Pārdomas par AFILĀCIJU.

Lai sāktu runāt par AFILĀCIJU, vajadzētu noskaidrot, šī termina nozīmi. Tātad “AFILĀCIJA” ir cilvēka vajadzība pēc sociāliem kontaktiem, pēc saskarmes, informācijas.

Rakstot pārdomas par šo tēmu esmu izmantojusi Ērika Bernsa grāmatu “Spēles, ko spēlē cilvēki. Cilvēki, kuri spēlē spēles.”

Šai grāmatā autors uzskata, ka cilvēkam nepieciešamība pēc sociāliem kontaktiem, saskarsmes, informācijas ir pielīdzināma fiziskam badam, kas rada letālas sekas, t.i. cilvēka nāvi. Viņš raksta, ka ir pierādīts, ka zīdainis iet bojā, ja viņam ilgu laiku tiek liegts kontakts ar cilvēkiem, tātad emocionālalām saitēm starp cilvēkiem ir  ārkārtīgi milzīga nozīme.

Es uzskatu, ka šāds sensorais bads ir bīstams ne tikai zīdaiņiem, bet jebkuram pieaugušam cilvēkam. Cik daudz pasaules literatūrā ir izmantota šī tēma, A. Dima (tēvs) “Grāfs Monte Kristo”, un vēl citas. Tomēr uzskatu, literatūra ir tikai rakstīts vārd ar ideju: kas būtu, ja būtu… Es gribu runāt par mūsdienām, par to, kas notiek ap mums, mums līdzās, dienu dienā.

Aizvien vairāk mēs aptveram, ka Latvijā ir ārkārtīgi daudz vientuļu cilvēku, taču vissmagāk vientulību pārdzīvo vecie cilvēki, kas nokļuvuši šādā situācijā dažādu iemeslu dēļ( pašu vainas, nelaimes gadījums, utt.). Cik bieži esmu redzējusi vecus cilvēkus, kas pastaigājas ar sunīti vai kaķīti. Izrādās, ka šie lopiņi ir vienīgais viņiem pieejamais radījums ar ko “parunāt”. Reiz nākot uz lekcijām novēroju, kā kāda veca mammiņa stāsta savam sunītim par veselības problēmam, par laiku, par to, kas viņai ir sakrājies uz sirds un par ko viņa labprāt izrunātos. Viņa stāstīja par to, kā cilvēki kaut kur steidzas, cik šausmīgi ģērbjas, cik tie ir atturīgi, cik vēsi un neko neredzoši, cik pilsētā briesmīga satiksmes kustība uz ielām, kādas visur lielas cenas un viņa nezina kā izdzīvot, utt. Nespēju visas tās tēmas atcerēties, gribu tikai pateikt, ka beigās viņa nonāca pie tiešām smagām un globālām problēmām, kas lika arī man apstāties un padomāt.

Ē. Berns savā grāmatā runā arī par to, ka fiziskās ēšanas vai bada terminus var izmantot runājot arī par sensoro badu  jeb afilācijas trūkumu. Viņš lieto jēdzienus “pārēšanāš, “nepietiekošš uzturs”, askēts”, “našķis”, “cilvēks ar dīvainībām ēšānā”, utt. Tā piemēram cilvēkam pārēdoties viņš aptaukojas, kļūst mazkustīgs, bet pārsātinot informāciju no ārpasaules (pārmērīga stimulācija) izraisa ja tā varētu teikt “izjūtu trulumu”. Cik daudz cilvēku nomaina iespēju kontaktēties ar cilvēkiem pret televīziju, kino, telefonu, internetu, spēlēm, utt. Cilvēki nokļūst atkarībā no seriāliem un veido savu ilūziju pasauli, viņi “pielīp” pie spēļu automātiem cerot saņemt lielo laimestu un tad gan viņš būs laimīgs, utt. Šai sakarā  gribu minēt pavisam vienkāršu piemēru no savas darbavietas. Esmu pamanījusi, ka cilvēki labāk piezvana viens otram vai nosūta ziņojumu pa elektronisko pastu, nevis aiziet uz blakus istabu vai citu stāvu, lai satiktu savu kolēģi un aprunātos ar viņu. Cilvēks ir viena interesanta būtne, kas vienmēr atrod savai rīcībai attaisnojumu, kas šai gadījumā ir aizņemtība, laika trūkums, un sazin vien kas vēl. Diemžel jāsaka, ka es pati ne ar ko neatšķiros no saviem kolēģiem. Esmu gliži tāda pati, lai gan cenšos piedomāt pie šīs problēmas.

