Pārvaldības principi

1.   Pārvaldības principu būtība un uzdevumi.

Princips (principle; Prinzip) – pamatuzskats, pamatdoma; kādas teorijas, mācības, zinātnes pamattēze, sākuma punkts; vadošā ideja, pamatlikums nostājā, darbībā; cilvēka paša nospraustie, svarīgākie noteikumi savai dzīves darbībai.

Pārvaldības principu mērķi:

·        Pārvaldības efektīvāka izmantošana – katrs posms lai nodarbojas ar savu, nevis vienam uzkrauj visu. Pamatdoma – atslogot augstāko pārvaldības posmu no sīkākiem darbiem, lai tas varētu risināt stratēģiskās problēmas. Tātad, ko drīkst un ko nedrīkst uzvelt zemākajiem posmiem.

·        Personāla rezultatīva izmantošana – cilvēku no skrūvītes pārvērst radošā, atbildīgā būtnē. Jāsekmē darbinieku patstāvība, jo tad var cerēt, ka lielākas būs viņa spējas, kas sekmēs uzņēmējdarbību.

·        Uzņēmuma elastīga un savlaicīga pielāgošanās uzņēmējdarbības vides pārmaiņām.

2.   Pārvaldības izņēmumu (ārkārtas, izņēmumu notikumu) princips.

(management by exception; Management dürch Ausnahmeregeln).

Šis princips balstās uz kibernētikas atgriezenisko saiti. Augstākā vadība seko notikumiem uzņēmumā un analizē tos, salīdzina faktiskos rādītājus ar plānotajiem un konstatē novirzes.

Ir divu veidu novirzes:

·        Normālās – tiek nodotas pilnībā vidējam un zemākam pārvaldības posmam;

·        Ārkārtas – ar tām nodarbojas augstākās vadības posms.

Priekšnosacījumi, lai īstenotu:

·        Plānošanas un kontroles sistēmām jābalstās uz kibernētikas principiem;

·        Grāmatvedībai jādod vajadzīgos datus par plānu rādītājiem;

·        Lai nodrošinātu darbinieku patstāvīgu rīcību, skaidri jādefinē, jānorobežo atbildības un izlemšanas kompetence;

·        Jānosaka parametri, ar kuriem tiks mērītas novirzes, jānosaka pareizā noviržu amplitūda, lai visi posmi varētu nodarboties ar savas kompetences darbiem;

Trūkumi:

·        Lai rastos labs iespaids par vidējo posmu, tas var slēpt ārkārtas problēmas un var rasties krīze;

·        Ir jābūt ļoti labai informācijas sistēmai uzņēmumā, lai augstākā vadība zinātu par visām novirzēm.

3.   Pārvaldības “mērķorientācijas” princips.

Management by objectives;

Management dürch Ziele;

Princips balstās uz atziņu – mērķiem ir centrālā vieta pārvaldības procesā. Šeit pielieto mērķu hierarhiju, katrai struktūrvienībai tiek noteikti konkrēti mērķi (jācenšas ir noteikt korektus mērķus).

Pielietojot šo principu uzņēmuma darbinieks savas kompetences robežās pats var izlemt kā un ar ko viņš sasniegs šos mērķus. Darbinieku vērtē pēc to sasniegšanas.

Efekts – tiek atslogota augstākā vadība, jo tā piedalās mērķu sastādīšanā, nevis to  detalizē realizēšanā.

Mērķis – izvērst uzņēmuma darbību, pašiniciatīvu, veicināt jaunradi uzņēmumā.

Priekšnosacījumi:

·        Ļoti skaidri, saprotami jādefinē mērķi, tie nedrīkst būt izplūduši;

·        Mērķus ir jāpārbauda, jākoriģē;

·        Precīzi jānosaka katram uzdevumu apgabalam izlemšanas robežas un kompetence;

·        Jābūt kontroles un vērtēšanas sistēmai, ar relatīvi īsiem pārbaudes posmiem;

·        Jānodrošina apstākļi, kuros darbinieki būtu ieinteresēti;

·        Jānostiprina grāmatvedība, lai tā laikā dotu datus.

Problēmas:

·        Rodas, ja autoritāri uzspiež mērķus;

·        Ja mērķi nav precīzi formulēti;

·         Priekšnieki nemitīgi iejaucas padoto lietās.

4.      Pārvaldības pienākumu deleģēšanas princips.

Management by delegation;

Management dürch Aufgabendelegation.

Deleģēšana (delegation; Delegation) – pilnvaru uzticēšana citas personai vai organizācijai, uzdevuma, pienākuma, darba izpildīšanas uzdošana citai personai vai organizācijai.

Tiek deleģēta kompetence un atbildība. Kompetence ir ļoti saistīta ar lēmumiem. Šajā principā lēmumus sadala tādos, kurus nedrīkst deleģēt (augstākās vadības pieņemamajos lēmumos) un pārējos lēmumos.

Ja ir lēmums, tad ir arī atbildība par to. Katrs posms zina, kādus lēmumus viņš var pieņemt un kāda ir viņa atbildība (spēja apzināties savas rīcības sekas).

Atbildību iedala:

·        Rīcības atbildība – konkrēta atbildība par noteikta uzdevuma pareizu veikšanu;

·        Pārvaldības atbildība – pieder augstākās vadības posmam;

Deleģēšanas izšķir:

·        Seido deleģēšana – padotajiem atdod tikai atbildību par darba izpildīšanu, bet nekādas lemšanas un rīkošanas iespējas;

·        Patiesā – deleģē visu.

Priekšnosacījumi, kas jāievēro:

·        Jārada skaidri un precīzi norobežoti deleģēšanas apgabali uzņēmumā;

·        Jābūt spējīgai informācijas sistēmai ar sazarotām vertikālām un horizontālām informācijas plūsmām;

·        Jāaudzina, jāpastiprina darbinieku atbildība un patstāvīgums;

·        Organizācijas apveidiem jābūt pēc iespējas lēzenākiem (flat structure), lai nebūtu seido-deleģēšanas;

·        Jābūt labai uzraudzības un kontroles sistēmai;

·        Jāmaina pārvaldības stils no autoritārā līdz kooperatīvam:

Ø  Priekšniekam jābūt spējīgam deleģēt savas pilnvaras un uzdevumus. Ja priekšnieks baidās, ka deleģēšana iespaidos viņa nozīmi, tad tas ne pie kā laba nenoved;

Ø  Katram pārvaldības darbiniekam jābūt spējīgam domāt, atbildēt par savu darbību;

Ø  Vajag salāgot prasības ar vadītāju spējām.

5.   Pārvaldības sistemātiskais princips.

Management by Systems

Uzņēmums tiek pārveidots par pašregulējošu sistēmu. Veidojas apakšsistēmas ar darbiniekiem un mašīnām, tās var pildīt vienu vai vairākus darbus.

Automātisko jeb pašregulējošosistēmu uzņēmumā panāk ar automatizēšanu. Šeit rodas pārdomas, jo darbaspējīgas un pat jaunās paaudzes datorsistēmas nevar pieņemt lēmumus nedrošās situācijās. Šī ir ikdienas problēma uzņēmumā. MbS tomēr nav jāuzskata par praktizējamu konceptu.

6.   Komunikāciju princips pārvaldībā

Management by Communication

Management durch Kommunikation

Uzņēmumā pastāv instances, hierarhija, un starp viņām ir jāpastāv komunikācijai. Komunikācijā ietilpst ziņojumu un informācijas līmeņi. No augšas uz leju tiek doti rīkojumi, bet no apakšas uz augšu atpakaļ tiek dotas atskaites.

Galvenais uzdevums ir nodrošināt maksimāli efektīvu un lētu komunikāciju uzņēmumā. Komunikācijas objekti ir cilvēki, lietas, procesi, darbības. Komunik ācijas mērķi ir informēšana ietekmēšana un darbības koriģēšana.

Komunikācijas veidi: personīga saruna; dialogs; apspriede; konference; vēstuļu sarakste; protokoli; veidlapas.

7.   Pārvaldības kontroles princips

Management by control

Management durch controlling

Seko un rīko vai plāni tiek izpildīti. Kontrole noskaidro cik reāli bijuši plāni. Kontrolē jāatbild kāpēc netika sasniegts vēlamais? Izzināt un novērst to.