Liepājas 1.vidusskolas
10a klases
skolnieka
Nila Andersona
referāts vēsturē
Senie grieķi uzskatīja, ka skaistais ir tikumīgs
un tikumīgais ir skaists, fiziski skaistā un garīgi skaistā līdzsvarotība.
Sengrieķu dzīves gudrība bija mērs, harmonija un saprāts. Un tomēr bagātībai
antīkajā sabiedrībā tika piešķirta liela nozīme, jo tā garantēja spēku,
varenību un brīvību.
Grieķu aizraušanās
ar sportu formēja fiziski stipru, izturīgu, pārliecinātu par savu spēku un
garīgi attīstītu cilvēku rašanos.
Ikvienam grieķu
jaunietim bija jāgatavojas karavīra dzīvei – jābūt spēcīgam, veiklam, gatavam
pārvarēt jebkuras grūtības. Visi jaunieši nodarbojās ar fiziskajiem
vingrinājumiem ne tikai skolā. Pilsētās atradās īpašas celtnes – vingrotavas,
kā arī sporta laukumi – stadioni.
Pastāvīgi tika rīkotas dažādas sacensības, kurās ikviens varēja
piedalīties un izrādīt savu spēku un veiklību.
Ik pēc četriem gadiem tika rīkotas sporta sacensības, kurās piedalījās
visu grieķu zemes pārstāvji. Sacensības notika pie Olimpijas pilsētas. Tās tika
sauktas par olimpiādēm, tās tika rīkotas, godinot varenāko grieķu dievu Zevu.
Olimpiādēs varēja
piedalīties tikai vīrieši, kuri bija grieķu pilsoņi. Olimpiskās spēlēs bija
aizliegts skatīties sievietēm. Klātesošās sievietes sodīja ar nāvi. Olimpiādes
laikā tika pārtraukta jebkura karadarbība starp polisām.
Sacensības notika
piecas dienas. Spēles sākās ar svinīgu gājienu, ievērojamāko valstsvīru uzrunu
un ziedojumu upurēšanu Zevam.
To dalībniekiem bija jāsacenšas skriešanā,
diska un šķēpa mešanā, dūru un laušanas cīņā, kā arī kaujas ratu vadīšanā.
Sportistiem bija jāsacenšas arī pieccīņā: skriešanā, tāllēkšanā, diska mešanā,
šķēpa mešanā un cīņā.
Olimpisko spēļu uzvarētāji tika godināti visā
Grieķijā kā tautas varoņi. Tika rakstīta dzeja un uzvesti teātri, lai godinātu
sporta spēļu uzvarētājus.
Tie tika apbalvoti ar speciāli darinātiem
olīvzaru vainagiem, kurus darināja no olīvām, kas auga Zeva tempļa Svētajā
birzē. Dzimtās pilsētas laukumā tika uzstādīts varoņa krūšutēls, bet viņa vārds
tika ierakstīts īpašā plāksnē pie olimpiskā stadiona.
Pirmās zināmās
olimpiskās spēles notika 776.gadā pirms Kristus dzimšanas. Olimpiādes tika
rīkotas līdz pat mūsu ēras 394.gadam, kad iebrucēji sagrāva Olimpijas pilsētu.
Mūsdienās senā tradīcija tika atjaunota 1896.gadā jau kā visas pasaules sporta
svētki.
Izmantotā literatūra
Ķēniņš I. “Seno laiku vēsture II” – Zvaigzne ABC, 1994.
Rubenis A.
“Senās Grieķijas kultūra” – Zvaigzne ABC, 1998.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru