PAMATJĒDZIENI

 

Uzņēmējdarbība ir ilgstoša vai sistemātiska ekonomiskā darbība un kapitāla ieguldīšana, kas vērsta uz preču ražošanu, realizāciju, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu nolūkā iegūt peļņu.

Uzņēmējs ir fiziska vai juridiska persona vai vairāku šādu personu apvienība, kas norobežo daļu sava īpašuma uzņēmējdarbības veikšanai, pārzina uzņēmumu un tā mantu, bet likumā noteiktajos gadījumos uzņemas par to materiālo atbildību un ir prasītājs un atbildētājs tiesā.

Uzņēmējs var būt :

• rīcībspējīga fiziska persona;
• ģimene (saskaņā ar ģimenes locekļu starpā noslēgto līgumu);
• uzņēmējsabiedrība;
• valsts;
• pašvaldība;
• sabiedriskā organizācija;
• reliģiskā organizācija.

Uzņēmējdarbības forma ir tas likumā noteiktais tiesiskais ietvars, kādā uzņēmējs ir izveidojis uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību, lai nodarbotos ar uzņēmējdarbību. Likuma “Par uzņēmējdarbību” dotais uzņēmējdarbības formu uzskaitījums ir izsmeļošs.

Ir iespējamas šādas uzņēmumu juridiskās formas:

Definīcija: Uzņēmums ir uzņēmēja īpašuma daļa, kas nodalīta uzņēmējdarbības veikšanai kā vienota materiālo un nemateriālo elementu kopība. Uzņēmumiem var būt juridiskas personas statuss.

UZŅĒMUMIEM ir šādas uzņēmējdarbības formas:
 

1.      individuālais uzņēmums;

2.      ģimenes uzņēmums;

3.      zemnieka saimniecība;

4.      zvejnieka saimniecība;

5.      sabiedriskās organizācijas uzņēmums;

6.      reliģiskās organizācijas uzņēmums;

7.      pašvaldības uzņēmums;

8.      valsts uzņēmums;

9.      ārvalstu uzņēmuma pastāvīgā pārstāvniecība.

UZŅĒMĒJSABIEDRĪBA

Uzņēmējsabiedrība ir fizisko vai juridisko personu apvienība uzņēmējdarbības veikšanai.
Uzņēmējsabiedrības iedala divos veidos:

• statūtsabiedrības
• līgumsabiedrības

Statūtsabiedrības

Statūtsabiedrības ir dalībnieku (īpašnieku) apvienības, kas izveidotas uz to dibinātāju pieņemto statūtu pamata, tām ir juridiskas personas statuss. Statūtsabiedrības no to dalībnieku līdzdalības iemaksām izveido statūtu fondu uzņēmējdarbības veikšanai.

Statūtsabiedrības iedala trīs veidos:

• akciju sabiedrība
• sabiedrība ar papildu atbildību
• sabiedrība ar ierobežotu atbildību

Akciju sabiedrība

Akciju sabiedrība ir statūtsabiedrība, ar juridiskas personas tiesībām, kuras pamatkapitāls sastāv no akciju nominālvērtības kopsummas.
Akciju sabiedrības statūtu fondu veido, izlaižot (emitējot) par samaksu attiecīgu skaitu akciju vai obligāciju par to nominālo vērtību. Akciju sabiedrība par savām saistībām atbild ar visu tās īpašumā esošo mantu.

Akciju sabiedrības nosaukumā ir vārdkopa "akciju sabiedrība" vai tās saīsinājums "a/s".

Pamatā jautājumus regulē 18.05.1993 likums "Par akciju sabiedrībām",

 Galvenie un svarīgākie uzņēmējdarbības principi ir noteikti likumā “Par uzņēmējdarbību” 1 kas apraksta galvenās uzņēmējdarbības formas un apraksta jautājumus, saistītus ar to dibināšanu, reģistrāciju, vadību un to likvidāciju. Uzņēmējdarbības forma ir tas likumā noteiktais tiesiskais ietvars, kādā uzņēmējs ir izveidojis uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību, lai nodarbotos ar uzņēmējdarbību. Likuma “Par uzņēmējdarbību” dotais uzņēmējdarbības formu uzskaitījums ir izsmeļošs.

Akciju sabiedrībām ir šādi galvenie kritēriji un atšķirības:

·         juridiskas personas statuss

·         ierobežota atbildība

·         centralizēta, bet daudz sarežģītāka organizatoriska struktūra nekā SIA

·         tiesības emitēt akcijas

·         tiesības organizēt akciju publiskus piedāvājumus saskaņā ar speciāliem noteikumiem un vērtspapīru komisijas pārraudzībā.

