Pasaules Banka un tās darbība Latvijā.

Autors: Raivo Vanags

Pasaules Banka

Mūsdienu arvien vairāk savstarpēji saistītajā un strauji mainīgajā ekonomikā Pasaules Banka piedāvā savas konsultācijas, kredītus un virkni specializētu resursu vairāk kā 100 attīstības un pārejas ekonomikas valstīm. Pasaules Bankas mērķis ir samazināt nabadzību un uzlabot dzīves standartus caur noturīgu ekonomisko pieaugumu un investīcijām cilvēkos.

 

 Šie piedāvājumi tiek veikti tādā veidā, lai maksimizētu nabadzīgo valstu labo un maksimāli samazinātu šoka elementu šo valstu ceļā uz arvien nozīmīgāku lomu pasaules ekonomikā. Lai individuāli palīdzētu katrai attīstības valstij  tās ceļā uz stabilu, noturīgu un objektīvu pieaugumu, Pasaules Banka izmanto gan savu naudu, gan personālu, kā arī koordinē ar citām organizācijām. Galvenais Pasaules Bankas uzsvars tiek likts uz to, lai palīdzētu visnabadzīgākajiem cilvēkiem un visnabadzīgākajām valstīm, un, visiem saviem klientiem, Banka uzsver nepieciešamību pēc:

·        investīcijām cilvēkos, it īpaši caur pašu nepieciešamāko veselības aprūpi un izglītību (kā vislielākais investors sociālajā sektorā, Pasaules Banka ir kreditējusi kopsummā vairāk kā 500 projektus, kuru kopējā vērtība pārsniedz USD 40 miljardus);

·        dabas aizsardzības (Pasaules Banka ir arī lielākais vides aizsardzības projektu investors – uz doto brīdi Bankas aizdevumu portfelī ir 166 vides aizsardzības projekti, summā sastādot virs USD 11 miljardiem);

·        privātā sektora attīstības veicināšanu un atbalstu (kopš Pasaules Bankas privātā sektora atbalsta nodaļas, izveides, Starptautiskā Finansu Korporācija (the International Finance Corporation, SFK) ir atbalstījusi aptuveni 2000 uzņēmumu 129 pasaules valstīs, finansējot tos ar USD 21 miljardiem savas naudas un vēl ar USD 15 miljardiem caur sindicētiem projektiem un publiskajiem piedāvājumiem);

·        valdības spējas efektīvi un pēc iespējas atklātāk nodrošināt kvalitātīvus servisus, pastiprināšanas;

·        sekmēt un veicināt reformu attīstību, lai radītu stabilu makroekonomisko vidi – labvēlīgu investīcijām un iltermiņa plānošanai.

Pasaules Banka ir pasaules lielākais attīstības palīdzības sniedzējs, katru gadu izsniedzot jaunus kredītus, kas kopsummā sastāda aptuveni USD 20 miljardi (Pielikums 1,2,3). Bet, protams, Pasaules Banka nav vienīgais palīdzības sniedzējs, tādēļ tā arī veic būtisku lomu koordinācijā ar citām palīdzības organizācijām - gan privātām un  valdības, gan nevalstiskām un multinacionālām -, lai pārliecinātos, ka iedalītie resursi valstu attīstības veicināšanai tiek izlietoti maksimāli efektīvi.

Pasaules Banka ietver sevī Starptautiskās Rekonstrukcijas un Attīstības Banku (International bank for Recinstruction and Development, SRAB) un Starptautiskās Attīstības Aģentūras (International Development Asssociation, SAA) un, kopā ar Starptautisko Finansu Korporāciju (the International Finance Corporation), Daudzpusējo Investīciju Garantijas Aģentūru (the Multilateral Investment Guarantee Agency) un Starptautisko Investīciju Konfliktu Izsķiršanas Centru (the International Centre for Settlement of Investment Disputes) veido Pasaules Bankas grupu. SRAB un SAA darbība tiks aprakstīta vēlāk tekstā, bet pārējo institūciju galvenie darbības veidi ir:

·        Starptautiskā Finansu Korporācija ir lielākais daudzpusējo kredītu un kapitāla finansētājs privāto sektoru projektos attīstības tirgos;

·        Daudzpusējo Investīciju Garantijas Aģentūra ir politisko risku apdrošinātājs ārzemju investoriem, lai tādējādi veicinātu ārzemju kapitāla ieplūdi attīstības valstīs;

·        Starptautisko Investīciju Konfliktu Izsķiršanas Centrs tika radīts pēc tam, kad pieauga konfliktu skaits starp investoriem un aizņēmējvalstu valdībām, dažādo likumdošanas normu dēļ. Institūcijas pamatmērķis ir nodrošināt strīdu jautājumus, kas radušies starp attīstības valstīm un aizdevējiem, tā rezultātā veicinot kapitāla ieplūšanu šajās valstīs.

Vēl jāatzīmē tāda Pasaules Bankas nodaļa, kā Institucionālais Attīstības Fonds (The Institutional Development Fund), kas Latvijas projektiem ziedojis vairāk kā USD 700 tūkstošus.  IAF ir Pasaules Bankas donāciju fonds, kas finansē institucionālās attīstības tehnisko palīdzību. IAF ir ātri reaģējoša institūcija, kas veic mazus finansējumus darbībām aizņēmēja un Pasaules Bankas vienošanās pārrunu laikā.

Kāpēc ir vajadzīga Pasaules banka?

Pēdējās paaudzes laikā, vairāk kā jebkurā citā vēstures periodā,  ir veikts ievērojams progress, samazinot nabadzību un paaugstinot dzīvošanas standartus. Attīstības valstīs:

·        dzīves ilgums ir palielinājies no 55 uz 64 gadiem;

·        ienākumi uz vienu cilvēku ir dubultojušies;

·        to bērnu proporcija, kas apmeklē skolas, ir paaugstinājusies no mazāk kā puses uz vairāk kā trīs ceturtdaļām;

·        zīdaiņu mirstīgums ir samazinājies uz pusi.

Neskatoties uz šiem sasniegumiem, pasaulē vēl arvien ir liels apjoms veicamo attīstības programmmu. No 4.7 miljardiem cilvēku, kas dzīvo tajās 100 valstīs, kuras ir Pasaules Bankas klientes:

·        3 miljardi cilvēku pārtiek ar mazāk kā USD 2 dienā, no kuriem 1.3 miljardi pārtiek ar mazāk USD 1 dienā;

·        katru dienu no medicīniski novēršamām kaitēm mirst 40,000 cilvēku;

·        130 miljoniem nekad nav bijusi iespēja skoloties;

·        1.3 miljardiem nav pieejas tīram dzeramajam ūdenim.

Šo attīstības programmmu saniegšanā ir ieinteresētas visas valstis, jo dzīves standarta uzlabošana un ekonomiskās izaugsmes un attīstības veicināšana pasaules nabadzīgajās valstīs, uzlabo arī bagāto valstu tirdzniecību, rada jaunas darba vietas un palielina to ienākumus. Un otrādi, nabadzības palielināšanās, attīstības un pārejas ekonomikas valstīs, var negatīvi ietekmēt basgātās nācijas – tirgi un investīciju iespējas var samazināties, vide tiek izpostīta un cilvēki migrē uz vietām, kur viņi varētu atrast darbu un ienākumus.

Daži no augstāk minētajiem attīstības izaicinājumiem var un arī tiks realizēti privāta kapitāla plūsmu rezultātā. Uz doto brīdi privāto kapitālu plūsmas valstīs, kuras ir Pasaules Bankas klientes, vairākkārt pārspēj oficiālo attīstības veicināšanas organizāciju palīdzības apjomus. Lielāka daļa šo kapitāla plūsmu gan ir ar augstu svārstīguma pakāpi un tikai 10 procenti ir reālas investīcijas attīstības un pārejas ekonomikas valstīs. Tādi notikumi kā Meksikas peso krīze 1994-95 gados, kā arī 1997-98 gadu Austrumāzijas krīze parādīja to, cik ātri pozitīvās kapitāla plūsmas var pārvērsties negatīvajās, reaģējot uz sliktām ekonomiskajām ziņām.

Pasaules Banka palīdz valstīm nostiprināt un saglabāt tās pamatnostādnes, kuras ir nepieciešamas, lai piesaistītu un saglabātu privātās investīcijas. Ar Pasaules Bankas palīdzību – gan finansiālu, gan nefinansiālu – valstu valdības veic ekonomiskās reformas un nostiprina banku sistēmas. Valstis investē cilvēku resursos, infrastuktūrās un dabas aizsardzībā, kas palielina privāto investīciju pievilcīgumu un produktivitēti. Caur Pasaules Bankas garantijām, Daudzpusējo Investīciju Garantijas Aģentūras (Multilateral Investment Guarantee Agency), politiskā riska apdrošinātājiem, un partnerību ar Starptautisko Finansu Korporāciju, investīcijām pamatkapitālos, investori samazina savu risku, kas ļauj viņiem justies komfortablāk, investējot attīstības un pārejas ekonomikas valstīs.

Investīciju sabalansēšana

Pasaules Bankas unikālā sadarbība ar klientvalstīm un tās loma, palīdzot klientiem izveidot viņu attīstības plānus un noteikt prioritātes, ļauj Bankai ieņemt svarīgu lomu attīstībai paredzētā kapitāla sabalansēšanā. Starptautiskās Rekonstrukcijas un Attīstības Bankas (International bank for Recinstruction and Development, SRAB) un Starptautiskās Attīstības Aģentūras (International Development Asssociation, SAA) aizņēmumi un kredīti parasti nosedz mazāk kā pusi kopējo nepieciešamo investīciju. Atlikušo finansējuma daļu nodrošina pašu klientvalstu valdības un citi piesaistītie finansētāji. Tā rezultātā, resursi, ko Pasaules banka piesaista no vētspapīru (gan fiksēta, gan nefiksēta ienākuma) turētājiem, tiek pavairoti gan vēriena, gan efektivitātes ziņā.

Citi aizdevēji nodrošina papildus finansējumu Pasaules Bankas projektiem un programmām, tādējādi nodrošinot spēcīgas partnerattiecības ar piesaistītiem finansu resursiem un ekspertīzi. Šie papildus finansētāji ietver sevī citas attīstītās bankas, Eiropas Savienību, nacionālās atbalsta programmas un eksporta kredītaģentūras. Līdzfinansētāji katru gadu attīstības projektiem nodrošina papildus finansējumu USD 7-8 miljardu apmērā, jeb vienu trešdaļu no Pasaules Bankas kopējās projektu summas. Pasaules Banka arī organizē un vada konsultatīvo grupu sanāksmes daudzām no tās klientvalstīm, kurās donorvalstu amatpersonas tiekas ar galvenajiem aiņēmējvalstu politiku/as veidotājiem, lai pārrunātu vipārējās ekonomiskās prioritātes un stratēģijas un lai izteiktu ta’m savu atbalstu.

Pasaules Banka finansē produktīvus projektus, kas tiecas:

·        uzlabot cilvēku dzīves un samazināt nabadzību;

·        kuru ekonomiskās aktivitātes spētu nodrošināt vismaz 10 procentu ienesīgumu;

·        veicināt un saglabāt ekonomisko pieaugumu.

Tāpat Pasaules Banka piedāvā kreditus valstu maksājumu bilances sabalansēšanai, valstīs, kurās tiek veiktas ekonomiskās reformas. 

Šeit rodas jautājums, kur Pasaules Banka iegūst naudu?

Pasaules Banka iegūst naudu attīstībai projektiem, aizņemoties to pasaules kapitāla tirgos par ļoti zemiem kredītprocentiem un, gadījumā ar SAA, caur bagāto valstu valdību ziedojumiem.

Starptautiskā Rekonstrukcijas un Attīstības Banka

Starptautiskā Rekonstrukcijas un Attīstības Banka, kuras ieguldījumu apjomi sastāda aptuveni trīs ceturtdaļas no Pasaules Bankas ikgadējiem kredītu apjomiem, gandrīz visu naudu iegūst finansu tirgos. Kā viens no pasaules vispiesardzīgākajām un viskonservatīvākajām finansu institūcijām, SRAB pārdod savas AAA obilgācijas un citus parāda vērtspapīru instrumentus pensiju fondiem, apdrošināšanas kompanijām, citām bankām, kā arī citiem investoriem visā pasaulē. 

Saviem aizņēmējiem SRAB nosaka kredītlikmes, kas ir trīs ceturtaļas procenta augstākas, nekā tās resursu izmaksas. Parasti SRAB kredītu atmaksas termiņš ir no 15 līdz 20 gadiem, kur pamatsumma jāsāk atmaksāt tikai pēc trīs līdz pieciem gadiem, no kreditēšanas sākuma brīža. SRAB noteikumi nosaka, ka kopējais aizņēmēja kredīta apjoms nedrīkst pārsniegt kapitāla un rezervju summu. Līdz šim SRAB vēsturē nav bijis neviena neatmaksāta kredīta.

