saukta pei kriminālatbildības par dienesta pilnvaru pārsniegšana, kas saistīta ar vardarbību. Ja, izskatot krimināllietu tiesā, tiek noskaidrots, ka šī persona pret cietušo vardarbību leitojusi uz personisku attiecību pamata un nevis pildot dienesta pienākumus, tad šī persona nav atbilstošā pantā paredzētā noziedzīga nodarījuma speciālais subjekts un viņa var atbildēt tikai par noziedzīgu nodarījumu pret personu (miesas bojājumu nodarīšanu, piekaušanu).