·         minimālā pamatkapitāla augstākas likmes nekā SIA

·         daudz sarežģītāka un detalizētāka juridiskā pārvalde

Akciju sabiedrību reģistrācija

Lai uzsāktu uzņēmējdarbību, uzņēmumam ir jābūt reģistrētam Latvijas Uzņēmumu reģistrā saskaņā ar likumu “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 2 Uzņēmuma statuss un pilns juridiskais spēks var tikt iegūts tikai pēc šādas reģistrācijas.

Uzņēmuma reģistram ir jāizskata reģistrācijas apliecība, kā arī prasītie dokumenti 15 dienu laikā pēc to iesniegšanas. Ja 30 dienu laikā tie nav devuši negatīvu atbildi, uzņēmums tiek uzskatīts par reģistrētu. Reģistra negatīvā atbilde var tikt pārsūdzēta tiesā. 3

1.      Reģistrācijas apliecība, uz speciālas formas, ko izsniedz Uzņēmumu reģistrs;

2.      Statūti, kas apraksta juridisko statusu, organizatorisko un kapitāla struktūru, un satur dažāda veida informāciju, ko prasa likums;

3.      Dibināšanas līgums starp dibinātājiem (nav nepieciešams, ja uzņēmumam ir tikai viens īpašnieks);

4.      Dibināšanas sapulces protokols, kas satur uzņēmuma dibināšanas līgumu un dibinātāju piekrišanu. Ja vienīgais dibinātājs ir ārvalstu uzņēmums, protokola vietā ir jābūt valdes lēmumam no šī ārvalstu uzņēmuma par Latvijas meitas uzņēmuma dibināšanu.

5.      Kapitāla un citu materiālu ieguldījumu saraksts, ja ieguldījumi ir veikti materiālā veidā, vai dokuments norāda par sākumkapitāla apmaksu naudā, ko izdevusi Latvijas Banka.

6.      Dokuments, kas uzrāda oficiālu juridisku uzņēmuma adresi Latvijā (tas nozīmē – oficiālu vēstuli no telpu īpašnieka, arī nomas līgums);

7.      Pilnvaroto personu saraksts ar paraksta tiesībām uzņēmuma vārdā (parakstiem jābūt apstiprinātiem pie notāra);

8.      Saraksts par kapitāla akcijām (nav nepieciešams ja ir tikai viens īpašnieks);

9.      Čeki, kas parāda, ka ir samaksātas valsts nodevas par reģistrāciju un oficiālu izdevumu;

10.  Speciālas licences kopija tām darbībām, kurām ir nepieciešama šāda speciāla licence (banku darbība, apdrošināšana, medicīna), licence ir jāiesniedz pirms darbības uzsākšanas;

11.  Informācija par dibinātājiem. Gadījumā, ja dibinātāji ir ārvalstu uzņēmums, ir nepieciešama sertificēta reģistrācijas kopija un bankas atsauksme/ rekomendācija/ izziņa. Fiziskajām personām ir jāiesniedz viņu pases dati un pases kopija;

12.  Pilnvara, kas ir izdota pilnvarotai personai iesniegt reģistrācijas dokumentus Uzņēmumu reģistram.

Juridiskais pamats akciju sabiedrībām (turpmāk a/s) ir daudz principiālu līdzību ar Sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Tāpēc es uzsvēršu tikai tos galvenos momentus, kas ir principiāli atšķirīgi un derīgi iegaumēt.

Likums “Par akciju sabiedrībām” (skat. zemāk) risina visus svarīgākos jautājumus par a/s dibināšanu, vadīšanu, reorganizēšanu un juridiskajām iespējām. Dažus a/s veidus – tādus kā bankas un citas kredītiestādes 5, un apdrošināšanas uzņēmumus regulē speciāli likumi. Uz Akciju sabiedrībām, kas darbojas kā investīciju uzņēmumi, un pārvalda savstarpējās palīdzības fondus attiecas likums “Par Investīciju uzņēmumiem”, pieņemts 1997 gada, 18 decembrī, un stājās spēkā 1998 gada 1. jūlijā.

Akciju sabiedrību veidošana.

Akciju sabiedrības veidošanai ir nepieciešami vismaz trīs dibinātāji – fiziskas vai juridiskas personas ar juridisku statusu, vai arī valsts vai pašvaldība. Tomēr, viens dibinātājs ir iespējams kā ārvalstu investors vai valsts vai pašvaldība.