Starptautiskā Attīstības Aģentūra

Starptautiskā Attīstības Aģentūra (SAA) ir dibināta 1960 gadā, un tās mērķis ir nodrošināt pieļāvīgāku kredītu palīdzību valstīm, kas ir pārāk nabadzīgas, lai aizņemtos naudu uz komerciāliem kredītprocentiem. SAA nodrošina ekonomisko attīstību un nabadzības samazināšanos tāpat kā SRAB, tikai atšķirībā no pēdējās, SAA klientiem piedāvā bezprocentu aizdevumus, tehnisko palīdzību un politiku izstrādes padomus. Aizņēmējiem ir jāmaksā komisijas maksa, kas ir mazāka kā procents, lai nosegtu administratīvās izmaksas. Atmaksas termiņi svārstās no 35 līdz 40 gadiem, ar 10 gadu bezmaksājumu periodu. SAA kredītu apjoms sastāda vienu ceturto daļu no kopējiem Pasaules Bankas aizdevumiem.

SAA tiek finansēta ar industriāli attīstītāko valstu donācijām. SAA fondi tiek pārvaldīti tikpat apdomīgi un konservatīvi kā SRAB, un arī SAA vēsturē līdz šim nav bijis neviena neatmaksāta kredīta.

Pasaules Bankas vadītāji un prezidents

Pasaules Bankas akcionāri ir 180 dalībvalstis, kurām pieder noteisošais lēmējspēks šajā organizācijā. Katra dalībvalsts norīko savu pārstāvi un pārstāvja vietnieku, lai veiktu nepieciešamos pienākumus. Pārtāvji, kas parasti ir augstas amatpersonas, tādas kā finasu ministri, tiekas ikkgadējā gada konferencē rudenī. Konferencē, parasti, lemj par svarīgākajiem Pasaules Bankas politikas punktiem, pieņem jaunas vai atstādina esošās dalībvalstis, lemj par Bankas kapitāla lielumu, nosaka peļņas sadali un apstiprina gada pārskatu.

Tā kā šie ministri tiekās tikai reizi gadā, tad ļoti liela atbildības tiek dota Bankas valdei. Tāpat arī katra dalībvalsts ir pārstāvēta Pasaules Bankas galvenajā mītnē Vašingtonā ar tās izpilddirektoru. Pieciem lielākajiem akcionāriem – ASV, Francijai, Vācijai, Japānai un Lielbritānijai – katrai ir savs izpilddirektors, kamēr pārējās valstis pārstāv 19 izpilddirektori, kuri tiek ievēlēti no to valstu grupām, kuras tie pārstāv. Direktoru padome parasti tiekās divreiz nedēļā, lai pārlūkotu Bankas biznesu, apstiprinātu kredītu un garantiju izsniegšanu, jaunas politikas, administratīvo budžetu, valstu palīdzības stratēģijas un aizņēmumu un finansējumu lēmumus.

Pasaules Bankas prezidents, pēc tradīcijas, ir organizācijas lielālākā akcionāra – Amerikas Savienoto Valstu – pilsonis, un šobrīd tas ir James D. Wolfensohn. Prezidents tiek ievēlēts uz piecu gadu termiņu, ar tiesībām tik ievēlētam atkārtoti pēc termiņa beigām. Prezidents vada Bankas padomes sēdes un ir atbildīgs par kopējo Pasaules Bankas darba vadīšanu.

Pasaules Banka Latvijā

Latvija, kā klients, pievienojās Pasaules Bankai un Satrptautiskajai Attīstības Aģentūrai 1992. gada augustā. Kopā ar tādām organizācijām, kā G-24 valstis, Starptautiskais Valūtas Fonds un Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības Banka, Pasaules Banka bija nozīmīgs finansu resursu un atbalsta nodrošinātājs Latvijas sākotnējā reformu periodā, 1992-93 gados. Kopā ar straujo Latvijas situācijas stabilizēšanās progresu, Pasaules Banka sākotnējā koncentrācija uz ātri izzūdošajiem rehabilitācijas kredītiem tika ātri aizvietota ar investīciju kredītu portfeli, kas aptvēra visus nozīmīgākos valsts sektorus.