Mūsdienās cilvēki sāk zaudēt kontaktus ar citiem cilvēkiem jau zīdaiņa vecumā, kad māte vairs pati nebaro(nezīda) bērnu. Šis process tiek aizstāts ar barošanu no pudelītes ar

sintētiskām putriņām, pieniņiem,biezenīšiem, utt. Zīdainim šis barošanas process ir īpaši svarīgs, jo tas ir viņa kontakts ar pasauli, viņa saikne un veids kā sākt iepazīt šo” jauno” pasauli. Negribu sākt iedziļināties fizioloģiskājā bērna zīdišanas  nozīmē, taču zīdaiņa vecums ir raksturīgs ar to, ka bērnam ir nepiecišams tieši šis kontakt ar māti. Ja bērnam rodas traucējumi jau šai vecuma posmā, tad kāda būs šī bērna tālākā personības attīstība? Vai mēs par to iedomājamies? Bet vēlāk mēģinām cīnīties tikai ar tā sekām.

Iepriekš  izteicu savas pārdomas par sociālo kontaktu trūkumu, taču tai pat laikā ir arī otra problēmas puse, kas ir pārmērīgi daudz kairinājumu un stimulu no pasaules, kas rada negatīvu efektu un traumas cilvēka psihei un veselībai.

Mūsdienās cilvēks tiek pakļauts nepārtrauktai informācijas un dažādu kairinājumu plūsmai - reklāma, jaunākās tehnoloģijas: internets, utt., kino, video, televīzija, prese u.c. Visi šie mēdiji ļoti tieši iedarbojas uz cilvēku. Gribu minēt, ka gan Latvijā un citur pasaulē populārus cilvēkus, kuru tā sauktā privātā dzīve tiek visu apspriesta un rezultātā tiek iegūta šo slavenību  publiskā dzīve, kuras sīkumi tiek izklāstīti visos iespējamos mēdijos un cilvēki sāk izteikt minējumus kurā virzienā tā varētu doties. Ļoti spilgts piemērs šādai situācijai bija ASV prezidenta un Monikas Levinskas skandāls, kur šo cilvēku ģimenes dzīves un savstarpējās attiecības tika apspriestas vairs ne tikai valstiskā, bet jau Pasaules līmenī (gribu piebilst, ka esmu ignorējusi faktu par abu šī skandāla dalībnieku vainu). Visa pasaule saņēma sīki detalizētu informāciju par šo notikumu. Aktīvi darbojās TV, prese un arī internets. Liela daļa pasaules iedzīvotāju tika pakļauta dažādu viedokļu uzklausīšanai un drudžainā šī notikuma attīstības līdzjušanā, jo masu mēdijos tā tika saukta par aktuālāko ziņu.

Cits šīs problēmas aspekts būtu pasaulē pieaugošais iedzīvotāju skaits. Ja lielāko Eiropas daļu šī problēma vēl tik izteikti neskar, tad Āzijas pārapdzīvotība ir pavisam nopietna. Kā tika ziņots piemēram Kīnā jau tiek limitēts bērnu skaits ģimenē un pārsniedzot šo limitu tiek piespriests sods.