A/S var būt slēgts vai publisks uzņēmums. A/S tiek kvalificēta kā publiska, ja:

1)      a/s ir 50 vai vairāk akcionāru; vai 2) a/s publiski piedāvā un izsola savus vērtspapīrus vai 3) a/s ir radusies valsts vai pašvaldības uzņēmuma privatizācijas rezultātā, izmantojot privatizācijas sertifikātus.

Kā uz publisku, tā arī uz publisku vērtspapīru izsoli attiecas likums “Par vērtspapīriem”. 4

            A/S dibinātāji savus sākotnējos ieguldījumus var veikt tikai juridiski nepieciešamo sākuma ieguldījumu apjomā. (tas nav spēkā ja kāda cita biznesa forma ir tikusi pārveidota par a/s). Ieguldījuma nauda ir jānogulda speciāli izveidotā, īstermiņa bankas kontā kādā no Latvijas komercbankām. Bankai ir jāapstiprina depozīts ar apstiprinātu čeku. Pēc tam, kas a/s ir reģistrēta, šo naudu var pārskaitīt uz parastu a/s bankas rēķinu.

Dibinātājiem ir jānosaka izpildu un audita institūcijas. A/S valdes priekšsēdētājam, audita komisijas priekšsēdētājam, zvērināts auditoram vai likvidētājam ir jābūt Latvijas pastāvīgajam iedzīvotājam vismaz 21 gadu. Šī prasība neattiecas uz valdes priekšēdētāja amatu, ja kāds no a/s dalībniekiem ir ārzemju investors , ja vismaz 30% no kapitālieguldījumiem ir izdarīti ārzemju valūtā.

30 dienu laikā (60 dienu laikā, ja ir nepieciešama speciāla licence kādai darbībai) pēc a/s dibināšanas līguma ratifikācijas, ir jāiesniedz reģistrācijas apliecība, tāpat kā citi prasītie dokumenti Uzņēmuma Reģistrā. Uzņēmuma reģistrs publicēs reģistrācijas paziņojumu.

Akciju Sabiedrības dibināšana.

Likumdošana.

Latvijas Republika Augstākā Padome

likums pieņemts 18.05.1993

Par akciju sabiedrībām

Piezīmes.

Grozījumi: 28.07.94.; 15.12.94.; 24.08.95; 19.09.96.;.22.05.97.;26.02.98. likums;

MK 07.01.94.not.nr.20; 07.01.95.not. nr.16; 05.01.96 not.nr.10; 23.07.96.not.nr.269; 10.01.97.not.nr.12.

Likums nosaka kārtību, kādā dibināmas akciju sabiedrības Latvijas Republikas teritorijā, to tiesisko statusu un darbības pamatus.

I nodaļa. LIKUMĀ LIETOTIE TERMINI UN JĒDZIENI

AKCIJU SABIEDRĪBA ir uzņēmējsabiedrība (statūtsabiedrība), kuras pamatkapitāls sastāv no akciju nominālvērtību kopsummas.

PUBLISKĀ AKCIJU SABIEDRĪBA ir akciju sabiedrība, kuras vērtspapīru izlaide ir jāreģistrē Vērtspapīru tirgus komisijā. Jebkura akciju sabiedrība, kas ir izlaidusi akcijas, izsludinot publisku parakstīšanos uz tām saskaņā ar šo likumu, kā arī jebkura akciju sabiedrība, kas bijusi valsts vai pašvaldību īpašuma objekts, kurš privatizēts, izmantojot privatizācijas sertifikātus, ir publiskā akciju sabiedrība.[1.nodaļa papildināta ar MK 1995.gada 7.janvāra not. nr.16 un 1995.gada 24.augusta likumu, spēkā no 15.01.1995.]

VALSTS (PAŠVALDĪBAS) AKCIJU SABIEDRĪBA ir akciju sabiedrība, kurā viss pamatkapitāls vai visas balsis pieder valstij (pašvaldībai).

KREDĪTIESTĀDE ir specializēta uzņēmējsabiedrība (uzņēmums), kura veic banku operācijas. Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu kredītiestāde, kuru var veidot akciju sabiedrības formā, ir banka.[skaidrojums grozīts ar 1997.gada 22.maija likumu, spēkā no 20.06.1997.]

FINANSU UN KREDĪTA AKCIJU SABIEDRĪBAS ir kredītiestādes, biržas, apdrošināšanas sabiedrības un citas sabiedrības, kuras nodibinātas kā akciju sabiedrības un kuru darbību papildus regulē īpaši likumi.