1992. gada oktobrī Latvijai tika piešķirts pirmais Pasaules Bankas kredīts USD 45 miljonu apmērā – tas nodrošināja palīdzību nekavējošai ekonomisko reformu ieviešanai un kliedēja kritiski nepieciešamo importu deficītu. Kopš sava darba uzsākšanas Latvijā, Pasaules Banka ir piešķirusiusi vienpadsmit kredītus, lai atbalstītu valdības ekonomiskās attīstības un reformu programmu. Uz doto brīdi Banka ir iesaistīta sekojošos astoņos projektos (Pielikums Nr.4):

·        Uzņēmumu un finansu restrukturizācijas projekts – vidēja termiņa un ilgtermiņa krdītu nodrošināšana individuālajiem uzņēmumiem;

·        Liepājas vides projekts – ūdens un kanalizācijas apstrādes uzlabošana;

·        Jelgavas rajona apkures sistēmas reabilitācijas projekts;

·        Municipālo servisu projekts priekš:

-                                      Rīgas pilsētas transporta sistēmas reabilitēšanas,

-                                      jaunas apakšzemes ūdens piegādes sistēmas celtniecības Daugavpilī,

-                                      Municipālā Attīstības Fonda, mazo municipāliju, investīciju projektu atbalstīšanai;

·        Ceļu uzlabošanas un uzturēšanas projekts;

·        Labklājības reformu projekts priekš:

-                                      sociālās apdrošināšanas attīstības,

-                                      privāto pensiju fondu regulēšanas,

-                                      sociālās palīdzības,

-                                      sociālās politikas uzraudzīšanas un novērtēšanas;

·        Municipālais atkritumu izgāztuves menedžmenta projekts – esošās Getliņu izgāztuves uzlabošana, ieviešot modernas atkritumu pārvaldes tehnoloģijas;

·        Novadu attīstības projekts – ekonomiskās attīstības veicināšanai un darba vietu radīšanai lauku novados, nodrošinot nelielus kredītus un cita veida palīdzību.

Pasaules Bankas Latvijas kredītportfeļa lielums ir aptuveni USD 300 miljoni, no kuriem aptuveni USD 215 miljoni ir jau izlietoti. Trīs no Pasaules Bankas kreditētajiem projektiem ir jau veikmīgi pabeigti.

1998. gada maijā Pasaule Bankas valde pārskatīja laboto Pasaules Bankas Valstu Palīdzības Stratēģiju. Šis dokuments satur vidēja termiņa programmu sadarbībai ar Latviju kā aizdevumu, tā cita veida atbalstu jomā. Pie cita veida atbalsta pieskaitāma gan ekonomiskā analīze, gan tehniskā palīdzība politiku veidotājiem, palīdzot viņiem izveidot un ieviest politiskās reformas. Turpmākās Pasaules Bankas aktivitātes Latvijā var iedalīt trīs lielās grupās:

1.   Sociālais sektors. Pasaules Bankai ir salīdzinošais pārākums darbā ar humānās attīstības reformām un institūciju veidošanā. Ļoti bieżi Pasaules Banka ir galvenais donors tādos sektoros, kā sociālā aizsardzība, veselība un izglītība, kur Banka palīdz valstīm izveidot koordinējošo bāzi darbam ar citiem donoriem. Tādi projekti, kā Latvijas labklājības reforma, ir ļoti labs piemērs auglīgai kooperācijai ar Zviedrijas valdību, Apvienoto Nāciju Attīstības Programmu (United Nations Program for Development) un Nīderlandes valdību. 

Pašlaik tiek gatavoti divi jauni izglītības un veselības projekti, un šo projektu galvenais mērķis ir atbalstīt patreizējās reformas, kas tiek veiktas šajos sektoros.

2.   Sabiedrības administrācija centrālās valdības un vietējo pašvaldību līmenī. Banka ir ļoti ieinteresēta pašvaldību kapacitātes palielināšanā, jo tieši pašvaldības būs tie spēki, kuru uzdevumā būs infrastruktūras attīstīšana un vides uzlabošana, ievērojot Eiropas Savienības noteiktās pievienošanās nolikuma normas. Papildus, pašvaldības ir arī atbildīgas par reģionālo un attīstības programmu ieviešanu.