Ar eksperimentiem ir pierādīts, ka dzīvnieki kļūst agresīvi dzīvojot būrī, kurā ievietoti šim būrim neatdilstošs dzīvnieku skaits, t.i. par daudz. Šis eksperiments tika veikts ar žurkām un iegūtais rezultāts bija tāds, ka neskatoties uz pietiekošu barības daudzumu dzīvnieki kļuva agresīvi. Tātad, gribu teikt un pilnībā piekrītu domai, ka  arī cilvēks var kļūt agresīvs dzīvojot pārāk blīvi apdzīvotās vietās. Kā labus piemērus gribu minēt pasaules lielās pilsētas: Ņujorka, Losandželosa, Tokija, utt. Visās šajās pilsētās iedzīvotāju skaits tiek rēķināts miljonos, bet ne jau vienā, divos vai vairākos, bet gad desmitos. Šāda vide cilvēkam rada papildus slodzi nervu sistēmai, t.i. stresus (auto sastrēgumi, pilnas ielas, pilni veikali, utt.) Cilvēki pašiem to negribot kļūst agresīvāki, vieglāk aizkaitināmi, uzbudināmāki, ar neadekvātām atbildes reakcijām, utt. Kā piemēru gribu minēt šausmīgo terora aktu, kas notika Tokijas metro, kad kāda reliģiska sekta(nezinu vai šādu psihiski “apcirptu” cilvēku kopumu tā var saukt) iepludijāja nāvējošu gāzi šīs pilsētas metro sistēmā.  Tātad ar šo es gribēju pateikt, ka  sociālie kontakti, utt. pārmērīgās devās arī ir dzīvībai bīstami un ar nāvējošām sekām. Tas ir tā pat kā ar narkotikām - pamazām pierod un ir nepieciešama lilāka deva, bet kādā brīdī tā var iarādīties letāla, jautājums ir tikai cik ilgs laiks ir dots…

Kā secinājumu visām šīm pārdomām par afilāciju  jeb sociālajiem kontaktiem gribētu teikt, ka cilvēkam pilnīgi visās lietās ir jāievēro mēra sajūta. Kā jau minēju sākumā, tad Ē. Berns

izmantojis salīdzinājumu afilācijas trūkumam ar fizisko badu, tātad nesaņemot pietiekami daudz pārtikas cilvēks iet bojā, gluži tā pat, ja viņš saņem pārāk daudz barības. Tātad, nonākot informācijas vaakumā, bez iespējām kontaktēties ar cilvēkiem, utt. cilvēks aiziet bojā gluži tāpat, ja viņš atrodas informācijas, kairinājumu utt. pārsātinātā vidē. Lai cik bēdīgi tas arī nebūtu, taču mūsdienu dzīve ir tieši šāda kairinātāju, informācijas utt. pārsātināta un pieblīvēta  vide, kas rada potenciālus draudus cilvēkam. Kā rāda statistika, tad nāve no sirds un asinsvadu slimībām ir pieaugusi un turpina palielināties, pieaud pašnāvību skaits un mazgadīgo noziedznieku skaits Latvijā. Palielinoties stresam arvien jaunāki skolas vecuma bērni sāk slimot ar kuņģa un zarnu trakta kaitēm un tā darbības traucējumiem, kas kā jau ir pierādīts rodas no nervu sistēmas pārslodzes utt. t.i. stresa. Tātad,  lai izvairītos no pārēšanās ir nepieciešams iemācīties ēst pareizi sabalansētu pārtiku, tātad mums ir jāiemācāc saņent tikai nepieciešamo informācijas, saskarsmes, utt. “porciju”, lai nerastos informācijas, sensorā  pārbagātība, kas varētu izraisīt cilvēka nepieciešamības pēc sociāliem kontaktiem notrulināšanos vai iznīcināšanu un aizstāšanu ar kādu no mūsdienu tā sauktajiem tehnikas progresa sasniegumiem.

Ieva Šķobe

II kurss Pm

Otrd. - Ceturtd. grupa