AKCIJA ir vērtspapīrs, kas apstiprina akcionāra līdzdalību akciju sabiedrības pamatkapitālā un dod viņam tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē un saņemt akciju sabiedrības peļņas daļu - dividendi.

PARASTĀ AKCIJA ir akcija, kas dod tiesības piedalīties akciju sabiedrības pārvaldē, saņemt dividendes un likvidācijas kvotu.

PRIEKŠROCĪBU AKCIJA ir akcija, kas dod tās īpašniekam statūtos paredzētās priekšrocības dividenžu un likvidācijas kvotas saņemšanā.

PERSONĀLA AKCIJA ir akcija, kuru iegūst tikai akciju sabiedrības darbinieki.

AKCIJAS KATEGORIJA ir tādu akciju kopums, kuras dod vienādas tiesības to īpašniekiem dividenžu un likvidācijas kvotas saņemšanā, akciju atsavināšanā, līdzdalībā sabiedrības jautājumu lemšanā.

OBLIGĀCIJA ir vērtspapīrs, kas garantē to īpašniekam ikgadēju ienākumu saskaņā ar iepriekš fiksētu procentu likmi un dod tiesības pēc noteikta laika saņemt arī obligācijas nominālvērtību.

AKCIONĀRS ir fiziskā vai juridiskā persona, kas noteiktā kārtībā iegādājusies akciju sabiedrības akcijas.

OBLIGACIONĀRS ir fiziskā vai juridiskā persona, kas noteiktā kārtībā iegādājusies akciju sabiedrības obligācijas.

AKCIJU SABIEDRĪBAS DIBINĀTĀJS ir akcionārs, kas parakstījis akciju sabiedrības dibināšanas līgumu un statūtus. Dibinātāja statuss izbeidzas ar sabiedrības reģistrāciju Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā

PAMATKAPITĀLS ir nauda un citas mantiskās vērtības, kas nepieciešamas akciju sabiedrības darbības uzsākšanai un tās statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, un to veido visu sabiedrības izlaisto akciju nominālvērtību kopsumma.

DIBINĀŠANAS PAMATKAPITĀLS ir kapitāls, kas dibinātājiem jāiegulda, lai nodibinātu akciju sabiedrību.

REĢISTRĒTAIS PAMATKAPITĀLS ir kapitāls, kas nepieciešams akciju sabiedrībai savas darbības programmas realizēšanai un kas tiek fiksēts sabiedrības statūtos.

IZSLUDINĀTAIS PAMATKAPITĀLS ir kapitāls, uz kuru akciju sabiedrība izsludina parakstīšanos, lai noteiktā kārtībā palielinātu savu pamatkapitālu.

PARAKSTĪTAIS PAMATKAPITĀLS ir kapitāls, uz kuru akcionāri un citas personas ir parakstījušās izsludinātā pamatkapitāla parakstīšanās termiņā.

APMAKSĀTAIS PAMATKAPITĀLS ir akciju sabiedrības pamatkapitāls pēc tam, kad beidzies izsludinātā pamatkapitāla apmaksas termiņš.

DIVIDENDE ir akciju sabiedrības tīrās peļņas daļa, kuru saņem akcionārs.

III nodaļa. AKCIJU SABIEDRĪBAS DIBINĀŠANA

9.pants. Akciju sabiedrības dibināšanas veidi

1. Akciju sabiedrību var dibināt:

1) pārveidojot jau esošo uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību akciju sabiedrībā;

2) nodibinot akciju sabiedrību kā jaunu statūtsabiedrību.

2. Izsludināt publisku parakstīšanos uz akcijām un veikt publiskās emisijas drīkst tikai saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem", reģistrējot akciju izlaišanu Vērtspapīru tirgus komisijā.[2.daļa MK 1995.gada 7.janvāra not.nr.16 un 1995.gada 24.augusta likuma redakcijā, spēkā no 15.01.1995.]

3. Valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu akciju sabiedrībās regulē Latvijas Republikas 1992.gada 7.jūlija likums "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 29./31. nr.).

10.pants. Akciju sabiedrības dibinātāji

1. Par akciju sabiedrības dibinātājiem var būt:

1) pilngadīgi Latvijas Republikas pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, kas Latvijas Republikas teritorijā nodzīvojuši ne mazāk kā 21 gadu, kā arī Latvijas Republikā reģistrētās juridiskās personas;

2) valsts;

3) pašvaldība;

4) ārvalstu pilsoņi un ārvalstīs reģistrētās juridiskās personas saskaņā ar Latvijas Republikas 1991.gada 5.novembra likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 46. nr.);

5) starptautiskās organizācijas.