Patreizējā Pasules Bankas kreditēšanas programma ietver sevī jaunu vietējo pašvaldības menedžmenta un finansu projektus, kuru mērķis ir pastiprināt pašvaldību kapacitāti tieši finansu vadībā un kapitāla investīcijās.

3.   Infrasruktūra, ietverot arī vides projektus. Pašlaik Banka gatavo Rīgas un Daugavpils rajonu apkures sistēmu projektu. Šāda veida, ieskaitot iepriekšējo, projekti ir ļoti interesanti citiem donoriem, kā rezultātā vairākumā projektu Pasaules Banka ir darbojusies tikai kā blakus finansējumu piesaistītājs.

Investēšana vides projektos, pēc Eiropas Savienības likumdošanas, pakāpeniski ir jātransformē uz privāto sektoru, bet daži vides attīstības projekti paliks tikai un vienīgi privātā sektora atbildībā.

Latvija, kopš 1993. gada septembra, ir arī Starptautiskās Finansu Korporācijas biedrs. SFK ir Pasaules Bankas privātā sektora nodaļa, kas Latvijā darbojas tieši caur Pasaules Bankas misiju. Līdz 1996. gadam SFK loma Latvijā ir bijusi diezgan ierobežota, kas bija sasitīts ar relatīvi lēno privatizācijas procesu un privātā sektora attīstības gaitu. Uz doto brīdi SFK investīcijas Latvijā ir veiktas telekomunikāciju, mežrūpniecības, rażošanas un kapitāla tirgus nozarēs.

Pasaules Bankas darbs pie strukturālās noregulēšanas programmas, it īpaši darbs finansu sektorā un pie likumdošanas, ir nodrošinājis SFK ar analītisko materiālu un politiku bāzi, ļaujot SFK ieiet jaunās biznesa sfērās. Patlaban tiek veidota kopējā Pasaules Bankas un SFK programma, kas paredz Pasaules Bankas aizstāšanu ar SFK tādos sektoros, kā industriālās kredītlīnijas, kur vairs nav nepieciešamības pēc valdības garantētām programmām. Tai pat laikā Pasaules Banka turpinās darbu ar valdību pie labas ekonomiskās vides nodrošināšanas, lai turpinātu prvātā sektora attīstību.  

Pasaules Bankas nākotne

Līdz ar nākamās tūkstošgades tuvošanos, Pasaules Banka, kopā ar tās klientiem un akcionāriem, ir uzsākusi turpmākās stratēģijas izveidi, lai uzlabot savas darbības kvalitāti. Bankas nākotnes mērķis ir:

·        palīdzēt nabadzīgākajām valstīm samazināt to parādu nastu, lai tās, procentu maksājumu vietā, spētu finansēt valsts attīstību;

·        palīdzēt cīnīties ar korupciju, kas kavē ekonomisko attīstību;

·        palīdzēt attīstības un ekonomiskās pārejas valstīm piemērot modernas komunikāciju tehnoloģijas un zināšanas, lai veicinātu to konkurētspēju;

·        pastiprināt un reformēt banku sistēmas un finansu sektorus, kas nākotnē palīdzētu novērst tādas krīzes kā 1994-95 Meksikā un 1997-98 Austrumāzijā;

·        nodrošināt nākotnes pārtikas krājumu pieprasījumu, aizvien pieaugošajam skaitam planētas iedzīvotāju, un veltīt vairāk uzmanības lauksaimniecībai un attīstībai;

·        nodrošināt, lai attīstība būtu konsekventa ar sociālajām un kultūras nepieciešamībām.

Lai sasniegtu augstāk minētos mērķus, Pasaules Banka daudz ciešāk sadarbojas ar savām klientvalstīm un citām organizācijām, kā arī ar vien lielāks cilvēku skaits tiek pārvietots no galvenās mītnes Vašingtonā uz lokālajiem valstu birojiem.

 

 

 

Izmantotās literatūras saraksts

1.   Inguna Dobraja The World Bank (IBRD) in Latvia – The World Bank’s unpublished material, 1998.

2.   Guna Lasmane Program With the World Bank as of October 1, 1998. – The World Bank’s internal document, 1998.

3.   The World Bank Homepage – http://www.worldbank.org