Organizētā noziedzība.

Referāts juridiskajā psiholoģijā

Organizētā noziedzība. (ON)

          ON ir viens no sarežģītākajiem un bīstamākajiem noziedzības veidiem, kas ietekmē valsts, pasaules politiskos, ekonomiskos, tiesiskos procecus. Starptautisko sakaru un transnacionālo darbības principu dēļ tā kļūst arvien spēcīgāka, latentāka, ietekmīgāka. Sakarā ar ON darbības vipusīgumu, spēju pielāgoties un adaptēties jebkuros apstākļos visi līdzšinējie mēģinājumi definēt ON jēdzienu ir nepilnīgi vai vispār cietuši neveiksmi. Tomēr ON būtība tiek saprasta visur vienādi. ON – pastāvīgi funkcionējoša vadāmu noziedznieku apvienība, kas ar noziedzību nodarbojas kā ar biznesu un ar korupcijas palīdzību veido aizsardzības sistēmu pret sociālo kontroli. ON ir alternatīva, paralēli valstiskiem veidojumiem funkcionējoša parādība, kas veidojās no organizētu noziedzīgu u.c. struktūru darbības, kuru mērķis ir iegūt vai realizēt nelegālus ienākumus.

Organizētās noziedzības grupas nav vienādas pēc sava organizētības līmeņa, struktūras, un noziedzīgās virzības. Tas saistīts ar sociālajiem, ekonomiskajiem, etniskajiem un ģeogrāfiskajiem faktoriem. Tāpēc jāņem vērā organizētās noziedzības līmeņi, kas ļauj pareizāk novērtēt stāvokli konkrētā reģionā. Tiek izdalīti trīs organizētās noziedzības līmeņi :

1.   Primitīvais līmenis.  Pīe šī līmeņa pieskaita noturīgas, pastāvīgas grupas, kurām ir vienkārša organizācijas struktūra: vadonis, dalībnieki. Noziegumu plānošana norisinās pēc nostiprinājušās shēmas. Grupu lielums svārstās no 3-10 cilvēkiem. Priekšroka tiek dota zādzībām, laupīšanām, krāpšanai un huligānismam. Korumpēti kontakti šīm grupām ir reti.

2.           Vidējais līmenis.  To veido grupējumi,  kur starp vadoni un izpildītāju eksistē starpposmi. Šādās apvienībās parasti ir vairākas apakšvienības – izpildītāji, miesassargi, izlūki u.t.t. Personu skaits grupējumā sasniedz 50 un vairāk cilvēku. Šī līmeņa grupas parasti nodarbojas ar reketu, narkobiznesu, kotrobandu. Šiem grupējumiem parasti ir kontakti ar valsts varas ierēdņiem.

3. Augstāko līmeni veido kriminālās organizācijas ar tā saukto tīklveida struktūru, tām ir divas vai vairāk vadības pakāpes un apvienotā izpratnē tās veido jēdzienu - mafija.

          ON funkcionālie kritēriji un pazīmes, kas ļauj secināt par ON potenciālu un attīstības pakāpi u.c. iezīmēm :

1.   Organizētu grupu pastāvēšana:

·         Materiālā bāze -  kopējs naudas fonds, nekustamie īpašumi.

·         Oficiāls “jumts” reģistrētufondu, kopuzņēmumu, restorānu, kazino u.c. iestāžu veidā, kas dod iespēju “atmazgāt” kriminālā ceļā iegūtos ienākukus.

·         Koleģiāls vadības orgāns, kur vadību veis personu grupa (padome), “smadziņu centrs”

·         Funkcionāli hierarhiskā sistēma un starptautiskie sakari. Katra līmeņa grupas dalībniekiem ir savi pieļaujamie uzvedības etaloni, simbolika, kuru pārkāpšanai seko dažādi sodi

·         Specifiska sazināšanās sistēma – žargons, rakstiskās un mutiskās runas īpatnības.

·         Informatīvā bāze – dažāda veida ziņu vākšana, izlūkošana, pretizlūkošana.

·         Savu cilvēku klātbūtne varas iestādēs, tiesu un tiesību aizsardzības sistēmās.

·         Pastāvīgs un stabils darbības raksturs – darbojas ilgstoši neatkarīgi no jebkurām sociālekonomiskām, politiskām un tiesiskām izmaiņām.

·         Konspiratīvs un nelegāls darbības raksturs.

·         Teriteorālā integrācija – konkrētas grupas izvietotas un darbojas konkrētā teritorijā. Ietekmes sfēras tiek sadalītas ne tikaiģeogrāfiskā plānā, bet notiek arī specializācija – vieni kontrolēazartspēles, citi prostitūciju utt.

2.   Ekonomiskais kritērijs, kas pēc būtības ir ON dzinulis. Mērķis – neregulēta peļņa, vara.

3.   Korupcija – noteiktu attiecību sistēma, kas balstīta uz prettiesiskiem un citiem amatpersonu darījumiem, kas rada zaudējumus valsts un sabiedriskajām interesēm.

4.   ON sekmē arī  tieša ierēdņu darbība mafijā.

Ir ļoti grūti  noteikt , kad ON aizsākusies, jo par to nav pietiekamu vēstures liecību. Ir pamats domāt, ka ON pastāv tk ilgi, kamēr pastāv cilvēce un noziedzība. Vēsturē ON tiek doti daudzi vārdi atkarībā no valsts, bet parādības būtība nemainās. (Sicīlijā – mafija, Itālijā – kamora, Japānā – jakudzu, bijušajā PSRS – likumīgie zagļi utt.)

ON bīstamību vērtē nevis pēc zādzību, laupīšanu un izspiešanu skaita, bet pēc draudiem, kurus rada ON. ON ar korupcijas palīdzību grauj, kaitē varas un pārvaldes iestādēm, tā apdraud ekoloģiju, piedalās kodolatkritumu un ķīmisko vielu kontrabandā, noglabājot tos citas valsts teritorijā, tā grauj ekonomiku, jonotiek nelikumīga materiālo fondu piesavināšanās no valsts aprites, ON ir drauds normālai kredītbanku sistēmas funkcionēšanai, ON iekļust arī politiskajās aprindās, tādejādi  gūstot finansējumu. Valsts politiskā un ekonomiskā nestabilitāte rada priekšnoteikumus, lai ON varētu tālāk iefiltrēties valsts ekonomikā un politikā.

 Lai novērstu šos draudus un sekmīgi cīnītos pret ON, ir kompleksi jāsadarbojas ne tikai valsts tiesību aizsardzības iestādēm, bet jāveicina, jāattīsta un jāorganizē starptautiska sadarbība.