2. Par akciju sabiedrības dibinātājiem nedrīkst būt augstākās valsts varas un pārvaldes institūcijas.

3. Dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par trim, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā panta piektajā, sestajā un septītajā daļā.[3.daļa 1997.gada 22.maija likuma redakcijā, spēkā no 20.06.1997.]

4. Ja akciju sabiedrības darbības laikā akcionāru skaits kļūst mazāks par trim, tas nav pamats sabiedrības likvidācijai. Šajā gadījumā sabiedrībai gada laikā jāpalielina akcionāru skaits līdz trim. Ja gada laikā tas netiek izdarīts, akciju sabiedrība ir jālikvidē.

5. Dibinot valsts vai pašvaldības akciju sabiedrību, vienīgais dibinātājs ir valsts vai pašvaldība.

6. Dibinot akciju sabiedrību tikai ar ārvalstu ieguldījumu, vienīgais dibinātājs var būt ārvalstu uzņēmējsabiedrība.

[10.pants papildināts ar 10.daļu ar 1997.gada 22.maija likumu, spēkā no 20.06.1997.]

7. Dibinot slēgto privāto pensiju fondu kā akciju sabiedrību, vienīgais dibinātājs var būt darba devējs.

11.pants. Akciju sabiedrības dibināšanas dokumenti

1. Akciju sabiedrības dibināšanas dokumenti ir akciju sabiedrības dibināšanas līgums un statūti.

2. Ja akciju sabiedrību dibina valsts vai pašvaldība kā vienīgais dibinātājs, akciju sabiedrības dibināšanas dokumenti ir tās statūti un Ministru kabineta rīkojums vai attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmums par akciju sabiedrības dibināšanu, bet ja akciju sabiedrību valsts vārdā dibina bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra", ieguldot akciju sabiedrības dibināšanas pamatkapitālā privatizācijai nodoto valsts mantu, - akciju sabiedrības statūti un Privatizācijas aģentūras valdes lēmums.[2.daļa MK 1997.gada 10.janvāra not.nr.12 un 1997.gada 22.maija likuma redakcijā, spēkā no 16.01.1997.]

3. Ja akciju sabiedrību dibina ārvalstu uzņēmējsabiedrība kā vienīgais dibinātājs, sabiedrības dibināšanas dokumenti ir šīs sabiedrības īpašnieka vai vadības institūcijas lēmums par akciju sabiedrības dibināšanu un sabiedrības statūti.

4. Akciju sabiedrības dibināšanas līgums jāizstrādā saskaņā ar šā likuma 13.panta prasībām.

5. Akciju sabiedrības statūti jāizstrādā saskaņā ar šā likuma 14.panta prasībām.

12.pants. Akciju sabiedrības dibināšanas kārtība

1. Dibinot akciju sabiedrību, dibinātāji:

1) izstrādā un paraksta akciju sabiedrības dibināšanas līgumu, norādot tajā sabiedrības pārvaldes un kontroles institūcijas;

2) organizē dibinātāju naudas iemaksu noguldīšanu bankā un saņem izziņu par izdarīto ieguldījumu;

3) izstrādā un paraksta sabiedrības statūtus;

4) samaksā sabiedrības reģistrācijas nodevu un maksu par reģistrācijas publikāciju;

5) iesniedz pieteikumu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.

2. Dibinātāji var pieprasīt akciju sabiedrības dibināšanas darbības pārbaudi šā likuma 18.pantā paredzētajos gadījumos un kārtībā.

LITERATŪRAS SARAKSTS

Latvijas Republika Augstākā Padome; likums “Par akciju sabiedrībām”; pieņemts 18.05.1993.

Likums “Par uzņēmējdarbību”, pieņemts 1990. gada 26. septembrī, ar daudziem sekojošiem papildinājumiem

Likums par “Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, pieņemts 1990. gada 20. Novembrī

Likums par “Kredītiestādēm”, pieņemts 1995 gada 5. oktobrī

Likums “Par vērtspapīriem”, pieņemts 1995 gada 13. oktobrī

---

1 Likums “Par uzņēmējdarbību”, pieņemts 1990. gada 26 septembrī, ar daudziem sekojošiem papildinājumiem

2 Likums par “Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, pieņemts 1990 gada 20 Novembrī

3 Likums “Par uzņēmējdarbību”

5 Likums par “Kredītiestādēm”, pieņemts 1995 gada 5. oktobrī

4 Likums “Par vērtspapīriem”, pieņemts 1995 gada 13. oktobrī